Notikumu kalendārs

    Augusts    

Jaunumi

Latvijas jauniešiem ir „Spēks pateikt NĒ!” arī alkoholam

02.05.2019, 11:25

 

Alkohola lietošana ir izplatīts iedzīvotāju veselību ietekmējošs paradums Latvijā, kas skar ne tikai pieaugušos, bet arī pusaudžus.[1] Tāpēc Veselības ministrija ar kampaņu „Spēks pateikt NĒ!” aicina jauniešus atteikties un neuzsākt alkohola lietošanu.

 

Alkohola patēriņš valstī ir augsts, - vidēji viens iedzīvotājs no 15 gadu vecuma gadā patērē 12,6 litrus absolūtā alkohola, kas atbilst gandrīz 140 pudelēm vīna.[2]

 

Pēdējā gada laikā alkoholu lietojuši 77% piecpadsmitgadīgo jauniešu, bet pēdējā mēneša laikā - katrs ceturtais. Jauniešu augstā tolerance pret regulāru iedzeršanu, uzskatot, ka tā neatstāj ietekmi uz veselību, veicina kaitīgu paradumu izveidošanos un riskantu uzvedību.

 

Latvijas jaunieši biežāk nekā viņu vienaudži citās valstīs sēžas pie transportlīdzekļu stūres alkohola reibumā, kā arī alkohola lietošanas rezultātā palielinās traumu risks, tiek izdarīti likumpārkāpumi, un izceļas konflikti ar apkārtējiem, kas ir biežākās jauniešu minētās alkohola lietošanas sekas.[3]

 

Gadījumā, ja Jūs vai kāds Jums pazīstams jaunietis saskaraties ar grūtībām atteikties no alkohola, narkoloģe Maija Jēkabsone iesaka iepazīties ar šiem padomiem:

  • Kad esi pieņēmis lēmumu teikt alkoholam NĒ, ir svarīgi pie tā turēties. Vieglāk varētu būt, ja izvēlēsies pavadīt laiku ar draugiem, kas nelieto alkoholu, un izvairīsies apmeklēt ballītes, kurās iedzer.
  • Ja jūti, ka nespēj tikt galā ar vēlmi lietot alkoholu, tev palīdzēs psihologs, ģimenes ārsts vai ārsts narkologs. Nebaidies lūgt viņiem palīdzību!
  • Rēķinies, ka draugi, ar kuriem kopā esi lietojis alkoholu, tevi mudinās iedzert un jautās, kāpēc atsakies. Sagatavojies tam jau laikus! Vislabākā atbilde ir pati vienkāršākā: „Nē, paldies!” Tā neprasa liekus paskaidrojumus.
  • Vari arī atklāti pateikt, kāpēc nevēlies iedzert, piemēram, rīt jādodas uz treniņu vai negribi justies slikti. Vari ierosināt aiziet kopā paēst vai pasākt kaut ko citu, lai novērstu domas no alkohola.
  • Ja jūti, ka ar paša spēkiem galā netiec, iespējams vērsties pēc narkoloģiskās palīdzības: www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/atkaribu-slimibas/narkologiska-palidziba

 

Līdz šim Kampaņas „Spēks pateikt NĒ!” vēstneši apmeklēja Latvijas skolas, kur jauniešiem stāstīja par smēķēšanas kaitīgumu un rosināja tā vietā spēku meklēt citās aktivitātēs. Turpinot uzsākto sarunu ar sabiedrību, kampaņas 2. posmā vēstneši aktualizēs alkohola lietošanas izplatību pusaudžu vidū un stāstīs par pozitīvu pārmaiņu iespējām.

 

 

Kampaņas 2. posmā „Spēks pateikt NĒ!” komanda rīkos dažādas aktivitātes gan pilsētvidē, gan digitālajā vidē, aicinot iesaistīties ne tikai jauniešus, bet arī vecākus un pārējo sabiedrību. Papildus tiks veidota sadarbība ar organizācijām un biedrībām, kas strādā ar jauniešiem, un veselības nozares speciālistiem. Kampaņas 2. posms ilgs līdz šī gada jūnija beigām.

 

Kampaņa tiek īstenota ESF 9.2.4.1. pasākuma „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros.

