Notikumu kalendārs

    Janvāris    

Jaunumi

Par zvejas limitiem Riebiņu novada iekšējos ūdeņos 2019. gadā

05.12.2018, 15:05

 

Riebiņu novada dome vēlas informēt par Riebiņu novada ūdenstilpnēs zvejas tīklu limitiem, uz kuriem varēs pieteikties no 2019. gada 1. janvāra.

 

 Riebiņu novada ūdenstilpnēs zvejas tīklu limiti būs šādi: Bicānu ezerā – 575 m (tikai murdi), Kategradas ezerā – 375 m, Rušona ezerā – 4630 m (tikai murdi), Salmeja ezerā – 315 m un Zolvas ezerā – 1094 m. Pārējos ezeros tīklu limiti paliek nemainīgi, tas ir, saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 796 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to  izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 3.11. punkts, kas nosaka, zvejas tīklu limits – 75 metri (kopējais garums) – ezeros, kuri nav minēti šo noteikumu 1.un 3. pielikumā un kuros rūpnieciskā zveja saskaņā ar zveju regulējošiem normatīvajiem aktiem nav aizliegta. Zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 25 metriem no tīklu garuma limita.

 

Zvejas  limiti Riebiņu novada iekšējos ūdeņos 2019. gadā

 

Publiskie ezeri:

01.01.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr. 796 ”Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 7.9.1 apakšpunkts nosaka, ka pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē privātajos un publiskajos ūdeņos katram zvejniekam var iedalīt (vai privāto ūdeņu īpašnieku zvejas limitu sadalē var noteikt) zivju murdu limitu, kas pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu.

Bicānu ezers

575 m – 19 murdi (katrs pa 30 m), zvejas tīkli nav atļauti

Rušona ezers

4630 m - 154 murdi (katrs pa 30 m)

Ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij:

01.01.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr.796 ”Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 7.9.1 apakšpunkts nosaka, ka zivju murdu limitu, kas vienam zvejniekam pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu, privātajos ūdeņos un Civillikuma I pielikumā minētajos publiskajos ūdeņos. Zivju murdu limitu nosaka, ievērojot šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteikto pārrēķina proporciju no tīklu garuma limita;

Jašas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits  30 m garumā  vai 1 murds)

Kategrades ezers

375 m  (viena zvejas tīkla limits  30 m garumā  vai 1 murds)

Eikša ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits  30 m garumā  vai 1 murds)

Kaučera ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits  30 m garumā  vai 1 murds)

Lielā Kurtaša ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits  30 m garumā  vai 1 murds)

Lielā Salkas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits  30 m garumā  vai 1 murds)

Mazā Salkas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits  30 m garumā  vai 1 murds)

Salmeja ezers

315 m (viena zvejas tīkla limits  30 m garumā  vai 1 murds)

Zolvas ezers

1094 m  (viena zvejas tīkla limits  15 m garumā, vienai personai  2 tīkli pa 15 m)

Lielais Ostrovas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits  15 m garumā, vienai personai  2 tīkli pa 15 m)

Mazais Kurtoša ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits  15 m garumā, vienai personai  2 tīkli pa 15 m)

Pieniņu ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits  15 m garumā, vienai personai  2 tīkli pa 15 m)

Spuldziņu ezers

 

75 m (viena zvejas tīkla limits  15 m garumā, vienai personai  2 tīkli pa 15 m)

Mazais Ostrovas ezers

 

75 m (viena zvejas tīkla limits  15 m garumā, vienai personai  2 tīkli pa 15 m)

Privātie ezeri :

01.01.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr.796 ”Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 7.9.2 apakšpunkts nosaka, ka pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē privātajos un publiskajos ūdeņos katram zvejniekam var iedalīt tīklu garuma limitu, kas vienam zvejniekam pēc skaita nepārsniedz divus 15 metru garus tīklus.

Lielais Kurtoša ezers 48,8 ha;

Stupānu ezers              32,0 ha;

Sedeža ezers                27,1 ha;

Asaru ezers                 10,4 ha;

Limaņu ezers               7,2 ha;

Meiraukas ezers            5,2 ha;

Rubeņu ezers                5,1 ha;

Palšas ezers                   4,3 ha;

Markovas ezers             2,5 ha;

Gluhoje ezers                2,0ha;

Kovšika ezers               1,8 ha;

Madžutiņa ezers            1,6 ha;

Vašeiņa ezers                1,5 ha;          

75 m (viena zvejas tīkla limits  15 m garumā, vienai personai  2 tīkli pa 15 m)

Feimaņu ezers

(apsaimnieko Rēzeknes novada pašvaldība)

64 murdi

Par Feimaņu ezera zivju tīklu limitu sadali pašpatēriņa zvejai lūdzam griezties Rēzeknes novada pašvaldībā.

