Notikumu kalendārs

    Marts    

Jaunumi

PAZIŅOJUMS par Riebiņu novada attīstības programmas 2019. – 2025. gadam apstiprināšanu

04.03.2019, 10:00

 

Riebiņu novada dome paziņo, ka 2019. gada 19. februāra Riebiņu novada domes sēdē (Nr. 2, protokols Nr. 27) tika apstiprināta Riebiņu novada attīstības programma 2019. – 2025. gadam.

 

Riebiņu novada attīstības programma ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kura izstrādes mērķis ir veicināt Riebiņu novada iedzīvotāju dzīves līmeņa labklājības paaugstināšanos, dzīves vides uzlabošanu un ilgtspējīgu lauku teritoriju attīstību, sekmējot novada ekonomisko izaugsmi, sociālo stabilitāti un vides kvalitāti.

 

I SĒJUMS - PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS.

II SĒJUMS - STRATĒĢISKĀ DAĻA.

III SĒJUMS – RĪCĪBAS PLĀNS.

IV SĒJUMS - INVESTĪCIJU PLĀNS.

V SĒJUMS - RIEBIŅU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA.

VI SĒJUMS - PĀRSKATS PAR SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS UN IESAISTES PASĀKUMIEM.

 

Ar “Riebiņu novada attīstības programma 2019. – 2025. gadam” drukas versiju var iepazīties Riebiņu novada domes Attīstības un plānošanas daļā, 7. kabinetā, Saules ielā 8, Riebiņos, Riebiņu novadā, LV – 5326, administrācijas darba laikā, Riebiņu novada mājaslapā www.riebini.lv sadaļā “Pašvaldība -> Novada attīstības dokumenti” (http://riebini.lv/lv/jaunumi/sidemenu/pasvaldiba/pasvaldibas-dokumenti/), kā arī Valsts Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā  https://tapis.gov.lv/.

 

Attīstības un plānošanas daļa

Lasīt vairāk...

VUGD: kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, īpašumu un apkārtējo vidi!

01.03.2019, 12:15

 

Laikā, kad daļu no Latvijas vēl klāj sniega sega, bet citviet jau jūtams pavasaris, ugunsdzēsēji glābēji ikdienu steidzās dzēst vairākus kūlas ugunsgrēkus – šogad dzēsti jau 42 kūlas ugunsgrēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku dzīvību un īpašumu, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai!

 

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietu, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

 

Pētījuma, kas veikts pērn Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Latvijas – Lietuvas programmas ietvaros, secinājumi liecina, ka iedzīvotāji kūlas ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem, nomestiem degošiem izsmēķiem, un uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi.

 

VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.

 

2018.gadā valstī reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 18% vairāk nekā 2017.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 1648 hektāru platībā.

 

Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! Pagājušogad savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils, Lubānas, Vārkavas un Vecpiebalgas novadi! Savukārt Daugavpils novadā reģistrēti visvairāk kūlas ugunsgrēki – 111.

 

Kopējā statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit: www.vugd.gov.lv/files/opnews/Kulas_ugunsgreki_2012_2018.pdf

 

KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?

 

Ministru kabineta 2016. gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”, 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

 

Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.

 

Ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

 

KO DARĪT, JA DEG KŪLA?

 

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

 

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

 

VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?

 

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

 

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

 

KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?

 

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

 

Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:

  • atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;
  • atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700  eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro;
  • saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

 

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

 

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

 

IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU

 

Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

 

MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.

 

PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

 

MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.

 

PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

 

MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

 

MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm.

 

PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

 

MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.

 

PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.

 

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu –  joprojām ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku, kuros nodeg vairākas ēkas un pat cieš cilvēki. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu,  nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.

 

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.

 

 

 

Plašākai informācijai:

Inta Palkavniece

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Tel. 67075871, 27098250, inta.palkavniece@vugd.gov.lv   

Lasīt vairāk...

