Notikumu kalendārs

    Septembris    

Jauni skaidrojumi par iedzīvotājiem aktuālajiem jautājumiem nodokļu reformas ietvaros

05.06.2018, 15:44

 

 

Kā mainīsies ienākumi, ja esat tikko atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma?

 

Jaunā nodokļu reforma paredzējusi algu pieaugumu dažādām sabiedrības grupām, t.sk. ģimenēm ar bērniem, jo ne tikai samazināta IIN (Iedzīvotāju ienākuma nodokļa) likme un ieviests VID prognozētais neapliekamais minimums, bet palielināti arī atvieglojumi par apgādājamo. No 1. marta visas ģimenes, kurās aug vairāk nekā divi bērni no 1 līdz 20 gadu vecumam, ik mēnesi saņems piemaksas ģimenes valsts pabalstam: par diviem bērniem – 10 eiro, par trim bērniem – 66 eiro, par katru nākamo bērnu – par 50 eiro vairāk, proti, par četriem bērniem – 116 eiro, par pieciem bērniem – 166 eiro, bet par sešiem bērniem – 216 eiro.

 

Taču jaunā nodokļu reforma atsevišķām grupām liek arī būt vērīgām, lai nodokļu reformas ieguvumi būtu redzami uzreiz, nevis tikai gada beigās. Viena no šādām grupām ir jaunās māmiņas, kas tikko atgriezušās no bērna kopšanas atvaļinājuma.

 

Kā nodokļu reforma skar māmiņas?

Piemēram, Jana ir jaunā māmiņa, kura darba gaitas uzsāka 2018. gada janvārī. Viņas darba alga ir 1200 eiro uz rokas jeb pēc nodokļu nomaksas. VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums laika periodā no 2018.gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir 100 eiro mēnesī, jo periodā no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30.  septembrim ienākumi nav gūti*. Tā kā pašreizējie ikmēneša ienākumi ir virs 1000 eiro, tad pārrēķina rezultātā diferencētā neapliekamā minimuma dēļ veidosies nodokļa parāds 140 eiro.

 

Ko darīt, lai šāda situācija neizveidotos?

Visos gadījumos, kad ieņēmumi 2018. gadā sagaidāmi lielāki nekā 2017. gadā, ir ieteicams konsultēties ar grāmatvedi. Viena no iespējām ir lūgt darba devēju nepiemērot VID prognozēto neapliekamo minimumu un, ja gada beigās izrādīsies, ka darba ņēmējs nodokļos ir samaksājis vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās.

 

Kas notiks, ja neapliekamais minimums tiks piemērots lielāks, nekā tas ir realitātē?

Šādā situācijā, VID pārskatot prognozēto neapliekamo minimumu (VID to prognozēs divas reizes gadā), tiks samazināts otrajam pusgadam prognozētais neapliekamais minimumus. Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par gadu, var rasties nodokļa piemaksas pienākums. Iesniedzot čekus par attaisnotajiem izdevumiem, piemēram, par medicīnu, izglītību, zobārstniecību vai citus attaisnotos izdevumus, par kuriem Jums pienākas naudas atmaksa no valsts, radušos piemaksu var mazināt.

 

Jāatgādina, ka VID prognozēto neapliekamo minimumu piemēro tajā darba vietā gūtajiem ienākumiem, kuru algas nodokļu grāmatiņā esat atzīmējis kā galveno ienākumu gūšanas vietu.  Ja personas alga nav mainījusies pēdējā gada laikā un tā bijusi līdz 440 eiro, VID prognozēto neapliekamo minimumu piemēro pilnā apmērā jeb 200 eiro. Savukārt algām no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums, pieaugot algai, samazināsies.  Ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas netiek piemērots.

 

EDS – Tava nodokļu internetbanka

Atgādinām, ka savam nodokļa maksātāja statusam un nomaksātajiem nodokļiem ikviens darba ņēmējs var sekot līdzi Elektroniskā deklarēšanas sistēma (EDS). Arī VID prognozēto neapliekamo minimumu jebkura persona var redzēt, ielogojoties savā VID EDS kontā. Sākumlapā parādās sadaļa "Algas nodokļa grāmatiņa". Atverot šo sadaļu, būs redzams ieraksts "Prognozētais mēneša neapliekamais minimums". Ja tur parādās "0", VID prognozēto neapliekamo minimumu darba devējs nepiemēros, bet ja parādās kāda cita vērtība – tā arī būs personai piemērojamais prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

 

 

*Ja personai iepriekš nav bijuši ienākumi, VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst 1/12 daļai no maksimālā gada neapliekamā minimuma (200 eiro mēnesī), kas izdalīts ar 2 (2018. gadā – 100 eiro).

