Notikumu kalendārs

    Maijs    

Jaunumi

Atbalsts putnkopības nozarei profilaktiskajiem pasākumiem un atbalsts investīcijām mazajiem lauksaimniekiem

20.03.2020, 11:54

 

Lauku atbalsta dienests no 2020.gada 20.aprīļa līdz 20.maijam izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu apakšpasākumā "Atbalsts profilaktiskajiem pasākumiem, lai mazinātu epizootiju un epifitotiju iespējamās sekas" putnkopības nozarei. Šī ir devītā projektu pieņemšanas kārta, kopējais publiskais finansējums ir 449 000 eiro.

 

Atbalstu var saņemt tikai tirgum paredzētās primārās lauksaimniecības produkcijas ražotāji - mazie un vidējie uzņēmumi, kas vismaz vienu gadu realizē produkciju tirgū, audzē ne vairāk kā 80 000 mājputnus un ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā.

 

Atbalstu var saņemt žogiem, dezinfekcijas barjerām un to uzstādīšanai, dezinfekcijas paklājiem, pulverizatoriem, dezinfekcijas aprīkojumam (augstspiediena mazgātājiem), aizsargapģērbam (izņemot vienreiz lietojamos apģērbus) un slēgto konteineru iegāde dzīvnieku līķu uzglabāšanai un sanitārā caurlaides ierīkošanai. Pasākuma ietvaros nav attiecināmas būvniecības izmaksas.

 

Kārtā iesniegto projektu īstenošanas beigu termiņš ir viens gads no lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās dienas.

 

Atbalsta intensitāte ir 80% no attiecināmajām izmaksām, ja projektu īsto viens atbalsta pretendents 100% - ja biodrošības pasākumu plānu īsteno lauksaimnieku grupa.

 

Projekta iesnieguma veidlapa pieejama mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā “Atbalsta veidi” – “Projekti un investīcijas”.

 

Projektu iesniegumus var iesniegt LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai parakstītus ar drošu elektronisko parakstu. Tālrunis uzziņām: 67095000.

 

Projektu iesniegumu pieņemšanu notiek Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros.

 

Atbalsts investīcijām mazajiem lauksaimniekiem

 

No 2020. gada 3. jūnija līdz 3. augustam notiks projektu pieņemšana pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības".

 

Dienesta direktors Ģirts Krūmiņš aicina mazos lauksaimniekus izvērtēt savas iespējas un pieteikties atbalstam šajā pasākuma kārtā: “Pieredze ar klientiem, kuri jau īsteno mazo lauksaimnieku projektus, ir ļoti pozitīva. Ja izvirzītie mērķi ir bijuši izsvērti, sasniedzamie rezultāti izvirzīti objektīvi, tad problēmu tos sasniegt nav. Saimniecības turpina izaugsmi, saimnieko inovatīvi un motivēti. Piemēram, ir radīt dažādi jauni produkti, saimnieki savu produkciju ražo vairs ne tikai savām vajadzībām, bet piedāvā to arī tirgos, ir dažādojuši savas saimniekošanas aktivitātes. Šie ir tikai daži piemēri.”

 

Ceturtajā projektu pieņemšanas kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 4,1 miljons eiro. Šajā kārtā netiks piemērots reģionalizācijas princips. Atbalsta apmērs vienai mazajai saimniecībai ir 15 000 eiro.

 

Atbalsts paredzēts saimniecībām, kurām gada kopējais neto apgrozījums pēdējā noslēgtā gadā pirms projekta iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskā lieluma standarta izlaides vērtība projekta iesniegšanas dienā ir vismaz 2000 eiro, bet nepārsniedz 15 000 eiro.

 

Darījumdarbības plānu jāsagatavo vismaz diviem kalendārajiem gadiem, bet ne ilgākam laikposmam kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

 

Projekta iesniegumu jāgatavo sadarbībā ar konsultāciju pakalpojuma sniedzēju. Apstiprināto konsultāciju pakalpojumu sniedzēju saraksts, kā arī projekta iesnieguma veidlapa pieejama dienesta mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā “Projekti un investīcijas”.

 

Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai parakstīti ar drošu elektronisko parakstu. Tālrunis uzziņām: 67095000.

 

Projektu iesniegumu pieņemšanu notiek Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros.

Lasīt vairāk...

NVD: Pacientiem arī ārpus Rīgas būs iespēja ar savu auto doties nodot valsts apmaksātas COVID – 19 analīzes

20.03.2020, 09:59

 

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka no šodienas, 19.marta, pacientiem valsts apmaksātu COVID – 19 analīžu veikšanai pēc iepriekšēja pieraksta ir iespēja  ar savu automašīnu doties uz konkrētiem analīžu punktiem arī ārpus Rīgas – Daugavpilī, Liepājā, Valmierā.

 

 

Valsts apmaksātas analīzes šajos punktos tiek nodrošinātas cilvēkiem, kuriem pēc atgriešanās no ārzemēm 14 dienu laikā parādās saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums vai elpas trūkums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

 

Svarīgi - uz šiem analīžu nodošanas punktiem drīkst ierasties tikai ar savu automašīnu, iepriekš piezvanot un pierakstoties pa tālruni 8303. Ar kājām, sabiedrisko transportu vai taksometru ierasties aizliegts!