Kultūras pasākumi novadā martā

01.03.2019, 11:24

2018. gada ienākumu deklarāciju iesniegšana, lai saņemtu nodokļa pārmaksu, ilgs līdz pat 2022. gada 16. jūnijam

01.03.2019, 10:37

 

Iedzīvotāji,  kuriem gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, deklarāciju par pagājušo gadu var iesniegt jebkurā laikā līdz pat 2022. gada 16. jūnijam, sākot ar šī gada 1. martu. Taču gadījumos, kad saistībā  ar  progresīvās nodokļa likmes  vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, deklarācija jāiesniedz obligāti līdz šī gada 3. jūnijam. Savukārt, ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, – līdz 1. jūlijam.

 

Tāpat kā līdz šim, arī šogad daļai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija ir jāsniedz obligāti un daļa to var darīt brīvprātīgi. VID aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), jo tas ir daudz ērtāk, ātrāk un vienkāršāk!

 

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana brīvprātīgi

Ja no algota darba ienākumiem ir maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), tad gada ienākumu deklarāciju var iesniegt brīvprātīgi, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem[1], kā arī gadījumā, ja  ir izveidojusies nodokļa pārmaksa saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma un progresīvās nodokļa likmes piemērošanu. Deklarāciju var iesniegt arī, ja gada laikā nav bijuši piemēroti nodokļu atvieglojumi, piemēram, par apgādībā esošām personām. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt trīs gadu laikā. Tātad šogad to var iesniegt ne tikai par 2018. gadu, bet arī par 2016. un 2017. gadu, bet līdz 2019. gada 17. jūnijam – vēl arī par 2015. gadu.

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana obligāti

Kopš 2018. gada progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un diferencētā neapliekamā minimuma lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem, tātad – ne tikai algas. Gadījumos, kad gada laikā gūtie ienākumi ir svārstīgi, var veidoties gan nodokļa piemaksa, gan nodokļa pārmaksa. Ja, rezumējot gada ienākumus, izrādās, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav samaksāts pilnā apmērā, trūkstošo nodokļa daļu nepieciešams iemaksāt budžetā. Savukārt, ja izrādās, ka ir samaksāts lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekā nepieciešams, tas tiek atmaksāts. Lai noskaidrotu, vai izveidojusies nodokļa piemaksa vai pārmaksa, katram iedzīvotājam individuāli ir jāaizpilda sava gada ienākumu deklarācija. Ja nodoklis ir jāpiemaksā valsts budžetā, tad gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti.  

Budžetā piemaksājamo IIN summu var samazināt vai pilnībā izlīdzināt, pievienojot gada ienākumu deklarācijai čekus, kvītis vai bankas maksājuma uzdevumu vai konta izrakstu par attaisnotajiem izdevumiem. Jāatzīmē, ka 2018. gadā summa, no kuras viena persona var atgūt daļu nodokļa par attaisnotajiem izdevumiem, ir pieaugusi līdz 600 euro, ievērojot nosacījumu, ka attaisnotie izdevumi nepārsniedz 50 % no strādājošā gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas.

 

Tāpat kā līdz šim obligāti gada ienākumu deklarācija jāsniedz, ja:

  • tiek veikta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums vai gūti ienākumi no profesionālās darbības;
  • ārvalstīs ir gūti ienākumi, tajā skaitā jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot personas, kuras kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir guvušas algota darba ienākumu, kuram piemērots attiecīgās dalībvalsts ienākuma nodoklis;
  • ir gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas kopumā 2018. gadā pārsniedz 4000 euro, piemēram, pārdota personiskā manta;
  • ir gūti ienākumi, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, piemēram, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas fiziskai personai;
  • ir gūti citi ar nodokli apliekami ienākumi, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, piemēram, no fiziskām personām  (kas nav radniecībā līdz trešajai pakāpei) saņemti dāvinājumi.

 

Ja gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu ir jāsniedz obligāti, tas jāizdara elektroniski laikā no 2019. gada 1. marta līdz 3. jūnijam. Ja 2018. gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, — no 2019. gada 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.

 

Rūpējoties par to, lai iedzīvotāji būtu informēti par to, cik svarīgi šogad iesniegt gada ienākumu deklarāciju, VID papildus informēs par nodokļu starpību arī individuāli, nosūtot ziņu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un izmantojot pasta pakalpojumus.