     

 

Maksa noteikta saskaņa ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 918 „Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 1.4 punktā noteikto maksu par rūpnieciskās zvejas rīku limita vienību  un pamatojoties uz domes 19.04.2016. sēdes lēmumu Nr. 6&3 “Par rūpnieciskās zvejas rīku limita maksas dubultošanu”:

  1. Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējos ūdeņos) – EUR 5.70 (pieci eiro 70 centi);
  2. Zivju murds ar sētu, līdz 30 m (iekšējos ūdeņos) – EUR 19.92(deviņpadsmit eiro 92 centi);
  3. Zivju murds ar sētu, virs 30 m (iekšējos ūdeņos) –EUR 56.92 (piecdesmit seši eiro 92 centi).

 

Iesniegumus par Riebiņu novada ūdenstilpņu zivju tīklu limitu sadali pašpatēriņa zvejai lūdzam iesniegt Riebinu novada domē līdz 2019. gada 1. martam. Iesniegumus sūtot: Saules iela 8, Riebiņi, Riebiņu novads, LV-5326. Tālrunis uzziņām: +371 65324376; +371 25918877; fakss +371 65324375 vai e-pasts: riebini@riebini.lv

Lasīt vairāk...

Komersantiem nepieciešamās publiskās infrastruktūras izveide Riebiņu novada Galēnu pagastā turpināsies arī nākošgad

05.12.2018, 15:02

 

Riebiņu novada dome turpina realizēt darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības” projektu Nr.3.3.1.0/16/I/013 „Komercdarbības teritoriju un to nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Riebiņu novada Galēnu pagastā”. Līdz ar papildus finansējuma pieejamību, projekts tika papildināts ar aktivitāti Riebiņu novada Galēnu pagasta pašvaldības autoceļu Nr. 30 Gribolva – Vecbeči km 0,45-0.82 pārbūve, līdz ar to ir arī pagarināts projekta īstenošanas termiņš līdz 2019. gada 29. novembrim.

 

Pirmā posma būvobjekta “Riebiņu novada Galēnu pagasta pašvaldības autoceļu Nr. 16 Gribolva – Apšu mājas km 0.00-1.00, Nr. 27 Gribolva – z/s Liepas km 0.00-0.40 un Nr. 30 Gribolva – Vecbeči km 0.00-0,45 un 0,45-0.82 pārbūve” 2018. gadā netiks pabeigta, ņemot vērā to, ka pārbūvei ir iestājušies nelabvēlīgi laika apstākļi, tas ir, laika prognoze paredz gaisa temperatūras pazemināšanos zem 0 grādu atzīmes, bet pie sasalušas zemes klātnes darbus nav iespējams veikt atbilstoši autoceļu specifikācijām.

 

Projekta Nr.3.3.1.0/16/I/013 „Komercdarbības teritoriju un to nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Riebiņu novada Galēnu pagastā” mērķis ir izveidot vidi komercdarbības attīstībai Riebiņu novada Galēnu pagastā, veicot satiksmes infrastruktūras uzlabošanu, tā paaugstinot novada ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu.

 

Projekta ietvaros tiks veikta tehniskā projekta izstrāde, ceļa seguma pārbūve Galēnu pagasta pašvaldības autoceļu ceļa posmiem: autoceļš Nr. 16 Gribolva – Apšu mājas km 0.00-1.00 pārbūve, autoceļa Nr. 27 Gribolva – z/s Liepas km 0.00-0.40 pārbūve un autoceļa Nr. 30 Gribolva – Vecbeči km 0.00-0,45 un 0,45-0.82 pārbūve, asfaltbetona seguma ieklāšana, aprīkojuma un satiksmes organizācijas un labiekārtošanas darbu veikšana, būvuzraudzība, autoruzraudzība un projekta vadība. Projekta mērķa grupa ir mazie (sīkie) vai vidējie komersanti.

 

 

Projekta rezultātā: izstrādāts Riebiņu novada Galēnu pagasta pašvaldības autoceļu Nr. 16 Gribolva – Apšu mājas km 0.00-1.00, Nr. 27 Gribolva – z/s Liepas km 0.00-0.40 un Nr. 30 Gribolva – Vecbeči km 0.00-0,45 un 0,45-0.82 pārbūve būvprojekts.

 

Projekta ietvaros tiks veikta autoceļu Gribolva – Apšu mājas pārbūve 0.00-1,00 km, Gribolva –z/s Liepas pārbūve 0.00-0.40 km, Nr. 30 Gribolva – Vecbeči km 0.00-0,45 un 0,45-0.82 km ceļa klātnes pārbūve un pielāgošana smagā transporta kustībai un piekļuvei komersantu uzņēmumiem.