 

Papildu informācija:

Klinta Mežapuķe

Kampaņas „Spēks pateikt NĒ!” sabiedrisko attiecību speciāliste

P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības

T. (+371) 26278178

klinta.mezapuke@prae.lv

 

[1] „Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā 2017.gadā” SPKC, 2018.

[2] „Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā 2017.gadā” SPKC, 2018.

[3] “ESPAD 2015. Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū” SPKC, 2016.

Lasīt vairāk...

Nodarbības jauniešiem

29.04.2019, 15:39

Jogas nodarbības Riebiņu novadā

25.04.2019, 17:18

Info par ugunsnedrošā perioda sākumu

18.04.2019, 10:44

 

Pamatojoties uz Valsts meža dienesta 2019. gada 15. aprīļa rīkojuma Nr. 77 "Par meža ugunsnedrošo laikaposmu" visā valsts teritorijā ar 19. aprīli tika noteikts ugunsnedrošā laika posma sākums. Līdz ar to Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, ka arī visā valstī, sākas dežūras ugunsnovērošanas torņos un meža ugunsdzēsības stacijās.

 

Viena no Valsts meža dienesta publiskajām funkcijām ir meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana. Šīs funkcijas nodrošināšanai tiek izmantots ugunsnovērošanas torņu tikls (ugunsgrēku atklāšanai), meža ugunsdzēsības staciju rīcībā esošais ugunsdzēsības transports un personāls; nozīmīga loma ir arī mežziņiem: bieži vien tieši viņi savu apgaitu robežās vada ugunsdzēsības darbus, piedalās ugunsgrēku dzēšanā, reaģē uz signālu par potenciālo ugunsgrēku, atrod to dabā.

 

Iestājoties vasarai  paplašinās meža rekreācijas funkciju loks. Tomēr, pavadot jaukās brīvdienās dabā kopā ar ģimeni vai draugu lokā, nevajag aizmirst par drošības pasākumiem, tajā skaitā - par ugunsdrošību, jo neuzmanīga rīcība ar uguni ir galvenais meža ugunsgrēku izcelšanas iemesls. Latvijas republikas teritorijā ugunsdrošības prasības mežā nosaka 2016. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi", kuru neievērošana (tīšā, vai neuzmanības dēļ), ja tā noved līdz būtiskiem zaudējumiem, var izvērsties civiltiesiskajā, administratīvajā vai pat kriminālatbildībā.

 

Atradoties mežā ugunsnedrošajā laika posmā ir aizliegts:

  • kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās;
  • nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus;
  • atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
  • braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem;
  • ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez vai ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;
  • bez saskaņošanas ar VMD veikt jebkura veida dedzināšanu.

 

Jāņem vērā, ka arī ārpus ugunsnedrošā laika posma mežā nedrīkst dedzināt sadzīves, būvniecības u. tml. atkritumus, kurināt ugunskurus un veikt ciršanas atlieku dedzināšanu tuvāk par 2 m no augošiem kokiem un uz kūdras.

 

Savus pienākumus karstie vasaras apstākļi uzliek arī meža īpašniekam: līdz 1. maijam katru gadu savā mežā no autoceļiem un dabiskām brauktuvēm jānovāc pielūžņojums, jāsakārto un jāsakopj piebrauktuves ūdensņemšanas vietām, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu. Tāpat meža īpašniekam jāpiedalās meža ugunsgrēka uzraudzībā pēc tā nodzēšanas. Ugunsgrēka vietas uzraudzība - ir meža ugunsgrēka dzēšanas darbu stadija, kad ugunsgrēks ir ierobežots un tiek veikta atsevišķu gruzdošu vietu uzraudzība, kuru kopējā platība nepārsniedz 25 m2 un, ja nepieciešams, tiek veikti pasākumi, kas novērstu ugunsgrēka atkārtotu izcelšanos. Ugunsgrēka vietas uzraudzība ietver šādus darbus:

  • ugunsgrēka vietas periodiska novērošana;
  • atsevišķu gruzdošu vietu, zaru, pagaļu un celmu dzēšana  ar vienkāršiem paņēmieniem

( lejkannu, lāpstu u.c. );

  • Valsts meža dienesta tūlītēja informēšana par ugunsgrēka atjaunošanos

 

Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā strādā 3 meža ugunsdzēsības stacijas (MUS) Daugavpilī, Līvānos un Krāslavā. Zvanīt un sniegt ziņas par meža ugunsgrēkiem un citu ar meža ugunsgrēkiem saistītu informāciju var MUS "Daugavpils" - 65447470; +371 26678300, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 112. Zinot mežzini, kurā apgaitā atrodas konkrēts īpašums, var informēt arī viņu.

