Notikumu kalendārs

    Februāris    

Jaunumi

NVA piedāvā jaunu pakalpojumu – EURES speciālistu konsultācijas tiešsaistē

12.02.2020, 10:08

 

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvā jaunu pakalpojumu – Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES speciālistu konsultācijas tiešsaistē. Pakalpojums jebkuram interesentam Latvijā un jebkurā citā pasaules valstī ir pieejams katru piektdienu no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00 Eiropas darba mobilitātes portāla (www.eures.europa.eu) tērzēšanas rīkā “CHAT with EURES LV”: http://ejuz.lv/6c2s

 

ESF projekta „ EURES tīkla darbība Latvijā” vadītāja Līga Baufale: „Mūsu konsultācijas tiešsaistē būs īpaši noderīgas tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijas darba tirgū, jo NVA EURES konsultantu atbalstu viņi tagad var saņemt attālināti, izmantojot vien datoru un interneta pieslēgumu. NVA EURES konsultanti tiešsaistē atbildēs uz jautājumiem par darba iespējām, dzīves apstākļiem un darba tirgus situāciju Latvijā, par NVA pakalpojumiem un atbalstu darba meklēšanā, par to, kādas administratīvās procedūras jāveic un kādi dokumenti ir nepieciešami, atgriežoties Latvijā, par bezdarbnieka pabalsta vai pensijas pārcelšanas nosacījumiem un citiem aktuālajiem jautājumiem. Tiešsaistes konsultāciju laikā mēs sniedzam informāciju par darba un izglītības iespējām, vakancēm un dzīves apstākļiem gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas Zonas valstīs.”  

 

Atgādinām, ka NVA tīmekļvietnē ir izveidota arī sadaļa “Ja vēlies atgriezties Latvijā”, kurā ir apkopota noderīga informācija tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, bet plāno vai apsver iespējas atgriezties Latvijā. Šeit ir publicēta informācija par NVA un EURES atbalstu remigrācijas jautājumos, EURES konsultantu darba laikiem, NVA pakalpojumiem tiešsaistē, aģentūrā reģistrētajām vakancēm, CV un vakanču portāla iespējām, sadaļā ir atrodami arī vairāki bukleti un informatīvie materiāli, tostarp buklets “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?”, buklets angļu valodā “Living and working in Latvia” , kā arī par valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem un pieejamo valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, skatāma video instrukcija “Kā pieteikties vakancei NVA CV un vakanču portālā”, atrodamas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem EURES konsultantiem, ievietotas saites uz citu noderīgu Latvijas institūciju un organizāciju tīmekļvietnēm.

 

Uzziņai:

 

EURES ir Eiropas valstu nodarbinātības dienestu un partneru sadarbības tīkls, kura uzdevums ir atbalstīt tos darba devējus un darba meklētājus, kuri vēlas izmantot Eiropas darba mobilitātes iespējas.

EURES konsultanti ir specializējušies praktiskajos, juridiskajos un administratīvajos jautājumos saistībā ar Eiropas darba mobilitāti starpvalstu un pārrobežu līmenī.

Latvijā EURES tīklu pārstāv Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un tās EURES konsultanti NVA filiālēs Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā.

Lasīt vairāk...

Laiks laukiem! Ko Eiropa dara kaimiņmājā?

11.02.2020, 16:00

 

 

Aicinām jūs pievienoties biedrības “Latvijas Lauku forums” un biedrības “Preiļu rajona partnerība” rīkotajā pasākumā.

 

Laiks laukiem! Ko Eiropa dara kaimiņmājā?

 

 

Norises laiks: 27.februāris  pulksten 12.00

Norises vieta: Līvānu novadā

 

Norises laiks: 16.aprīlis  pulksten 12.00

Norises vieta: Aglonas novadā

 

 

 

27.februārī Preiļu rajona partnerības darbības teritorijā varēs iepazīsties un izzināt vairākas vietējas iniciatīvas, kas radītas vai pilnveidotas ar Eiropas Savienības atbalstu. Aicinām ikvienu, kam ir iespēja pievienoties tikšanās Līvānu novadā Jersikas pagasta, viesu mājā “Avotiņi” lai iepazītu interesantus stāstus par kaimiņu paveikto un uzzinātu vairāk par Eiropas investīciju radītajiem rezultātiem. Klātesošie dzirdēs pieredzes stāstus par lielām lietām mazās vietās, iesaistīsies vērtīgās sarunās par to, kā iedzīvotāju vajadzības mijiedarbojas ar Eiropas Savienības sniegtajām iespējām. Sanākušos palutināsim ar uzkodām un dzērieniem.

 

Viesojoties Latvijā šī gada 17. janvārī, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica uzsvēra, ka kohēzija un atbalsts lauku teritorijām, kurās vērojama depopulācija, reta apdzīvotība un darbaspējīgo cilvēku emigrācija, ir viena no viņas darba prioritātēm. Ar Eiropas Savienības atbalstu iedzīvotāji var attīstīt savu uzņēmējdarbību laukos, uzsākt jaunus projektus, kas palīdz attīstīties gan pašiem, gan vietējai kopienai.

 

Aicinām ieplānot arī nākamās kampaņas „Mans reģions. Mana Eiropa. Mana nākotne” LLF organizētajās tikšanās Zemgalē un Latgalē:

Februārī

13. februārī plkst. 15.00, Rugājos, Rugāju novadā

14. februārī plkst. 17.30, Staburagā, Jaunjelgavas novadā

21. februārī plkst. 17.30, Ludzas novadā

27. februārī plkst. 12.00, Līvānu novadā

 

Martā

6. marts plkst. 15.00, Baltinavas novadā

18. martā plkst. 17.30, Svētē, Jelgavas novadā

27. martā plkst. 15.00, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā

28. martā plkst. 11.00, Kārsavas novadā

Aprīlī

2. aprīlī plkst. 17.30, Zemgalē, Gūdas pagastā, Jelgavas novadā

15. aprīlī plkst. 17.30, Rundāles novadā

16. aprīlī plkst. 12.00, Aglonas novadā

17. aprīlī plkst. 17.30, Ciblas novadā

18. aprīlī plkst. 10.00, Gārsenē, Aknīstes novadā

19. aprīlī plkst. 10.00, Pilkalnē, Neretas novadā

21. aprīlī plkst. 17.30, Tērvetes novadā

 

Parādīt, ka Eiropa ir tepat un ikdienišķās lietās saskatāma, kā rezultāts mērķtiecīgām rīcībām kohēzijas, lauku attīstības un citu politikas plānu īstenošanas rezultāts, ir viens no biedrības “Latvijas Lauku forums“ (LLF) mērķiem, iesaistoties Eiropas Komisijas kampaņā “Mans reģions, mana Eiropa, mana nākotne”. Kampaņas mērķis ir informēt par Eiropas Savienības sniegto atbalstu projektiem un aktivitātēm reģionos, par pieejamo finansējumu mazajām un vidējām saimniecībām, par jauniešu attīstības un izglītības iespējām un citām atbalsta programmām. Plašāka informācija par Eiropas sniegtajām iespējām laukiem un reģionu iedzīvotājiem ļauj saskatīt un izzināt dzīves kvalitātes uzlabošanas un ekonomikas attīstības iespējas, vienlaikus radot vietu diskusijām par efektīvāku un mērķtiecīgāku atbalstu lauku telpā.