 

Tāpat projekta ietvaros veikta Riebiņu novada Galēnu pagasta pašvaldības autoceļu Nr.16 Gribolva – Apšu mājas km 0.00-1.00 pārbūves, Nr. 27 Gribolva – z/s Liepas km 0.00-0.40 pārbūves, Nr. 30 Gribolva – Vecbeči km 0.00-0,45 un 0,45-0.82 pārbūves autoruzraudzība un būvuzraudzība, piesaistīts projekta vadītājs un grāmatvedis, veikta projekta vadības nodrošināšana. Projekta ietvaros veikti projekta publicitātes pakalpojumi par projekta īstenošanu, bet projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanai un izstrādei tiks piesaistīti speciālisti ar atbilstošu kvalifikāciju un zināšanām.

 

Komersanti ir apliecinājuši, ka projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā veiks nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos savā uzņēmumā EUR 535 500.00 apmērā, kā arī radīs 10 jaunas darba vietas.

 

Projekta rezultāti ir ilgtspējīgi, tā rezultātā tiks sakārtota un pilnveidota komercdarbībai nepieciešamā infrastruktūra Riebiņu novada Galēnu pagasta komersantu komercdarbības attīstībai, privāto investīciju apjoma palielināšanai un darbavietu radīšanai.

 

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 593 717,26, no tiem ERAF finansējums EUR 504 659,67 EUR, valsts budžeta dotācija EUR 26 717,27 un pašvaldības līdzfinansējums EUR 62 340,32.

 

Projekta īstenošanas vieta – Riebiņu novada Galēnu pagasta administratīvā teritorija, bet projekta realizācijas periods ir 24 mēneši: no 30.11.2017. līdz 29.11.2019. 

 

Attīstības un plānošanas daļas vadītāja

I. Jakovele

Lasīt vairāk...

Realizēts projekts “Zivju resursu pavairošanas pasākumu veikšana Riebiņu novada Rušona ezerā”

05.12.2018, 14:58

 

Ar Valsts Zivju fonda atbalstu 2018. gadā ir realizēts vēl viens projekts zivju resursu pavairošanas un atražošanas pasākumu jomā “Zivju resursu pavairošanas pasākumu veikšana Riebiņu novada Rušona ezerā”, pasākumā „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana”.

 

Projekts realizēts ar mērķi papildināt zivju resursu krājumus Riebiņu novada Rušona ezerā, līdz ar to veidojot vidi makšķerniekiem, rekreācijas un tūrisma attīstībai Riebiņu novadā. Projekta ietvaros tika iegādāti un Rušonas ezerā ielaisti 50 000 zandartu mazuļi.

 

 

Projekta rezultātā, papildinot zivju resursus Riebiņu novada Rušonas ezerā, tiek radīti dabiskai atražošanai labvēlīgi apstākļi un Riebiņu novadā nodrošināti ilgtspējīgi izmantojami un daudzveidīgi publiski pieejamie Riebiņu novada ezeru zivju resursi.

 

Kopējā projekta summa EUR 12 619.09, Valsts zivju fonda atbalsts EUR 10 000.00, pašvaldības finansējums – EUR 2619.09.

 

Ezers ir ļoti svarīgas vides tūrisma attīstībai Riebiņu novadā. Zivju resursu pavairošana ir būtisks ieguldījums, lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējību pašvaldības publiski pieejamās ūdenstilpēs. Zivju resursu pavairošana Rušona ezerā nodrošinās makšķernieku pieplūdumu Riebiņu novada Rušona ezerā, līdz ar to palielināsies pārdoto licenču skaits un ieviestā licencēta makšķerēšana, dos papildus finansējumu turpmākai zivju resursu pavairošanai un atražošanas pasākumiem Projekta īstenošanas rezultētā tiks veikts ieguldījums Rušonas ezera apsaimniekošanā, tiešie labuma guvēji no projekta īstenošanas būs Riebiņu novada, Latgales reģiona, Latvijas un citu valstu iedzīvotāji, tūristi, visi aktīvās atpūtas cienītāji, īpaši makšķernieki, kam interesē zveja Riebiņu novada ezeros, kuros tiek veikta licencētā makšķerēšana, kā arī tiks veicināta aktīvā tūrisma attīstība Riebiņu novadā.

 

 

Attīstības un plānošanas daļas vadītāja

Inese Jakovele

Lasīt vairāk...

Realizēts projekts “Sabiedrības informēšanas pasākumu nodrošināšana Riebiņu novada ūdenstilpņu zivju resursu aizsardzībai”

04.12.2018, 15:19

 

Riebiņu novada dome ir realizējusi projektu “Sabiedrības informēšanas pasākumu nodrošināšana Riebiņu novada ūdenstilpņu zivju resursu aizsardzībai“ Zivju fonda pasākumā “Sabiedrības informēšanas pasākumiem par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību, tajā skaitā publicistikas izdevumiem, mācību vai uzziņu literatūrai, informatīvi izglītojošiem televīzijas raidījumiem vai radioraidījumiem” .