Lasīt vairāk...

Noslēgta stratēģiskā atlase par valsts apmaksātas medicīniskās rehabilitācijas sniegšanu

18.04.2019, 10:41

 

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka ir izvērtējis valsts apmaksātas medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju pieteikumus, kas tika saņemti stratēģiskās atlases ietvaros.

 

NVD izvērtēs un pārliecināsies par iestāžu spēju nodrošināt solīto pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Lai to īstenotu, NVD šonedēļ apmeklēs Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un vēlāk arī citas ārstniecības iestādes.

 

Pēc šīm vizītēm tiks lemts par ambulatorās un dienas stacionāra rehabilitācijas pakalpojumu apjoma sadalījumu starp Rīgas ārstniecības iestādēm no šī gada 1. oktobra. Tādējādi līdz oktobrim valsts apmaksātie ambulatorie medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi tiks nodrošināti līdzšinējā apjomā un kārtībā.

 

Vienlaikus NVD informē, ka, īstenojot rehabilitācijas pakalpojumu stratēģisko atlasi, no 2019. gada 1. aprīļa ir paplašināts arī to ārstniecības iestāžu loks, kas sniedz medicīniskos rehabilitācijas pakalpojumus stacionāri (diennakts aprūpe). Papildu piecām slimnīcām, kas pakalpojumus nodrošināja jau līdz šim, no aprīļa tos sniedz vēl četras slimnīcas – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas 2. slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Pacientiem tas nozīmē iespēju nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus saņemt ātrāk, tuvāk dzīvesvietai un iestādē, kur nodrošināts pirmais ārstēšanas posms.

 

Jau ziņots, ka 2018. gadā NVD uzsāka vairāku valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju stratēģisko atlasi. Medicīniskās rehabilitācijas stratēģiskās atlases mērķis ir uzlabot rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visā Latvijas teritorijā, panākot pakalpojumu sniegšanas pēctecību un rezultātu izsekojamību.    

 

Medicīniskajai rehabilitācijai ir būtiska nozīme cilvēku darbspēju saglabāšanā un atjaunošanā. Ir būtiski panākt, lai tā būtu pēctecīga un savlaicīga veselības aprūpes sastāvdaļa, novēršot pacientu funkcionēšanas ierobežojumus un invaliditāti un veicinot pacientu agrīnu darbā atgriešanos.

 

 

Informāciju sagatavoja:
Evija Štālberga,
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007; 28383970

Lasīt vairāk...

Nodarbības par sirds veselību

23.04.2019, 10:00

Nodarbības bērniem un jauniešiem

22.04.2019, 17:46

Par Uzņēmumu reģistra klātienes pakalpojumu izmaiņām reģionālajās nodaļās

18.04.2019, 10:24

 

No 2019. gada 7. maija būtiski mainīsies klientu apkalpošanas laiki vairākās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) reģionālajās nodaļās.

 

Turpmāk Bauskas, Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils reģionālajās nodaļās klātienes pakalpojumi būs pieejami divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 13.00 līdz pulksten 16.00. Savukārt Rīgas un Valmieras reģionālajās nodaļās saglabāsies līdzšinējā kārtība.

 

Lēmums par klātienes pakalpojumu laika samazināšanu pieņemts, ņemot vērā Reģistra stratēģiskos attīstības virzienus, tostarp elektronisko pakalpojumu attīstību, kā arī izmaiņas klientu pieprasījumā pēc klātienes pakalpojumiem. Klienti dokumentus reģistrācijai 60% gadījumu iesniedz elektroniski, liecina 2017.gada un 2018.gada statistika.

 

Jau šobrīd visi Reģistra pakalpojumi ir pieejami elektroniski. Turklāt tuvāko gadu laikā iestādes pakalpojumi būs pieejami tikai elektroniski. Tāpēc Reģistrs jau 2017.gadā sāka pakāpeniski samazināt darba laiku reģionālajās nodaļās klientu apkalpošanai klātienē. Dokumentus reģistrācijai papīra formā var iesūtīt arī ar pasta starpniecību. 