Lasīt vairāk...

Sakopsim savu Latviju – Lielā talka šogad norisināsies 25. aprīlī

11.02.2020, 10:37

 

Šī gada 25. aprīlī jau divpadsmito gadu pēc kārtas norisināsies “Lielā talka”, kuras ietvaros tiks vērsta uzmanība uz apkārtējās vides sakopšanu un labiekārtošanu, tajā pašā laikā domājot arī par Latvijas ilgtspēju un virzību iepretim zaļākās valsts pasaulē statusam. Viens no 2020. gada “Lielās talkas” vadmotīviem - “Sakop savu sētu, Tava sēta - Latvija". Šogad talkas ietvaros aicinām papildus atkritumu vākšanai un šķirošanai, veikt arī dažādus labiekārtošanas darbus, lai kopīgiem spēkiem padarītu Latviju tīrāku un skaistāku.

 

"Lielās Talkas" vadmotīva "Sakop savu sēta, Tava sēta - Latvija" mērķis ir veicināt izpratni, ka mums ir jātur rūpe ne tikai par savu sētu, pagalmu, bet par mūsu valsti kopumā. Tieši tā iemesla dēļ, jau otro gadu pēc kārtas līdz ar “Lielās talkas” kustību, norisinās arī “Ideju talka”, kuras ietvaros ikviens ir aicināts nākt klajā ar idejām, kas ilgtermiņā var nodrošināt Latvijas ilgtspēju, domājot ne tikai par to, kā atkritumus samazināt, bet kā tos neradīt.

 

“Ja pirms aptuveni desmit gadiem lielākoties cīnījāmies ar “atkritumu kalniem” gandrīz katrā pašvaldībā, tad tagad arvien vairāk pašvaldību kļuvušas teju brīvas no tiem. Tādēļ arvien populārākas kļūst labiekārtošanas talkas, kopīgiem spēkiem sakopjot publiskas vietas. Mēs negrasāmies pie tā apstāties - būtiski skatīties nākotnē un fokusēties uz kopējo sabiedrības izglītošanu, lai mūsu jaunieši šīs zināšanas nodotu nākamajām paaudzēm. Jau pērnā gada “Pasaules talka” pierādīja, ka Latvija uz kopējā valstu fona ir videi draudzīga nācija, tomēr, lai kļūtu par zaļāko valsti pasaulē, nepieciešama ikviena mūsu valsts iedzīvotāja iesaiste.” Aicina projekta “Lielā Talka” vadītāja Vita Jaunzeme.

 

Ņemot vērā pašvaldību aktīvo iesaisti talkā, arī šogad “Lielās talkas” ietvaros turpinās pērn aizsāktā atkritumu šķirošana, kurā talcinieki tiks aicināti atdalīt plastmasu, izmantojot zilas krāsas maisus, bet citiem atkritumiem būs paredzēti balti maisi.

 

Ar šo gadu “Lielā talka” uzsāk sadarbību ar biedrību “1836”, akcentējot Latvijas 1836 kilometru garās pierobežas sakopšanu un labiekārtošanu, lai Latvijā veicinātu vides tūrismu. Projekta “1836” vadītājs Enriko Podnieks stāsta: “Latvijas dabā mums apkārt ir skaistas upju ielejas, pludmales, priežu meži… Pirms pieciem gadiem tika uzsākts darbs pie projekta “1836” ar mērķi atdzīvināt 1836 km garo Latvijas robežu, izveidojot tūrisma ceļu. Šogad “Lielās talkas” ietvaros pilnveidosim iesākto ceļu, uzlabojot infrastruktūru, ierokot 100 ceļa stabus apkārt Latvijas robežai.” Iedzīvotājiem uzņēmumiem, kopienām, skolā un ģimenēm ir iespēja rezervēt savu stabiņu līdz 25. martam mājaslapā – www.1836.lv/celotaja-karte/

 

11 gadu garumā “Lielajā talkā” kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, latvieši talkojuši arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008. gadu. Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas. “Šie fakti ir apliecinājums tam, ka “Lielā talka” ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa – tīras un zaļas valsts virzienā. Talka kā lielākais izglītojošais un vides sakopšanas ikgadējais notikums nesis auglīgus rezultātus, arī uz priekšu tam būs nozīmīga loma vides sakopšanā, bet būtiskākais - cilvēku attieksmes un paradumu maiņā. “Lielā talka” ir unikāla kustība, jo spēj pastāvēt tik ilgus gadus un cilvēki katru gadu talkas dienā ir gatavi iet un darīt kaut ko savas valsts, līdzcilvēku labā. Tā ir talkas lielākā vērtība, tāpēc gribētu pateikties visiem, kuri ik gadu talko un gatavojas to darīt arī šogad” uzsver Vita Jaunzeme.

 

Tiekamies 25.aprīlī!

 

Papildu informācija:

Gita Sauka

Lielā talka 2020

Sabiedrisko attiecību konsultante

Mob. 28326828

E-pasts: gita.sauka@onecom-latvia.com

Lasīt vairāk...