 

Lai pieteiktos valsts apmaksātu analīžu veikšanai šajos reģionālajos punktos, pacientiem vieglu simptomu gadījumos (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums) jāzvana pa tālruni 8303. Tālruņa darba laiks ir katru dienu plkst. 9:00-18:00. Tā darbību nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Tālruņa operatori reģistrēs pacientus un nodos informāciju SIA “Centrālajai laboratorijai”, kas sazināsies ar pacientiem un informēs par analīžu veikšanas vietu un laiku.

 

Pie pacientiem, kuriem nebūs iespējams ierasties ar savu automašīnu analīžu nodošanas punktā, ieradīsies Centrālās laboratorijas speciālisti, kas analīzes paņems dzīvesvietā. Šobrīd, ņemot vērā lielo pieprasījumu skaitu un, kamēr notiek analīžu nodošanas punktu izveide citās Latvijas teritorijās, iedzīvotājiem laboratorijas speciālistus var nākties gaidīt no 2-3 dienām. Atgādinām, ka šajā laikā, jāievēro drošības pasākumi un jāvēro savs veselības stāvoklis. Ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās, tad jāzvana uz NMPD ārkārtas tālruni 113. Uz 113 jāzvana arī tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums). Šādās situācijās pie pacienta dosies NMPD brigāde, lai paņemtu analīzes vai nogādātu pacientu slimnīcā.  

 

Analīžu nodošanas vietas:

Daugavpils, Stadiona iela 1, Daugavpils olimpiskajā centrs, Sporta medicīnas centra telpās. Darba laiks katru dienu no plkst. 9:00 – 19:00;

 

Valmiera, Čempionu iela 3, BMX trase, pie Vidzemes olimpiskā centra, darba laiks katru dienu no plkst. 9:00 – 19:00;

 

Liepāja, Zvejnieku Aleja 2/4, Stadions „Olimpija”, ieeja no Roņu ielas puses, darba laiks katru dienu no 9:00 – 19:00.

 

Informāciju sagatavoja:
Sintija Gulbe
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007; 28383970

Lasīt vairāk...

Kā atpazīt viltus ziņas

19.03.2020, 10:22

Atgādinām par 5 vienkāršiem punktiem, kā atpazīt viltus ziņu no patiesas informācijas! COVID-19 kontekstā tas jo īpaši būtiski.

Lasīt vairāk...

Saņem pakalpojumus attālināti

19.03.2020, 10:15

Turpmāk COVID-19 analīžu veikšanai pacientiem ar viegliem saslimšanas simptomiem jāzvana uz jaunizveidotu NMPD tālruni 8303

19.03.2020, 10:07

 

No 18. marta ir ieviests jauns tālruņa numurs – 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu COVID-19 analīžu veikšanai. Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi. Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

 

Tālruņa darbību nodrošinās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās. Tiem pacientiem, kas jau iepriekš ir reģistrēti, zvanot uz 113, nav atkārtoti jāzvana uz jauno tālruņa numuru, jo viņiem katram atzvanīs individuāli un informēs par analīžu nodošanas laiku. 

 

Zvanus par laboratorisko izmeklējumu veikšanu uz jauno tālruņa numuru 8303 pieņems katru dienu no pulksten 9.00 līdz 18.00. Svarīgi zināt – medicīniskas konsultācijas vai uzziņas par COVID-19 pa šo tālruni nesniegs, tas tikai reģistrēs pieteikumus uz analīzēm. Analīžu veikšana notiek rindas kārtībā, gaidīšanas laiks var būt diennakts vai nedaudz ilgāk. Zvana brīdī pacientu informēs par analīžu veikšanas vietu un laiku. Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem, jo var būt situācijas, kad liela zvanu skaita dēļ savienojums ar 8303 nenotiek uzreiz, un ir jāuzgaida.

 

Atgādinām, ka valsts apmaksātas analīzes veic arī E. Gulbja laboratorijā (Rīgā, Brīvības gatvē 366), iepriekš piesakoties pa tālruņa numuru 67801112.

 

 

Plašāka informācija par COVID-19, tostarp arī padomi par karantīnu, pašizolēšanos un rīcību, kas pasargā no saslimšanas, pieejama Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) mājaslapā www.spkc.gov.lv. Tāpat jautājumu gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz SPKC informatīvo tālruni 67387661. Uzziņas, individuālas konsultācijas SPKC informatīvā tālruņa darbinieki sniedz darba dienās plkst. 8:30 - 21.00, bet brīvdienās plkst. 8:30 - 17.00.

 

No rītdienas, 19.marta, būs mainīts arī Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa 66016001 darba laiks.  Turpmāk tas strādās visu diennakti. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķi iedzīvotājus telefoniski konsultē akūtu saslimšanu un traumu gadījumos, kā arī hronisku slimību saasinājuma brīžos. Šis ir medicīnisko konsultāciju tālrunis – informāciju par COVID-19 analīzēm vai citām uzziņām par COVID-19 ģimenes ārstu tālruņa mediķi nesniegs.

 

NMPD uzver, ka dienesta uzdevums ir sniegt palīdzību situācijās, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un izšķirošas ir minūtes. Tāpēc uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, ir vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad ir apdraudēta dzīvība un palīdzību nepieciešams sniegt nekavējoties un neatliekami. Aicinām neizmantot ārkārtas NMPD ārkārtas tālruni 113, lai saņemtu uzziņas vai ieteikumus par COVID-19!  Būsim atbildīgi par tiem cilvēkiem, kuru dzīvība ir briesmās un tā jāglābj nekavējoties!