 

 

Kas Tev jāzina, ja strādā vairākās darbavietās?

Ar šo gadu ir ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) progresīvā likme un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) prognozētais neapliekamais minimums. Tas ir nesis pozitīvas izmaiņas darba ņēmēju maciņos, kas ļauj saņemt lielāku atalgojumu uzreiz, negaidot brīdi, kad tiek iesniegta gada ienākumu deklarācija, lai atgūtu nodokļos pārmaksāto naudu.  Šīs izmaiņas, līdzīgi kā citās attīstītajās pasaules valstīs, darba ņēmējiem liek rūpīgāk sekot līdzi savām finansēm un to plānošanai, lai potenciālie ieguvumi nepārvērstos liekās raizēs.

Viena no grupām, kurām jābūt uzmanīgām, ir  personas, kas  gūst algota darba ienākumus un vienlaikus saņem pensijas vai autoratlīdzības. Proti, šīm personām ir jāseko līdzi, cik lieli ir viņu kopējie ikmēneša ienākumi, jo īpaši, ja tie ir lielāki par 1667 eiro mēnesī.

 

Piemēram, Anna strādā algotu darbu, kur viņa saņem algu 1667 eiro, un viņas algai tiek piemērota 20 % IIN likme  (ar nosacījumu, ka šī darba vieta algas nodokļu grāmatiņā  ir atzīmēta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta). Anna papildus sniedz arī fotogrāfa pakalpojumus un par to saņem autoratlīdzības ienākumu 300 eiro mēnesī, kam arī tiek piemērota 20 % IIN likme.  Rezultātā gada beigās, saskaitot visus Annas ienākumus, kopā sanāk 23 604 eiro. Jaunā kārtība paredz, ka ienākumiem virs 20 004 eiro ir jāpiemēro 23 % IIN likme, bet Annai visa gada garumā tiek piemērota samazinātā 20 % IIN likme. Tas nozīmē, ka Annai IIN likmes dēļ valsts kasē ir jāpiemaksā iztrūkstošie 3 % no 3604 eiro, kas ir 108 eiro.

 

Līdzīga situācija, kad valsts kasē ir jāpiemaksā nodokļu starpība, darbiniekam var rasties ar VID prognozētā neapliekamā minimuma piemērošanu. VID, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju par personas iepriekš saņemtajiem ienākumiem, divas reizes gadā prognozē katram individuāli turpmāk piemērojamo neapliekamā minimuma apmēru. Proti, algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) VID prognozēto neapliekamo minimumu gada laikā piemēro pilnā apmērā jeb 200 eiro mēnesī. Savukārt ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums, pieaugot algai, samazināsies, bet ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas netiks piemērots. Jāņem vērā, ka tā ir prognoze un atsevišķos gadījumos, ja ienākumi ir svārstīgi, var rasties situācija, ka VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks. Tādējādi, gadam noslēdzoties, personai var nākties piemaksāt trūkstošo IIN.

 

Kā no šīm situācijām izvairīties?

Visos gadījumos, kad ieņēmumi pēdējā pusgada laikā ir palielinājušies, ieteicams konsultēties ar darba devēju. Viena no iespējām ir piemērot ienākumiem nevis 20 % , bet gan 23 % IIN likmi vai arī lūgt darba devēju nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Ja gada beigās izrādīsies, ka darba ņēmējs nodokļos ir samaksājis vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās.

 

Atgādinām, ka savam nodokļa maksātāja statusam un samaksātajiem nodokļiem ikviens darba ņēmējs var sekot līdzi EDS (Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) sadaļā “Pārskati”. Arī VID prognozēto neapliekamo minimumu jebkura persona var redzēt, ielogojoties savā VID EDS kontā. Sākumlapā parādās sadaļa "Algas nodokļa grāmatiņa". Atverot šo sadaļu, būs redzams ieraksts "Prognozētais mēneša neapliekamais minimums". Ja tur parādās "0", VID prognozēto neapliekamo minimumu darba devējs nepiemēros, bet ja parādās kāda cita vērtība – tā arī būs personai piemērojamais prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

 

Pensionāri saņems vairāk

 

Nodokļu reforma, kas stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz vairākus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieguvumus. Tostarp arī neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām.