NVA aicina darba devējus, kuri plāno nodarbināt personu ar invaliditāti, līdz 21.februārim pieteikties atbalstam

10.02.2020, 14:33

 

Ja darba devējs nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, noslēdzot ar viņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku, darba attiecību sākumposmā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā atbalstu:

 

  • Dotāciju personas ar invaliditāti darba vietas aprīkošanai. Dotācija tiek piešķirta atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei saskaņā ar ergoterapeita atzinumu, finansējuma apmērs - līdz 711 eiro vienas darba vietas aprīkošanai. Darba vietu novērtē NVA izvēlēts ergoterapeits, kurš sniedz rakstisku atzinumu par darba vietas atbilstību bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai un darba vietas pielāgošanai nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.
  • Ikmēneša dotāciju personas ar invaliditāti darba vadītājam. Dotācijas apmērs - 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas proporcionāli personas ar invaliditāti nostrādātajām dienām mēnesī. Atbalstu nodrošina pirmā vai pirmo divu darba tiesisko attiecību mēnešu laikā.

 

Lai pretendētu uz atbalstu, darba devējam jānoslēdz darba līgums uz nenoteiktu laiku ar izraudzīto kandidātu un līdz 21.februārim jāiesniedz pieteikums tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā plānota darba vieta personai ar invaliditāti. Pieteikums NVA jāiesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas. Detalizētāka informācija un pieteikuma veidlapa atrodama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darba devējiem”.

 

Vienlaikus ar darba devēju atbalstam var pieteikties arī persona ar invaliditāti, ja darba tiesisko attiecību sākumposmā nepieciešams surdotulka pakalpojums (personām ar dzirdes invaliditāti), atbalsta personas pakalpojums (personām ar garīga rakstura traucējumiem) vai ergoterapeita pakalpojums darba vietas novērtēšanai. Detalizētāka informācija pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Klientiem”.

 

Atbalsts tiek nodrošināts aktīvā nodarbinātības pasākuma ““Pasākumi noteiktām personu grupām” bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai uz nenoteiktu laiku” ietvaros. Pasākums tiek finansēts no valsts speciālā budžeta līdzekļiem. 

Lasīt vairāk...

Var iesniegt lauku bloku precizējumus

10.02.2020, 11:23

 

No šā gada 7.februāra lauksaimnieki var veikt lauku bloku un ainavu elementu precizēšanu. Precizēšanas pieprasījumus varēs iesniegt līdz šā gada 1.aprīlim.

 

Precizēšanas pieprasījumi jāiesniedz tikai tad, ja klients vēlas iekļaut lauku blokā jau sakoptu platību, no lauku bloka izņemt neapsaimniekotu platību vai pievienot jaunus ainavas elementus. Lauku bloku precizēšanas pieprasījumā ir iespēja izveidot lauksaimnieka bloku, savu apsaimniekoto platību nošķirot no kaimiņu apsaimniekotajām platībām.

 

Svarīgi! Dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas ir mazākas par 0,1 hektāru vai 2% no lauku bloka platības.

 

Svarīgi ievērot, ka platībai ir jābūt sakoptai uz lauku bloka precizēšanas pieprasījuma iesniegšanas brīdi – tajā nav krūmu, celmu, kūlas u.c. Precizētā platība tiks apsekota arī dabā. Ja tā nebūs sakopta, tā netiks iekļauta lauku blokā un sezonas laikā netiks veikta atkārtota platības apsekošana. Piemēri sakoptai un nesakoptai platībai.

 

Klienti var pārliecinieties par savām apsaimniekotajām platībām LAD ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā, kurā ir apkopota aktuālākā informācija par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ainavu elementiem lauku blokos: http://karte.lad.gov.lv vai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).

 

Uzmanību! Dienests atgādina, ka lauku bloku precizēšanas pieprasījums nav iesniegums platību maksājumu saņemšanai. Lai pieteiktos platību maksājumiem, no aprīļa vidus EPS vajadzēs iesniegt Vienoto iesniegumu. Iesniedzot to, varēs pieteikt tikai tādu sakoptu ārpus lauku bloka platību, kas ir vismaz 0.30 ha.

 

Rokasgrāmatas un pamācības pieejamas LAD mājaslapā - http://www.lad.gov.lv

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību daļa

Tālrunis: 67095000

E-pasts: prese@lad.gov.lv

Lasīt vairāk...

Līgas Malnaces radošo darbu izstāde

10.02.2020, 09:43

Aicina uz semināru “Sociālo uzņēmumu un pašvaldību sadarbība”

06.02.2020, 16:33

 

LEADER sadarbības projekta „Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros 4. martā notiks seminārs “Sociālo uzņēmumu un pašvaldību sadarbība”, uz ko aicināti  visu pašvaldību darbinieki, esošie un topošie sociālie uzņēmēji.

 

Seminārs sāksies plkst.10:00, un tas norisināsies labdarības organizācijas “Tuvu” telpās, Saules ielā 2, Brankās, Ozolnieku novadā.

 

 

Semināra moderatore, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja, Madara Ūlande par pasākuma sagaidāmo rezultātu saka: “Ceru no šī pasākuma sagaidīt vērtīgu un iedvesmojošu sarunu par to, kā sociālie uzņēmumi var sadarboties ar pašvaldībām - kas jādara vieniem un otriem, kā "nogludināt ceļu", lai šī sadarbība veidotos vieglāk un raitāk, kā arī kādi praktiski instrumenti nepieciešami, lai sociālo uzņēmumu radītā vērtība nonāktu pašvaldību redzeslokā. Ceru uz visu dalībnieku aktīvu iesaisti un viedokļu dažādību, lai gala rezultātā būtu arī idejas par sadarbību, ko katrs varam vest mājās un ieviest dzīvē.”

 

Pasākuma programmā:

  • Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Samariešu apvienības vadītāja Andra Bērziņa iedvesmas stāsts “Pašvaldību un sociālo uzņēmumu sadarbība: kāpēc tas ir svarīgi, kāda ir vērtība abām pusēm?”;
  • Ogres novada un Rīgas pilsētas pašvaldību pieredzes stāsti;
  • sociālo uzņēmumu “Learn IT” un “RB Cafe” pieredzes stāsti;
  • paneļdiskusija;
  • juristes, biedrības „Sabiedriskās politikas centrs Providus” vadošās pētnieces, Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu komisijas locekles Agneses Frīdenbergas eksperta viedoklis;
  • ideju ģenerēšana un diskusija “Praktiski soļi ceļā uz sociālās uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībā”;
  • “tīklošanās” un sadarbību veidošana.

