Notikumu kalendārs

    Decembris    

Jaunumi

ALTUM programmas Covid-19 ietekmes pārvarēšanai uzņēmējiem pieejamas arī nākamgad

02.12.2020, 10:05

 

Lai turpinātu palīdzēt uzņēmumiem iespējami ātrāk pārvarēt Covid-19 krīzes izraisītās grūtības, komersanti arī 2021. gadā varēs pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM krīzes atbalsta instrumentiem. Līdz šim ALTUM krīzes atbalsta instrumentus izmantojuši un veiksmīgi pielietojuši daudzi uzņēmēji, un visu ALTUM programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi jau 650 miljonus eiro.

 

Vienlaikus ALTUM turpinās piedāvāt arī visas ikdienas atbalsta programmas dažādām uzņēmēju vajadzībām.

 

ALTUM programmas Covid-19 radīto seku pārvarēšanai plānots turpināt līdz 2021. gada vidum. Atkarībā no individuālām vajadzībām uzņēmumi neatkarīgi no nozares var izmantot sešas ALTUM piedāvātās krīzes programmas  - garantijas banku kredītu brīvdienām, garantijas banku aizdevumiem lielajiem komersantiem, Altum aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, Altum sindicētos (kopā ar banku) aizdevumus vidējiem un lielajiem komersantiem, eksporta kredītu garantijas arī uz Eiropas Savienības (ES) valstīm visiem komersantiem neatkarīgi no lieluma, kā arī kapitāla fonda finansējumu.

 

Pilnu rakstu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā: https://www.fm.gov.lv/lv/budzets_2021/tavi_nodokli___tava_valsts/63110-altum-programmas-covid-19-ietekmes-parvaresanai-uznemejiem-pieejamas-ari-nakamgad.    

Lasīt vairāk...

Aicinām piedalīties Valsts vides dienesta rīkotajā izglītojošā seminārā par vides aizsardzības prasībām autoservisos

02.12.2020, 10:03

 

Valsts vides dienests (VVD) sadarbībā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju (LRAA) 2020. gada decembrī īsteno izglītojošu kampaņu par vides prasībām autotransportlīdzekļu remontdarbnīcās (autoservisos).

 

Aicinām Latgales reģiona autoservisu īpašniekus un darbiniekus, kā arī profesionālo izglītības iestāžu studentus, kas apgūst automehāniķa profesiju, piedalīties tiešsaistes seminārā, kas notiks ceturtdien,  2020. gada 3. decembrī plkst. 14.00 – 16.00.

 

Semināra mērķis – izglītot esošos un topošos uzņēmējus par vides prasībām, kas jāievēro autoservisu darbībā.

 

Semināru dalībniekiem būs iespēja iegūt zināšanas par vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kas jāievēro autoservisu darbībā, piemēram, kādos gadījumos darbība jāreģistrē C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrā, kā pareizi apsaimniekot atkritumus un notekūdeņus, kādas atskaites jāiesniedz, kā arī tiks sniegti praktiski padomi kā to paveikt.

 

Izglītojošā kampaņa norisinās Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta ““Konsultē vispirms! principa ieviešana autotransportlīdzekļu remontdarbnīcu (autoservisu) vides prasību kontrolē” ietvaros.

 

Seminārs notiks tiešsaistes platformā Zoom, pieejas adrese: https://zoom.us/j/97772527425

 

Semināra norise:

14.00

Semināra atklāšana

14.05

Jānis Brizga, vides eksperts

Skaidrojums par autoservisu darbības iespējamo ietekmi uz vidi un to radītajiem piesārņojuma veidiem. Par ķīmisko vielu izmantošanu autoservisos un to darbības ietekmi uz gaisa, grunts un notekūdeņu kvalitāti

14.25

Sandra Broka, vides aizsardzības normatīvā regulējuma eksperte

Prezentē Valsts vides dienesta un Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas izstrādāto e-bukletu – rīku, kurā apkopota visa nepieciešamā normatīvo aktu informācija ikvienam autoservisa vadītājam vai īpašniekam, kā arī pieejami visu nepieciešamo dokumentu un atskaišu aktu paraugi vienuviet.

14.55

Kristaps Dreimanis, eksperts apsaimniekošanas jomā

Stāstīs par sadarbību ar apsaimniekotājiem – vai ir nepieciešams sadarbības līgums un kam tajā jābūt, kā arī ko autoserviss var prasīt no apsaimniekotāja ar ko slēgts līgums (konteineri riepām, kartonam, plēvēm, baterijā; mucas eļļām, u.c.)