Vēršam uzmanību, ka gada ienākumu deklarāciju iespējams iesniegt ne tikai VID klientu apkalpošanas centros (neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas), bet arī Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Informācija par vienoto klientu apkalpošanas centru adresēm un darba laikiem pieejama portāla www.latvija.lv sadaļā “Vienotie klientu apkalpošanas centri”.

 

Plašāka informācija pieejama VID mājaslapā sadaļā “Gada ienākumu deklarācija”. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām iedzīvotājus zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros, uzdot savu jautājumu rakstiski VID mājaslapā “Uzdot jautājumu VID” vai arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

 

 

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

tālr. 67122670, 67122668

e-pasts komunikacija@vid.gov.lv 

 

[1] Par saņemtajiem ārstniecības, zobārstniecības vai izglītības iegūšanas pakalpojumiem (t.sk. par bērnu interešu izglītības pakalpojumiem), veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, veiktajām iemaksām pensiju fondos vai par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem.

Lasīt vairāk...

01.03.2019, 09:33

 

Aicinām esošās, topošās māmiņas, grūtnieces, un tās, kuras nākotnē plāno kļūt par māmiņu uz BEZMAKSAS nodarbībām PAR GRŪTNIECĪBU, PAR MĀTES, BĒRNA VESELĪBU, DZEMDĪBU PLĀNOŠANU, NORISI, EMOCIONĀLAJIEM UN PSIHOLOĢISKAJIEM ASPEKTIEM, utt. Nodarbības jau būs sākot ar 7.martu - Galēnu kultūras namā, Riebiņos Jauniešu centrā un Kastīrē (Rušonas pagastā) Liepu ielā 5. NĀC un UZZINI VĒRTĪGAS UN NODERĪGAS LIETAS!

 

Lasīt vairāk...

Bioloģiski vērtīgo zālāju platības turpina strauji sarukt

28.02.2019, 11:17

 

Decembrī Dabas aizsardzības pārvalde saņēma 32 tūkstošus anketu no 250 dabas skaitīšanas ekspertiem par 2018. gada sezonā apsekotajām teritorijām, kurās tika uzskaitītas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu grupas un vērtēta to kvalitāte. Tā kā bioloģiski vērtīgo zālāju īpašniekiem gada sākumā ir iespēja pieteikties atbalsta maksājumiem, zālāju anketas ik gadu tiek skatītas prioritāri. Šo anketu apkopotie dati no otrās dabas skaitīšanas sezonas liecina, ka no pērn apsekotajām pļavām bioloģiski vērtīgas ir tikai 17%.

 

“Lai saprastu dabas mainību, mums nav jāvizualizē kūstošie ledāji Antarktikā, tā norit tepat līdzās – jau divu sezonu dabas skaitīšanas dati liecina, ka no agrāk zināmajām bioloģiski vērtīgajām pļavām Latvijā sastopama vairs tikai viena sestā daļa,” uzsver dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne. Viņa turpina: “Pēdējo 50 gadu laikā vērtīgo zālāju platības ir būtiski sarukušas, jo zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. Nav runa par mauriņu vai zāles stiebru izzušanu, bet gan par bioloģiski vērtīgo zālāju platībām, kurās mazinās krāšņās puķes vainagiem, ārstnieciskie augi tējām, arī apputeksnētāji un cita dzīvā daba. Ir apdraudēts nozīmīgs posms dabiskajā dzīvības ķēdē, ko veicina cilvēka darbība vai, tieši pretēji, bezdarbība. Un pastāv iespēja zaudēt šo biotopu grupa pavisam!”

 

Pagājušā gadā apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki līdz februāra beigām saņems vēstuli uz savu deklarēto dzīvesvietas adresi par viņa īpašumā esošo zālāju. Lai nodrošinātu operatīvu informācijas pieejamību un apmaiņu, informācija vienlaikus ir pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (http://ozols.daba.gov.lv/pub/). Ja biotops nav konstatēts, vēstule netiks sūtīta.