 

Seminārs ir noslēguma aktivitāte diskusijām, kas tika realizētas 9 projekta „Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” iesaistīto partnerību pašvaldībās pagājušā gada nogalē. Diskusijās tiks sniegta informācija par sociālās uzņēmējdarbības likumisko ietvaru, pieejamajiem atbalsta mehānismiem sociālajiem uzņēmējiem, veiksmīgiem sadarbības modeļiem Latvijā un pasaulē, kā arī tika identificētas problēmas katrā novadā, ko iespējams varētu risināt ar sociālo uzņēmēju palīdzību.  Semināra laikā attiecīgi plānots turpināt izzināt iespējamos sadarbības modeļus un runāt jau par konkrētiem risinājumiem to ieviešanai.

 

Lai pieteiktu savu dalību seminārā, līdz 25. februārim jāaizpilda elektroniska pieteikuma anketa http://ejuz.lv/pasvaldibuseminars. Dalība pasākumā ir bez maksas, vietu skaits ierobežots.

 

Plašāka informācija par projektu „Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā”: www.daugavkrasts.lv, info@daugavkrasts.lv, Facebook lapā “Biznesa siltumnīca” www.facebook.com/Biznesasiltumnica/

Lasīt vairāk...

Aicina iesniegt projektu piedāvājumus Ziedotāju aplim

05.02.2020, 13:44

 

Viduslatgales pārnovadu fonds pirmo reizi Viduslatgalē īstenos labdarības pasākumu Ziedotāju aplis. Ziedotāju aplis un kopīga naudas piesaiste kādai iniciatīvai. Pasākumā iedzīvotāji tiks aicināti ziedot naudu trīs idejām, ko ir ierosinājusi sabiedriska organizācija vai iedzīvotāju iniciatīvas grupa. Plašāk skatīt šeit.

Lasīt vairāk...

Ilmāra Rudziša personālizstāde muzejā

08.02.2020, 11:00

 

Izstādes autors Ilmārs Rudzišs par sevi stāsta: “Esmu dzimis 1965. gada jūnijā Rēzeknē. Bērnību pavadīju Verēmu pagastā (p/s Rēzekne). Skolas gaitas uzsāku Kalnezeru astoņgadīgajā skolā, turpināju - Rēzeknes 5.vidusskolā. Intereses par mākslu pirmssākumi meklējami Rēzeknes pionieru namā keramikas pulciņā. Vēlāk, no 1980. - 1984.gadam, mācījos Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Uzsāku darba gaitas, bet tās pārtrauca dienests Padomju armijā. Pēc dienesta - mēģinājums stāties Latvijas Mākslas akadēmijā.
Bijusi dažāda darba pieredze. Firma, kura izjuka. Trenera darbs. Darbs Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Rēzeknes rajona un pilsētas Valsts dienesta pārvaldē. Darbs un dienests Robežsardzes mācību centrā, tad Robežsargu skolā. Šobrīd strādāju Valsts robežsardzes koledžā. No 2008.gada - atvaļināts robežsardzes virsniekvietnieks.
2005. gadā pabeidzu Rēzeknes augstskolas Pedagoģijas fakultāti -Mājturības, ekonomikas pasniedzēja specialitātē.
Šobrīd: no 2017.gada studijas Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Latgales filiālē Vizuālās mākslas glezniecības apakšnozarē.”
 

Pirmā personālizstāde: Rēzeknē Mazākumtautību studijteātrī “Nabaga Joriks” 2008.g.
Darbu sērija pēc dzejnieka Jevgēnija Šešoļina dzejas grāmatas motīviem 2009.g.
Piedalīšanās VRK Mākslas dienu izstādēs.
Darbu sērijas pēc Jevgēnija Šešoļina dzejas motīviem; izstāde Krievijas Federācijas Valsts Pskovas bibliotēkā un Krievijas Federācijas Pskovas Valsts universitātē.
2018.g. Valmieras grafiķu un tēlnieku izstāde “Upe” lidzdalība.
2018. un 2019.g. piedalīšanās Latgales mākslinieku rudens izstādēs."
 

Lasīt vairāk...

Nacionālais veselības dienests aicina aktīvāk izmantot valsts apmaksātās vēža profilaktiskās pārbaudes

05.02.2020, 10:29

 

Pasaules pretvēža dienā, 4. februārī, Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina īpaši atcerēties par savu veselību un rūpēties par to, veicot valsts apmaksātās vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningus. Aizvadītā gada dati liecina, ka dzemdes kakla un krūts vēža skrīningu veikušas nedaudz vairāk kā 40% sieviešu, kuras valsts apmaksātas vēža savlaicīgas atklāšanas programmas ietvaros saņēmušas uzaicinājumu uz skrīningu, savukārt zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes veikuši vien 11% no mērķa grupas, kas ir sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

 

NVD atgādina, ka regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības, kā arī tām var nebūt pamanāmu simptomu. Profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt gadījumā, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

 

Kopš 2009. gada Latvijā ieviesta valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kas ietver izmeklējumus:

  • sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem – dzemdes kakla vēža pārbaude reizi trijos gados;
  • sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – krūts mamogrāfijas pārbaude reizi divos gados;
  • iedzīvotājiem vecumā no 50 – 74 gadiem – zarnu vēža pārbaude reizi gadā (par pārbaudes veikšanu jautājiet savam ģimenes ārstam).

 

Jau vēstīts, ka sākot ar 2019. gada 1. oktobri, valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaužu veikšanai ieviests jauns tests, kas sniedz iespēju diagnosticēt zarnu slimības, tai skaitā zarnu vēzi agrīnā stadijā – pirms simptomu parādīšanās. Metode ir ne tikai precīzāka, bet arī draudzīgāka un ērtāka pacientam – tā veicama no vienas vēdera izejas un pirms testa veikšanas pacientam nav jāievēro diētas ierobežojumi. Tests zarnu vēža pārbaudes veikšanai pieejams ģimenes ārstu praksēs.

 

Resnās un taisnās zarnas vēzis ir trešā biežākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā, un tikai 32 % gadījumu slimība tiek diagnosticēta agrīni. 2019. gada 9 mēnešos zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes veikuši nedaudz vairāk kā 70 tūkstoši iedzīvotāji jeb 11 % vecumā no 50 līdz 74 gadiem. No pērnā gada 9 mēnešos izmeklēto pacientu skaita, 2,6 % pacientu testa rezultāts bijis pozitīvs.

 

NVD aicina iedzīvotājus nekautrēties runāt ar savu ģimenes ārstu par tik delikātu tēmu kā zarnu veselība, jo tikai regulāras pārbaudes sniedz iespēju laikus noteikt slimību un sākt ārstēšanu.