 

Reģistra pakalpojumus elektroniski var saņemt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Konsultācijas par sniegtajiem pakalpojumiem var saņemt, zvanot uz iestādes informatīvo tālruni 67031703 vai jautājot virtuālajai asistentei UNA. Virtuālā asistente UNA (“Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts”) darbojas Reģistra mājas lapā un šobrīd čata režīmā prot atbildēt uz jautājumiem par reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem.  

Lasīt vairāk...

Pozitīvas pārmaiņas gada ienākumu deklarāciju iesniedzējiem

15.04.2019, 10:40

 

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka 2019.gada 16.aprīlī spēkā stājas likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””[1], kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu, proti, kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, kā arī to, ka personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem.

 

Kurām personām tiek atlikts aprēķinātās nodokļa piemaksas termiņš

Līdz šim visiem iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, konstatēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, to bija jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam[2].  Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecisko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu.

Taču 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem:

  • 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā – 62 800 eiro;
  • tie ir saņemti tikai Latvijā;
  • no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis;
  • tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, algota darba ienākumi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas pabalsti, ienākumi no uzņēmuma līguma, ja persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību, u.c.)

 

Cik liela nodokļa summa iedzīvotājiem nebūs jāmaksā

Ja persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmākajiem gadiem, konstatēs, ka aprēķinātā nodokļa piemaksas summa nepārsniedz 1 (vienu) eiro, to neuzskatīs par nodokļa parādu un valsts budžetā to nebūs jāiemaksā.

 

Cik lielu mēneša neapliekamo minimumu varēs piemērot saviem ienākumiem

Lai mazinātu personu loku, kam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jāpiemaksā nodokļa starpība, kas radusies piemērotā prognozētā mēneša neapliekamā minimuma dēļ, iedzīvotāji paši varēs izlemt, cik lielu neapliekamo minimumu vēlas piemērot saviem mēneša ienākumiem.

Noslēdzot ar darba devēju rakstisku vienošanos, darba vietā tiks piemērots tik liels mēneša neapliekamais minimums, kādu darbinieks pats būs izvēlējies. Vienīgais nosacījums – pašas personas prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru, t.i., būt lielāks par summu, kas ir norādīta personas elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā.

Šāds risinājums nav obligāts, tā ir papildu iespēja, kuru ikviens, izvērtējot savu ienākumu apmēru, var izmantot pēc brīvas izvēles. Par šīs iespējas izmantošanu Valsts ieņēmumu dienests papildus nav jāinformē.

 

Kā paaugstināts neapliekamo ienākumu deklarēšanas slieksnis

Tāpat kā līdz šim iedzīvotājiem būs jāiesniedz gada ienākuma deklarācija, kurā uzrādīti ar nodokli neapliekamie ienākumi. Taču sākot ar 2020.gadu to būs obligāti jādara tikai gadījumā, kad kopējā gada laikā saņemto ar nodokli neapliekamo ienākumu summa pārsniedz 10 000 eiro. Līdz šim šis slieksnis bija 4000 eiro.

 

Mediju iespējas: papildu jautājumu gadījumā piedāvājam individuālus VID nodokļu ekspertu komentārus šī gada 15.aprīlī laikā no plkst. 13.00 līdz 14.00 VID ēkā Rīgā, Talejas ielā 1.

 

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67122668, 67122670     

Talejas iela 1, Rīga, LV-1978

www.vid.gov.lv

 

[1] Saeima 2019.gada 21.martā pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas 2019.gada 2.aprīlī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.66 (6405)

[2] Tāpat kā līdz šim, gadījumos, kad deklarācijā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to varēs samaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.jūlijam, 16.augustam un 16.septembrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

 

Lasīt vairāk...

Traktortehnikas eksaminācijas veikšanas un apliecības apmaiņas iespējas

08.04.2019, 16:38

 

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk-VTUA) ir pārskatījusi un tā rezultātā pilnveidojusi traktortehnikas eksaminācijas veikšanas iespējas, kā arī atgādina par traktortehnikas vadīšanas klāsta paplašināšanos līdz ar traktortehnikas vadītāja apliecības maiņu.