 

Divu sezonu ietvaros apsekošanai tika atlasīti 172 tūkstoši hektāru zālāju, kuros pastāvēja iespēja konstatēt Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus. Dati liecina, ka bioloģiski vērtīgajos zālājos bieži konstatētas ekspansīvas sugas, kuras ātri reaģē uz nevēlamām izmaiņām zālājā (kūlas uzkrāšanās, pārmēslošana, pārganīšana, izmaiņas hidroloģiskajā režīmā u.c.) un nomāc citas zālāja sugas. Retāk tiek konstatētas arī invazīvās sugas, piemēram, Kanādas un milzu zeltgalvītes, blīvā skābene, Sosnovska latvānis, daudzlapu lupīna. Tāpat vērojama tendence, ka zālāji nabadzīgās augsnēs tiek apmežoti.

 

Vēsturiskie Latvijas zālāju pētījumi liecināja, ka seši zālāju biotopi (Vilkakūlas (tukšaiņu) zālāji, Piejūras zālāji, Smiltāju zālāju, Lakstaugu pioniersabiedrības seklās kaļķainās augsnēs, Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs un Eitrofas augsto lakstaugu audzes) ir ļoti reti sastopami – vien 10% no visiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Šī tendence saglabājas, to apstiprina arī dabas skaitīšanas dati, jo abu sezonu ietvaros minētie biotopi kopā konstatēti vien 11% no visiem noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem.

 

Šī gada aprīlī tiks uzsākta trešā dabas skaitīšanas sezona. Pilnīgu ainu par Latvijas dabas vērtībām un to kvalitāti uzzināsim nākamgad, kad būs pieejami visu triju sezonu dati un to izvērtējums par visām sešām Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu grupām.

 

Turpinot pagājušajos gados iesākto praksi, arī 2019. gadā apsekojamajos novados notiks bezmaksas semināri zemju īpašniekiem par dabas skaitīšanu, tās mērķiem, īstenotajām aktivitātēm un sniegtas atbildes uz jautājumiem. Informācija par semināriem, jaunumi, kā arī jautājumu un atbilžu sadaļa pieejama vietnē .

 

Dabas skaitīšana jeb projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) atbalstu. Visu aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023. gadam, biotopu izplatības un kvalitātes noteikšanas jomā līdz 2019. gada 31. decembrim.

 

Informāciju sagatavoja:

Ilze Reinika
Dabas aizsardzības pārvalde
Dabas skaitīšanas vadītājas asistente
ilze.reinika@daba.gov.lv
Tālr.: 27858275

Lasīt vairāk...

Nodarbības par onkoloģisko slimību profilaksi

26.02.2019, 10:30

Aicinām pieteikties dalībai “Uzņēmēju dienās Latgalē 2019”

10.05.2019, 09:36

 

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domi, Latgales Plānošanas reģionu un AS “Citadele banka” aicina pieteikties uzņēmējus dalībai “Uzņēmēju dienās Latgalē 2019”, kas notiks 10. un 11.maijā Daugavpils Olimpiskajā centrā, Stadiona iela 1.

 

Pasākums tiek organizēts jaunā formātā, veidojot to kā biznesa un karjeras iespēju festivālu, nodrošinot arī jau ierasto izstādi uzņēmējiem, veicinot savstarpēju sadarbību un tīklošanos.

 

“Aicinām ikvienu izmantot iespēju un pieteikties vienam no aizraujošākajiem Latgales notikumiem – uzņēmēju dienām! Šī ir vieta, kur gan strādāt, gan svinēt, kā arī meklēt nākotnes sadarbības partnerus un darbiniekus,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka šāda veida izstādes ir būtiskas ikdienas attīstībai, jo vienkopus pulcē vairākus simtus uzņēmēju.

 

Izstādē kā dalībniekus vienkopus plānots pulcēt uzņēmējus un izglītības iestādes no dažādām nozarēm, lai apmeklētājiem interaktīvā veidā būtu iespēja uzzināt par reģiona uzņēmumiem, to vakancēm, pieprasītajām profesijām un apguves iespējām. Uzņēmējiem tā būtu iespēja uzrunāt gan darba meklētājus, gan skolēnus un studentus – nākotnes darbiniekus –, kam svarīgi uzzināt par profesionālajām zināšanām un prasmēm, kādas no viņiem tiks sagaidītas turpmāk. Mācību iestādēm, akcentējot profesionālo vidējo un augstāko izglītību, “Uzņēmēju dienas Latgalē 2019” būs laba iespēja sniegt informāciju par mācību programmām, iepazīstinot apmeklētājus ar tendencēm un piedāvājumu.