 

 

Informāciju sagatavoja:

Ilze Bukša

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta

Komunikācijas nodaļas vadītāja

67337008, 29411499, prese@nmpd.gov.lv

Twitter: @NMPdienests

www.nmpd.gov.lv  

Lasīt vairāk...

IEDZĪVOTĀJU IEVĒRĪBAI!

17.03.2020, 16:31

 

Līdz ar drošības pasākumiem Riebiņu novada domes kase uz nenoteiktu laiku nepieņem skaidras naudas maksājumus.

 

Nekustamā īpašuma nodokļa, rēķinu un citus maksājumu veikšanai lūgums izmantot bezskaidras naudas norēķinus.

 

Maksājumus iespējams veikt uz šādiem Riebiņu novada  domes kontiem:

 

   AS SEB banka,  konts LV12UNLA0050005638857

   AS SWEDBANK, konts LV36HABA0551044220117

 

Speciālistu kontakttālruņi:

 

NĪ nodokļa jautājumi: A.Tumašova 65392655

Kase: 26779405 I.Kodore

 

Paldies par sapratni, cienīsim viens otru!

Lasīt vairāk...

Izmanto attālinātos pakalpojumus!

18.03.2020, 12:49

Saziņu ar klientiem un sadarbības partneriem Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošinās tikai attālināti

18.03.2020, 11:05

 

Līdz 14. aprīlim saziņu ar klientiem un sadarbības partneriem Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošinās tikai attālināti. Iesniegumi par bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa piešķiršanu tiek pieņemti tikai neklātienē.

 

Klientu klātienes NVA apmeklējuma datumu pārcelšanas grafiks 

       

 

 

 

Iepriekš ieplānotais apmeklējuma datums

Pārceltais apmeklējuma datums, kurā jāierodas klātienē  NVA

16.03.2020

15.05.2020

17.03.2020

18.05.2020

18.03.2020

19.05.2020

19.03.2020

20.05.2020

20.03.2020

21.05.2020

23.03.2020

22.05.2020

24.03.2020

25.05.2020

25.03.2020

26.05.2020

26.03.2020

27.05.2020

27.03.2020

28.05.2020

30.03.2020

29.05.2020

31.03.2020

01.06.2020

01.04.2020

02.06.2020

02.04.2020

03.06.2020

03.04.2020

04.06.2020

06.04.2020

05.06.2020

07.04.2020

08.06.2020.

08.04.2020

09.06.2020

09.04.2020

10.06.2020

14.04.2020

11.06.2020

 

 

 

 
 

Bezmaksas informatīvais tālrunis 80200206

 

 

Lasīt vairāk...

PAZIŅOJUMS!

16.03.2020, 13:03

 

UZMANĪBU!!!

Sociālās aprūpes centra “Rušona” un sociālās dzīvojamās mājas “Rudenāji” apmeklētājiem!

Sakarā ar koronavīrusa COVID-19 izplatību un epidemioloģiskās drošības uzturēšanu no šī gada 13. marta ir ieviesta

K A R A N T Ī N A

Apmeklētājiem ieeja aizliegta

Paldies par sapratni!

Administrācija

Lasīt vairāk...

Ģimenes ārsti arī akūtajās stundās pacientus pieņems pēc iepriekšēja pieraksta

18.03.2020, 10:39

 

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka, lai ierobežotu COVID-19 izplatību, mazinot pacientu savstarpējo kontaktu iespējas, turpmāk ģimenes ārstu praksēs pacienti tiks apkalpoti pēc iepriekšēja pieraksta arī akūtajās stundās. 

 

NVD aicina iedzīvotājus nedoties pie ģimenes ārsta bez iepriekšējas pieteikšanās. Ģimenes ārsts zvana laikā, noskaidrojot pacienta sūdzības un veselības stāvokli, izvērtēs vai nepieciešams prakses apmeklējums klātienē. Ja ārsts pieņems lēmumu, ka pacientam ir nepieciešams ierasties klātienē, tad veiks pierakstu uz konkrētu apmeklējuma laiku, kas pacientam ir jāievēro.

 

Tāpat, ņemot vērā, ārkārtējo situāciju, ģimenes ārsti ir tiesīgi pārcelt  plānotās pacientu profilaktiskās pārbaudes uz vēlāku laiku.

 

NVD atgādina ir svarīgi, lai ikvienam iedzīvotājam būtu pieejams un zināms savs ģimenes ārsts, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu konsultācijas un norādes saistībā ar savu veselības stāvokli.

 

Informāciju par pieejamajām ģimenes ārstu praksēm atbilstoši savai dzīves vietai vai pie kāda ģimenes ārsta persona ir reģistrēta var noskaidrot:

•           apmeklējot NVD mājas lapu www.vmnvd.gov.lv sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi  Ģimenes ārsti atbilstoši teritorijām;

•           E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv, autorizējoties sadaļā "Iedzīvotājs" ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem: internetbankas piekļuves datiem, elektronisko parakstu vai personas apliecību (eID);

•           zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234. Darba laiks - no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst.  8.30 - 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.30 - 15.00. Pirmssvētku dienās: no plkst. 8.30 - 16.00.

 

NVD aicina iedzīvotājus rīkoties atbildīgi, ievērojot veselības nozares speciālistu un Slimības un profilakses centra norādījumus.

 

 

Informāciju sagatavoja:
Sintija Gulbe
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007; 28383970

Lasīt vairāk...