 

Iedzīvotāji, kuri gada laikā nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, var doties pie ārsta uz bezmaksas profilaktisko apskati. Apskates laikā ģimenes ārsts iztaujā pacientu, izvērtē vispārējo veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veic pārbaudes, kas ir ārsta kompetencē.

 

Informāciju par valsts apmaksātu vēža profilaktisko pārbaužu veikšanu var noskaidrot, zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 vai NVD mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Veselības aprūpes pakalpojumi” – “Vēža savlaicīgas atklāšanas programma” – “Kas ir vēža profilaktiskās pārbaudes?”.

 

 

Informāciju sagatavoja:         
Sintija Gulbe
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007; 28383970

Lasīt vairāk...

Valsts ceļu tīklā uzlabos 10 gājēju pārejas un vairākus krustojumus

05.02.2020, 10:27

 

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) satiksmes drošības prioritātes šogad saglabājas nemainīgas mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki un bīstamo krustojumu rekonstrukcija.

 

Šogad uzsāks projektēšanu 6 gājēju pāreju uzlabošanai, paredzot sakārtot pieejas tām un ierīkot apgaismojumu:

  • uz Liepājas šosejas (A9) Kaķeniekos (63,55. km);
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Skrīveros (80,35. km);
  • uz autoceļa Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova) (A12) Ludzā (127,9. km);
  • uz reģionālā autoceļa Rīga (Jaunciems) - Carnikava - Ādaži (P1) Carnikavā (27,8.km);
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Naujenē (241,9. km);
  • uz vietējā autoceļa Valdlauči-Rāmava (V1) pie autobusu pieturas Sarma Valdlaučos.

 

Vēl 4 gājēju pārejās jau šogad notiks būvdarbi un tiks ierīkots apgaismojums:

  • Daugavpils šosejā (A6) Lielvārdē (55,33. km);
  • Daugavpils šosejā (A6) Koknesē (99,27. km);
  • uz reģionālā autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) Vecumniekos (28,6. km);
  • uz reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) pie Līgo parka (2,3. km).

 

Atsevišķu projektu ietvaros 2020. gadā plānots uzlabot satiksmes drošību trīs krustojumos:

  • autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā pie Medemciema, 11,17. km un 12,13. km;
  • lidostas Rīga pievedceļa (P133) krustojumā ar Ziemeļu un Dzirnieku ielām Mārupes novadā;
  • autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) un Juglas papīrfabrikas ciems-Ulbroka (V36) krustojumā.

 

“Statistika parāda, ka vislielākā problēma ir sadursmes, kuras bieži rodas krustojumos, kā arī tas, ka ceļu satiksmes negadījumos cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Tāpēc gājēju pārejas un krustojumi ir mūsu prioritāte no satiksmes drošības viedokļa,” saka LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns. “Mēs šogad uzlabosim vai sāksim darbu pie uzlabojumiem 10 gājēju pārejās. Strādāsim uz vairākiem krustojumiem, bez atsevišķajiem projektiem, kuros tiks veikti konkrēti darbi trijos krustojumos, vēl vairāki krustojumi tiks sakārtoti ceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros. Mēs arī uzsāksim izpēti un projektēšanu izmaiņām vairākos “melnajos punktos” kas atrodas krustojumos,” stāsta Zaļaiskalns.

 

Izpēte un projektēšana “melnajiem punktiem” krustojumos tiks veikta:

  • Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) un autoceļa Ozolnieki-keramikas rūpnīca Spartaks (V1068) krustojumam;
  • autoceļa Rīgas robeža-Silnieki-Puķulejas (V15, Kantora iela) un Lielās ielas krustojumam;
  • autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3) krustojumam ar autoceļu Umurga–Cēsis–Līvi (P14) Stalbē;
  • autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmam no krustojuma ar autoceļu Ķekava-Skaistkalne (P89) līdz Ķekavai.

 

Pagājušajā gadā uz valsts autoceļiem notikuši 80 ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem, kuros dzīvību zaudējuši kopumā 89 cilvēki. Tas ir mazāk nekā 2018. gadā, kad dzīvību zaudēja 96 cilvēki. No kopējā bojāgājušo skaita 24 ir tieši mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Lielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits – 34 noticis uz galvenajiem valsts autoceļiem, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte un ātrums.

 

Lai uzlabotu satiksmes drošību, pērn veikti vairāki pasākumi, kas attiecas uz valsts ceļu infrastruktūru.

 

2019. gadā  ir veikta visu uz valsts galvenajiem autoceļiem esošo gājēju pāreju apsekošana un izvērtēšana. Noskaidrotas tās gājēju pārejas, kurām jāveic uzlabojumi vai arī drošības apsvērumu dēļ tās jālikvidē. Šogad turpinās to gājēju pāreju apsekošana, kas atrodas uz reģionālajiem ceļiem.

 

2019. gadā īstenotie projekti satiksmes drošības uzlabošanai:

  • Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne (A4) un pievedceļa Muceniekiem (V31 krustojuma rekonstrukcija, 7,39. km; uzstādīti jauni luksofori.
  • Autoceļa Jelgava-Dalbe (P100) un Eglaines/Skolas ielas krustojuma pārbūve Ozolniekos.
  • Regulējamas gājēju pārejas vietas izbūve uz Vidzemes šosejas (A2) krustojumā ar Pīlādžu ielu, Siguldā; uzstādīti jauni luksofori.
  • Gājēju pārejas vietas izbūve uz autoceļa Sinole–Zeltiņi–Silakrogs (P34) apdzīvotā vietā Strautiņi.
  • Apgaismota gājēju-velosipēdistu celiņa ierīkošanas pabeigšana gar autoceļu Valmiera–Rūjiena– Igaunijas robeža (Unguriņi) (P117) 1,697.-2,265. km.
  • Gājēju-velosipēdistu celiņa izbūve gar autoceļu Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) 124,56.-125,08. km.

 

Atsevišķi luksofori valsts ceļu tīklā pērn modernizēti, pielāgojot tos satiksmei un pagarinot šķērsošanas laiku gājējiem. Adaptīvā vadība, kas detektē automašīnas un nosaka to braukšanas ātrumu, nodrošinot lielāku krustojuma caurlaidību, uzstādīti trīs luksoforiem krustojumos uz Siguldas šosejas (A2), kā arī Bauskas šosejas (A7) krustojumā ar Baložu ielu (pagrieziens no Baložiem). Savukārt gājēju detektori uzstādīti luksoforiem Jaunolainē uz Jelgavas šosejas (A8), kā arī Siguldā Vidzemes šosejas un Gāles un R.Blaumaņa ielu krustojumos. 