 

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš: “Priecājos, ka „Uzņēmēju dienas Latgalē” šogad norisināsies Daugavpilī. Uzņēmējiem tā ir lieliska iespēja pieteikt un parādīt sevi, bet pašvaldībai – tikties ar uzņēmējiem, apspriest mūsu sadarbību, rast jaunas idejas vietējā biznesa atbalstam.”

 

Pasākuma laikā plānots rīkot dažādas aktivitātes, tostarp biznesa forumu ar paneļdiskusijām, kur piedalīsies kā uzņēmēji, tā arī pašvaldību pārstāvji, Latgales Biznesa kluba nozaru ekspertu prezentācijas un konsultācijas, kā arī informatīvus seminārus skolu jauniešiem par nākotnes karjeras iespējām. “Uzņēmēju dienās Latgalē 2019” norisināsies arī  Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Vakanču gadatirgus, kurā darba devējiem būs iespēja atrast vajadzīgos darbiniekus, bet darba meklētājiem – darbu.

 

Piektdienu jau tradicionāli noslēgs neformālais vakara pasākums, kas brīvā un nepiespiestā gaisotnē ļaus uzņēmējiem baudīt kultūras programmu un turpināt iepazīšanos ar citiem komersantiem un pašvaldību pārstāvjiem.

 

Pasākuma apmeklētājus priecēs Latgales novadu stendi ar katram novadam raksturīgajiem produktiem, pakalpojumiem un tūrisma informāciju, kā arī Latgales reģiona un visas Latvijas uzņēmēju jaunākais piedāvājums. Pie halles būs iespēja baudīt un iegādāties Latgalei raksturīgos gardumus mājražotāju un amatnieku gadatirgū, kā arī degustēt daudzveidīgo Latvijas ražotāju produkciju.

 

Pieteikšanās un papildu informācija par pasākumu, rakstot vai zvanot Ilzei Bricei, tālrunis 29 141 693, e-pasts ilze.brice@chamber.lv.

 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2017.gadā pārsniedza 14,8 miljardus eiro.

LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

LTRK ir pilntiesīga starptautiskā tirdzniecības un rūpniecības kameru tīklojuma - vairākus gadu simtus darbības pieredzi uzkrājušo un daudzu miljonu visas pasaules uzņēmēju apvienojošo Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas (EUROCHAMBRES) un Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) - biedre.

Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevaldības organizācijām – LTRK ir uzņēmēju balss un atbalsts jau 80.gadu!

 

Papildu informācijai:

 

Rūta Grikmane

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras

Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja

Kr. Valdemāra iela 35, Rīga, LV-1010, LatvijaT. + 371 67830825

M. + 371 29630923

F. + 371 67820092

Ruta.Grikmane@chamber.lv

www.chamber.lv

Lasīt vairāk...

Lai saņemtu braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportlīdzeklī, no 2020. gada katram daudzbērnu ģimenes loceklim būs nepieciešama personificēta karte

13.02.2019, 11:56

 

Latvijā arvien vairāk daudzbērnu ģimenes locekļi, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajā maršrutu tīklā, lieto Latvijas Goda ģimenes apliecību “3+ Ģimenes karte” un saņem braukšanas maksas atvieglojumus. Šobrīd skolēni un studenti līdz 24 gadu vecumam var uzrādīt vecāku Goda ģimenes apliecību, savukārt no 2020. gada 1. janvāra katram ģimenes loceklim būs nepieciešama sava personificēta apliecība.

 

Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte” ir valsts atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm, kas sniedz iespēju saņemt dažāda veida atvieglojumus un priekšrocības, tai skaitā braukšanas maksas atvieglojumus reģionālajā sabiedriskajā transportā. Apliecību var iegūt ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērni vecumā līdz astoņpadsmit gadiem vai pilngadīgi šādas ģimenes bērni, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādēs.