 

Ja 2017. gadā pensijām piemērojamais gada neapliekamais minimums bija 2820 eiro gadā jeb 235 eiro mēnesī, tad no šī gada 1. janvāra tas ir par 25 eiro lielāks, sasniedzot 250 eiro mēnesī. Nākamgad neapliekamais minimums palielināsies vēl par 20 eiro, bet 2020. gadā sasniegs jau 300 eiro mēnesī, kas dos taustāmu pienesumu pensionāru maciņos.

 

Daļai pensionāru jābūt vērīgiem

Strādājošajiem pensionāriem, kuri vienlaicīgi saņem gan pensiju, gan arī darba algu, līdz ar jaunajām izmaiņām nepieciešams sekot līdzi kopējam ienākumu apmēram, jo īpaši, ja tie ir lielāki par 1667 eiro mēnesī jeb 20 004 eiro gadā. Tā kā strādājošiem pensionāriem gan pensijai, gan arī darba algai piemēro samazināto 20 % IIN likmi, gada beigās var rasties situācija, ka nodokļos samaksāts mazāk nekā nepieciešams.

Proti, tās personas, kuras saņem pensiju un papildus ir arī algots darbinieks (algas nodokļu grāmatiņa ir iesniegta darba vietā), gada ienākumi ir vairāk nekā 20 004 eiro, var saskarties ar situāciju, ka gada beigās veidojas nodokļu starpība. Jaunā kārtība paredz, ka ienākumiem līdz 20 004 eiro ir jāpiemēro samazinātā 20 % IIN likme, bet virs šīs summas – 23 % IIN likme. Ja visa gada garumā darba devējs, aprēķinot algu, piemēro 20 % IIN likmi, bet kopējie ienākumi (pensija + darba alga + iespējams arī citi ienākumi) pārsnieguši 20 004 eiro, cilvēkam valsts kasē var nākties piemaksāt to summu, par kuru nav samaksāti nodokļi. Piemēram, ja strādājošais pensionārs gadā būs nopelnījis 21 000 eiro un visu gadu viņš būs maksājis 20 % IIN likmi, tad par summu virs 20 004 eiro jeb 1996 eiro pensionāram var gada beigās nākties piemaksāta vēl 3 %, kas ir 59,88 eiro.

 

Nodokļu starpību var kompensēt, iesniedzot čekus

Tomēr tas nenozīmē, ka uzreiz būs jāver vaļā maciņš. Vispirms pārbaudiet, vai esat iesniedzis visus attaisnotos izdevumus, proti, čekus par medicīnas, izglītības un citiem attaisnotajiem izdevumiem, par kuriem pienākas naudas atmaksa no valsts. Tādējādi šo summu, kuru nepieciešams piemaksāt nodokļos, var samazināt vai pat nosegt.

Lai laikus novērstu nodokļa starpības rašanos, gadījumā, ja kopējie ienākumi ir lielāki un tie ik mēnesi pārsniedz 1667 eiro, ieteicams algas nodokļu grāmatiņā darbavietu neatzīmēt kā galveno ienākumu gūšanas vietu. Tādējādi darba algai jau savlaicīgi tiks piemērota 23 % IIN likme un gadam noslēdzoties, personai nenāksies piemaksāt trūkstošo IIN. Ja gada beigās izrādīsies, ka nodokļos ir samaksāts vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās.

 

Tāpat atgādinām - ja pensija ir mazāka par 235 eiro mēnesī, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pensijai nepiemēroto neapliekamā minimuma daļu var piemērot darba algai un saņemt nodokļa atmaksu.

 

Piemērs

Strādājošs pensionārs, kurš saņem algu 400 eiro un pensiju 200 eiro mēnesī, ja pensijai piemēro neapliekamo minimumu 250 eiro. Līdz ar nodokļu izmaiņām, kas spēkā stājušās ar šo gadu, pensionārs uz rokas (pēc nodokļu nomaksas) saņems 483,67 eiro, kas ir par 3,88 eiro vairāk nekā tas bija pagājušajā gadā. Turklāt, ja pensionārs gada laikā katru mēnesi saņem šādus ienākumus, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, būs tiesīgs saņemt IIN atmaksu par neizmantoto pensionāra neapliekamo minimumu 120 eiro apmērā (250 eiro neapliekamais minimums - 200 izmantotais neapliekamais minimums) x 20 % = 10 eiro x 12 mēneši.

 

Alga

Nodokļi

400 eiro

9,56 % VSAOI = 38,24 eiro

20 % IIN (ja darbavieta algas nodokļa grāmatiņā atzīmēta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta) = 78,09 eiro

 

Pensija

Nodokļi

200 eiro

0 %

Uz rokas saņem:

400 – 38,24 – 78,09 + 200 = 483,67 eiro

Dalīties ar galeriju: