Notikumu kalendārs

    Aprīlis    

Jaunumi

Uzsāk akciju “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta”

24.02.2020, 09:28

 

Starptautiskajā Dzimtās valodas dienā, 21. februārī, latgaliešu portāls lakuga.lv uzsāk akciju “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta”, aicinot saņemt īpaša dizaina uzlīmi. Akcijas mērķis ir mudināt latgaliešus ikdienas saziņā izmantot dzimto valodu, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par latgaliešu valodas vērtību un pozitīvu attieksmi pret to.

 

 

“Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” radījis īpaša dizaina uzlīmi “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta”, piedāvājot to bez maksas saņemt uzņēmumiem, organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm, kurās tiek lietota latgaliešu valoda un kuru klientiem, pakalpojumu saņēmējiem ir iespēja sazināties latgaliski, kā arī vietām, kurās pieejami resursi latgaliski. Uzlīmes dizainu veidojusi Inese Krivmane.

 

“Ar itū akceju mes gribim mudynuot latgalīšus kasdīnys saziņā vaira izmontuot sovu dzymtū volūdu, kai ari vīnlaikus veicynuot sabīdreibys izpratni par latgalīšu volūdys vierteibu i pozitivu attīksmi pret jū. Kasdīnys saziņā latgalīšu volūdu izmontoj 8–9% Latvejis īdzeivuotuoju, i volūdai ir cīši lela nūzeime latgaliski latvyskuos identitatis saglobuošonā ,” saka akcijas organizatore un portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne.

 

Akcijai atsaukušās jau vairākas latgaliskas vietas – Latgales vēstniecība GORS, Baltinavas vidusskola, Rēzeknes novada pašvaldības iestādes, kafejnīca “Ausmeņa Kebabs”, Latvijas Radio Latgales studija, Daugavpils Universitāte u.c., tajā skaitā arī ārpus Latvijas – Ādama Mickēviča universitāte Poznaņā (Polija) un Latvijas goda konsulāts Hjūstonā (ASV).

 

Portāls lakuga.lv aicina uzlīmi saņemt iestādes, organizācijas, uzņēmumus, kuri vēlas paust pozitīvu attieksmi pret latgaliešu valodu, un pielikt to redzamā vietā, piemēram, uz ieejas durvīm. Uzlīmes saņemšana neuzliek nekādus pienākumus un saistības. To saņēmušās vietas ir atzīmētas īpašā kartē https://drive.google.com/open?id=13pLTaFOFGt8KruR2P_bsa4PuJCoe5i44&usp=sharing

 

Uzlīmi iespējams lietot arī digitālā formātā, kā arī izdrukāt un izmantot pēc saviem ieskatiem, ja tie nav pretrunā ar akcijas ideju. Uzlīmi aizliegts pārdot, arī tad, ja persona tās izgatavošanā investējusi savus līdzekļus. Uzlīme lejupielādēšanai

https://drive.google.com/drive/folders/1_bbrI8z4gNET3wUakCpbuWKSWT9uFkZq

 

Akcija ir daļa no projekta “Mazāklietotās valodas, lielās iespējas. Sadarbība pētniecībā, kopienu iesaistīšana un inovatīvi mācīšanas rīki – COLING” (projekta līgums Nr. 778384) aktivitātēm.

 

“Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” ir pasaulē vienīgais tikai latgaliešu rakstu valodā saturu radošs medijs. Tajā var lasīt par Latgales un latgaliskās kultūras aktualitātēm, intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kā arī atrast vērtīgus materiālus latgaliešu valodas rakstītprasmes uzlabošanai. Portālu lakuga.lv uztur biedrība “Latgolys Studentu centrs”, tās darbību 2020. gadā atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsta programma.

 

Informāciju sagatavoja:

Vineta Vilcāne

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv redaktore

info@lakuga.lv

26149207

Instagram.com/voluuda

Facebook.com/lakuga.lv

Lasīt vairāk...

Pilnveidota un uzlabota makšķerēšanas iespēju izmantošana Latvijas ūdeņos

19.02.2020, 13:13

 

Otrdien, 18. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, kas pilnveidos un uzlabos makšķerēšanas un zemūdens medību iespēju izmantošanu Latvijas ūdeņos.

 

Jaunie noteikumi veicinās jūras makšķerēšanas (trolinga) attīstību Latvijas jūras ūdeņos: makšķerējot jūrā tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta, makšķerēšanas rīku skaits vienai personai netiks limitēts. Šeit jāuzsver, ka daudzās Baltijas jūras valstīs makšķerēšana jūrā attīstās un ir ļoti populāra nodarbe, kas sniedz ieguldījumu arī jūras piekrastes ekonomikā.

 

Turpmāk tiks noteikts tikai atsevišķu kanālu un caurteču saraksts, kurās no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt. Tās ir 16 ūdenstilpes, kurās no zivju resursu aizsardzības viedokļa ir svarīgs sezonāls makšķerēšanas liegums. Iepriekš noteikumos bija paredzēts makšķerēšanas liegums no 1. marta līdz 30. aprīlim visos kanālos un caurtecēs Latvijā, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, vai savieno ezerus un upes ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Vārds “caurtece” nozīmēja, ka tā varēja būt arī jebkura upe. Praksē bieži veidojās diskusijas un strīdīgas situācijas par šī vārda piemērošanu un interpretāciju saistībā ar aizlieguma ievērošanu un kontroli. Turpmāk tiks mazinātas šādas interpretācijas iespējas un attiecīgo lieguma normu piemērošana notiks skaidri noteiktās konkrētās vietās, kuru skaits būs ierobežots atbilstoši zivju aizsardzības nepieciešamībai.

 

Saskaņā ar noteikumu izmaiņām makšķerēšanā vairs nebūs noteikts aizliegums sadalīt noķertās salakas un reņģes, jo makšķerējot šīs zivis bieži vien tiek izmantotas par ēsmu citu zivju makšķerēšanā, un tas neapdraud šo zivju resursu ilgtspēju.

 

Turpmāk, piedaloties makšķerēšanas sacensībās, organizētājam būs jāpārliecinās, vai dalībniekiem ir makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte.

 

Noteikumos būs arī precizēts, kurās Daugavas attekās, posmos un daļās Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā varēs nodarboties ar zemūdens medībām.

 

Reņģēm noteikts loma apjoma limits – tie būs 10 kilogrami.

 

Savukārt par noķertu stori nāksies maksāt ievērojamu sodu – 143 eiro par vienu zivi. Paredzēts arī sods par zivju sadalīšanas aizlieguma neievērošanu – 143 eiro par kilogramu.

 

Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

_____________________________

Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;

e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Lasīt vairāk...

Apstiprina Riebiņu novada pašvaldības lauksaimniecības zemes nomas pakalpojumu maksas cenrādi

19.02.2020, 10:16

2018. g. 1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”, kas nosaka pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zemesgabala iznomāšanas kārtību, nomas maksas aprēķināšanas kārtību, nomas līguma noslēgšanas kārtību, apbūves tiesības piešķiršanas kārtību.

 

Noteikumos noteikts, ka neapbūvēta pašvaldības zeme iznomājama rīkojot nomas tiesību izsoli (noteikumu 32.punkts). Savukārt nomas maksa nosakāma pēc pašvaldības domes apstiprināta zemes nomas pakalpojumu maksas cenrāža, kas balstīts uz sertificēta vērtētāja atzinuma par vidējo tirgus nomas maksu gadā konkrētā pagastā. 2020.gada 21. janvārī dome apstiprināja nomas pakalpojumu maksas cenrādi, kas piemērojams tām lauksaimniecības zemēm, kuras paredzētas izmantot saimnieciskai darbībai.

 

RIEBIŅU novada pašvaldības zemes nomas pakalpojumu maksas cenrādis

N.

p.k.

Pakalpojuma veids

Mērvienība

Cena bez PVN

(euro)

PVN

(euro)

Cena ar PVN

(euro)

1.

Lauksaimniecības zemes nomas maksa*:

1.1.

Galēnu pagasts

kalendāra gadā par hektāru

50,00

10,50

60,50

1.2.

Riebiņu pagasts

kalendāra gadā par hektāru

50,00

10,50

60,50

1.3.

Rušonas pagasts

kalendāra gadā par hektāru

49,00

10,29

59,29

1.4.

Sīļukalna pagasts

kalendāra gadā par hektāru

49,00

10,29

59,29

1.5.

Silajāņu pagasts

kalendāra gadā par hektāru

49,00

10,29

59,29

1.6.

Stabulnieku pagasts

kalendāra gadā par hektāru

51,00

10,71

61,71

 

Piezīmes. *Zemesgabala minimālā nomas maksa bez pievienotās vērtības nodokļa ir 28 euro gadā, ja saskaņā ar cenrādi aprēķinātā nomas maksa bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka nekā 28 euro gadā.

 

Apstiprinātais nomas pakalpojumu maksas cenrādis piemērojams līgumiem, kuri tiek slēgti vai pārslēgti pēc 2020. gada 1. februāra. Nomas līgums slēdzams uz 6 gadiem, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, noteiktais maksas cenrādis pārskatāms reizi 6 gados.

 

Līdz 2018.gada 30.jūnijam noslēgtiem līgumiem paliek spēkā konkrētā līgumā noteiktā nomas maksas aprēķina kārtība līdz līgumā norādītā termiņa beigām. Līgumi, kas noslēgti pēc 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.decembrim tiks pārjaunoti atbilstoši domes pieņemtajam lēmumam.  

 

Lauksaimniecības zemju nomas maksas aprēķināšanas kārtība zemes reformas laikā neizpirktajām zemēm paliek iepriekšējā (0,5% no kadastrālas vērtības).

14.02.2020.

 

 

Apstiprināti Riebiņu novada domes “Saistošie noteikumi par neapbūvēta Riebiņu novada pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zemesgabala nomas maksu”

 

Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 31.punkts paredz, ka pašvaldībai saistošajos noteikumos ir tiesības noteikt lielāku nomas maksu par pašvaldības neapbūvētajiem zemes gabaliem, nekā minēts šo noteikumu 30.1, 30.2, un 30.3 apakšpunktā.

 

Ministru kabineta noteikumu 30.1 apakšpunktā minētajā gadījumā nomas maksa gadā ir 1,5% no zemes gabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāka par 28 euro gadā, 30.2 un 30.3 apakšpunktā paredzētajos gadījumos nomas maksa gadā ir attiecīgi 0,5% un 1,5% no zemes gabala kadastrālas vērtības.

 

Nomas maksas apmērs, kas nosakāms atbilstoši MK noteikumu 30.2 apakšpunktam, nesedz nomas maksas administrēšanas izdevumus. Lai ievērotu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantu  un lietderīgi apsaimniekotu pašvaldības nekustamo mantu, Riebiņu novada dome saistošajos noteikumos noteica lielāku nomas maksas apmēru par pašvaldības neapbūvētiem zemes gabaliem, kas iznomāti personisko palīgsaimniecību, t. sk. sakņu dārzu vajadzībām, ar nosacījumu, ka nomnieks neapbūvētajā zemes gabalā neveic saimniecisko darbību. Nomas maksa par zemes gabalu līdz 500m2 - 3% apmērā no kadastrālās vērtības, bet ne mazāka kā 7 euro gadā, par zemes gabalu no 501m2 līdz 5000m2 - 3% apmērā no kadastrālās vērtības, bet ne mazāka kā 10 euro gadā, par zemes gabalu no 5001m2 līdz 20000m2 un lielāku - 3% apmērā no kadastrālās vērtības, bet ne mazāka kā 20 euro gadā. Neapbūvētam zemes gabalam, kas ir starpgabals un kura platība ir lielāka par 1,5ha – 1,5% no kadastrālās vērtības, bet ne mazāka kā 20 euro par hektāru. Saistošie noteikumi stājas spēkā no 2020.gada 1.aprīļa.

 

17.02.2020.

 

Riebiņu  novada pašvaldībā iespējams pieteikties no pašvaldības nomāt tās valdījumā esošas neapbūvētas zemes vienības.

 

Riebiņu novada pašvaldība aicina pieteikties nomāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības, par kurām pašvaldībā ir iesniegti iesniegumi ar vēlmi nomāt konkrētās zemes vienības.

 

Informāciju par zemes vienības atrašanās vietu, zemes vienības robežām un platību var atrast, meklējot kadastra objektu pēc kadastra apzīmējuma interneta vietnē www.kadastrs.lv sadaļā “Meklēt zemes vienības”, ievadot interesējošā zemes gabala kadastra apzīmējumu.

 

Personai, kura vēlas nomāt neapbūvētu zemesgabalu, līdz 2020. gada 27.februārim plkst.17.00. Riebiņu novada domē, Saules ielā 8, Riebiņos, jāiesniedz pieteikums. Pieteikumā norāda:

1. fiziska persona – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, un citu adresi, kurā persona ir sasniedzama, juridiska persona- nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2. oficiālo elektronisko adresi (ja ir aktivizēts tās konts) vai elektroniskā pasta adresi (ja ir) un tālruņa numuru;

3. nomas objektu – neapbūvētā zemesgabala nosaukumu, atrašanās vietu, kadastra apzīmējumu;

4. nomas laikā plānotās darbības neapbūvētajā zemesgabalā;

 

Tai personai, kura ir iesniegusi iesniegumu ar lūgumu iznomāt šīs zemes vienības, pieteikums atkārtoti nav jāiesniedz! Ja neviena cita persona uz konkrēto zemes vienības nomu nepieteiksies, nomas līgums tiks noslēgts ar personu, kura sākotnēji iesniedza iesniegumu ar vēlmi nomāt zemes vienību.

 

Nomas līguma termiņš piedāvātajām zemes vienībām ir 6 (seši) gadi.

 

Piedāvāto zemes vienību nomas maksa aprēķināta, pamatojoties uz Riebiņu novada domes apstiprināto Riebiņu novada lauksaimniecības zemes nomas maksas pakalpojuma cenrādi, kas nosaka viena hektāra lauksaimniecības zemes nomas maksu gadā. Lauksaimniecības zemes vienības, neatkarīgi no tās platības, minimālā nomas maksa saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 5.punktu ir 28 euro gadā. Papildus nomas maksai nomniekam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

 

Pieteikšanās termiņš līdz 27.02.2020. plkst. 17.00.

 

Ja uz zemes vienības nomu pieteiksies vairāk nekā viens pretendents, tiks rīkota nomas tiesību izsole, kas tiks izsludināta atsevišķi. Sīkāka informācija, zvanot Riebiņu novada domes nekustamā īpašuma speciālistei pa tālruni 65392860.

 

 

 

Nomai piedāvāto neapbūvēto zemes vienību saraksts:

 

N.p.k.

Kadastra apzīmējums

Platība (ha)

Nekustamā

 Īpašuma

 nosaukums

Noteiktā nomas maksa, EUR/gadā, neieskaitot PVN

Zemes lietošanas mērķis

1.

7648 002 0328

0,6029

 Galēni, Galēnu pag.

30,15

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

2.

7648 002 0410

0,4850

 Galēni, Galēnu pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

3.

7648 002 0455

0,6690

 Galēni, Galēnu pag.

33,45

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

4.

7670 003 0085

2,4

 Antonišķi, Rušonas pag.

117,60

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

5.

7670 003 0086

2,7

 Vilcāni, Rušonas pag.

132,30

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

6.

7670 003 0089 (daļa)

1,1

 „Cinīši”, Vilcāni, Rušonas pag.

53,90

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

7.

7670 003 0090 (daļa)

3,2

 Vilcāni, Rušonas pag.

156,80

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

 

17.02.2020.

Lasīt vairāk...

Aicina izmantot datubāzi

17.02.2020, 17:22

Šķirnes mīļdzīvnieku iegāde tikai no reģistrētas organizācijas

17.02.2020, 10:49

 

Zemkopības ministrija aicina suņu, kaķu un sesku turētājus pievērst uzmanību: ir atjaunots Lauksaimniecības datu centra (LDC) šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrs un tikai šīs organizācijas ir tiesīgas nodarboties ar šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu, pavairošanu, tirdzniecību un ciltsrakstu izsniegšanu. Informācija par reģistrētām šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijām ir pieejama Lauksaimniecības datu centra tīmekļvietnē.

 

Lai izslēgtu situācijas, kad iegādātais šķirnes mīļdzīvnieks (kaķis, suns vai sesks) neatbilst attiecīgai šķirnei un tam izsniegtie ciltsraksti rada šaubas, pirms darījuma veikšanas obligāti ir jāpārliecinās, vai attiecīgās šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētava ir kādā no šīm reģistrētām organizācijām.

 

Iegādājoties šķirnes mīļdzīvnieku no audzētāja vai audzētavas, kura pārstāv reģistrētu organizāciju, dzīvnieka īpašnieks pasargās sevi no attiecīgai šķirnei neatbilstoša dzīvnieka iegādes, un tam izsniegtie ciltsraksti būs apliecinājums, ka pārdevējs (audzētājs vai audzētava) mīļdzīvniekus audzē saskaņā ar valstī noteiktajām labturības prasībām un ievēro dzīvnieku pavairošanas nosacījumus. Ja mīļdzīvnieka audzēšanas procesā īpašniekam vai turētājam  radīsies jautājumi vai neskaidrības, viņam būs iespēja vērsties pie attiecīgās organizācijas šo jautājumu risināšanai.

 

Savukārt, ja šķirnes mīļdzīvnieks nopirkts no pārdevēja (audzētāja vai audzētavas), kas nesadarbojas ar organizācijām vai sadarbojas ar organizāciju, kura nav reģistrējusies LDC, tad dzīvniekam izsniegtie ciltsraksti nebūs legāli un dzīvnieka patiesā izcelsme un veselības stāvoklis var būt apšaubāms.

 

Vienotu kārtību šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju darbībai nosaka 2019. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.10 “Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas un atzīšanas kārtība, kā arī šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas, ciltsrakstu izsniegšanas un audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtība”.

_____________________________

Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;

e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Lasīt vairāk...

Latvijas novadu gastronomisko iespēju popularizēšana izstādē “Riga Food 2020”!

14.02.2020, 14:42

 

Katram Latvijas novadam ir savs īpašais stāsts, cilvēki, kulinārais mantojums,  gastronomiskie labumi, mājražotāju gardumi. Aicinām ar tiem lepoties un prezentēt Baltijas lielākajā pārtikas industrijas izstādē “Riga Food 2020”, kas no 9. līdz 12. septembrim notiks Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

 

“Riga Food 2020” Latvijas novadu hallē ar savu gastronomisko piedāvājumu un kulināro mantojumu dižoties un tirgoties aicināti visi Latvijas mazie un vidējie novadu uzņēmumi un mājražotāji. Šogad esam sagatavojuši īpaši pievilcīgus dalības noteikumus novadu/pārnovadu kopstendiem!

 

Jūsu iespējas izstādē:

  • sava novada/ pārnovada popularizēšana, izceļot gastronomisko piedāvājumu;
  • sava novada uzņēmumu virzīšana;
  • četru dienu laikā sasniegt lielu auditoriju – 39 000 klientus, nozares speciālistus u.c.;
  • prezentēt un pārdot produktus un pakalpojumus;
  • atrast jaunus klientus, sadarbības partnerus un izplatītājus;
  • smelties idejas jauniem produktiem un biznesa attīstībai kopumā.

 

Dalība “Riga Food” uzņēmumiem nodrošina atpazīstamību vietējā tirgū, iespēju iepazīstināt ar savu produkciju, jaunumiem un veidot veiksmīgu tēlu pārtikas uzņēmumu vidū. Izstāde ir lielisks atspēriena punkts, īpaši jaunajiem uzņēmumiem, kuri plāno startēt ārvalstu pārtikas izstādēs.

 

Dalības maksa novadu/pārnovadu kopstendiem

Trīs ražotāji x 4m² + 6m² (bonusā) = 18 m²

Dalības maksa 600 EUR (bez PVN)

Cenā ir iekļauta pamatapbūve /stenda sienas, karnīze, gaismas pieslēgums/

 

Mājražotājiem (individuāli):

2m² - 100 EUR +PVN

4m² - 200 EUR +PVN

 

Aicinām Latvijas novadus/pārnovadus startēt izstādē “Riga Food 2020” un sniegt iespēju vietējiem ražotājiem prezentēt savu produkciju, satikt potenciālos pircējus, sadarbības partnerus un popularizēt savu novadu!

 

Lai atvieglotu mazajiem ražotājiem dalību , piedāvājiet viņiem mainīties pa dienām tādējādi arī radot iespēju pēc iespējas vairāk dalībniekiem piedalīties.

 

“Riga Food” ir Baltijas lielākā pārtikas industrijas izstāde, kas ik gadu iezīmē nozares attīstību, izceļ jaunumus un sniedz iespēju iepazīties ar nozares uzņēmumiem. Izstādi ikgadu apmeklē 39 000 interesenti un profesionāļi no 60 pasaules valstīm. Vairāk: www.rigafood.lv

 

Rolands Nežborts

“Riga Food 2020” vadītājs

Tālr.: +371 29127662

E-pasts:  rolands.nezborts@bt1.lv

Lasīt vairāk...

Tuviniekam jābūt tik stipram kā klintij

14.02.2020, 14:37

 

Šogad Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks”, izsludinot pieteikšanos 2020.gada psihosociālās rehabilitācijas programmai „Spēka Avots”, lielu akcentu liks uz tuvinieku iesaisti dalībai psihosociālās rehabilitācijas programmā, aicinot iegūt jaunu informāciju un arī pašiem saņemt psiholoģisko konsultāciju un atbalstu.

 

 

Kā rāda psihosociālās rehabilitācijas programmas dalībnieku anketas (2018./ 2019.g.), tad kopumā programmās ir piedalījušies 78% pacientu un tikai 22% pacientu tuvinieku. Biedrības „Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe domā, ka šī proporcija ir saistīta ar vairākiem iemesliem. Pirmkārt, vēl nav kļuvis pašsaprotami, ka pacientam blakus, protams iespēju robežās, vienmēr ir tuvinieks. Otrkārt, pacientam pašam bieži ir vēlme norobežoties, uzsverot, ka pats ar visu var tikt galā. Tomēr jāņem vērā, ka slimība nes līdzi ne tikai daudz pārdzīvojumu un emociju, bet arī ļoti daudz informācijas, kas iespējami īsā laikā ir jāapgūst. Līdz ar to onkoloģijas gadījumā ļoti svarīga ir tuvinieku iesaiste, jo pacients nereti ir šokā un apmulsis, tas paralizē skaidru domāšanu, bieži rodas nesaprašana, ko ārsts teicis, kā teicis, ko tas vispār nozīmē? „Dzīvības koks” programmu dalībnieku aptauja rāda, ka arī tuviniekiem nav informācijas, kā rīkoties, kā palīdzēt, bet pacients jūtas pamests un nesaprasts no ģimenes locekļu puses. Treškārt, nolemtības sajūta, ka cīņa ar slimību ir katra paša lieta, ko es tur jaukšos, labāk nogaidīšu… Visi minētie pieņēmumi ir kļūdaini, jo vēzis, tāpat kā jebkura cita smaga hroniska slimība ir jāārstē un tā, protams, ienes korekcijas un izmaiņas ikdienas dzīvē, kas skar ne tikai pacientu, bet arī tuvinieku.

 

Programmas dalībnieku aptaujā ikviens tiek lūgts izvērtēt, vai uz sevi var attiecināt apgalvojumu „Maniem tuviniekiem grūti mani izprast”.  Programmas sākumā pilnīgi uz sevi šo apgalvojumu attiecina 18 % dalībnieku, kamēr pēc programmas to dara 7%. Tieši tāpat ir ar apgalvojumu „Man pašam grūti runāt ar tuvinieku”. Pirms programmas to atzīst 17%, kamēr pēc programmas tikai 7 % domā, ka viņiem arī turpmāk būs grūtības runāt ar tuvinieku. Psihosociālās rehabilitācijas programmas novērtējumā svarīgs ir arī jautājums- vai ir vēlme pašizolēties? Programmas sākumā sevī šādu tendenci saskatījuši 23% dalībnieku, programmas noslēgumā vien 6% domā, ka joprojām tas ir aktuāli, savukārt vairāk nekā puse dalībnieku uzskata, ka tas uz viņiem neattiecas vai vairāk neattiecas kā attiecas. Atvērtajā jautājumā aptaujas dalībnieki atzīmē: tagad labāk saprotu savu tuvinieku/saslimušo ģimenes locekli.

 

Psihosociālās rehablitācijas programmas cilvēkiem pēc onkoloģiskas slimības tiek realizētas no 2009.gada, kopš 2018.gada tā ir valsts apmaksāta programma, kuras mērķis ir mazināt „onkoloģiskās slimības ēnu” pār dzīvi kā pacientiem tā tuviniekiem.

 

2020.gad programmu saraksts: http://www.dzivibaskoks.lv/lv/programmas-2020;

 

Anketas pieteikumam: https://anketa.dzivibaskoks.lv/

 

Kontaktinformācija:  „Dzīvības koks”, tel. 67625339, e-pasts: dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv

Lasīt vairāk...

Var sākt aizpildīt platību maksājumu provizorisko iesniegumu

14.02.2020, 14:34

 

No šā gada14.februāra ikviens lauksaimnieks var sākt aizpildīt informāciju vienotajā platību maksājumu iesniegumā. Šādu iespēju Lauku atbalsta dienests šogad piedāvā pirmo reizi, lai padarītu ērtāku minēto iesniegumu aizpildīšanu Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā – tagad to var darīt pakāpeniski un savlaicīgi aprēķināt, vai tiks izpildītas zaļināšanas un citas prasības. EPS šī iesnieguma forma norādīta kā “Provizoriskais iesniegums”.

 

Iesniegt platību maksājumu iesniegumus varēs no 8.aprīļa līdz 22.maijam, ar samazinājuma koeficientu par katru nokavēto dienu līdz 15.jūnijam. Aprīļa mēnesī dienests organizēs izbraukuma seminārus, lai palīdzētu aizpildīt platību maksājumu iesniegumus elektroniski tiem klientiem, kuriem tam nepieciešams atbalsts. Aktuālā informācija par semināriem tiks publicēta dienesta mājaslapā.

 

Būtisku izmaiņu atbalsta saņemšanas nosacījumos 2020.gada platību maksājumu sezonā nav. Jāņem vērā, ka no jauna varēs uzņemties saistības tikai aktivitātē "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" (BDUZ), pārējos pasākumos jaunas saistības uzņemties nevar, bet var par vienu gadu pagarināt esošās saistības.

 

Atgādinām, ka šobrīd norit lauku bloku precizēšana, to vēl var izdarīt līdz 1.aprīlim. Plašāku informāciju var lasīt LAD mājaslapā.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību daļa

Tālrunis: 67095000

E-pasts: prese@lad.gov.lv

Lasīt vairāk...

Kultūras notikums “Baznīcu nakts” šogad kļūs apjomīgāks – to papildinās akcija “Apceļosim baznīcu"

12.02.2020, 10:41

 

Šogad kristīgās kultūras notikums „Baznīcu nakts” turpinās vienot baznīcas Latvijā un ārpus tās, apmeklētājiem durvis verot sestdienas, 30. maija, vakarā. Šogad pasākumu kuplinās arī akcija „Apceļosim baznīcas”, kas interesentus aicinās doties uz dievnamiem jau no pulksten 12.00. Baznīcu reģistrācija dalībai pasākumā un akcijai „Apceļosim baznīcas” būs atvērta no 1. marta līdz 12. aprīlim vietnē www.baznicunakts.lv.

 

Apmeklētāju ērtībai “Baznīcu nakts” organizatori ir mainījuši ierasto pasākuma norises dienu, šogad pasākumu paplašinot un rīkojot sestdienā, nevis piektdienas vakarā. Izmaiņas veiktas, uzklausot pasākuma apmeklētājus un pielāgojot pasākuma formātu brīvdienu notikumam. Ikgadējo notikumu papildinās akcija “Apceļosim baznīcas” un iecerēts, ka akcija pagarinās ierasto „Baznīcu nakts” notikumu programmu, ļaujot apmekētājiem dienas laikā apceļot vairākus dievnamus dažādās pilsētās. Paredzam, ka tās baznīcas, kas piedalīsies abos notikumos, būs atvērtas no pulksten 12.00 dienā līdz pusnaktij. Tradicionālā „Baznīcu nakts” kultūras programma dievnamos sāksies pulksten 18.00 un ilgs līdz pusnkatij. 

 

 

Akcijas ietvaros katram pasākuma viesim būs iespēja ne tikai iepazīt dievnamu daudzveidīgo kultūras mantojumu, bet arī piedalīties vērtīgu balvu izlozē. Pēc līdzības ar citiem kultūras notikumiem – apmeklētājiem būs iespēja sakrāt apmeklējuma zīmodziņus, lai piedalītos balvu izlozē.

 

Šogad „Baznīcu nakts” notikumu caurvīs kopīgs motīvs un tēma “Dieva stāsts”, kas aicinās domāt, kas esmu es pats un kāda ir mana vieta un loma Dieva stāstā, un kāds ir manis paša stāsts attiecībās ar Dievu.

 

Organizatori novērtē un pateicas ikvienai draudzei par „Baznīcu nakts” iniciatīvas īstenošanu savās draudzēs un laiku, kas ieguldīts pasākuma sagatavošanai.

 

Aktuālā informācija - un vēlāk arī pasākumu norises programmas - būs publicētas notikuma  mājas lapā baznicunakts.lv un sociālo tīklu profilos.

 

Par kultūras notikumu „Baznīcu nakts”

 

Šogad „Baznīcu nakts” Latvijā norisināsies jau septīto gadu. Pasākums kļuvis par garīgu kultūras pieredzi visas Latvijas dzīvē, ik gadu apvienojot vairāk nekā 100 dievnamu, kur ar dažādiem pasākumiem apmeklētāji tiek aicināti iepazīt baznīcu, tās kultūras un garīgās vērtības. Pēdējos gados “Baznīcu nakts” notikumam pievienojas arī latviešu draudzes ārpus Latvijas, kas veicina latviešu diasporas garīgo un kultūras vērtību stiprināšanu.“Baznīcu nakts” notikumi ir piemēroti ģimenēm, draugu grupām un individuāliem apmeklētājiem, un dalība tajos ir bez maksas.

 

“Baznīcu nakts” ideja līdz Latvijai ir atceļojusi no Austrijas un Čehijas. Pirms 13 gadiem “Baznīcu nakts” aizsākās Austrijā kā Kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēnisks notikums. Drīz pēc tam tas norisinājās arī Čehijā un Slovākijā, bet kopš 2012. gada “Baznīcu nakts” notiek arī Tartu, Igaunijā.

 

“Baznīcu nakti” organizē starpkonfesionāla domubiedru grupa - nodibinājums " Baznīcu Nakts fonds". Pasākuma ieceri atbalsta Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji. Pateicamies un aicinām ziedot turpmākam darbam – “Baznīcu Nakts fonds”, Reģ.Nr. 40008214405, konta nr. LV14HABA0551037490653.

 

 

Papildu informācija:

Baiba Špēra-Špora un Ērika Jonīte,

kultūras notikuma “Baznīcu nakts” komandas pārstāves,

e-pasts: baznicu.nakts@gmail.com

Lasīt vairāk...

Pārrobežu projekta ietvaros gandrīz divu gadu garumā attīstītas tūrisma iespējas Latgalē un Augštaitijā

12.02.2020, 10:12

 

24. janvārī uz projekta noslēguma pasākumu vadošais partneris Preiļu novada pašvaldība aicināja visus partnerus (Riebiņu novada dome, Aglonas novada dome, Moletai pašvaldība, Anīkšču pašvaldība, Panevēžas pašvaldība, Gražutes un Sartu reģionālā parka direkcija), kas no 2018. gada 2. maija līdz 2020. gada 1. februārim realizē projektu Nr. LLI – 349 “Ekotūrisma attīstība Latvijā un Lietuvā izmantojot ūdens resursus” (“Learn Eco Travel”). Projektu līdzfinansē Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014. – 2020. gadam.

 

 

Projekta mērķis ir attīstīt tūrisma iespējas Latgalē un Augštaitijā, uzlabojot atpūtas vietas pie ūdens objektiem un veidojot jaunus ekotūrisma produktus un pakalpojumus, tādējādi palielinot apmeklētāju skaitu Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos. Kopējās projekta izmaksas ir 618 194,06 eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 525 464,95 eiro un projekta partneru līdzfinansējums 92 729,11 eiro apmērā, tai skaitā Riebiņu novada pašvaldības kopējais projekta budžets sastāda 57 364,52 eiro.

 

Gandrīz divu gadu laikā projekta ietvaros realizētas daudz un dažādas aktivitātes, kurās iesaistītas vairākas mērķgrupas, reģiona iedzīvotāji un tūristi. 

 

Viens no lielākajiem projekta ieguvumiem noteikti ir ūdens objektu infrastruktūras uzlabošana un pieejamība personām ar invaliditāti ekotūrisma attīstības veicināšanai. Projekta partneri iegādājušies un aprīkojuši pludmales ar ūdens inventāru. Riebiņu novadā tūristiem atpūtas sezonā turpmāk pieejami katamarāni, ūdens velosipēdi, SUP dēļi, airu laivas, zorba un ūdens bumbas, motorizēta laiva, kā arī pakalpojuma nodrošināšanai iegādāta piekabe, moduļtipa konstrukcija un telts inventāra uzglabāšanai.