 

Projekta mērķis bija informēt sabiedrību par pasākumiem Riebiņu novada ūdenstilpņu zivju aizsardzības nodrošināšanai un zināšanu līmeņa paaugstināšanai par ieviesto licencēto makšķerēšanu, uzstādot 5 informatīvos stendus Riebiņu novada Rušonas pagasta Zolvas (Zalvu), Eikša, Kategrades, Rušona un Jāšezera krastos.

 

Projekta ietvaros tika uzstādīti 5 lielie informatīvie stendi pie Rušonas pagasta Zolvas (Zalvu), Eikša, Kategrades, Rušona un Jāšezera krastos. Uz stendiem izvietota informācija  par makšķerēšanu, Riebiņu novada ezeros mītošajām zivju sugām, iekļauti makšķerēšanas nolikuma galvenie un svarīgākie punkti, informācija par makšķerēšanas licenču iegādi, atzīmētas tuvākās naktsmītnes un tūrisma objekti, ceļu tīkls.

 

Projekta kopējās izmaksas – EUR 5493.40, no kuriem zivju fonda finansējums EUR 4669.39 un  pašvaldības līdzfinansējums EUR 824.01.

 

 

Attīstības un plānošanas daļas vadītāja

I. Jakovele

Lasīt vairāk...

Īstenots Riebiņu novada biedrības “Atspulgs L” projekts “ Ar saknēm ieaudzis Latgalē!”

04.12.2018, 11:17

 

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Atbalsts kultūras programmām reģionos” projekta Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās “Latgales kultūras programma 2018’’ ietvaros biedrība no 01.06.2018.-30.11.2018. īstenoja ieprikš minēto projektu, ar mērķi: veicināt Latgales kultūrvides, vērtību un tradīciju saglabāšanu un attīstību, apgūstot tradicionālās, sen aizmirstās amatu prasmes un iemaņas, kā arī motivēt iedzīvotāju vēlmi piedalīties pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs, lai celtu vietējās kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanos un vēlmi dzīvot Latgalē.

 

Projekta ietvaros notika vairākas aktivitātes, kas pilnībā tika īstenotas:

  • Aušanas amata apguves nodarbību noorganizēšana- meistarklase;
  • Latvisko rotaslietu, atšķirības zīmju izgatavošanas meistarklase;
  • “Mālu dienas” – keramikas meistarklase;"
  • “Linu dienas” – meistarklase;
  • Projektā izgatavoto radošo darbu izstādes noorganizēšana Stabulnieku pagasta bibliotēkā;
  • Projekta īstenošanas noslēguma pasākuma noorganizēšana.

 

Vislielākā atsaucība tika saņemta no bērniem un jauniešiem, kuri ikdienā ar šīm prasmēm saskaras vismazāk. Pieaugušie atsauca atmiņā, senču gudrības un ar azartu iesaistījās aušanas nodarbībās un latvisko rotaslietu veidošanā. Mums visiem ir jāapzinās, ka mēs nedrīkstam aizmirst latgalisko dzīvesziņu, daudzas kultūrvēsturiskās tradīcijas, amata prasmmes. Etniskā piederība ir ļoti būtiska cilvēka dzīvē. Cilvēka pienākums savas dzīves laikā ir šo piederību apzināties, saudzēt un izkopt, lai nodotu mantojumā nākamajām paaudzēm, un uzturētu dzīvu un spēcīgu tautas garu. No 01.11.-07.11.2018. Stabulnieku pagasta bibliotēkā bija skatāma arī meistarklasēs tapušo darbu izstāde. 30.novembrī notika projekta noslēguma pasākums, kurā pateicāmies aktīvākajiem dalībniekiem par radošajām idejām un dalību visās aktivitētēs.

 

 

Rādot pozitīvo piemēru citiem, rādot senču prasmes mūsu īstenotajās meistarklasēs un nodarbībās, mēs gribējām, lai vietējās kopienas ļaudis apzinās savu vērtību, spēju papildināt zināšanas un prasmes, ko jau varbūt ir aizmirsuši vai vispār nav lietojuši, kā arī paaugstināt līdzdalību pilsoniskajās aktivitātēs, atpūtas, arī brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs. Patiess prieks arī par to, ka daži no iedzīvotājiem nodeva savus izaustos izstrādājumus labdarībai, kurus mēs nogādājām Sociālajā dzīvojamajā mājā “Rudenāji”. Paldies finansējuma sniedzējiem par atblstu minēto aktivitāšu īstenošanā un mūsu ideju attīstīšanā.