15.20

Visvaldis Noviks, VVD Rēzeknes RVP Kontroles daļas Piesārņojuma kontroles sektora vadītājs

Stāstīs ar VVD pieredzi un pārkāpumiem, kas visbiežāk tiek novēroti autoservisos.

15.45 – 16.00

Jautājumu atbilžu sadaļa

Lasīt vairāk...

Aicina pieteikties sociālā biznesa ideju autorus

01.12.2020, 12:09

 

Sociālās uzņēmējdarbības akselerators “New Door” sadarbībā ar “British Council” pārstāvniecību Latvijā aicina iedzīvotājus no visas Latvijas pieteikt savas biznesa idejas akselerācijas programmai. Ideju autoriem būs iespēja piedalīties intensīvās trīs mēnešu apmācībās, kas palīdzēs no idejas nonākt pie reāla biznesa plāna un tā īstenošanas.

 

“Šobrīd, kad daudzi cilvēki ir piespiedu dīkstāvē, ir īstais brīdis padomāt par savas sen lolotas vai pavisam jaunas sociālā biznesa idejas īstenošanu. Sociālā biznesa galvenā atšķirība no citām biznesa formām – tiek risināta kāda sabiedrībā aktuāla problēma, tiek dota iespēja līdzdarboties sociāli atstumtām sabiedrības grupām, un visa peļņa tiek investēta uzņēmuma attīstība. Sociālās uzņēmējdarbības akselerators “New Door” ir pirmais solis uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu,” akselerācijas programmas priekšrocības uzskaita “New Door” vadītāja Diāna Lapkis.

 

Apmācību dalībniekiem tiešsaistes sesijās no janvāra būs iespēja klausīties dažādu vietējo un ārvalstu ekspertu lekcijas. Būs pastāvīgi jāsagatavo mājasdarbi, tādējādi pakāpeniski virzoties uz idejas realizēšanu. Katrai idejai tiks piesaistīts mentors, ar kuru nepieciešamības gadījumā varēs konsultēties individuāli. Mentoriem ir pieredze gan savu uzņēmumu attīstīšanā, gan arī dažādās uzņēmējdarbības jomās.

 

“British Council” pārstāvniecība Latvijā sociālās uzņēmējdarbības akseleratoru “New Door” atbasta jau otro gadu. Latvijā ir daudz radošu un sociāli atbildīgu cilvēku, kuri vēlas sasniegt vairāk, tāpēc ļoti svarīgi ir radīt viņiem iespējas realizēt savu potenciālu. Sociālās uzņēmējdarbības akselerācijas programma ir šāda iespēja. Tāpēc aicinu ikvienu, kuram ir sociālā uzņēmuma ideja, aktīvi iesaistīties, iedvesmoties un, iespējams, arī tikt pie jaunas nodarbošanās, kur veiksmīgi realizēt savas prasmes”, aicina British Council pārstāvniecībā Latvijā direktore Zane Matesoviča.

 

Pieteikšanās “New Door” sociālās uzņēmējdarbības akseleratoram notiek tiešsaistē programmas mājas lapā https://newdoor.lv/ , kur jāaizpilda anketa. Pieteikties var gan individuāli, gan arī komandas. Idejas var būt sākuma stadijā. Pieteikties aicināti arī esošie uzņēmumi, biedrības vai indivduālas personas. Visiem ideju autoriem būs iespēja savu ieceri prezentēt žūrijai, kas atlasīs labākās komandas 3 mēnešu intensīvam darbam akselerācijas programmā.

 

2. decembrī plkst. 17.00 Facebook platformā notiks tiešsaistes pasākums, kur būs iespēja vairāk uzzināt gan par “New Door” sociālās uzņēmējdarbības akselerācijas programmu, gan par to, kāpēc ir vērts šādā programmā iesaistīties: par https://www.facebook.com/events/401025097997885

 

“Es noteikti iesaku pieteikties. “New Door” akserlerācijas programma man deva iespēju atsvaidzināt zināšanas. Neskatoties uz to, ka līdzīgas lietas apguvu augstskolā un arī esmu lasījusi dažādas grāmatas, ja praksē uzreiz jaunās zināšanas netiek izmantotas, tad tās aizmirstas. Un pastāvīgi uzrodas jaunas tendences, par ko arī vajadzētu zināt. Vēl noteikti gribu pieminēt cilvēkus - mēs visi tur bijām ar vienu mērķi, un tagad man ir ļoti vērtīgi kontakti visā Latvijā”, saka Kristīne Reine-Saponaro, kura 2020. gada akserlerācijas programmā startēja ar ideju veidot īpašas grāmatas bērniem, kas slimo ar autismu.