Ārkārtas situācijas dēļ LAD izvērtēs izmaiņas projektu īstenošanā

18.03.2020, 10:36

 

Ņemot vērā ārkārtas situāciju saistībā ar COVID-19, Lauku atbalsta dienests izvērtēs projektu īstenošanas termiņu pagarināšanu, kā arī nepiemēros sankcijas par saistību neizpildi.

 

Ja dienesta klienti, izvērtējot situāciju, secina, ka nebūs iespējams sasniegt izvirzītos mērķus, veikt nepieciešamās iegādes vai īstenot citas aktivitātes, aicinām par to informēt dienestu, rakstot iesniegumu ar pamatojumu par radušos situāciju.

 

Katru gadījumu dienests izskatīs un izvērtēs individuāli, lai rastu labāko risinājumu mūsu klientiem.

Lasīt vairāk...

Līdz ārkārtas situācijas atcelšanai 253 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās klientus apkalpos pēc pieprasījuma

18.03.2020, 10:34

 

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nepieciešamos pasākumus koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī ņemot vērā faktu, ka daudzviet pārtraukta to iestāžu darbība, kuru telpās tiek nodrošināti pasta pakalpojumi, no 2020.gada 18.marta tiek pārtraukta klātienes pakalpojumu sniegšana 253 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās lauku teritorijās visā Latvijā. Līdz ārkārtas situācijas beigām iedzīvotāji pasta pakalpojumus šajās teritorijās var saņemt pēc pieprasījuma savā dzīvesvietā, nepieciešamo pakalpojumu iepriekš piesakot pa tālruni. 
 
 
Atšķirībā no pilna spektra tradicionālajām pasta nodaļām, lielākā daļa pasta pakalpojumu sniegšanas vietu lauku teritorijās atrodas vietējām pašvaldībām piederošu ēku telpās, kas līdz ar izsludināto ārkārtas stāvokli slēgtas apmeklētājiem, tāpēc, īstenojot drošības pasākumus, Latvijas Pasts no 2020.gada 18.marta līdz turpmākajiem lēmumiem pārtrauc klātienes pasta pakalpojumu sniegšanu visās 253 pasta pakalpojumu sniegšanas vietās lauku teritorijās. Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās pasta pakalpojumi ierastajā režīmā to zemā pieprasījuma dēļ tika sniegti stundu dienā. 
 
 
Minētajā laika periodā vietējie iedzīvotāji pasta pakalpojumus varēs saņemt pēc pieprasījuma, un tos klienta dzīvesvietā sniegs teritoriju apkalpojošais pastnieks vai arī klienti aicināti apmeklēt tuvāko pasta nodaļu. Pastnieks klienta dzīvesvietā nodrošinās visus tos pasta pakalpojumus, kas bija pieejami pasta pakalpojumu sniegšanas vietā:  pastkaršu un vēstuļu nosūtīšanu, pastmarku un aplokšņu iegādi, sūtījumu piegādi, preses izdevumu abonēšanu, naudas pārvedumu un pensijas saņemšanu, komunālo un citu rēķinu apmaksu, iemaksas Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā u.c.
 
 
Ar pastnieka starpniecību iedzīvotājiem iespējams saņemt arī skaidras naudas izmaksu no PNS konta. Šo pakalpojumu iespējams pieteikt, zvanot Latvijas Pasta Klientu centram pa tālruni 67008001, 27008001 vai e-pastā info@pasts.lv. Piesakot skaidras naudas piegādi dzīvesvietā līdz 2020.gada 27.martam, noteikta pazemināta šī pakalpojuma cena – 4,88 eiro. Minētajā periodā Latvijas Pasts monitorēs pakalpojuma pieprasījumu un apzinās savus resursus šā pakalpojuma turpmākai nodrošināšanai atkarībā no pieprasījuma.
 
 
Pārējos pastnieka pakalpojumus savā dzīvesvietā iedzīvotāji varēs pieteikt, zvanot uz noteiktiem tālruņa numuriem. Precīzs saraksts ar pasta pakalpojumu sniegšanas vietām, kas turpmāk apkalpos klientus pēc pieprasījuma, un tālruņu numuriem pasta pakalpojumu pieteikšanai klienta dzīvesvietā katrā teritorijā pieejams te
 
 
Katras uz laiku slēgtās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas adresē tiks izvietots paziņojums par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām no 2020.gada 18.marta.  
 
 
Ja tiks noteikti papildu ierobežojumi, Latvijas Pasts nekavējoties informēs par turpmākajām darbībām.
Lasīt vairāk...

Tiks samazināts reģionālo maršrutu un reisu skairs

17.03.2020, 16:44

informatīvs video (latviski un krieviski) par COVID-19

17.03.2020, 09:24

 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sagatavoti informatīvie video (latviešu un krievu valodā) par COVID-19. Video aprakstīti COVID-19 izplatīšanās ceļi un profilakses pasākumi, lai izvairītos no COVID-19 saslimšanas.

 

Latviešu valodā: https://failiem.lv/u/f5h2f6v2?share_email_id=cee0a3

 

Krievu valodā: https://failiem.lv/u/7eenaegd?share_email_id=cee1b5

Lasīt vairāk...

Projekta „DEINSTITUCIONALIZĀCIJAS PASĀKUMU ĪSTENOŠANA LATGALES REĢIONĀ” aktualitātes Riebiņu novadā

11.03.2020, 15:24

 

Kopš 2016. gada Riebiņu novada dome kā sadarbības partneris Latgales plānošanas reģionam ir iesaistījusies Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā Nr.  9.2.2.1/15/I/005 „Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā”.