 

Lai saņemtu braukšanas maksas atvieglojumu, braucot reģionālā maršruta autobusā vai vilcienā, daudzbērnu ģimenes loceklim ir nepieciešams uzrādīt “3+ Ģimenes karti” kopā ar pasi, ID karti vai attiecīgi skolēna vai studenta apliecību. Šobrīd skolēniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam ir iespēja uzrādīt arī vecāku “3+ Ģimenes karti”, ja tajā ir norādīts attiecīgās personas vārds un uzvārds, bet katrs ģimenes loceklis ir tiesīgs saņemt arī savu personīgo apliecību, tādā veidā nodrošinot ērtāku iespēju iegūt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Ņemot vērā Ministra kabineta noteikumus par valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"" īstenošanas kārtību, no 2020. gada skolēniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam būs nepieciešams uzrādīt savu personalizēto “3+ Ģimenes karti”. VSIA “Autotransporta direkcija” aicina Goda Ģimeņu vecākus savlaicīgi vērsties Sabiedrības integrācijas fondā un pasūtīt “3+ Ģimenes karti” saviem bērniem, jo nākamgad skolēni un studenti līdz 24 gadu vecumam ar vecāku karti vairs nevarēs saņemt braukšanas maksas atvieglojumus. Pieteikties kartei ir iespējams mājaslapā godagimene.lv vai mobilā lietotnē “3+ karte”. Tās izgatavošanas laiks ir līdz 45 dienām.

 

No 2018. gada 1. septembra daudzbērnu ģimenēm ir ievērojami palielinājušies braukšanas maksas atvieglojumi, kurus iespējams saņemt, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālo maršrutu tīklā. Šobrīd skolēni un studenti līdz 24 gadu vecumam, kuri ir daudzbērnu ģimenes locekļi, var saņemt atlaidi 90% apmērā no vienas biļetes cenas, savukārt pārējie daudzbērnu ģimenes locekļi – 50% apmērā no vienas biļetes un 40% apmērā no abonementa biļetes cenas. Tāpat valsts svētkos, 4. maijā, 11. un 18. novembrī, daudzbērnu ģimenes reģionālā maršruta autobusā vai vilcienā var braukt bez maksas. Pēc braukšanas maksas atvieglojumu apmēra paaugstināšanas ir būtiski pieaudzis pārvadāto daudzbērnu ģimenes locekļu skaits – no Goda ģimenes locekļiem, kuri reģionālo sabiedrisko transportu izmantojuši 2018. gadā, 54% pārvadāti gada pēdējos četros mēnešos. No septembra līdz decembrim reģionālajā sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 528 tūkstoši pasažieri, kas izmanto “3+ Ģimenes karti”, un tas ir par 27% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu 2017. gadā. No 2018. gada četru mēnešu pārvadātajiem daudzbērnu ģimeņu pasažieriem 319 tūkstoši ir izmantojuši braukšanas maksas atvieglojumu 90% apmērā, 151 tūkstotis – 50% apmērā, 48 tūkstoši – 40% apmērā un 10 tūkstoši – 100% apmērā.

 

Katru gadu Latvijas Goda ģimenes apliecību “3+ Ģimenes karte” lietotāju skaits arvien vairāk pieaug – 2017. gadā tika izsniegtas 11 913 vecāku kartes un 3 618 bērnu kartes, savukārt 2018. gadā – 13 627 vecāku un 23 535 bērnu kartes. Tāpat pieaug arī uzņēmumu skaits, kas atbalsta Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu. 2018. gadā Latvijā bija 294 privātie uzņēmumi, kas nodrošina atvieglojumus, ja tiek izmantota Goda ģimenes apliecība, savukārt iepriekšējā gadā – 212 uzņēmumi un 2016. gadā – 132.

 

Par valsts SIA Autotransporta direkcija

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

 

Papildu informācijai:

Lilita Pelčere,

VSIA Autotransporta direkcija

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: + 371 67356129; + 371 26627578

E-pasts: lilita.pelcere@atd.lv

twitter.com/ATD_LV ; facebook.com/AutotransportaDirekcija

Lasīt vairāk...