 

Jāuzsver, ka Sabalunkos kempings Gražutes reģionālajā parkā kļuvis par pirmo pilnīgi pielāgoto atpūtas vietu pie ūdens personām ar funkcionāliem traucējumiem.

 

Projekta ietvaros radīti jauni ekotūrisma produkti, tādējādi palielinot apmeklētāju skaitu pierobežas reģionā – gan mobilā aplikācija par Latvijas un Lietuvas ūdenstilpnēm “Pure Water” (“Tīrs ūdens”), gan trīs projektā izstrādātie jaunie tūrisma maršruti Latgalē un Aukštaitijā, kas pieejami arī aplikācijā. Maršruti veidoti dažāda veida ceļotājiem – tiem, kas ceļo uz pāris dienām, pieredzējušiem ceļotājiem, kas vēlas uz ilgāku laiku “pazust dabā”, un cilvēkiem ar kustību traucējumiem, un tos visus vieno uzsvars uz dabai draudzīgu ceļošanu un dabas vērtību apzināšanu.

 

Projekta aktivitāšu ietvaros tika aktualizēti vides aizsardzības jautājumi, izglītoti tūrisma speciālisti, bērni, ģimenes ar bērniem, vietējie iedzīvotāji un tūristi iesaistīti tūrisma festivālos un praktiskajos semināros.

 

Riebiņu novada 8 skolēni piedalījušies nometnēs Aglonā un Antalieptē, Lietuvā. Atzinīgi vērtēts Rušonas ezera Eko festivāls, tāpat vēl 3 festivāli, kurus rīkojuši projekta partneri Preiļos, Antalieptē, Paņevežā.

 

Papildus praktiski lietojamiem produktiem projekta partneri kopīgi izstrādājuši dokumentu – Ekotūrisma attīstības stratēģiju 2019. – 2023. gadam pārrobežu teritorijām, kurā apzināta ekotūrisma situācija un tās attīstības iespējas Latvijas un Lietuvas pierobežā. Stratēģijas mērķis ir palielināt teritorijas atpazīstamību un konkurētspēju, radot ekotūrismā integrētus un pieprasītus produktus un pakalpojumus.

 

Noslēdzoties projektam jāsecina, ka projekta reģionā Latgalē un Augštaitijā ekotūrisma resurss tiek izmantots nepilnīgi – daba, kultūrvēsturiskais mantojums, tradīcijas un vide, tādējādi joprojām ir liels potenciāls attīstīt ekotūrismu un izglītot sabiedrību, kuras izpratne par ekotūrismu nav pilnīga.

 

Riebiņu novada domes vārdā pateicība par veiksmīgu sadarbību projekta realizēšanā kolēģiem, projekta partneriem, speciālistiem un ikvienam, kas iesaistījās projekta aktivitātēs.  

 

 

Sīkāka informācija par projektu un Programmu pieejama tīmekļa vietnē www.latlit.eu, projekta kontā sociālajā vietnē https://www.facebook.com/learnecotravel/, kā arī Riebiņu novada pašvaldības vietnē www.riebini.lv.

 

 

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Riebiņu novada dome, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

 

Informāciju sagatavoja:

Antra Meluškāne

projekta koordinatore Riebiņu novadā

antra.meluskane@riebini.lv

Lasīt vairāk...

NVA piedāvā jaunu pakalpojumu – EURES speciālistu konsultācijas tiešsaistē

12.02.2020, 10:08

 

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvā jaunu pakalpojumu – Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES speciālistu konsultācijas tiešsaistē. Pakalpojums jebkuram interesentam Latvijā un jebkurā citā pasaules valstī ir pieejams katru piektdienu no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00 Eiropas darba mobilitātes portāla (www.eures.europa.eu) tērzēšanas rīkā “CHAT with EURES LV”: http://ejuz.lv/6c2s

 

ESF projekta „ EURES tīkla darbība Latvijā” vadītāja Līga Baufale: „Mūsu konsultācijas tiešsaistē būs īpaši noderīgas tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijas darba tirgū, jo NVA EURES konsultantu atbalstu viņi tagad var saņemt attālināti, izmantojot vien datoru un interneta pieslēgumu. NVA EURES konsultanti tiešsaistē atbildēs uz jautājumiem par darba iespējām, dzīves apstākļiem un darba tirgus situāciju Latvijā, par NVA pakalpojumiem un atbalstu darba meklēšanā, par to, kādas administratīvās procedūras jāveic un kādi dokumenti ir nepieciešami, atgriežoties Latvijā, par bezdarbnieka pabalsta vai pensijas pārcelšanas nosacījumiem un citiem aktuālajiem jautājumiem. Tiešsaistes konsultāciju laikā mēs sniedzam informāciju par darba un izglītības iespējām, vakancēm un dzīves apstākļiem gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas Zonas valstīs.”  

 

Atgādinām, ka NVA tīmekļvietnē ir izveidota arī sadaļa “Ja vēlies atgriezties Latvijā”, kurā ir apkopota noderīga informācija tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, bet plāno vai apsver iespējas atgriezties Latvijā. Šeit ir publicēta informācija par NVA un EURES atbalstu remigrācijas jautājumos, EURES konsultantu darba laikiem, NVA pakalpojumiem tiešsaistē, aģentūrā reģistrētajām vakancēm, CV un vakanču portāla iespējām, sadaļā ir atrodami arī vairāki bukleti un informatīvie materiāli, tostarp buklets “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?”, buklets angļu valodā “Living and working in Latvia” , kā arī par valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem un pieejamo valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, skatāma video instrukcija “Kā pieteikties vakancei NVA CV un vakanču portālā”, atrodamas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem EURES konsultantiem, ievietotas saites uz citu noderīgu Latvijas institūciju un organizāciju tīmekļvietnēm.

 

Uzziņai:

 

EURES ir Eiropas valstu nodarbinātības dienestu un partneru sadarbības tīkls, kura uzdevums ir atbalstīt tos darba devējus un darba meklētājus, kuri vēlas izmantot Eiropas darba mobilitātes iespējas.

EURES konsultanti ir specializējušies praktiskajos, juridiskajos un administratīvajos jautājumos saistībā ar Eiropas darba mobilitāti starpvalstu un pārrobežu līmenī.

Latvijā EURES tīklu pārstāv Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un tās EURES konsultanti NVA filiālēs Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā.

Lasīt vairāk...

Laiks laukiem! Ko Eiropa dara kaimiņmājā?

11.02.2020, 16:00

 

 

Aicinām jūs pievienoties biedrības “Latvijas Lauku forums” un biedrības “Preiļu rajona partnerība” rīkotajā pasākumā.

 

Laiks laukiem! Ko Eiropa dara kaimiņmājā?

 

 

Norises laiks: 27.februāris  pulksten 12.00

Norises vieta: Līvānu novadā

 

Norises laiks: 16.aprīlis  pulksten 12.00

Norises vieta: Aglonas novadā

 

 

 

27.februārī Preiļu rajona partnerības darbības teritorijā varēs iepazīsties un izzināt vairākas vietējas iniciatīvas, kas radītas vai pilnveidotas ar Eiropas Savienības atbalstu. Aicinām ikvienu, kam ir iespēja pievienoties tikšanās Līvānu novadā Jersikas pagasta, viesu mājā “Avotiņi” lai iepazītu interesantus stāstus par kaimiņu paveikto un uzzinātu vairāk par Eiropas investīciju radītajiem rezultātiem. Klātesošie dzirdēs pieredzes stāstus par lielām lietām mazās vietās, iesaistīsies vērtīgās sarunās par to, kā iedzīvotāju vajadzības mijiedarbojas ar Eiropas Savienības sniegtajām iespējām. Sanākušos palutināsim ar uzkodām un dzērieniem.

 

Viesojoties Latvijā šī gada 17. janvārī, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica uzsvēra, ka kohēzija un atbalsts lauku teritorijām, kurās vērojama depopulācija, reta apdzīvotība un darbaspējīgo cilvēku emigrācija, ir viena no viņas darba prioritātēm. Ar Eiropas Savienības atbalstu iedzīvotāji var attīstīt savu uzņēmējdarbību laukos, uzsākt jaunus projektus, kas palīdz attīstīties gan pašiem, gan vietējai kopienai.