 

Deinsitucionalizācija ir process, kad institucionālās aprūpes vietā tiek veidoti un piedāvāti daudzveidīgi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, lai cilvēks, kas līdz šim dzīvojis sociālās aprūpes iestādē vai varētu tur nonākt nākotnē, nepaliktu bez vajadzīgā atbalsta un nepieciešamajiem pakalpojumiem. Jāuzsver, ka attiecībā uz personām, kuras atrodas sociālās aprūpes iestādēs, sagatavot dzīvei sabiedrībā paredzēts tikai tās personas, kuras, saskaņā ar novērtēšanas komisijas atzinumiem, būs spējīgas uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes iestādēm.

 

Mērķa grupas šajā projektā ir:

  • pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);
  • pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus;
  • bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs;
  • ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuri saņem valsts vai pašvaldības finansētus bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus.

 

Riebiņu novadā, uzsākot projektu, tika izvērtētas individuālās vajadzības un izstrādāti atbalsta plāni 1 bērnam ārpusģimenes aprūpē institūcijā, 9 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) 14 personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT),

 

Jāpiebilst, ka novadā kopumā bērnu ar FT skaits ir 23, pilngadīgu personu ar GRT skaits ir 82, savukārt pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir risks nonākt sociālās aprūpes institūcijās Riebiņu novadā ir viens no lielākajiem rādītājiem Latgalē – 79 personas.

 

Pēc izvērtēšanas tika secināts, ka bērniem ar FT  nepieciešamākie sociālās un veselības aprūpes pakalpojumi ir ģimenes ārsts un neirologs; nepieciešamākie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir fizioterapeits, psihologs un ergoterapeits; savukārt kā aktuālākie terapijas pakalpojumi tika minēti mūzikas terapija, reitterapija un smilšu terapija. Šī statistika ir no projekta uzsākšanas, tāpēc ik gadu šie skaitļi var nedaudz mainīties.

 

2019. gadā Riebiņu novadā tika nodrošināts Atelpas brīža pakalpojums vienam bērnam, aprūpes pakalpojums mājās – 1 bērnam, sociālās rehabilitācijas – fizioterapeita individuālās nodarbības 7 bērniem, psihologa individuālo nodarbību pakalpojums 3 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. 1 pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem tika nodrošinātas dienas aprūpes centra aktivitātes.

 

Šobrīd diviem bērniem tiek nodrošināts reitterapijas pakalpojums. Tomēr izvērtēto individuālo vajadzību un nepieciešamo pakalpojumu pieprasījums ir plašāks par šobrīd pieejamo. Šobrīd projektā ir aktualizēts jautājums par mērķa grupas personu jaunu izvērtēšanu, kas pavērtu iespējas saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojums lielākam personu skaitam.

 

Sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi - grupu dzīvokļa pakalpojumi  un specializēto darbnīcu pakalpojumi šobrīd pašvaldībā netiek piedāvāti, jo projekts sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūras sakārtošanai Riebiņu novadā netiks realizēts finanšu resursu nepietiekamības dēļ. Šobrīd tiek risināts jautājums par Riebiņu novada pašvaldības uzraudzības rādītāju pārņemšanu citai pašvaldībai.

 

Projekts tiek realizēts specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” ietvaros ar kopējo summu 8 278 912, 00 EUR, no tiem 7 037 075,20 EUR (85%) ir ESF līdzfinansējums.

 

Riebiņu novadā 2019. gadā projektā no ESF apgūti 4189,34 EUR.

 

Plašāka informācija par projektu pieejama Latgales plānošanas reģiona mājas lapā www.lpr.gov.lv .

 

Attīstības un plānošanas daļa,

tālr. 60001471

Lasīt vairāk...

1836 kilometru ceļš apkārt Latvijai

11.03.2020, 13:44

 

Mums ir upju ielejas, gliemežvāku pludmales, priežu meži un zelta vārpu lauki. Mums ir dižozoli, senlejas, teikām apvīti pakalni un alas. Mums ir ceļā satikto cilvēku smaidi un dzīvesstāsti. Mēs esam tik ļoti bagāti, jo pašas skaistākās un vērtīgākās lietas mums jau ir iedotas. Atliek vien pavērties apkārt un to ieraudzīt, sajust un novērtēt.

 

Lai mēs spētu attīstīt tūrismu, vides labiekārtošanas jautājumus un gūtu lielāku zināšanu bāzi par dabai draudzīgu dzīvesveidu, nepieciešams meklēt dažādus risinājumus. Viens no tiem - pagājušajā gadā iesāktais Lielās Talkas projekts  “Ideju talka”, kurā ikviens ir aicināts nākt klajā ar inovatīvām idejām par to, kā valstī nodrošināt atkritumu samazināšanu, kā tos neradīt, lai saglabātu ilgtspēju dzīvot tīrā Latvijā. Šī ir lieliska platforma, kurā iespējams dalīties ar idejām, kas rūpes par apkārtējo vidi palīdzēs uztvert par pašsaprotamām. Arī darbs pie projekta “1836” sākās ar ideju par to, ka nepieciešams attīstīt tūrisma ceļu apkārt Latvijas robežlīnijai. Vispirms tika apzināti fiziski izejamie ceļi, takas, kas veda pēc iespējas tuvāk Latvijas robežai, kā arī tika izpētīta katras vietas unikalitāte, cilvēki un kultūrvēsturiskais mantojums. Veidojot šo ceļu, tika iesaistīti arī Latvijas mūziķi, kas labprāt iesaistījās projekta realizācijā, attīstībā un sniedza koncertus gan pārgājiena dalībniekiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, noslēdzot katru izpētes gājienu.