 

 

Projekta vadītāja

S.Grigale

Lasīt vairāk...

Galēnu dejotāji viesojās Tautas mūzikas festivālā Moldovā

28.11.2018, 14:52

 

Šī gada martā biedrība “Riebiņu novada attīstības biedrība” iesniedza projektu “VPDK “Amizieris” dalība tautas mūzikas festivālā Moldovā” Valsts kultūrkapitāla fonda  mērķprogrammas Latvijas Valsts mežu atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai projektu konkursā un guva atbalstu šī projekta realizācijai.

 

Projekta mērķis bija piedalīties tautas mūzikas festivālā Moldovā, tādejādi popularizējot tautas deju tradīcijas, latviešu spēku un radošumu tautas deju attīstībā un pilnveidošanā, kā arī cildināt Riebiņu novada kultūras tradīciju daudzveidību un popularizēt novada cilvēku talantus un sasniegumus.

           

Pateicoties atbalstam, šī gada oktobrī Galēnu KN VPDK “Amizieris” piedalījās tautas mūzikas festivālā Moldovā. Saukas ciema pārvalde kopā ar Oknicas rajona kultūras nodaļu jau piekto gadu pēc kārtas organizē reģionālo Tautas mūzikas festivālu “Teodors Negara”, kurā piedalījās Moldovas republikas dažādas etniskās folkloras zonas. Festivāls notika Teodora Negara dzimtenē, Oknicas rajona Saukas ciemā, 9. oktobrī – dienā, kad Teodors Negara devās mūžībā. Visus iepriekšējos gadus festivālam bija reģionālā mēroga statuss, taču kopš 2017. gada tam ir piešķirts nacionāla līmeņa statuss. Kopā ar deju kolektīvu šajā festivālā piedalījās kapela “Augusti”, kas ar skanīgām dziesmām, rotaļām un folkloras spēku priecēja ikvienu. Kopā pavadītais laiks ar kapelu, izdejotie un izdziedātie koncerti, deva prieku, draudzību un sirsnību.

 

 

Piedaloties tautas mūzikas festivālā, dalībnieki popularizēja latviešu tautas deju tradīcijas ārpus Latvijas robežām, kā arī iepazinās ar cittautu kultūrvēsturiskajām tradīcijām, lai arī turpmāk varētu priecēt savus skatītājus ar raitu dejas soli un radošām aktivitātēm. Piedaloties festivālā ārpus Latvijas, dejotājiem, dziedātājiem un festivāla apmeklētājiem tika dota iespēja iepazīt un izdancot Latviešu etnogrāfisko deju, novērtēt latviešu nozīmīgo darbu tautas dejas saglabāšanā. VPDK “Amizieris” pateicas par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondam un Riebiņu novada domei.

 

 

VPDK “Amizieris”

Lasīt vairāk...

Pieaug ar apkuri saistītajos ugunsgrēkos bojāgājušo skaits

27.11.2018, 10:54

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija liecina, ka šogad ir pieaudzis ar apkures iekārtu nepareizu ekspluatāciju, bojājumu un to nepareizu izbūvi saistītajos ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Ja 2017.gadā ar apkuri saistītos ugunsgrēkos gāja bojā 18% no visiem bojāgājušajiem, tad šogad jau – 21%.

 

VUGD statistika liecina, ka šogad kopumā ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 67 cilvēki. Šiem traģiskajiem ar apkuri saistītajiem notikumiem raksturīgs tas, ka gandrīz visi bojāgājušie bija pensijas vecumā un ugunsgrēki lielākoties izcēlušies vēlā pēcpusdienā un vakarā, kad cilvēki virtuvē uz plīts gatavo vakariņas vai arī silda māju pirms došanās gulēt.

 

Apkures iekārtas bojājuma, nepareizas izbūves vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ katru gadu izceļas gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem. Papildus tam, vairāk nekā 500 gadījumos ugunsdzēsēji glābēji dodas uz dūmvados degošiem sodrējiem. Ņemot vērā to, ka novembra beigās tiek prognozēta gaisa temperatūras pazemināšanās, kad tradicionāli pieaug ar apkuri saistīto ugunsgrēku skaits, VUGD aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt savu apkures ierīču tehnisko stāvokli un to lietošanas paradumus.

 

Jānovērtē apkures iekārtu tehniskais stāvoklis un jāveic dūmvadu tīrīšana!