 

Līdzšinējo 16 VTUA biroju vietā turpmāk traktortehnikas pretendenti varēs pieteikties veikt teorētisko eksāmenu par ceļu satiksmes noteikumiem un ceļu satiksmes drošību (turpmāk – CSN eksāmens) un teorētisko eksāmenu par traktortehnikas ekspluatācijas drošību (turpmāk – Ekspluatācijas eksāmens) sev ērtā vai tuvākajā VTUA birojā (https://www.zm.gov.lv/valsts-tehniska-uzraudziba/statiskas-lapas/kontakti?nid=2664), izņemot Vidzemes nodaļas biroju Alūksnē.

 

Savukārt traktortehnikas praktiskās vadīšanas eksāmenu (turpmāk – vadīšanas eksāmens), tāpat kā līdz šim, pieņem visi VTUA biroji, t.sk. Vidzemes nodaļas birojs Alūksnē.

 

Traktortehnikas vadītāja tiesības pēc visu trīs sekmīgas eksāmenu veikšanas var iegūt persona, kas pabeigusi teorētisko un praktisko apmācību, kā arī attiecīgās kategorijas teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi ir apguvusi pašmācībā. Pašmācībā var iegūt TR1 kategoriju, savukārt TR2, TR3 vai TR4 kategoriju pašmācībā atļauts iegūt personai, kurai vismaz 12 mēnešus jau ir kāda no traktortehnikas vadītāja kategorijām. Persona ir atbrīvota no ceļu satiksmes noteikumu eksāmenu kārtošanas, ja tai ir tiesības vadīt traktortehniku vai C1 vai C kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus.

 

Kategoriju eksāmenus iespējams veikt jebkurā darba dienā, tiesa, iepriekš piesakoties un vienojoties par eksaminācijas iespējām ar ērtāko vai tuvāko VTUA biroju, līdz ar to eksāmenu biežumu katrā VTUA birojā plāno individuāli, bet ne retāk kā reizi nedēļā. CSN eksāmens tiek pieņemts elektroniskajā veidā, bet ekspluatācijas eksāmens rakstiski.

 

Tāpat VTUA atgādina, ka kopš 2018.gada septembra tiek mainīta vecā parauga traktortehnikas vadītāja apliecība, pat, ja derīguma termiņš vēl nav beidzies, pret jauno kategoriju bez papildu eksāmenu veikšanas. Jaunā traktortehnikas vadītāja apliecība paplašina traktortehnikas kategoriju grupas - persona ir tiesīga vadīt plašāku traktortehnikas klāstu nekā tas ir paredzēts vecā parauga apliecībā.

 

 

Traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanu, apmaiņu un atjaunošanu veic visos VTUA birojos.

 

Līdz ar pērnā gada izmaiņām traktortehnikas vadītāja apliecību kategoriju nosaukumi nedublējas ar autovadītāju kategorijām Latvijā un Eiropas Savienībā. Traktortehnikas vadītāju kategorijas pēc traktortehnikas specifikācijas un to galvenā izmantojuma veida grupētas šādi:

 

  • TR1 — traktori, lauksaimniecības pašgājējmašīnas, komunālās mašīnas, universālās pašgājējmašīnas, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas ar pilnu masu līdz 7500 kilogramiem,
  • TR2 — visi traktori, lauksaimniecības pašgājējmašīnas, komunālās mašīnas, universālās pašgājējmašīnas, buldozeri, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas,
  • TR3 — meža mašīnas, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas,
  • TR4 — ceļu būves mašīnas, buldozeri, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas.

 

Plašāku informāciju skatīt VTUA tīmekļa vietnē, sadaļā “Traktortehnikas vadītāji” (https://www.zm.gov.lv/valsts-tehniska-uzraudziba/statiskas-lapas/traktortehnikas-vaditaji?nid=2666#jump)

 

________________________

Informāciju sagatavoja:

Jānis Mergups–Kutraitis

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists

tālr.26397648, e-pasts: janis.mergups@vtua.gov.lv

www.vtua.gov.lv | Twitter: @vtua

Lasīt vairāk...