 

Lai uzlabotu satiksmes drošību, pagājušajā gadā septiņos objektos izbūvēts jauns apgaismojums kopumā 5,07 km valsts autoceļu, uzstādītas jaunas aizsargbarjeras 49 854 m garumā, tai skaitā 993 m no betona un uzstādītas jaunas gājēju barjeras 987 m garumā. 24 reģionālie autoceļu posmi aprīkoti ar 13 tūkstošiem atstarojošo signālstabiņu kopumā 650 km garumā.

 

“Pagājušajā gadā Ventspils šosejas (A10) 7,6 km garš posms ir aprīkots ar ceļa signālstabiņiem, kas aprīkoti ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm. Kopumā ir uzstādīti 383 jaunas formas signālstabiņi un 300 dzīvnieku brīdināšanas ierīces. Kā arī ir noslēgts līgums par vēl 14 posmu aprīkošanu ar dzīvnieku brīdināšanas ierīcēm. Par to, vai ierīces ir devušas rezultātus, varēs spriest aptuveni pēc gada,” norāda VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

 

Informāciju sagatavoja VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

Lasīt vairāk...

No 7. februāra noteiktas papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs, lai mazinātu putnu gripas pārnešanas iespēju uz mājputnu novietnēm

05.02.2020, 09:07

 

Otrdien, 4. februārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas ierosinājumu no š.g. 7. februāra Latvijā ieviest papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā, lai mazinātu augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Viens no profilakses pasākumiem putnu gripas nonākšanai mājputnu ganāmpulkos ir ierobežojumu perioda noteikšana.

 

 Papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs, kas jāievēro no 7. februāra, aizliedz:

1) mājputnu turēšanu ārā;

2) ārā esošu ūdenskrātuvju izmantošanu mājputniem;

3) ūdens piegādi mājputniem no virszemes ūdenstilpēm, pie kurām var piekļūt savvaļas putni;

4) mājputnu izlaišanu medījamo putnu krājumu atjaunošanai;

5) izbraukuma tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām, kā arī piedalīšanos izstādēs, skatēs un tirgos.

 

Papildus mājputnu novietnēs darbiniekiem ir nepieciešams lietot darba vai maiņas apģērbu un apavus. Darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

 

Papildu pasākumu īstenošanas laiks atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas.

 

Kopš Polijā 2019. gada 30. decembrī tika konstatēts pirmais augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, uz š.g. 3. februāri ES dalībvalstīs ārpus Latvijas vēl ir reģistrēti:

- 28 putnu gripas uzliesmojumi mājputnu ganāmpulkos;

- 1 putnu gripas uzliesmojums norobežotās platībās turētu putnu ganāmpulkā;

- 2 putnu gripas gadījumi konstatēti savvaļas putniem.

Putnu gripa ES dalībvalstīs ārpus Latvijas skārusi galvenokārt tādas mājputnu sugas kā vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītarus. Skarto dalībvalstu kompetento iestāžu epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni. Šajā sezonā ir novērota augstāka vides temperatūra un mazs sniega segas biezums, nekā tas parasti ir skartajos reģionos, tāpēc daudzas savvaļas putnu populācijas nav migrējušas uz to parastajiem apvidiem dienvidu virzienā, šķērsojot Vidusjūras baseinu. Tādējādi Eiropas valstis, kuras atrodas zemākos platuma grādos tuvu skarto dalībvalstu reģioniem un kurās ir vērienīga mājputnu ražošana, var būt pakļautas lielam putnu gripas riskam.

 

Šeit var iepazīties ar noteikumiem ““Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr.291 „Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.

 _____________________________

Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;

e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

Lasīt vairāk...

Aktualitātes Riebiņu CB februārī

03.02.2020, 11:55

Arī pēc breksita līdz šī gada beigām muitas jomā izmaiņu nebūs

30.01.2020, 13:31

 

Naktī uz 2020. gada 1. februāri Apvienotā Karaliste (AK) sakārtotā veidā izstājas no Eiropas Savienības (ES). Tas nozīmē, ka AK vairs nebūs ES dalībvalsts, taču līdz pat 2020. gada 31. decembrim būs spēkā pārejas periods un muitas jomā nekādu izmaiņu nebūs ne privātpersonām, kuras ceļo no AK uz Latviju vai kuras saņem sūtījumus no AK, ne uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri AK.

 

No šī gada 1. februāra līdz 31. decembrim būs spēkā pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to turpinās attiekties ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

 

To nosaka AK Izstāšanās no ES līgums, ko 2020. gada 22. janvārī ratificēja AK parlaments un par kuru 29. janvārī nobalsoja Eiropas Parlaments. Atbilstoši šim līgumam pārejas periodā tāpat kā pašlaik turpināsies brīva preču aprite starp ES un AK. Noteikumi, ierobežojumi un citas formalitātes, ko piemēro tirdzniecībai starp ES un trešām valstīm, netiks piemēroti pārejas periodā.

 

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, turpināsies sarunas atbilstoši ES un AK kopīgajai Politiskajai deklarācijai par nākotnes attiecību ietvaru. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

 

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par turpmāko sarunu procesu un nākotnes attiecībām starp ES un AK Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā un VID tīmekļa vietnē sadaļā “Breksits”.

 

 

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr. 67122670, 67122668

Talejas iela 1, Rīga, LV-1978

www.vid.gov.lv

Lasīt vairāk...

Aizvadītajā gadā samazinājusies Riebiņu novadā reģistrētā mirstība

28.01.2020, 11:31

 

Riebiņu novada domes dzimtsarakstu nodaļa kā katru gadu īsumā sniedz statistiskās ziņas par aizvadīto gadu. Lai arī dzimstība rādītāji joprojām mazāki nekā mirstības, taču priecē fakts, ka novadā, salīdzinot ar 2018. gadu, kopumā samazinājusies reģistrētā mirstība.