 

Ja pirms apkures sezonas sākuma nav veikta dūmvadu tīrīšana, tad to nepieciešams izdarīt apkures sezonas laikā, lai dūmvadā nenotiktu degšana. Degošie sodrēji rada augstu temperatūru, kas dūmenī var radīt plaisas, kā rezultātā karstuma un liesmu ietekmē var aizdegties ēkas konstrukcijas. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka privātmāju īpašnieki paši var veikt dūmvadu tīrīšanu, ja ir tam nepieciešamās zināšanas un aprīkojums.

 

Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi piecos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt atbilstoši sertificēti speciālisti.

 

Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums un plīts virsmā parādīties spraugas. Lai novērstu to, ka liesmas un dzirksteles pa plīts spraugām nokļūst uz degtspējīgiem priekšmetiem, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni un nostiprinot durtiņas.

 

Jāievēro drošas apkures ierīču lietošanas noteikumi:

  • aizliegts novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1.2 metriem;
  • nedrīkst atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
  • uz apkures ierīcēm novietoti degtspējīgi priekšmeti un materiāli (drēbes, apavi, dvieļi utt.), sakarstot var aizdegties un izraisīt ugunsgrēku;
  • krāsnis un plītis atļauts kurināt ar malku, kuras garums nepārsniedz kurtuves izmērus;
  • ieteicams krāsni iekurināt vairākas reizes dienā nevis to pārkurināt;
  • cietā kurināmā krāsns, piemēram, virtuves plīts, kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīda ir jāpārklāj ar nedegošu loksni, piemēram, skārdu, lai nodrošinātu to, ka no krāsns izkritušas ogles vai dzirksteles neizraisa ugunsgrēku;
  • bojātu apkures iekārtu un dūmvadu lietošanas rezultātā var izcelties ugunsgrēks.

 

Dūmu detektora ierīkošana samazina bojāgājušo skaitu!

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa no ugunsgrēkos bojāgājušajiem nosmok dūmos nevis sadeg, VUGD aicina iedzīvotājos savos mājokļos uzstādīt dūmu detektorus, kas ar spalgas skaņas signāla palīdzību brīdina par mājoklī izveidojušos sadūmojumu.

Dūmu detektorus var iegādāties jebkurā mājsaimniecības preču veikalā. Tā izmaksas atšķiras no papildus funkciju klāsta, bet vidēji to cena nepārsniedz 10 eiro. Dūmu detektorus var uzstādīt gandrīz jebkurš cilvēks, jo nepieciešams sienā vai griestos izurbt pāris caurumus un ar skrūvju palīdzību piestiprināt dūmu detektora korpusu. Visa nepieciešamā informācija ir norādīta lietošanas instrukcijā.

 

VUGD aicina iedzīvotājus parūpēties par sava mājokļa drošību, lai aukstajā laikā apkures ierīces varētu darbināt droši, neuztraucoties par iespējamo ugunsnelaimi!

 

 

Plašākai informācijai:

Inta Palkavniece

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Tel. 67075871, 27098250 inta.palkavniece@vugd.gov.lv

Lasīt vairāk...

Deju nodarbības

22.11.2018, 08:51

 

ZUMBAS deju nodarbības Riebiņu novadā! AGLONAS STACIJĀ sabiedriskajā centrā katru ceturtdienu sākot ar 22. novembri plkst.19.00 un RIEBIŅOS Jauniešu centrā katru otrdienu sākot ar 27. novembri plkst. 19.00.Nodarbības BEZMAKSAS! Nāc pats un ņem līdzi draugus,radus,paziņas!

Lasīt vairāk...

Pieniņos realizēts projekts – labiekārtota baznīcas dārzs, izbūvēts stāvlaukums

21.11.2018, 15:59

 

Pieneņu Svētā Jēzus Sirds Romas katoļu draudze 2016. gada nogalē Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atklātā projektu iesniegumu konkursā saņēma atbalstu projekta “Pieniņu Romas Katoļu baznīcas dārza labiekārtošana ar stāvlaukuma izbūvi” (projekta Nr. 16-03-AL21-A019.2203-000002) īstenošanai.

 

Projekts tika iesniegts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam apakšpasākuma 19.2. „Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātē 19.2.2. „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” 2.3. rīcībā: Atbalsts vietējo iniciatīvas grupu, pašvaldību un NVO iniciatīvām apkārtējās vides kvalitātes un pieejamības veicināšanā.

 

Projekta mērķis – Pieniņu Romas katoļu baznīcas dārza labiekārtošana ar stāvlaukuma izbūvi pievilcīgas vides lauku teritorijā attīstībai vietējo iedzīvotāju vajadzībām un pieejamības uzlabošanai.

 

Projekta rezultātā tika izbūvēts gājēju celiņš apkārt baznīcai, uzstādīts betona žogs, ierīkots zālājs, izbūvēta lietus ūdens kanalizācija, un izbūvēts auto stāvlaukums. Par saviem līdzekļiem draudze nodrošinās apgaismojuma ierīkošanu baznīcas dārzā un tiks uzstādītas puku kastes.