 

Aicinām ieplānot arī nākamās kampaņas „Mans reģions. Mana Eiropa. Mana nākotne” LLF organizētajās tikšanās Zemgalē un Latgalē:

Februārī

13. februārī plkst. 15.00, Rugājos, Rugāju novadā

14. februārī plkst. 17.30, Staburagā, Jaunjelgavas novadā

21. februārī plkst. 17.30, Ludzas novadā

27. februārī plkst. 12.00, Līvānu novadā

 

Martā

6. marts plkst. 15.00, Baltinavas novadā

18. martā plkst. 17.30, Svētē, Jelgavas novadā

27. martā plkst. 15.00, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā

28. martā plkst. 11.00, Kārsavas novadā

Aprīlī

2. aprīlī plkst. 17.30, Zemgalē, Gūdas pagastā, Jelgavas novadā

15. aprīlī plkst. 17.30, Rundāles novadā

16. aprīlī plkst. 12.00, Aglonas novadā

17. aprīlī plkst. 17.30, Ciblas novadā

18. aprīlī plkst. 10.00, Gārsenē, Aknīstes novadā

19. aprīlī plkst. 10.00, Pilkalnē, Neretas novadā

21. aprīlī plkst. 17.30, Tērvetes novadā

 

Parādīt, ka Eiropa ir tepat un ikdienišķās lietās saskatāma, kā rezultāts mērķtiecīgām rīcībām kohēzijas, lauku attīstības un citu politikas plānu īstenošanas rezultāts, ir viens no biedrības “Latvijas Lauku forums“ (LLF) mērķiem, iesaistoties Eiropas Komisijas kampaņā “Mans reģions, mana Eiropa, mana nākotne”. Kampaņas mērķis ir informēt par Eiropas Savienības sniegto atbalstu projektiem un aktivitātēm reģionos, par pieejamo finansējumu mazajām un vidējām saimniecībām, par jauniešu attīstības un izglītības iespējām un citām atbalsta programmām. Plašāka informācija par Eiropas sniegtajām iespējām laukiem un reģionu iedzīvotājiem ļauj saskatīt un izzināt dzīves kvalitātes uzlabošanas un ekonomikas attīstības iespējas, vienlaikus radot vietu diskusijām par efektīvāku un mērķtiecīgāku atbalstu lauku telpā.

Lasīt vairāk...

Sakopsim savu Latviju – Lielā talka šogad norisināsies 25. aprīlī

11.02.2020, 10:37

 

Šī gada 25. aprīlī jau divpadsmito gadu pēc kārtas norisināsies “Lielā talka”, kuras ietvaros tiks vērsta uzmanība uz apkārtējās vides sakopšanu un labiekārtošanu, tajā pašā laikā domājot arī par Latvijas ilgtspēju un virzību iepretim zaļākās valsts pasaulē statusam. Viens no 2020. gada “Lielās talkas” vadmotīviem - “Sakop savu sētu, Tava sēta - Latvija". Šogad talkas ietvaros aicinām papildus atkritumu vākšanai un šķirošanai, veikt arī dažādus labiekārtošanas darbus, lai kopīgiem spēkiem padarītu Latviju tīrāku un skaistāku.

 

"Lielās Talkas" vadmotīva "Sakop savu sēta, Tava sēta - Latvija" mērķis ir veicināt izpratni, ka mums ir jātur rūpe ne tikai par savu sētu, pagalmu, bet par mūsu valsti kopumā. Tieši tā iemesla dēļ, jau otro gadu pēc kārtas līdz ar “Lielās talkas” kustību, norisinās arī “Ideju talka”, kuras ietvaros ikviens ir aicināts nākt klajā ar idejām, kas ilgtermiņā var nodrošināt Latvijas ilgtspēju, domājot ne tikai par to, kā atkritumus samazināt, bet kā tos neradīt.

 

“Ja pirms aptuveni desmit gadiem lielākoties cīnījāmies ar “atkritumu kalniem” gandrīz katrā pašvaldībā, tad tagad arvien vairāk pašvaldību kļuvušas teju brīvas no tiem. Tādēļ arvien populārākas kļūst labiekārtošanas talkas, kopīgiem spēkiem sakopjot publiskas vietas. Mēs negrasāmies pie tā apstāties - būtiski skatīties nākotnē un fokusēties uz kopējo sabiedrības izglītošanu, lai mūsu jaunieši šīs zināšanas nodotu nākamajām paaudzēm. Jau pērnā gada “Pasaules talka” pierādīja, ka Latvija uz kopējā valstu fona ir videi draudzīga nācija, tomēr, lai kļūtu par zaļāko valsti pasaulē, nepieciešama ikviena mūsu valsts iedzīvotāja iesaiste.” Aicina projekta “Lielā Talka” vadītāja Vita Jaunzeme.

 

Ņemot vērā pašvaldību aktīvo iesaisti talkā, arī šogad “Lielās talkas” ietvaros turpinās pērn aizsāktā atkritumu šķirošana, kurā talcinieki tiks aicināti atdalīt plastmasu, izmantojot zilas krāsas maisus, bet citiem atkritumiem būs paredzēti balti maisi.

 

Ar šo gadu “Lielā talka” uzsāk sadarbību ar biedrību “1836”, akcentējot Latvijas 1836 kilometru garās pierobežas sakopšanu un labiekārtošanu, lai Latvijā veicinātu vides tūrismu. Projekta “1836” vadītājs Enriko Podnieks stāsta: “Latvijas dabā mums apkārt ir skaistas upju ielejas, pludmales, priežu meži… Pirms pieciem gadiem tika uzsākts darbs pie projekta “1836” ar mērķi atdzīvināt 1836 km garo Latvijas robežu, izveidojot tūrisma ceļu. Šogad “Lielās talkas” ietvaros pilnveidosim iesākto ceļu, uzlabojot infrastruktūru, ierokot 100 ceļa stabus apkārt Latvijas robežai.” Iedzīvotājiem uzņēmumiem, kopienām, skolā un ģimenēm ir iespēja rezervēt savu stabiņu līdz 25. martam mājaslapā – www.1836.lv/celotaja-karte/

 

11 gadu garumā “Lielajā talkā” kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, latvieši talkojuši arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008. gadu. Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas. “Šie fakti ir apliecinājums tam, ka “Lielā talka” ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa – tīras un zaļas valsts virzienā. Talka kā lielākais izglītojošais un vides sakopšanas ikgadējais notikums nesis auglīgus rezultātus, arī uz priekšu tam būs nozīmīga loma vides sakopšanā, bet būtiskākais - cilvēku attieksmes un paradumu maiņā. “Lielā talka” ir unikāla kustība, jo spēj pastāvēt tik ilgus gadus un cilvēki katru gadu talkas dienā ir gatavi iet un darīt kaut ko savas valsts, līdzcilvēku labā. Tā ir talkas lielākā vērtība, tāpēc gribētu pateikties visiem, kuri ik gadu talko un gatavojas to darīt arī šogad” uzsver Vita Jaunzeme.

 

Tiekamies 25.aprīlī!

 

Papildu informācija:

Gita Sauka

Lielā talka 2020

Sabiedrisko attiecību konsultante

Mob. 28326828

E-pasts: gita.sauka@onecom-latvia.com

Lasīt vairāk...

Nacionālais veselības dienests aicina aktīvāk izmantot valsts apmaksātās vēža profilaktiskās pārbaudes

05.02.2020, 10:29

 

Pasaules pretvēža dienā, 4. februārī, Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina īpaši atcerēties par savu veselību un rūpēties par to, veicot valsts apmaksātās vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningus. Aizvadītā gada dati liecina, ka dzemdes kakla un krūts vēža skrīningu veikušas nedaudz vairāk kā 40% sieviešu, kuras valsts apmaksātas vēža savlaicīgas atklāšanas programmas ietvaros saņēmušas uzaicinājumu uz skrīningu, savukārt zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes veikuši vien 11% no mērķa grupas, kas ir sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

 

NVD atgādina, ka regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības, kā arī tām var nebūt pamanāmu simptomu. Profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt gadījumā, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

 

Kopš 2009. gada Latvijā ieviesta valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kas ietver izmeklējumus:

  • sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem – dzemdes kakla vēža pārbaude reizi trijos gados;
  • sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – krūts mamogrāfijas pārbaude reizi divos gados;
  • iedzīvotājiem vecumā no 50 – 74 gadiem – zarnu vēža pārbaude reizi gadā (par pārbaudes veikšanu jautājiet savam ģimenes ārstam).