Īpašā kampaņā aicina atpazīt cilvēktirdzniecību un tās dažādās sejas

08.04.2019, 09:46

 

 

Organizācija Pestīšanas Armija Latvijā aprīlī uzsāk kampaņu “Lētas cenas maksā dārgi. Cilvēka brīvību”. Kampaņas laikā ar darba sludinājumu palīdzību, kas meklē darbiniekus uzkopšanas, celtniecības, lauksaimniecības, skaistumkopšanas, šovbiznesa jomās un piedāvā labu algu un neticamus labumus, cilvēki tiks brīdināti par riskiem, kas slēpjas aiz vilinošiem darba piedāvājumiem.

 

Tiek lēsts, ka Eiropā ir vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēktirdzniecības upuru, bet pasaulē 2016. gadā aptuveni 40,3 miljoni cilvēku bija modernās verdzības upuri, no kuriem 24,9 miljoni bija iesaistīti piespiedu darbā, bet 15,4 miljoni – piespiedu laulībā. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas pārskatu par cilvēktirdzniecības novēršanas un apkarošanas rezultātiem 2018. gadā Latvijā bija identificēti 23 cilvēktirdzniecības upuri. Pēc ekspluatācijas formas 6 upuri nonākuši seksuālā izmantošanā, 12 – darbaspēka ekspluatācijā, 5 bijuši fiktīvu laulību upuri. Tomēr upuru skaits ir daudzkārt lielāks, jo tāpat kā visā pasaulē, arī Latvijā līdz tiesai nonāk neliels skaits krimināllietu.

 

Ar vērienīgas kampaņas palīdzību Pestīšanas armijas Eiropas Tīkls pret cilvēktirdzniecību cenšas panākt, ka vēstījumu par mūsdienu verdzību sadzird cilvēki visā Eiropā – gan valstīs, kurās ir augsts pieprasījums pēc lētām cenām, kā arī cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valstīs, pie kurām ir pieskaitāma arī Latvija. Uzrunājot gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses, sabiedrība tiek aicināta pielikt punktu cilvēktirdzniecībai un mūsdienu verdzībai.

 

Pestīšanas Armijas sociālā darba vadītāja Inese Krastiņa uzsver kampaņas ideju: “Joprojām cilvēki emigrē no Latvijas labākas dzīves un darba meklējumos, bet diemžēl ne vienmēr tas beidzas ar pozitīvu pieredzi. Trūkstot informācijai un nespējot novērtēt riskus, kā arī neprotot svešvalodu labā līmenī, mūsu līdzcilvēki tiek savervēti darbam, kas reālajā dzīvē nozīmē smagu bezatlīdzības darbu, nepieņemamus sadzīves apstākļus, seksuālu izmantošanu un virkni citus pārkāpumus. Tāpēc ar speciālu pasākumu palīdzību veicināsim izpratni par riskiem nonākt beztiesīgā situācijā, un kā ikviens varētu pārliecināties, ka tuvinieki, draugi vai paziņas ir drošībā. Cilvēku stāsti liecina, ka cilvēki joprojām ir vieglprātīgi, domājot, ka gan jau viss būs labi. Tomēr nepārliecinoties un neņemot vērā brīdinājumus, vēlāk gadiem ilgi var nākties atgriezt to, kas cilvēkam ticis nolaupīts.”

 

Lai veicinātu izpratni sabiedrībā un sociālo darbinieku vidū, 12. aprīlī Rīgā notiks konference “Patiesība par vilinošiem darba piedāvājumiem”. Konferences dalībniekus uzrunās juristi un cilvēktiesību eksperti no Zviedrijas, Polijas, kā arī Latvijas. Konferencei varēs sekot līdzi tiešsaistē, izmantojot kampaņas Facebook lapu. Konferences otrajā dienā 13. aprīlī notiks semināri Pestīšanas armijas darbiniekiem, lai mācītos, kā sarunās ar cilvēkiem saskatīt un izvērtēt, vai stāstītajā pastāv cilvēktirdzniecības riski, kā nenosodīt cilvēku, kurš savas nezināšanas vai lētticības dēļ ir nokļuvis šādā situācijā.

 

Kampaņas laikā ikviens aicināts apmeklēt izveidoto interneta vietni musdienuverdziba.lv un Facebook lapu MusdienuVerdziba, kur var pārbaudīt savas zināšanas par cilvēktirdzniecību, aizpildot testu “Vai Tevi var notirgot?”, kā arī iegūt informāciju, kur saņemt palīdzību un kā atbalstīt organizāciju sniegt palīdzību upuriem. Kampaņas organizētāji aicina uz sadarbību pašvaldības un sociālos dienestus, daloties ar informāciju un kampaņas materiāliem.