 

Latvijas teritoriju veido četri kultūrvēsturiskie novadi, kuros joprojām ir daudz skaistas, neskartas un vēl neatklātas dabas. Ceļojot pa pasauli, tūristiem ir aktuāli iepazīt un izstaigāt dažādas takas, lai izbaudītu valsts krāšņo dabu. Tomēr, pirms mēs dodamies iepazīt plašo pasauli, gribētu ieteikt sākt ar Latviju. Mums ir potenciāls izveidot sakoptus, interesantus un kultūrā nozīmīgus gājēju ceļus un dabas takas. 2015. gadā dibinājām fondu “1836”, kura tālejošais mērķis ir izveidot 1836 km garu tūrisma ceļu apkārt visai Latvijas robežai. Kāpēc 1836? Tāpēc, ka tas ir Latvijas robežas garums. Mirklī, kad radās ideja par šo projektu, bija skaidrs, ka tā būs dāvana Latvijai tās simtgadē, iegūstot dziļāku jēgu un realizācijas veidu. Tomēr, idejai attīstītos, vēlamies, lai mums būtu savs stāsts un pārgājienu maršruts, kuru piedāvāt ne vien ārzemju viesiem, bet arī latviešiem. Diemžēl vides tūrisms, kam mūsu valsts ir radīta, nav attīstīts tādā mērogā kā mēs varētu to darīt. Latvijai ir tik liels potenciāls šajā ziņā un cerams, ka kādā brīdī mēs to sāksim apzināties.

 

 

Iepazīstot Latvijas (pie) robežu, noteikti varu teikt, ka mums ir ļoti skaista, dažāda un daudzviet pilnīgi neskarta daba. Tūrisms pie mums šobrīd ir vēl līdz galam neatklāta vērtība, par kuru noteikti ir nepieciešams runāt vairāk, iepazīstinot lielāku sabiedrības daļu ar iespējām, kuras tiek piedāvātas. Veidojot 1836 km garo ceļu, gājēji var iepazīt daudz un dažādas vietas, izjūtot dabas daudzveidību un mūsu iedzīvotāju labsirdību. Ceļš apkārt Latvijai ir radīts, lai tajā dotos ar kājām, vai arī velosipēdu, motociklu vai auto. Tā ir gan savas zemes izzināšana, gan atpūta, tāpēc ceļotājam jābūt pieejamai arī sakārtotai un labiekārtotai infrastruktūrai.

 

Latviešu tauta vienmēr ir bijusi tuva dabai un novērtē visu, ko tā sniedz – gan skaistumu, gan ražīgu zemi. Latviešu dižgars Imants Ziedonis savas grāmatas “Leišmalīte” ievadā min: “Apkārt Latvijai kādreiz ies tūrisma ceļš (tā ir jābūt) un cilvēki prasīs interesantu vietu iemirdzēšanos”. Jāsaka, ne velti par gājiena himnu ir kļuvusi dziesma ar Ziedoņa vārdiem – “Gods Dievam augstībā”. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi ieklausīties citos, sniegt atbalstu viens otram un doties kopīgā ceļā, lai atrastu iekšēju mieru, smeltos dabas spēku un enerģiju dzīvei.

 

Mūsu zemi raksturo ne vien daba – pauguri un līdzenumi, bet arī mēs paši. Jau vairāk nekā desmit gadus tiek organizēta “Lielā talka”, kuras mērķis bijis sakopt Latviju, lai mūsu valsts būtu tīra no atkritumiem. Šo gadu laikā, mēs visi, kas iesaistījušies sakopšanas darbos, esam izdarījuši lielu darbu un samazinājuši atkritumu skaitu vairāk nekā par pusi. Lai tradīcijas turpinātos, attīstītos ir nepieciešams pievērst uzmanību arī vides labiekārtošanas darbiem, tāpēc ir patiess prieks, ka šogad “Lielās talkas” ietvaros norit sadarbība ar fondu “1836”. Mūsu mērķis ir neapstāties pie izdarītā, bet turpināt augt un attīstīties, tāpēc šogad vēlos aicināt Latvijas iedzīvotājus sakopt ne vien savu sētu, bet arī apkārt esošās publiskās vietas.

 

Mums ir jāprot novērtēt tas, kas mums ir dots – mazā, mīļā Latvija. Veidojot ceļu apkārt valsts robežai, tiek sniegta iespēja sakopt un iepazīt dažādus apskates objektus, kurus, iespējams, citu iemeslu dēļ nebūtu iespējams vērot klātienē, jo tie šķistu pārāk tālu. Strādājot pie projekta “1836”, vēlamies, lai ceļš turpinās. Ceļš, kas iet apkārt Latvijai. Lai skaistā ceļa gājēji nenomaldītos, šobrīd ir ierakti 40 robežstabi un izgaismota Latvija, lai sakoptu Latvijas pierobežu, taču mēs neesam apstājušies. Plānots ierīkot vēl 100, kā rezultātā apkārt Latvijas robežai būtu jau 140 stabiņi. Šobrīd arī ikvienam interesantam, uzņēmumiem, skolām ir iespēja pieteikties, lai piedalītos Latvijas robežas takas veidošanā, ierokot savu stabiņu. Detalizētu informācija: "http://1836.lv/cela-stabi/100-cela-stabini/"

 

Latvijai ir fantastiska daba, lieliska pārgājieniem piemērota platforma. Mums ir visas iespējas kļūt par iecienītu gājēju un ceļotāju galamērķi. Ar lielu atbildību pret šīm vērtībām, mēs turpinām attīstīt ceļu, tāpēc īpaša nozīme tālākajā attīstībā ir sadarbībai ar “Lielo talku”. Veicinot atbildīgu, dabai draudzīgu ceļošanu notiek arī ceļotāju izglītošana. Šajā gadā “Lielajā talkā” aicinu paskatīties uz Latviju kā savu sētu. Iziet mazliet ārā no ierastās izpratnes, ka mana sēta beidzas tur, kur ir mans žogs – lai par žogu kļūtu Latvijas robežlīnija.