 

Sociālā uzņēmējdarbības akseleratora “New Door” sestā apmācību programma Latvijā notiek ar "British Council" pārstāvniecības Latvijā un Labklājības ministrijas atbalstu.

 

Kontaktinformācija saziņai: t. 26710730, e-pasts: elizabete.zarina@marketingfans.lv

Lasīt vairāk...

NVA EURES konsultantu ieteikumi: Kas jāņem vērā, atgriežoties Latvijā

01.12.2020, 11:11

 

Ja esat dzīvojis un strādājis ārvalstī, bet nolēmāt atgriezties Latvijā, ir svarīgi zināt, kādas darbības, ierodoties Latvijā, ir jāveic, lai Jūsu dzīve un darba gaitas dzimtenē noritētu bez liekām grūtībām. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES darba mobilitātes konsultanti ir apkopojuši vairākus ieteikumus tiem, kas atgriežas Latvijā.

 

Uzziniet, kādi drošības pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai ir jāievēro Latvijā!

 

Savlaicīgi noskaidrojiet, kādi drošības pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju būs jāievēro, ierodoties Latvijā. Aktuālo informāciju Jūs varat iegūt šeit: Covid-19 aktualitātes, Veselības ministrijas aktuālā informācija par Covid-19. Uzturoties Latvijā, ievērojiet visus valstī noteiktos drošības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

 

Deklarējiet savu dzīvesvietu!

 

Atgriežoties pēc ilgstošas uzturēšanās ārvalstī, Jums ir jādeklarē sava dzīvesvieta Latvijā. To var izdarīt Jūsu pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai elektroniski - portālā www.latvija.lv  (e-pakalpojums „Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”). Dzīvesvieta ir jādeklarē, lai Jūs varētu saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus.

 

 Darba meklējumus Latvijā sāciet pēc iespējas ātrāk!

 

Ja pirms aizbraukšanas no ārvalsts darbu Latvijā vēl nebijāt atradis, tad, ierodoties Latvijā, ieteicams darba meklējumus uzsākt pēc iespējas ātrāk, lai nepaliekat bez ienākumiem. Jāņem vērā, ka piemērota darba meklēšana darba tirgū mazāk pieprasītajās profesijās var aizņemt krietni ilgāku laiku.

 

Informāciju par aktuālajiem darba piedāvājumiem Latvijā Jūs varat iegūt NVA CV un vakanču portālā (cvvp.nva.gov.lv), kas ir viena no plašākajām vakanču datu bāzēm Latvijā. NVA CV un vakanču portālā darba piedāvājumus iespējams atlasīt pēc darbības jomas, profesijas, darba atrašanās vietas, atalgojuma un citiem kritērijiem. Lai paplašinātu darba atrašanas iespējas, izmantojiet arī citas drošas darba meklēšanas vietnes, kā arī savus personīgos kontaktus – jautājiet radiem, uzticamajiem draugiem un paziņām.

 

Ja Jums ir nepieciešams atbalsts darba meklējumos, reģistrējieties NVA kā bezdarbnieks vai darba meklētājs un izmantojiet aģentūras piedāvātos pakalpojumus, piemēram, karjeras konsultācijas, mācību iespējas u.c. Informācija par pakalpojumiem atrodama NVA vietnē: Meklēju darbu

 

 Veiciet visas bezdarbnieka pabalsta eksportam nepieciešamās darbības!

 

Ja Jums Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts, un Jūs esat noformējis tā eksportu uz Latviju, proti - ārvalsts bezdarba apdrošināšanas institūcijā esat saņēmis bezdarbnieka pabalsta eksporta dokumentu U2, tad, ierodoties Latvijā, 7 dienu laikā pēc aizbraukšanas no ārvalsts ir jāreģistrējas NVA un jāiegūst bezdarbnieka statuss, bet  U2 dokuments jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). U2 dokuments ļaus Jums turpināt saņemt ārvalsts bezdarbnieka pabalstu, kamēr meklēsiet darbu Latvijā. Eksportētā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 3 mēneši, taču šis periods var tikt pagarināts līdz 6 mēnešiem.