 

2019. gadā Riebiņu novadā piedzimuši 27 bērni: 17 zēni un 10  meitenes. Trīspadsmit bērni savās ģimenēs ir pirmie bērni, septiņi kā otrie bērni, septiņi bērni dzimuši ģimenēs, kurās aug trīs un vairāk brāļi un māsas. No visiem bērniem   divdesmit trīs ir latvieši, četriem bērniem ir cita tautība. Desmit bērniem noteikta paternitāte. Vecāki saviem bērniem devuši skaistus vārdus – novadā aug meitenes: Viktorija, Evelīna, Annija, Gabriela, Ausma, Nellija, Laura, Paula, Amīlija un Sofija. Tāpat novadā aug braši zēni: Edmunds, Alekss, Artūrs, Olivers, Jānis, Valters, Arnolds, Genādijs, Toms, Ernests, Tomass, Reinis, Rihards, Nords, Lūkass, Jēkabs un Nauris. Jāpiebilst, ka visā valstī arvien samazinās tendence bērnam dod divus vārdus un mūsu novadā pagājušajā gadā nevienam bērnam nav reģistrēti divi vārdi.

 

2019. gadā reģistrētas 42 laulības, svinētas Sudraba, Zelta un Dimanta kāzu jubilejas. Baznīcās laulājušies 29 pāri. Laulību šķīruši 12 pāri.  Par laulību jubilāriem esmu stāstījusi Riebiņu pašvaldības informatīvajā izdevumā, kā arī reģionālajā laikrakstā  „Vietējā”.

 

Aizvadītajā gadā reģistrēti miruši 53 cilvēki, tajā skaitā 25 vīrieši un 28 sievietes. 37 ir pensijas vecuma cilvēki, 35 latvieši un 18 citas tautības. Mirušo iedzīvotāju vidējais vecums: vīriešiem – 67 gadi, sievietēm – 76 gadi. Vecākajam mirušajam vīrietim ir 86 gadi, vecākajai mirušai sievietei – 97 gadi.  Jāpiebilst, ka no mirušajiem astoņdesmit gadus piedzīvojuši deviņpadsmit novada iedzīvotāji.

 

Pagājušajā gadā bez civilstāvokļa aktu reģistriem un apliecībām sagatavoti un izsniegti 396 dažāda veida dokumenti: izziņas, izraksti no reģistriem, dokumenti uzvārda maiņai,  apliecinājumi un citi dokumenti.

 

2019. gada 19. novembrī ir stājies spēkā likums „Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. Saskaņā ar minēto likumu jaundzimušajam bērniņam nevar tikt reģistrēts nepilsoņa statuss. Reģistrējot bērna dzimšanu, mazulis reizē tiek deklarēts tēva vai mātes dzīvesvietas adresē.

 

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad plānojam rīkot kāzu jubilejas, jo šos pasākumus atbalsta Riebiņu novada dome. Ļoti labprāt organizēsim šos svētkus, tāpēc ceram, ka pieteiksies gan Dzintara un Sudraba, gan Zelta vai pat Dimanta pāri.  Gaidām jaunos pārus. Tāpat priecāsimies par katru mazuli, kas būs dzimis un reģistrēts Riebiņu novadā.

 

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

M. Litauniece

Lasīt vairāk...

Daugavpilī notiks Latgales skolēnu pašpārvalžu forums

28.01.2020, 10:38

 

 

Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs (DNVOAC) un Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Daugavpils pilsētas, Daugavpils novada pašvaldību un Daugavpils Vienības pamatskolu, Kultūras ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā finansiālā atbalsta ietvaros 2020. gada 21. februārī Daugavpilī rīko Latgales skolēnu pašpārvalžu un to konsultantu forumu, kuram aicinām pieteikties līdz 2020. gada 14. februārim.

 

Mums ir tas prieks un gods uzrunāt tos, kuriem ir vēlme "kāpt" un sasniegt jaunas virsotnes katru dienu, dzirdot citu stāstus un radot savējos. Ja Tu vēlies iepazīties un dalīties pieredzē ar citu skolu pašpārvalžu dalībniekiem un to konsultantiem, pilnveidot prasmes strādājot komandā un stiprināt savas skolas pašpārvaldes darbu, lai veicinātu skolēnu aktīvāku līdzdalību skolas dzīvē, vēlies gūt jaunu pieredzi, sadarbības iespējas un attīstīt konkrētus „soļus” skolēnu līdzdalības veicināšanai savā skolā, tad PIESAKIES!

Forumā aicināti piedalīties Latgales skolu skolēnu pašpārvalžu pārstāvji, to kuratori un skolu administrācijas pārstāvji.

Foruma mērķis: aktualizēt skolēnu pašpārvalžu darbības nozīmi pilsoniskajā līdzdalībā, kā arī aktivizēt jauniešu iniciatīvu darboties pašpārvaldēs. Pasākuma gaitā jauniešiem būs iespēja iegūt jaunas zināšanas no ekspertiem, atrast jaunus draugus. Būs iespēja strādāt grupās ar citu skolu pašpārvalžu jauniešiem. Katrai foruma darba grupai būs sava tēma, ko moderēs Latvijā atpazīstami eksperti.

 

Forumā vēlamies popularizēt skolēnu pašpārvalžu darbības labāko pieredzi, kā arī apzināt problemātiskos aspektus un risināmos jautājumus darba pilnveidei. Uzsvars tiks likts arī uz turpmāko sadarbību starp novadu pašpārvalžu skolām.

Saprast to, ka būt pašpārvaldē – tas ir gods!

 

Vietu skaits ierobežots, tāpēc no katras Latgales mācību iestādes aicinām pieteikties 2 pašpārvaldes pārstāvjus un to kuratoru/s.

 

Pieteikuma anketa skolēnu pašpārvalžu pārstāvjiem: https://ej.uz/SkolenuPasparvaldes

Anketa skolu pārstāvjiem: https://ej.uz/SkolotajiPasparvaldes

 

Pasākuma rīkotāju vārdā, DNVOAC koordinators                             Oskars Zuģickis

 

 

Latgales skolēnu pašpārvalžu un to konsultantu forums “Skolas parlaments – pilsoniskas sabiedrības pamats”

2020. gada 21. februāris

 Daugavpils novada kultūras centrs “Vārpa” (Dobeles iela 30, Daugavpils)

 

Programma

10.30 – 11.00

Reģistrācija.

 

11.00 – 11.20

Foruma atklāšana

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja uzruna.

Latgales plānošanas reģiona pārstāvja uzruna.

Andris Kužnieks - Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā vadītāja p.i.

Arvīds KucinsDaugavpils novada domes priekšsēdētājs.

Andrejs ElksniņšDaugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs.

 

 

 

Iepazīstināšana ar foruma norisi, Oskars Zuģickis - moderators

11:20 – 11:50

Aktīva līdzdarbošanās "Skolēnu pašpārvaldes – kas mēs esam un kur vēlamies doties?”. Anna Īviņa jaunatnes jomas speciāliste un neformālās izglītības apmācību vadītāja.