Sīļukalnā aizvadīts pozitīvas atpūtas un joku vakars

11.02.2019, 10:06

 

2019.gada 2.februārī Riebiņu novada Sīļukalna Kultūras namā notika joku un labu emociju vakars “Kas bez iuzu  - tys bez bādys!”. Ar jautrām mini izrādēm pasākuma laikā uzstājās amatierteātri no dažādiem Latgales novadiem. Priekšnesumi ļāva ielūkoties biedrības “Latgolys Studentu centrs” nesen izdotajā latgaliešu joku krājumā ar  tādu pašu nosaukumu “Kas bez izu – tys bez bādys!”.

 

“Jau sākotnēji zinājām, ka nevēlamies  tradicionālu grāmatas prezentāciju ar garlaicīgām runām par  izdevuma veidošanas procesu, tādēļ izlēmām, ka ir jāuzaicina amatierteātri, kas atraktīvā veidā iepazīstinās klātesošos ar grāmatas saturu.  Rezultātā noorganizējām pozitīvu, interesantu un humora piepildītu vakaru sev un pasākuma apmeklētājiem! Liels paldies visiem amatierteātriem par atsaucību un atraktivitāti! Prieks, ka izdotā grāmatiņa, jau ir noderējusi, veidojot priekšnesumus. Cerams, ka tā tiks izmantota arī citur- dažādos pasākumos kā palīgs atrast īstos vārdus latgaliski” ar iespaidiem par pasākumu dalās grāmatas projekta vadītāja Dagnija Dudarjonoka.

 

Biedrības jaunieši pateicas visiem pasākuma dalībniekiem un palīgiem -  Ambeļu amatierteātrim, Varakaļānu amatierteātrim, Viļānu amatierteātrim “Kas ir, tas ir!”, Rušonas amatierteātrim “Iz sitīņa”, Vārkavas amatierteātrim “Kulda”, Sīļukalna amatierteātrim, Matildei un Lokadei no Sīļukalna. Vislielākā pateicība par sadarbību  Sīļukalna Kultūras nama vadītājai Anitai Upeniecei! Kā arī amizantajiem pasākuma vadītājiem Džonam (Arturam Tumovam) un Teklei (Jānim Plešauniekam).

 

Attēlā: Rušonas amatierteātris

 

Pasākuma laikā jebkurš interesents varēja iegādāties jaunākās latgaliešu grāmatas un nofotografēties īpaši izveidotā foto stūrītī. Pēc priekšnesumiem, visi teātru kolektīvi tikai aicināti uz svētku kliņģeri. Balle ar mūzikas grupu “Ivarmīns” turpinājās līdz četriem rītā.

 

Joku, izteicienu, tostu un vēlējumu krājums ir biedrības “Latgolys Studentu centrs” projekts, kas tika aizsākts pirms trim gadiem. Aptaujājot cilvēkus no dažādiem Latgales novadiem, šajā laikā ir savāktas vairāk kā tūkstoš vienības (izteicieni, anekdotes, tosti, gudrības, laba vēlējumi). Krājumu rotā arī dažādi zīmējumu un fotogrāfijas. Grāmatas var iegādāties  “Jānis Roze” grāmatnīcās, Rēzeknē veikalā “Liesma”, Daugavpilī  veikalā “O!Marta”, internetveikalā: taiseitslatgola.lv.

Grāmata izdota ar biedrības “LR” finansiālu atbalstu.

 

Informāciju sagatavojusi

Biedrība “Latgolys Studentu centrs”

www.lgsc.lv

Lasīt vairāk...

Vingrošanas nodarbības

09.02.2019, 11:30

“Zaļā josta” aicina skolēnus piesķirt otro elpu lietām un radīt jaunus, videi draudzīgus iepirkuma maisiņus

07.02.2019, 11:17

 

Plastmasas maisiņu patēriņš ik gadu pieaug, radot vides piesārņojumu un draudus dzīvajai dabai. Lai arī kopš šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās stājušies spēkā strikti plastmasas maisiņu bezmaksas izplatīšanas ierobežojumi, vides ieguvums ir nepietiekams - ir būtiski sniegt sabiedrībai videi draudzīgas un ilgtspējīgas alternatīvas.