 

Ja esat uzsācis darba gaitas Latvijā, bet pēc kāda laika darbs ir zaudēts, tad Jums var noderēt ES vai EEZ ārvalsts sociālās apdrošināšanas institūcijā saņemtais U1 dokuments, kas ļauj pretendēt uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, ja Jūsu nodarbinātības periods Latvijā nav pietiekošs bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai - vismaz 12 mēneši 16 mēnešu periodā. U1 dokuments apliecina Jūsu nodarbinātības un apdrošināšanas periodu ārvalstī, līdz ar to abu valstu nodarbinātības periodi tiks summēti, un Jūs varēsiet saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, ja summētais nodarbinātības periods būs vismaz 12 mēneši 16 mēnešu laikā.

 

Reģistrējieties veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai!

 

Atgriežoties Latvijā, svarīgi ir atrast sev un ģimenei piemērotu ģimenes ārstu. Informāciju par to, kādi ģimenes ārsti strādā Jūsu dzīvesvietas novadā vai pilsētā, iespējams saņemt Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā (www.vmnvd.gov.lv). Kad ģimenes ārstu esat atradis, reģistrējieties pie viņa: sazinieties ar ģimenes ārsta praksi un vienojieties par apmeklējuma dienu un laiku. Jūs varat reģistrēties pie ģimenes ārsta arī elektroniski - valsts e-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv.

 

 Ja Jums ir bērni, sameklējiet viņiem piemērotu bērnudārzu vai skolu!

 

Ja Jūsu ģimenē ir pirmsskolas vai skolas vecuma bērni, tad, atgriežoties Latvijā, uzziniet, kādi bērnudārzi un skolas ir pieejamas Jūsu pašvaldībā. Lielākajās Latvijas pilsētās vietu skaits pašvaldību bērnudārzos var būt ierobežots.

 

Kad esat izvēlējies Jūsu bērnam piemērotu bērnudārzu vai skolu, vai arī Jums ir nepieciešama palīdzība izglītības iestāžu meklēšanā, iesakām sazināties ar Jūsu pilsētas vai novada izglītības speciālistu, lai noskaidrotu visus interesējošos jautājumus. Latvijas novadu un pilsētu izglītības speciālistu kontaktinformācija pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā (www.izm.gov.lv).

 

Skolas vecuma bērniem pēc ilgstošas dzīves ārzemēs var būt komunikācijas grūtības Latvijā valodas barjeras dēļ. Sazinoties ar pilsētas vai novada izglītības speciālistu, noskaidrojiet, kādus atbalsta pasākumus izglītības iestādē bērns var saņemt latviešu valodas vai pamatizglītības programmas apguvei. Jūs varat izmantot arī Latviešu valodas aģentūras sagatavotos palīgmateriālus interaktīvai valodas apguvei (https://maciunmacies.valoda.lv/). 

 

Uzziniet, kādi ģimenes pabalsti Jums ir pieejami Latvijā!

 

Atgriežoties Latvijā, bērnu vecākiem ir svarīgi noskaidrot, kādi ģimenes pabalsti Latvijā viņiem ir pieejami.  Lai Latvijā pieteiktos ģimenes pabalstiem, nepieciešams vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (www.vsaa.gov.lv). Katras ģimenes situācija ir atšķirīga, tāpēc atšķirīgi var būt arī pabalstu saņemšanas nosacījumi, piemēram, ja Latvijā atgriežas tikai viens no vecākiem, tad vecākam, kurš turpina strādāt ārvalstī, saglabājas tiesības uz ģimenes pabalstiem no otras valsts. Ja vecāki, atgriežoties Latvijā, ir noformējuši bezdarbnieka pabalsta eksportu, tad periodā, kamēr Latvijā tiek saņemts ārvalsts bezdarbnieka pabalsts, viņiem ir tiesības turpināt saņemt arī ārvalsts ģimenes pabalstus.

 

 

Noskaidrojiet visus nodokļu jautājumus!

 

Atgriežoties Latvijā, uzziniet, kāds ir Jūsu nodokļu rezidences statuss Latvijā – esat vai neesat nodokļu rezidents Latvijā. Nodokļu rezidenta un nerezidenta statuss nosaka atšķirīgus ienākumu deklarēšanas un nodokļu maksāšanas pienākumus. Tas, ka bijāt strādājis un uzturējies ārvalstī, vēl nenozīmē, ka neesat nodokļu rezidents Latvijā. Ir svarīgi, kāda veida ienākumi ir gūti, un kurā valstī tie ir gūti. Piemēram, ja Latvijas nodokļu rezidents ir strādājis citā ES valstī, tad Latvijā viņam nav nepieciešams iesniegt gada ienākuma deklarāciju par ārvalstī gūtajiem algotā darba ienākumiem, savukārt, ja Latvijas rezidents ir strādājis Norvēģijā, kas nav ES dalībvalsts, gada ienākumu deklarācija par ārvalstī gūtajiem darba algas ienākumiem Latvijā ir jāiesniedz. Nodokļu jautājumu vai neskaidrību gadījumos sazinieties ar Valsts ieņēmumu dienestu (www.vid.gov.lv).