 

Jau vēstīts, ka sākot ar 2019. gada 1. oktobri, valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaužu veikšanai ieviests jauns tests, kas sniedz iespēju diagnosticēt zarnu slimības, tai skaitā zarnu vēzi agrīnā stadijā – pirms simptomu parādīšanās. Metode ir ne tikai precīzāka, bet arī draudzīgāka un ērtāka pacientam – tā veicama no vienas vēdera izejas un pirms testa veikšanas pacientam nav jāievēro diētas ierobežojumi. Tests zarnu vēža pārbaudes veikšanai pieejams ģimenes ārstu praksēs.

 

Resnās un taisnās zarnas vēzis ir trešā biežākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā, un tikai 32 % gadījumu slimība tiek diagnosticēta agrīni. 2019. gada 9 mēnešos zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes veikuši nedaudz vairāk kā 70 tūkstoši iedzīvotāji jeb 11 % vecumā no 50 līdz 74 gadiem. No pērnā gada 9 mēnešos izmeklēto pacientu skaita, 2,6 % pacientu testa rezultāts bijis pozitīvs.

 

NVD aicina iedzīvotājus nekautrēties runāt ar savu ģimenes ārstu par tik delikātu tēmu kā zarnu veselība, jo tikai regulāras pārbaudes sniedz iespēju laikus noteikt slimību un sākt ārstēšanu.

 

Iedzīvotāji, kuri gada laikā nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, var doties pie ārsta uz bezmaksas profilaktisko apskati. Apskates laikā ģimenes ārsts iztaujā pacientu, izvērtē vispārējo veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic pārbaudes, kas ir ārsta kompetencē.

 

Informāciju par valsts apmaksātu vēža profilaktisko pārbaužu veikšanu var noskaidrot, zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 vai NVD mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Veselības aprūpes pakalpojumi” – “Vēža savlaicīgas atklāšanas programma” – “Kas ir vēža profilaktiskās pārbaudes?”.

 

 

Informāciju sagatavoja:         
Sintija Gulbe
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007; 28383970

Lasīt vairāk...

Valsts ceļu tīklā uzlabos 10 gājēju pārejas un vairākus krustojumus

05.02.2020, 10:27

 

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) satiksmes drošības prioritātes šogad saglabājas nemainīgas mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki un bīstamo krustojumu rekonstrukcija.

 

Šogad uzsāks projektēšanu 6 gājēju pāreju uzlabošanai, paredzot sakārtot pieejas tām un ierīkot apgaismojumu:

  • uz Liepājas šosejas (A9) Kaķeniekos (63,55. km);
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Skrīveros (80,35. km);
  • uz autoceļa Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova) (A12) Ludzā (127,9. km);
  • uz reģionālā autoceļa Rīga (Jaunciems) - Carnikava - Ādaži (P1) Carnikavā (27,8.km);
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Naujenē (241,9. km);
  • uz vietējā autoceļa Valdlauči-Rāmava (V1) pie autobusu pieturas Sarma Valdlaučos.

 

Vēl 4 gājēju pārejās jau šogad notiks būvdarbi un tiks ierīkots apgaismojums:

  • Daugavpils šosejā (A6) Lielvārdē (55,33. km);
  • Daugavpils šosejā (A6) Koknesē (99,27. km);
  • uz reģionālā autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) Vecumniekos (28,6. km);
  • uz reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) pie Līgo parka (2,3. km).

 

Atsevišķu projektu ietvaros 2020. gadā plānots uzlabot satiksmes drošību trīs krustojumos:

  • autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā pie Medemciema, 11,17. km un 12,13. km;
  • lidostas Rīga pievedceļa (P133) krustojumā ar Ziemeļu un Dzirnieku ielām Mārupes novadā;
  • autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) un Juglas papīrfabrikas ciems-Ulbroka (V36) krustojumā.

 

“Statistika parāda, ka vislielākā problēma ir sadursmes, kuras bieži rodas krustojumos, kā arī tas, ka ceļu satiksmes negadījumos cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Tāpēc gājēju pārejas un krustojumi ir mūsu prioritāte no satiksmes drošības viedokļa,” saka LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. “Mēs šogad uzlabosim vai sāksim darbu pie uzlabojumiem 10 gājēju pārejās. Strādāsim uz vairākiem krustojumiem, bez atsevišķajiem projektiem, kuros tiks veikti konkrēti darbi trijos krustojumos, vēl vairāki krustojumi tiks sakārtoti ceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros. Mēs arī uzsāksim izpēti un projektēšanu izmaiņām vairākos “melnajos punktos” kas atrodas krustojumos,” stāsta Zaļaiskalns.

 

Izpēte un projektēšana “melnajiem punktiem” krustojumos tiks veikta:

  • Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) un autoceļa Ozolnieki-keramikas rūpnīca Spartaks (V1068) krustojumam;
  • autoceļa Rīgas robeža-Silnieki-Puķulejas (V15, Kantora iela) un Lielās ielas krustojumam;
  • autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3) krustojumam ar autoceļu Umurga–Cēsis–Līvi (P14) Stalbē;
  • autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmam no krustojuma ar autoceļu Ķekava-Skaistkalne (P89) līdz Ķekavai.

 

Pagājušajā gadā uz valsts autoceļiem notikuši 80 ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem, kuros dzīvību zaudējuši kopumā 89 cilvēki. Tas ir mazāk nekā 2018. gadā, kad dzīvību zaudēja 96 cilvēki. No kopējā bojāgājušo skaita 24 ir tieši mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits – 34 noticis uz galvenajiem valsts autoceļiem, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte un ātrums.

 

Lai uzlabotu satiksmes drošību, pērn veikti vairāki pasākumi, kas attiecas uz valsts ceļu infrastruktūru.

 

2019. gadā  ir veikta visu uz valsts galvenajiem autoceļiem esošo gājēju pāreju apsekošana un izvērtēšana. Noskaidrotas tās gājēju pārejas, kurām jāveic uzlabojumi vai arī drošības apsvērumu dēļ tās jālikvidē. Šogad turpinās to gājēju pāreju apsekošana, kas atrodas uz reģionālajiem ceļiem.

 

2019. gadā īstenotie projekti satiksmes drošības uzlabošanai:

  • Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne (A4) un pievedceļa Muceniekiem (V31 krustojuma rekonstrukcija, 7,39. km; uzstādīti jauni luksofori.
  • Autoceļa Jelgava-Dalbe (P100) un Eglaines/Skolas ielas krustojuma pārbūve Ozolniekos.
  • Regulējamas gājēju pārejas vietas izbūve uz Vidzemes šosejas (A2) krustojumā ar Pīlādžu ielu, Siguldā; uzstādīti jauni luksofori.
  • Gājēju pārejas vietas izbūve uz autoceļa Sinole–Zeltiņi–Silakrogs (P34) apdzīvotā vietā Strautiņi.
  • Apgaismota gājēju-velosipēdistu celiņa ierīkošanas pabeigšana gar autoceļu Valmiera–Rūjiena– Igaunijas robeža (Unguriņi) (P117) 1,697.-2,265. km.
  • Gājēju-velosipēdistu celiņa izbūve gar autoceļu Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) 124,56.-125,08. km.

 

Atsevišķi luksofori valsts ceļu tīklā pērn modernizēti, pielāgojot tos satiksmei un pagarinot šķērsošanas laiku gājējiem. Adaptīvā vadība, kas detektē automašīnas un nosaka to braukšanas ātrumu, nodrošinot lielāku krustojuma caurlaidību, uzstādīti trīs luksoforiem krustojumos uz Siguldas šosejas (A2), kā arī Bauskas šosejas (A7) krustojumā ar Baložu ielu (pagrieziens no Baložiem). Savukārt gājēju detektori uzstādīti luksoforiem Jaunolainē uz Jelgavas šosejas (A8), kā arī Siguldā Vidzemes šosejas un Gāles un R.Blaumaņa ielu krustojumos. 

 

Lai uzlabotu satiksmes drošību, pagājušajā gadā septiņos objektos izbūvēts jauns apgaismojums kopumā 5,07 km valsts autoceļu, uzstādītas jaunas aizsargbarjeras 49 854 m garumā, tai skaitā 993 m no betona un uzstādītas jaunas gājēju barjeras 987 m garumā. 24 reģionālie autoceļu posmi aprīkoti ar 13 tūkstošiem atstarojošo signālstabiņu kopumā 650 km garumā.