 

Par Pestīšanas armiju Latvijā un kampaņas turpmākiem soļiem

 

Pestīšanas armija kā reliģiska organizācija ar dažādām sociālās atbildības un labdarības programmām darbojas 131 pasaules valstī, tostarp 22 no 28 Eiropas Savienības valstīm. Pestīšanas armija Latvijā ir pasludinājusi, ka palīdzība cilvēktirdzniecības upuriem ir viena no tās prioritātēm. Tas sasaucas ar organizācijas mērķi – būt par armiju, kas ir Dieva veidota, kas nekad neapstājas, bet dodas visur, kur ir vajadzība. Eiropas mēroga kampaņa turpināsies 3 gadus, sākoties 2019. gada pavasarī Zviedrijā, Norvēģijā, Latvijā, Moldovā, un pakāpeniski pievienojoties pārējām valstīm Eiropā.

 

Vēsturiski Pestīšanas armija dibināta 19. gadsimta beigās kā kristīgā misija Londonā. Tās dibinātāji dēvēja to par armiju, bet brīvprātīgos un kalpotājus – par karaspēku, tāpēc tradicionāli organizācijā tiek izmantota militārā terminoloģija un apģērbs. Latvijā Pestīšanas armija kā organizācija tika reģistrēta 1923. gadā Jelgavā, un tā darbojās līdz 1943. gadam, kad tās darbība tika aizliegta un īpašumi nacionalizēti. 1990. gadā organizācija varēja atsākt savu darbu Latvijā.

 

Pestīšanas armija Latvijā iekļaujas Zviedrijas un Latvijas teritorijā. Latvijas reģionu vada majors Roberts Tuftstroms (Robert Tuftström) un majore Anna Marija Tuftstroma (Anna-Maria Tuftström), un kapteine Sāra Ilsters (Sarah Ilsters). Latvijā strādā 23 virsnieki/garīdznieki, 51 darbinieks un 402 biedri.

 

Resursi

Kampaņas vietne: www.musdienuverdziba.lv

Facebook lapa: facebook.com/MusdienuVerdziba

Tests “Vai tevi var notirgot?” | https://bit.ly/2HZ9WYc

2018 European Report on the anti-human trafficking work of The Salvation Army across Europe |https://bit.ly/2Uk42aJ (Ziņojums par Pestīšanas armijas cilvēktirdzniecības novēršanas darbu Eiropā, pārskats par 21 valsts pieredzi, 2018)

Pārskats par cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas rezultātiem 2018. gadā, LR Iekšlietu ministrija | https://bit.ly/2TO9Qos

Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) ziņojums Global Estimates of Modern Slavery, Ženēva, 2017 | https://bit.ly/2RkUFCr

 

 

Plašākai informācijai

Lāsma Sīle, sabiedrisko attiecību konsultante

Tālr. 28 356 341; e-pasts: lasma@jazz-com.com

Lasīt vairāk...

Pārdod savu ideju starptautiski: sākusies pieteikšanās Creative Business Cup 2019 nacionālajai atlasei

14.04.2019, 10:10

 

Līdz 14. aprīlim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubators aicina jaunajiem radošo un starpdisciplināro industriju uzņēmējiem pieteikt savu biznesa ideju starptautiskā konkursa Creative Business Cup (CBC) 2019 nacionālajai atlasei. Jau sesto gadu kādam pašmāju inovatīvākajam uzņēmumam būs iespēja Latviju pārstāvēt Dānijā, vairāk nekā 50 pasaules radošāko start-up uzņēmumu konkurencē, cīnoties par investoru uzmanību un naudas balvām.