Sakopsim savu sētu – Latviju, iepazīsim to un ļausim tai sevi iedvesmot.

 

Enriko Podnieks, fonds “1836” vadītājs

Lasīt vairāk...

Publicēta karte ar 2020. gadā plānotiem valsts autoceļu remontdarbiem

05.03.2020, 13:52

 

VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapā ir publicēta šogad plānoto valsts autoceļu remontdarbu karte. Būvdarbi valstī kopumā iecerēti 101 objektā uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, tai skaitā uz 42 tiltiem. Kapitālieguldījumi tiks veikti 477 kilometros valsts autoceļu.

 

Rīgas plānošanas reģionā lielākie būvobjekti ir:

•           Vidzemes šosejas (A2) Sēnītes posma (25,50.-39,40. km) pārbūve;

•           Jūrmalas šosejas (A10) (13,41.-19,25. km) pārbūve;

•           ceļa segas jeb ceļa konstrukcijas virs zemes klātnes pārbūve uz Jelgavas šosejas (A8) kreisās brauktuves posmā no Jaunolaines līdz tiltam pār Misu (19,20.-29,95. km);

•           ceļa segas pārbūve uz reģionālā autoceļa Dūči-Limbaži (P53) posmā no Lādes līdz Limbažiem (18,35.-26,15. km);

•           seguma atjaunošanas darbi uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03.-36,29. km);

•           tilta pār Piķurgu uz autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) pie Ulbrokas (7,8. km) nojaukšana un jauna tilta izbūve.

 

Trijos ceļu krustojumos uzlabos satiksmes drošību:

•           uz Jelgavas šosejas (A8) pie Medemciema;

•           lidostas Rīga pievedceļa (P133) krustojumā ar Ziemeļu un Dzirnieku ielām;

•           Ērgļu ceļa (P4) krustojumā ar ceļu Juglas papīrfabrika-Ulbroka (V36).

 

Savukārt gājēju pārejas ar apgaismojumu tiks izbūvētas uz Daugavpils šosejas Lielvārdē (55,33. km) un autoceļa Ulbroka-Ogre (P5) pie Līgo parka (2,3. km).  

 

Vidzemes plānošanas reģionā lielākie būvobjekti ir:

•           pērn sāktie pārbūves darbi uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona (P30) posmā no Vecpiebalgas līdz Inķēnkalnam (49,06.-61,13. km);

•           asfalta segumu atjaunošana uz autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) no Aiviekstes līdz Madonas pievārtei (7,37.-26,88. km);

•           virsmas apstrāde uz autoceļa Vidzemes šoseja-Ape-Igaunijas robeža (P19) divos posmos abās pusēs Apei (0,000.-1,815. km un 3,484.-4,902. km);

•           tilta pār Aronu uz autoceļa Trušļi-Mārciena (V895) 4,62. km nojaukšan aun jauna tilta izbūve;

•           saglabājot nesošās balstu un laidumu konstrukcijas, tiks pārbūvēti tilts pār Gauju uz autoceļa Smiltene-Velēna-Gulbene (P27) 27,08. km, tilts pār Cērteni uz autoceļa Smiltene-Rauna (V234) 2,59. km, tilts pār Salacu uz autoceļa Austrumi-Vecate-Rimeikas (V169) 3,90. km, tilts pār Kuju uz autoceļa Madona-Varakļāni (P84) 13,94. km un tilts Gauju uz autoceļa Ūdrupe-Rankas stacija (V438) 7,11. km.     

 

Latgales plānošanas reģionā tiks pabeigti vēl 2018. gada rudenī sāktie būvdarbi autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes līdz Kazupītei (2,14.-12,68. km). Pērn sāktie pārbūves darbi turpināsies arī  uz ceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) Viļakā no Keišiem līdz Kiras upei (59,60.-63,04. km). Citi lielākie būvobjekti Latgales reģionā:

 

•           ceļa segas pārbūves darbi uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) pie Rēzeknes posmā no rotācijas apļa krustojumā ar autoceļu Rēzekne-Gulbene (P36) līdz krustojumam ar autoceļu Rēzekne-Greiškāni (P54);

•           uz autoceļa Krievijas robeža (Terehova)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Rēzeknes robežas Daugavpils virzienā līdz Andronovai (53,40.-61,26. km) puse posma tiks pārbūvēta (53,40.-57,80. km), bet tālākajā pusē tiks atjaunots segums (57,80.-61,26. km);

•           jauns tilts esošā vietā tiks uzbūvēts pār Feimanku uz autoceļa Līvāni-Preiļi (P63) Bukos pie Preiļiem (31,8. km);

•           pārbūve, saglabājot nesošās balstu un laidumu konstrukcijas, notiks pārvadiem pār dzelzceļu uz Daugavpils šosejas (A6) pie Daugavpils (232,18. km) un uz Rēzeknes apvedceļa (A15) netālu no krustojuma ar Rēzeknes-Daugavpils šoseju (6,32. km), kā arī tiltam pār Maltu uz Rēzeknes-Daugavpils šosejas (A13) pirms Maltas (71,46. km).