 

 

Izmantojiet EURES konsultantu atbalstu!

 

Ja Jums ir jautājumi par darba iespējām Latvijā, sociālo aizsardzību (ģimenes pabalsti, bezdarbnieka pabalsts, tā eksports u.c.) vai starpvalstu nodokļu samaksu, sazinieties ar NVA EURES konsultantiem (e-pasts: eures@nva.gov.lv). Piektdienās no 13.00 līdz 15.00 pēc Latvijas laika savus jautājumus EURES konsultantiem Jūs varat uzdot arī EURES čatā.

Lasīt vairāk...

Apstiprināta jaunveidojamā Preiļu novada pašvaldības Vēlēšanu komisija 2021. gada pašvaldību vēlēšanām

01.12.2020, 10:10

 

30. novembrī attālinātā režīmā notika apvienojamo Preiļu novada domes, Aglonas novada domes, Riebiņu novada domes un Vārkavas novada domes deputātu otrā kopsapulce, kuras darba kārtībā tika skatīti trīs jautājumi:

 

  • 2021. gada jaunveidojamā Preiļu novada pašvaldības Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas,
  • 2021. gada jaunveidojamā Preiļu novada pašvaldības Vēlēšanu komisijas locekļu vēlēšanas,
  • 2021.gada jaunveidojamā Preiļu novada pašvaldības Vēlēšanu komisijas finansēšana.

 

Deputāti apstiprināja Vēlēšanu komisiju 7 personu sastāvā. Par jaunveidojamā Preiļu novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēta Aija Bitinas (Vārkavas novads).

 

Vēlēšanu komisijas sastāvā darbosies: Anita Rumpe (Preiļu novads), Žanete Beča (Preiļu novads), Viktors Golubevs (Riebiņu novads), Aivars Podskočijs (Preiļu novads), Maija Upeniece (Riebiņu novads) un Lidija Šatilova (Aglonas novads). Vēlēšanu komisijas locekļi tika ievēlēti no katra novada proporcionāli apvienojamo novadu iedzīvotāju skaitam.

 

Kopsapulcē nolemts Preiļu novada domei, Aglonas novada domei, Riebiņu novada domei un Vārkavas novada domei 2021. gada budžetā paredzēt līdzekļus 2021. gadā jaunveidojamā Preiļu novada pašvaldības Vēlēšanu komisijas finansēšanai proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju skaitam.

 

Kopumā uz darbu jaunveidojamā Preiļu novada Vēlēšanu komisijā bija pieteikušies 13 pretendenti.

 

Maija Paegle,

Preiļu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Lasīt vairāk...

Drošības pasākumi kultūras jomā

26.11.2020, 13:05

Uzsākta uzņēmējdarbība ķiploku audzēšanā

26.11.2020, 10:04

 

Riebiņu novada dome šī gada pavasarī izsludināja konkursu uzņēmējiem 2020. gadā granta saņemšanai. Šī konkursa ietvaros tika piešķirts finansējums projekta “Ziemas ķiploku audzēšana atklātā laukā” īstenošanai  EUR 1000,00 apmērā.

 

Projekta mērķis ir uzsākt uzņēmējdarbību Riebiņu novada Galēnu pagastā, audzējot ziemas ķiplokus, tādejādi iegūstot kvalitatīvas, regulāras un augstas ziemas ķiploku ražas vietējā patēriņa tirgum. Projekta ietvaros ir iegādāts ķiploku stādāmais agregāts, kas veicinās un palīdzēs veiksmīgāk audzēt ķiplokus.

 

Pamazām tiek apzināti potenciālie klienti ziemas ķiploku realizēšanai tirgū. Paplašinot produkcijas noietu un klientu loku, katru gadu pamazām ir plānots palielināt stādmateriāla daudzumu un platības, līdz ar to nodrošinot ilgtspēju ilgā laika periodā.