 

Lai motivētu sabiedrību samazināt plastmasas maisiņu patēriņu un rastu efektīvas, ilgtspējīgas, modernas un gaumīgas alternatīvas tradicionālajiem iepirkuma maisiņiem, “Zaļā josta” uzsāk radošo konkursu “Es sāku ar sevi – Tīrai Latvijai!”. Konkursa laikā bērni un jaunieši tiek aicināti pētīt iespējas aizstāt plastmasas iepirkuma maisiņus ar dabai draudzīgākiem risinājumiem pirkumu iesaiņošanai un līdznešanai, un radīt pašiem savus unikālus iepirkuma maisiņus, kuri iespēju robežās gatavoti no otrreizējām izejvielām.

 

Konkursam “Es sāku ar sevi – Tīrai Latvijai!” aicinātas pieteikties komandas no Latvijas vispārējām un pirmsskolas izglītības iestādēm. Konkursa uzdevums ir izstrādāt videi draudzīga un stilīga iepirkuma maisiņa vai somas dizainu, pašrocīgi izgatavot šo maisiņu, kā arī prezentēt savu veikumu mācību iestādē, mudinot pārējos ikdienā aizstāt plastmasas maisiņus ar videi draudzīgām alternatīvām. Darbus vērtēs žūrija četrās reģionālajās kārtās, savukārt labākie piedalīsies fināla skatē modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”.

 

Pieteikšanās konkursa norisinās līdz š.g. 25. martam, iesūtot pieteikuma anketu uz e-pastu tirailatvijai@zalajosta.lv. Plašāka informācija par konkursu organizatoru mājaslapās www.tirailatvijai.lv un www.zalajosta.lv.

 

Kā norāda “Zaļā josta” vadītājs Jānis Lapsa, Latvijas likumdošanā ir veikti grozījumi, kas paredz ieviest maksu par plastmasas maisiņiem. “Tās ir valsts administratīvas metodes, lai piespiestu samazināt plastmasas maisiņu patēriņu un to nonākšanu apkārtējā vidē, bet, lai jebkuras pārmaiņas iedzīvotos, mums ir jāsāk pašiem ar sevi.  Ar šo pasākumu mēs aicinām skolniekus un ikvienu no mums pašiem radīt alternatīvu šo plastmasas maisiņu lietošanai un mainīt savus ikdienas iepirkumu paradumus. Tādēļ, liekot akcentu tikai uz to, ka turpmāk par plastmasas iepirkuma maisiņiem tirdzniecības vietās ir jāmaksā, lielus panākumus negūsim. Ir svarīgi katram no mums uzdot sev un reizē atbildēt uz jautājumu - ko es varu darīt personiski, lai samazinātu plastmasas iepirkuma maisiņu patēriņu?”, uzsver J. Lapsa. Uz to “Zaļā josta” izaicina visus konkursa dalībniekus. Aicina ne tikai pašiem saprast un mainīt ikdienas paradumus, bet ar savu piemēru iedvesmot pārējo sabiedrību - klasesbiedrus, draugus, vecākus vai paziņas.

 

Atbilstoši Eiropas Savienības datiem, viens iedzīvotājs gada laikā atkritumos izmet vidēji 31 kg plastmasas iepakojumu, kas kopā visā Eiropas Savienībā sastāda 15,8 miljonus tonnu plastmasas atkritumu gadā. Latvijā vidējais radītais plastmasas iepakojuma apjoms gadā ir 35 900 tonnas, no kurām pārstrādātas tiek aptuveni 14 493 tonnas jeb 40,9%. “Plastmasas atkritumu piesārņojums rada lielākos draudus ekosistēmai. Turpinoties pastāvošai tendencei, nākotnē pasaules okeānos plastmasas būs vairāk nekā zivju,” uzsver J. Lapsa.

 

Konkursu “Es sāku ar sevi – Tīrai Latvijai!” rīko “Zaļā josta” sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, Modes un Izklaides centru “Rīga Plaza”, Ogres Valsts tehnikumu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju.

 

Plašāka informācija:

Laima Kubliņa | 26710793 | laima.kublina@zalajosta.lv | www.zalajosta.lv | www.tirailatvijai.lv

Lasīt vairāk...

24-36 no 1633 jaunumiem

1 2 3 4

...

137