 

 

Projekta kopējās izmaksas – EUR 53 650.72, no kurām publiskais finansējums ir EUR 44 050,82 EUR. Līdzfinansējumu EUR 4894.54 apmērā nodrošināja Riebiņu novada dome.

 

Esošā Pieniņu Romas katoļu baznīca ir ļoti iecienīta. Gada laikā baznīcu apmeklē vairāk kā 8000 katoļticīgo, tā ir iemīļota vieta jaunajiem pāriem. Tieši Pieniņu Romas katoļu baznīcā vidēji gadā tiek noslēgts ap 30 laulībām un pēdējos gados nokristīto skaits ir pat pārsniedzis 100. Vienmēr gaumīgi izrotātā baznīca, patīkamais baznīcas kora skanējums, sakoptā apkārtne, patīkamais arhitektoniskais stils piesaista gan katoļticīgos, gan tūristus, tā veicinot garīgās dzīves un kristīgo vērtību attīstību, kristīgo tradīciju kopšanu, cilvēka garīgo izaugsmi, sakrālā tūrisma attīstību un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu Riebiņu novada Pieniņos.

 

 

Projekta mērķis veicinās apkārtējās vides sakārtošanu, attīstību un pieejamības uzlabošanu.

 

 

Projekta vadītājs,

prāvests Aigars Bernāns

Lasīt vairāk...

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs ceļu un meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

13.11.2018, 16:28

 

Otrdien, 13. novembrī, Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gada vasaras nogalē un rudenī. Šie līdzekļi tiks piešķirti no ES Solidaritātes fonda (ESSF).

 

“Esmu gandarīts par Eiropas Parlamenta lēmumu sniegt finansiālo atbalstu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gada vasaras nogalē un rudenī. Plūdu sekas Latgalē, Sēlijā un Vidzemē bija īpaši smagas, jo radīja lielus zaudējumus lauksaimniekiem un daudzviet izpostīja meliorācijas sistēmas un autoceļus, kā arī sagandēja citus infrastruktūras objektus lauku apvidos. Piešķirtais finansējums ir ļoti nozīmīgs un mēs to ieguldīsim plūdu sabojāto ceļu un meliorācijas sistēmu atjaunošanā,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

 

ESSF piešķirtos 17,7 miljonus eiro Latvija ieguldīs, lai:

  • nostiprinātu valsts autoceļu infrastruktūras ūdens atvades sistēmas (piemēram, apauguma novākšana ceļa grāvju tīrīšana, bojāto caurteku nomaiņa un tīrīšana);
  • atjaunotu valsts nozīmes un pašvaldības meliorācijas sistēmas (piemēram, apauguma novākšana, sanešu tīrīšana, nogāžu stiprinājumu atjaunošana, bojāto drenu izteku un drenu kolektoru izteku atjaunošana);
  • atjaunotu bojātās caurtekas (piemēram, caurteku nomaiņa, pieskalojuma tīrīšana, galu nostiprinājumu atjaunošana, izskalojumu aizpildīšana, ceļa konstrukcijas virs caurtekas atjaunošana, bet bojātajās caurtekās – regulēšanas ierīču un mehānismu atjaunošana, kā arī slūžu pievadkanālu tīrīšana, sanešu aizturēšanas ietaises atjaunošana);
  • nostiprinātu aizsargdambjus (piemēram, apauguma novākšana, iesēdumu un izskalojumu aizpildīšana, dambja un nogāžu nostiprinājumu atjaunošana, virsmas klātnes atjaunošana).

 

Patlaban Zemkopības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu “Par finansiālo palīdzību Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda”, kuru paredzēts novembra beigās iesniegt izskatīšanai valdībā. Lai gan ESSF piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no brīža, kad Eiropas Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu piešķirt visu palīdzības summu, Zemkopības ministrija plāno to izmantot pilnībā noteiktajā termiņā.

_____________________________

Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104; e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Lasīt vairāk...

Aicina piedalīties seminārā - diskusijās

16.11.2018, 10:00

 

Biedrība “Preiļu rajona partnerība” aicina visus LEADER projektu ieviesējus, potenciālos projektu iesniedzējus un citus interesentus piedalīties seminārā - diskusijā “Seminārs – diskusijas  fokusgrupām par SVVA stratēģijas  īstenošanu”.