 

Uzņēmējiem savas radošās idejas nacionālajai atlasei nepieciešams pieteikt līdz 14.aprīlim, izmantojot tiešsaistes formu: http://bit.ly/cbc_apply

 

“Šo sešu gadu laikā esam guvuši pārliecību, ka mums ir ļoti radoši, talantīgi un spēcīgi jaunie uzņēmēji, kuru idejas un radītie pakalpojumi ir konkurētspējīgi starptautiskā līmenī. Jau divus gadus pēc kārtas Latvija šajā konkursā ieņēmusi godpilno otro vietu. Varbūt tieši šogad kāds no jaunajiem censoņiem izcīnīs uzvaru, iegūstot 2019.gada CBC radošākā uzņēmēja titulu un naudas balvu,” pauž LIAA direktors Andris Ozols, mudinot jaunos uzņēmējus uzdrošināties izmantot iespēju sava biznesa attīstīšanai starptautiskā līmenī.

 

A.Ozols norāda, ka dalība konkursā ir iespēja prezentēt savas idejas starptautiskai auditorijai un, pārstāvot savu valsti CBC pasaules finālā, parādīt, ka Latvija ir radošo industriju zeme.

 

Konkursantiem šis ir arī būtisks solis tuvāk starptautiskam uzņēmēju tīklam, lai piekļūtu tirgum un gūtu vērtīgus biznesa kontaktus. Tostarp tīklošanās aktivitātēs varēs iepazīties ar citiem pasaules radošākajiem jaunuzņēmumiem un pasaules valstu valdību pārstāvjiem, ekspertiem un investoriem, kā arī saņemt pieredzējušu ekspertu palīdzību un vērtīgus ieteikumus uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošanai.

 

Nacionālajā atlasē vērtēšanu veiks starptautiska žūrija. Pēc saņemto pieteikumu izskatīšanas 20 pretendenti aprīļa beigās tiks aicināti piedalīties pusfinālā klātienē. Pirms tā pretendentiem paredzētas augsta līmeņa biznesa ideju prezentēšanas meistarklases. Pēcāk pusfināla žūrija izvirzīs piecus spēcīgākos jaunos uzņēmumus, kuri maijā startēs Latvijas CBC finālsacensībās.

 

Savukārt pirmās vietas ieguvēju, kurš saņems vislielāko žūrijas atzinību, izvirzīs starptautiskajam finālam, lai pārstāvētu Latviju CBC konkursā Kopenhāgenā, kā arī Baltijas reģiona konkursā Helsinkos. Uz Kopenhāgenu dosies arī 2. un 3.vietas ieguvēji, kuriem tā būs lieliska iespēja sadarbības meklējumiem.

 

Plašāka informācija par konkursa un atlases kritērijiem: http://bit.ly/liaa_cbc

 

Creative Business Cup ir globāla iniciatīva, kuras misija ir uzņēmējdarbības un inovāciju stiprināšana. Ikgadējā konkursa mērķis ir atbalstīt radošas idejas un veicināt inovāciju attīstību, palīdzot jaunuzņēmumiem no dažādām pasaules valstīm satikties ar investoriem un potenciālajiem sadarbības partneriem, sasniegt globālo tirgu, rast jaunus kontaktus, kā arī piesaistīt papildu finansējumu sava biznesa tālākās izaugsmes veicināšanai.

 

Pērn starptautiskajā konkursā sevi pieteica vairāk nekā 5000 jaunuzņēmumu no 60 dažādām pasaules valstīm, pārstāvot tādas radošās nozares kā mūziku, arhitektūru, modi, tehnoloģijas, kino, medijus u.c. Bet par balvām un radošākā uzņēmēja pasaulē titulu cīnījās 49 uzņēmumi, kur sīvajā konkurencē Latvijas uzņēmums Gamechanger Audio ieguva 2.vietu.

 

Plašāka informācija konkursa mājaslapā: www.creativebusinesscup.com.

 

Creative Business Cup konkursa atlasi Latvijā organizē LIAA Radošo industriju inkubators. Konkursa partneri – Kultūras ministrija un Dānijas Kultūras institūts. Līdz šim CBC konkursā Latviju pārstāvējuši zīmoli Vividly, Connection Codes, Anatomy Next, GIGI Bloks un Gamechanger Audio.

 

 

Papildu informācija:

Kristiāna Kārkliņa

LIAA Radošo industriju inkubators

Adrese: Elizabetes iela 45/47 (4. stāvs)

E-pasts: Kristiana.Karklina@liaa.gov.lv

Tālrunis: 62401220

Facebook | Instagram

Lasīt vairāk...

48-60 no 1683 jaunumiem

1 2 3 4 5 6

...

141