 

Zemgales plānošanas reģionā lielākie būvdarbi:

 

•           seguma atjaunošana uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Zemkopības institūta līdz pagriezienam uz Aizkraukli (81,76.-87,65. km) un uz Jēkabpils-Rēzeknes (A12) šosejas posmā no Jēkabpils līdz Jaunmuižai (3,90.-6,70. km);

•           uz autoceļa Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža (P95) posmā no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (28,36.-43,55. km);

•           uz autoceļa Pūri-Auce-Grīvaiši (P96) posmu no Dorupes līdz krustojumam ar ceļu Dobele-Krimūnas-Zaļenieki (V1098) (0,00.-11,97. km) un autoceļa Jēkabpils-Lietuvas robeža (Nereta) posmu no Dolomīta līdz Biržiem (11,54.-17,00. km) notiks pārbūves darbi;

•           jauns tilts esošā vietā tiks uzbūvēts pār Svēti uz autoceļa Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža (Žagare) (P95) 7,91. km;

•           pārbūve, saglabājot nesošās balstu un laidumu konstrukcijas, plānota tiltam pār Klīves kanālu uz autoceļa Jelgava-Kalnciems (P99) 13,67. km.

 

Kurzemes plānošanas reģionā lielākie būvdarbi būs:

•           uz autoceļa Ventspils-Kuldīga-Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām (3,93.-24,60. km);

•           uz autoceļa Talsi-Upesgrīva (P127) posmā no Talsiem līdz Laidzei (1,35.-7,11. km);

•           pārbūvē notiks Liepājas šosejas (A9) posmā abpus rotācijas aplim pie Saldus (99,74.-102,92. km);

•           tiks pārbūvēts, saglabājot nesošās balstu un laidumu konstrukcijas, tilts pār Mērsraga kanālu uz autoceļa Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka (P131) 44,72. km.

 

Šogad paredzētais finansējums valsts autoceļiem ir 250,5 miljoni eiro, no tiem 37,3 miljoni eiro nāk no ES fondiem, un tie ir aizejošā plānošanas perioda (2014.-2020.) pēdējie valsts ceļos ieguldāmie ES līdzekļi.

 

Informāciju sagatavoja

VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centrs un Komunikācijas daļa

Lasīt vairāk...

Meliorācijas sistēmu īpašniekiem jāapseko meliorācijas sistēmas un jāveic tām nepieciešamie kopšanas darbi

05.03.2020, 09:40

 

Zemkopības ministrija (ZM) vēršas pie visiem meliorācijas sistēmu īpašniekiem un aicina apsekot savā īpašumā vai valdījumā esošās meliorētās zemes, izvērtēt meliorācijas sistēmu darbību un veikt nepieciešamos meliorācijas sistēmu kopšanas darbus – novākt kokus, koku un krūmu atvases, kas traucē ūdens plūsmu gultnē, izvākt grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus un kritušus kokus, pielūžņojumu, piesērējumu, bebru aizsprostojumus, kā arī aizbērt dzīvnieku alas, atbrīvot drenu iztekas, drenu akas nosegt ar vākiem un ierīkot signālstabiņus, ja tādi nav ierīkoti, labot atklātos bojājumus, tostarp atjaunot meliorācijas sistēmas konstruktīvos elementus, kur tas nepieciešams, un veikt citus nepieciešamos darbus. Kopšanas darbi atkarībā no meliorācijas sistēmas veida ir uzskaitīti  Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumos Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”.

 

Meliorācijas sistēmu apsekošana ir jāveic vismaz divas reizes gadā pēc pavasara palu un vasaras plūdu maksimuma beigām.

 

Ja meliorācijas sistēmu īpašniekiem nepieciešama profesionāla konsultācija par meliorācijas sistēmu apsekošanu un kopšanu, ZM aicina vērsties pie sertificēta meliorācijas speciālista, kas ir maksas pakalpojums. Latvijas Melioratoru biedrības sertificēto hidromelioratīvās būvniecības speciālistu saraksts ir pieejams Latvijas Melioratoru biedrības mājaslapā.

 

ZM atgādina, ka nokrišņu daudzums Latvijā vidēji pārsniedz iztvaikošanu un zemes reljefs Latvijā ir salīdzinoši līdzens, līdz ar to, lai nodrošinātu lauksaimniecības un meža zemju efektīvu izmantošanu, ir jānodrošina optimāls mitruma režīms augsnēs. To vislabāk iespējams panākt ar meliorāciju. Meliorācija Latvijā ir nepieciešama, lai optimāli apsaimniekotu lauksaimniecības un meža zemes – ar meliorācijas palīdzību ir iespējams būtiski paaugstināt lauksaimniecības un meža zemju ražīgumu, kā arī palielināt CO2 piesaisti, tādējādi ļaujot Latvijai risināt klimata mērķus.

 

Meliorētās zemēs tiek novērsti vai samazināti plūdu riski, lauku apvidos pasargājot no plūdiem iedzīvotājus un viņiem piederošās būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes, autoceļus u.c. nozīmīgus infrastruktūras un citus objektus.

_____________________________

Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;

e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Lasīt vairāk...

90-108 no 1815 jaunumiem

1 2 3 4 5 6 7

...

101