 

Mērķa grupa:  LEADER projektu īstenotāji un potenciālie projektu iesniedzēji,

                        citi interesenti

 

Laiks: 16.11.2018, plkst. 10.00    Darbs un uzņēmējdarbība / ekonomiskās

                                                          aktivitātes/

           13.00   Dzīvošana  / sabiedriskās aktivitātes/

 

Vieta: Preiļi, Kooperatīva iela 6,  Preiļu novads

 

***    ***   ***

 

Laiks: 21.11.2018, plkst. 10.00    Darbs un uzņēmējdarbība / ekonomiskās

                                                          aktivitātes/

           13.00   Dzīvošana  / sabiedriskās aktivitātes/

 

Vieta: Līvāni, Domes iela 3, Līvānu novads

 

 

 

DARBA KĀRTĪBA

 

Darbs un uzņēmējdarbība / ekonomiskās aktivitātes/

 

09:40

 

Dalībnieku reģistrācija, rīta kafija

 

10:00

Preiļu rajona partnerības SVVA stratēģijas īstenošanas gaita 2016-2018

Preiļu rajona partnerības administratīvā vadītāja

Valija Vaivode

 

10:30

ELFLA Finansējuma apguve 2016 - 2020

Preiļu rajona partnerības finanšu vadītāja

Marija Švābe

11.00-12.30

Darbs fokusgrupā – par LEADER tipa aktivitātēm un to nozīmi lauku teritoriju attīstībā.

Anketēšana.

Marika Rudzīte Griķe

Lektore - moderatore

12.30 – 12.50

Diskusija, risinājumi, jautājumi.

 

 

                  

Dzīvošana  / sabiedriskās aktivitātes/ 

 

12:50

 

Dalībnieku reģistrācija,  kafija

 

13:00

Preiļu rajona partnerības SVVA stratēģijas īstenošanas gaita 2016-2018

Preiļu rajona partnerības administratīvā vadītāja

Valija Vaivode

 

13:30

ELFLA Finansējuma apguve 2016 - 2020

Preiļu rajona partnerības finanšu vadītāja

Marija Švābe

14.00-15.30

Darbs fokusgrupā – par LEADER tipa aktivitātēm un to nozīmi lauku teritoriju attīstībā.

Anketēšana.

Marika Rudzīte Griķe

Lektore - moderatore

15.30 – 15.50

Diskusija, risinājumi, jautājumi.

 

 

Lasīt vairāk...

Ar Zivju fonda atbalstu ir realizēts projekts “Zivju resursu pavairošanas pasākumu veikšana Riebiņu novada Rušona ezerā”

13.11.2018, 09:34

 

Ar Valsts Zivju fonda atbalstu 2018. gadā ir realizēts vēl viens projekts zivju resursu pavairošanas un atražošanas pasākumu jomā ”Zivju resursu pavairošanas pasākumu veikšana Riebiņu novada Rušona ezerā”, pasākumā „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana”.

 

Projekts realizēts ar mērķi papildināt zivju resursu krājumus Riebiņu novada Rušona ezerā, līdz ar to veidojot vidi makšķerniekiem, rekreācijas un tūrisma attīstībai Riebiņu novadā. Projekta ietvaros tika iegādāti un Rušonas ezerā ielaisti 50 000 zandartu mazuļi.

 

Projekta rezultātā, papildinot zivju resursus Riebiņu novada Rušonas ezerā, tiek radīti dabiskai atražošanai labvēlīgi apstākļi un Riebiņu novadā nodrošināti ilgtspējīgi izmantojami un daudzveidīgi publiski pieejamie Riebiņu novada ezeru zivju resursi.

 

Kopējā projekta summa EUR 12 619.09, Valsts zivju fonda atbalsts EUR 10 000.00, pašvaldības finansējums – EUR 2619.09.

 

Ezers ir ļoti svarīgas vides tūrisma attīstībai Riebiņu novadā. Zivju resursu pavairošana ir būtisks ieguldījums, lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējību pašvaldības publiski pieejamās ūdenstilpēs. Zivju resursu pavairošana Rušona ezerā nodrošinās makšķernieku pieplūdumu Riebiņu novada Rušona ezerā, līdz ar to palielināsies pārdoto licenču skaits un ieviestā licencēta makšķerēšana, dos papildus finansējumu turpmākai zivju resursu pavairošanai un atražošanas pasākumiem Projekta īstenošanas rezultētā tiks veikts ieguldījums Rušonas ezera apsaimniekošanā, tiešie labuma guvēji no projekta īstenošanas būs Riebiņu novada, Latgales reģiona, Latvijas un citu valstu iedzīvotāji, tūristi, visi aktīvās atpūtas cienītāji, īpaši makšķernieki, kam interesē zveja Riebiņu novada ezeros, kuros tiek veikta licencētā makšķerēšana, kā arī tiks veicināta aktīvā tūrisma attīstība Riebiņu novadā.

 

Attīstības un plānošanas daļas vadītāja

Inese Jakovele

Lasīt vairāk...

36-48 no 1602 jaunumiem

1 2 3 4 5

...

134