11.50 – 12.15

Tējas pauze

12.10 – 15.25

Darbs divās grupās:

Rīkot un/vai piedalīties. Artis Krists Mednis, Nacionālās darba grupas Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošanai Latvijā loceklis. Latvijas Lauku foruma brīvprātīgais. Samanta Berga, aktīva jauniete, Eiropas Solidaritātes brīvprātīgā Azerbaidžānā.

 

Motivācija. Kā sevī radīt vēlmi līdzdarboties? Marika Rudzīte – Griķe, uzņēmēja – sociālo un biznesa projektu vadītāja.

 

Ideālais atbalsts skolēnu pašpārvaldēm. Ar pašvaldību uz “Tu”. Milāna Loča, Daugavpils novada jaunatnes projektu koordinatore un Olesja Ņiktina, Daugavpils novada domes jaunatnes lietu speciāliste.

 

Brīvprātīgo darbs. Kristīne Leontjeva, British Council Latvija projekta “Darbīgās kopienas” vadītāja.

 

12.10 – 15.25

Jaunietis un tā iespējas Eiropā. Liene Valdmane, Eiropas Kustības Latvijā ģenerālsekretāre

 

Projekti un akcijas – durvis uz rosību. Aivars Bačkurs, Dagdas novada Ezernieku pagasta Saietu nama vadītājs.

 

Mācību uzņēmumi skolā. Ņikita Kazakevičs, LIAA Jelgavas Biznesa inkubatora vadītājs.

 

 

Pašpārvalžu sadarbības iespējas un izaicinājumi. Oskars Zuģickis, Latgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists.

 

 

 

 

 

12:10 – 14:40

Seminārs skolēnu pašpārvalžu kuratoriem, skolu administrāciju pārstāvjiem un jaunatnes lietu speciālistiem.

 

“Pašpārvalde VS konsultants” vai “Pašpārvalde un konsultants”. Pašpārvaldes konsultanta lomas un iespējas – konsultanta sadarbība ar pašpārvaldi, pieredzes stāsti un metodes darbam ar pašpārvaldēm. Anna Īviņa, Jaunatnes jomas speciāliste un neformālās izglītības apmācību vadītāja.

 

Eiropas Komisijas piedāvājums skolām. Jeļena Ābola, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītāja

 

Darbīgās kopienas kā atbalsts izaugsmes procesā. Kristīne Leontjeva, British Council pārstāvniecības Latvijā projektu koordinatore

 

MOT - programma skolēniem dzīvotprasmes apguvei. Tās mērķis ir veidot stipru jaunatni, lai novērstu bulingu, vardarbību, alkohola un narkotiku lietošanu, sociālo atstumtību un no tās izrietošās garīgās veselības problēmas. MOT misija ir veidot atvērtāku, pretimnākošāku un drošāku sabiedrību. MOT programmas filozofijas pamatā ir 3 universālas cilvēciskās vērtības: Drosme dzīvot, Drosme rūpēties, Drosme pateikt “nē”. Ilze Paidere - Staķe, MOT Latvija vadītāja.

 

 

15:30

 

Foruma rezultātu apkopojums.

 

 
Lasīt vairāk...

Brexit pārejas periodā Latvijas valstspiederīgajiem Apvienotajā Karalistē saglabāsies līdzšinējā veselības aprūpes kārtība

28.01.2020, 10:32

 

Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka pēc Apvienotās Karalistes (AK)  izstāšanās no Eiropas savienības (ES), kas notiks šā gada 31.janvārī, spēkā stājas Izstāšanās līgums, kas nosaka pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim. Pārejas perioda ietvaros Latvijas valstspiederīgajiem saglabāsies līdzšinējā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība.

 

Tas nozīmē, ka šajā periodā veselības aprūpes pakalpojumus ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) AK varēs saņemt tāpat kā līdz šim.

 

Tāpat Latvijas valstpiederīgie varēs izmantot arī S1 veidlapu, kas apliecina tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un ļauj reģistrēties veselības aprūpei AK. S1 veidlapa apliecina tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi dzīvesvietas valstī, ja strādā vai saņem pensiju citā ES dalībvalstī, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Islandē vai Šveicē.

 

NVD atgādina, ka EVAK karti iespējams izmantot, īslaicīgi uzturoties Eiropas Savienības dalībvalstīs un tā apliecina tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.

 

Vienlaikus NVD aicina iedzīvotājus, dodoties ceļojumā, noformēt ne tikai EVAK karti, kas nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību ceļojuma laikā tādā pat apjomā kā attiecīgās valsts iedzīvotājiem, bet arī privāto ceļojumu apdrošināšanu, jo EVAK nesedz ārzemēs veiktās pacientu iemaksas un līdzmaksājumus, neatlīdzina repatriācijas jeb transportēšanas izdevumus smagas slimības vai nāves gadījumā, tostarp nesedz plānveida medicīnisko pakalpojumu saņemšanu.

 

Informācija par veselības aprūpes saņemšanu Eiropas Savienībā un nepieciešamajiem dokumentiem pieejama NVD tīmekļvietnē www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Veselības aprūpe ES”.

 

Jau vēstīts, ka 2017.gada 29.martā AK iesniedza ES vēstuli par Līguma par Eiropas Savienību 50.panta iedarbināšanu, paužot AK nodomu izstāties no ES. No tā brīža uzsākta 2 gadu laika atskaite un sarunas par Brexit procesu un noteikumiem. Brexit process un tā sekas nākotnē iedalāms divos pamata posmos:

 

1. AK izstāšanās no ES, kuras rezultātā AK kļūst par trešo valsti jeb valsti ārpus ES;

2. AK un ES nākotnes attiecības, kuru veidošana iespējama pēc tam, kad AK kļuvusi par trešo valsti.

 

Plašāka informācija par Brexit un pārmaiņām konkrētās nozarēs pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē www.mfa.gov.lv

 

Informāciju sagatavoja:
Sintija Gulbe, Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007; 28383970.

Lasīt vairāk...

Dievkalpojumu kārtība februārī Riebiņu un Vydsmuižas draudzē

28.01.2020, 09:15

 

Dievkalpojumu kārtība februārī dievnamā Riebiņos un Vydsmuižā.  

Lasīt vairāk...

18-36 no 1758 jaunumiem

1 2 3 4

...

98