 

“Pagājušajā gadā Ventspils šosejas (A10) 7,6 km garš posms ir aprīkots ar ceļa signālstabiņiem, kas aprīkoti ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm. Kopumā ir uzstādīti 383 jaunas formas signālstabiņi un 300 dzīvnieku brīdināšanas ierīces. Kā arī ir noslēgts līgums par vēl 14 posmu aprīkošanu ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm. Par to, vai ierīces ir devušas rezultātus, varēs spriest aptuveni pēc gada,” norāda VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

 

Informāciju sagatavoja VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

Lasīt vairāk...

No 7. februāra noteiktas papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs, lai mazinātu putnu gripas pārnešanas iespēju uz mājputnu novietnēm

05.02.2020, 09:07

 

Otrdien, 4. februārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas ierosinājumu no š.g. 7. februāra Latvijā ieviest papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā, lai mazinātu augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Viens no profilakses pasākumiem putnu gripas nonākšanai mājputnu ganāmpulkos ir ierobežojumu perioda noteikšana.

 

 Papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs, kas jāievēro no 7. februāra, aizliedz:

1) mājputnu turēšanu ārā;

2) ārā esošu ūdenskrātuvju izmantošanu mājputniem;

3) ūdens piegādi mājputniem no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var piekļūt savvaļas putni;

4) mājputnu izlaišanu medījamo putnu krājumu atjaunošanai;

5) izbraukuma tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī piedalīšanos izstādēs, skatēs un tirgos.

 

Papildus mājputnu novietnēs darbiniekiem ir nepieciešams lietot darba vai maiņas apģērbu un apavus. Darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

 

Papildu pasākumu īstenošanas laiks atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas.

 

Kopš Polijā 2019. gada 30. decembrī tika konstatēts pirmais augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, uz š.g. 3. februāri ES dalībvalstīs ārpus Latvijas vēl ir reģistrēti:

- 28 putnu gripas uzliesmojumi mājputnu ganāmpulkos;

- 1 putnu gripas uzliesmojums norobežotās platībās turētu putnu ganāmpulkā;

- 2 putnu gripas gadījumi konstatēti savvaļas putniem.

Putnu gripa ES dalībvalstīs ārpus Latvijas skārusi galvenokārt tādas mājputnu sugas kā vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītarus. Skarto dalībvalstu kompetento iestāžu epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni. Šajā sezonā ir novērota augstāka vides temperatūra un mazs sniega segas biezums, nekā tas parasti ir skartajos reģionos, tāpēc daudzas savvaļas putnu populācijas nav migrējušas uz to parastajiem apvidiem dienvidu virzienā, šķērsojot Vidusjūras baseinu. Tādējādi Eiropas valstis, kuras atrodas zemākos platuma grādos tuvu skarto dalībvalstu reģioniem un kurās ir vērienīga mājputnu ražošana, var būt pakļautas lielam putnu gripas riskam.

 

Šeit var iepazīties ar noteikumiem ““Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr.291 „Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.

 _____________________________

Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;

e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Lasīt vairāk...

Arī pēc breksita līdz šī gada beigām muitas jomā izmaiņu nebūs

30.01.2020, 13:31

 

Naktī uz 2020. gada 1. februāri Apvienotā Karaliste (AK) sakārtotā veidā izstājas no Eiropas Savienības (ES). Tas nozīmē, ka AK vairs nebūs ES dalībvalsts, taču līdz pat 2020. gada 31. decembrim būs spēkā pārejas periods un muitas jomā nekādu izmaiņu nebūs ne privātpersonām, kuras ceļo no AK uz Latviju vai kuras saņem sūtījumus no AK, ne uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri AK.

 

No šī gada 1. februāra līdz 31. decembrim būs spēkā pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to turpinās attiekties ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

 

To nosaka AK Izstāšanās no ES līgums, ko 2020. gada 22. janvārī ratificēja AK parlaments un par kuru 29. janvārī nobalsoja Eiropas Parlaments. Atbilstoši šim līgumam pārejas periodā tāpat kā pašlaik turpināsies brīva preču aprite starp ES un AK. Noteikumi, ierobežojumi un citas formalitātes, ko piemēro tirdzniecībai starp ES un trešām valstīm, netiks piemēroti pārejas periodā.

 

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, turpināsies sarunas atbilstoši ES un AK kopīgajai Politiskajai deklarācijai par nākotnes attiecību ietvaru. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

 

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par turpmāko sarunu procesu un nākotnes attiecībām starp ES un AK Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā un VID tīmekļa vietnē sadaļā “Breksits”.

 

 

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67122670, 67122668

Talejas iela 1, Rīga, LV-1978

www.vid.gov.lv

Lasīt vairāk...

Aizvadītajā gadā samazinājusies Riebiņu novadā reģistrētā mirstība

28.01.2020, 11:31

 

Riebiņu novada domes dzimtsarakstu nodaļa kā katru gadu īsumā sniedz statistiskās ziņas par aizvadīto gadu. Lai arī dzimstība rādītāji joprojām mazāki nekā mirstības, taču priecē fakts, ka novadā, salīdzinot ar 2018. gadu, kopumā samazinājusies reģistrētā mirstība.

 

2019. gadā Riebiņu novadā piedzimuši 27 bērni: 17 zēni un 10  meitenes. Trīspadsmit bērni savās ģimenēs ir pirmie bērni, septiņi kā otrie bērni, septiņi bērni dzimuši ģimenēs, kurās aug trīs un vairāk brāļi un māsas. No visiem bērniem   divdesmit trīs ir latvieši, četriem bērniem ir cita tautība. Desmit bērniem noteikta paternitāte. Vecāki saviem bērniem devuši skaistus vārdus – novadā aug meitenes: Viktorija, Evelīna, Annija, Gabriela, Ausma, Nellija, Laura, Paula, Amīlija un Sofija. Tāpat novadā aug braši zēni: Edmunds, Alekss, Artūrs, Olivers, Jānis, Valters, Arnolds, Genādijs, Toms, Ernests, Tomass, Reinis, Rihards, Nords, Lūkass, Jēkabs un Nauris. Jāpiebilst, ka visā valstī arvien samazinās tendence bērnam dod divus vārdus un mūsu novadā pagājušajā gadā nevienam bērnam nav reģistrēti divi vārdi.

 

2019. gadā reģistrētas 42 laulības, svinētas Sudraba, Zelta un Dimanta kāzu jubilejas. Baznīcās laulājušies 29 pāri. Laulību šķīruši 12 pāri.  Par laulību jubilāriem esmu stāstījusi Riebiņu pašvaldības informatīvajā izdevumā, kā arī reģionālajā laikrakstā  „Vietējā”.

 

Aizvadītajā gadā reģistrēti miruši 53 cilvēki, tajā skaitā 25 vīrieši un 28 sievietes. 37 ir pensijas vecuma cilvēki, 35 latvieši un 18 citas tautības. Mirušo iedzīvotāju vidējais vecums: vīriešiem – 67 gadi, sievietēm – 76 gadi. Vecākajam mirušajam vīrietim ir 86 gadi, vecākajai mirušai sievietei – 97 gadi.  Jāpiebilst, ka no mirušajiem astoņdesmit gadus piedzīvojuši deviņpadsmit novada iedzīvotāji.

 

Pagājušajā gadā bez civilstāvokļa aktu reģistriem un apliecībām sagatavoti un izsniegti 396 dažāda veida dokumenti: izziņas, izraksti no reģistriem, dokumenti uzvārda maiņai,  apliecinājumi un citi dokumenti.

 

2019. gada 19. novembrī ir stājies spēkā likums „Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. Saskaņā ar minēto likumu jaundzimušajam bērniņam nevar tikt reģistrēts nepilsoņa statuss. Reģistrējot bērna dzimšanu, mazulis reizē tiek deklarēts tēva vai mātes dzīvesvietas adresē.

 

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad plānojam rīkot kāzu jubilejas, jo šos pasākumus atbalsta Riebiņu novada dome. Ļoti labprāt organizēsim šos svētkus, tāpēc ceram, ka pieteiksies gan Dzintara un Sudraba, gan Zelta vai pat Dimanta pāri.  Gaidām jaunos pārus. Tāpat priecāsimies par katru mazuli, kas būs dzimis un reģistrēts Riebiņu novadā.

 

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

M. Litauniece

Lasīt vairāk...

72-90 no 1794 jaunumiem

1 2 3 4 5 6

...

100