 

Īstenojot projektu, tiks radītas jaunas darba vietas, paplašināta uzņēmējdarbības nozare Riebiņu novadā, tādejādi radot arī ienākuma līmeņa celšanos.

 

 

Projekta īstenotājs un jaunais uzņēmējs

Ernests Maceikevičs

Lasīt vairāk...

Drošu adventes laiku!

26.11.2020, 12:58

Uzņēmēju aptauja

26.11.2020, 12:52

 

Vidzemes augstskola pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas Tūrisma viesmīlības, pasākumu un aviācijas nozaru Krīzes vadības komitejas pasūtījuma veic uzņēmēju aptauju - https://www.visidati.lv/aptauja/1652762924/ 
 
 
Aptauja tiek veikta, ar mērķi, novērtēt, cik pieejami nozares uzņēmējiem būs Ministru kabineta noteikumi Noteikumi par dīkstāves atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 izraisītās krīzes situācijas apstākļos.
 
Lasīt vairāk...

Projekts „Būt drosmīgam, nozīmē dzīvot ar sirdi”

24.11.2020, 14:03

 

Galēnu Kultūrvēstures biedrībai  sadarbojoties ar Galēnu pamatskolu no 01.07.2020  - 30.10.2020 realizēja ‌Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) ietvaros “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos”, projektu „Būt drosmīgam, nozīmē dzīvot ar sirdi”.

 

Projekta uzdevumi bija attīstīt jauniešu prasmi strādāt komandā, sociālās prasmes, motivāciju, stiprināt jauniešu raksturu nomainot viņu ierasto dzīves un mācību vidi, paplašināt redzējumu par sociālajiem izaicinājumiem sabiedrībā.

 

Projekta komanda jūlijā izveidoja dienasgrāmatu, kas ir kā rokasgrāmata jauniešiem realizējot projektu, tā ietver mēdijpratību, izpratni par sava laika plānošanu, cilvēka iekļaušanos sabiedrībā , vērtību izpēti, izpratni par personīgās karjeras iespējām. Radīja projekta logo un  rūpējās par komandu vizuālo noformējumu.

7.jūlijā  - Stiprināšanas dienā jaunieši izveidoja savu darba grafiku projekta laikam un apsprieda „Drosme rūpēties dienas ” plānu un sagatavošanās darbus.

 

10.,11.jūlijā  - „Drosme rūpēties dienas” 4 komandas devās laivošanas pasākumā pa Pededzes upi. Daudz un dažādas grūtības nācās pārvarēt šajās dienās: sadarboties kopīga mērķa sasniegšanai, radoši atrast risinājumus neordinārās situācijās, saliedēt savu komandu un veidot tās garu tālākai projekta norisei. Daudzi izbaudīja laivošanas prieku, nakšņošanu teltīs tālu projām no vecākiem, drosmi rūpēties par komandas ekipējumu lietū,  upes straumēs, līkločos un koku sanesumos,  pirmo reizi savā dzīvē. Laivotāju komandu atbalstīja  8 brīvprātīgie, kas bija gan laivu stūrmaņi, gan loči, gan arī sanesumu pārvarēšanas koordinatori! Paldies , visiem kuri atbalstīja projekta komandu šajā pasākumā ar savu klātbūtni, pozitīvu garu!

Komandu mērķtiecīguma, komandas gara stiprināšanai 02.09.notika Cepumu diena, kurā biedrība „Piedzīvojumu gars” visas dienas garumā veidoja projekta komandu motivāciju sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai.

 

04.09. Sapņu dienā ikviena komanda konkretizēja sava sociālā projekta ideju, mērķi, mērķauditoriju un sasniedzamos rezultātus. Izveidoja laika grafiku sociālā projekta realizācijai.

16.10. Ikkatra komanda prezentēja savu sasniegto:

 1.komandas mērķis bija izveidot pie Galēnu pamatskolas Zaļo klasi – 2 mēnešu laikā tā ir tapusi  - skolas iekšpagalmā ikviena skolas kolektīva vajadzībām. Projekta laikā pagatavotas interaktīvas spēles, krāsoti soli un krēsli.

 Komanda Nr.2 pēc skolotāja ierosinājuma izveidojusi lodes grūšanas sektoru  -paši mērījuši, veikuši rakšanas un līdzināšanas darbus, iezīmējuši sektorus. Tagad ikviens , kurš vēlas nodarboties ar lodes grūšanu, var ērti uzskaitīt savu sniegumu sagatavotajā laukumā.

 Komanda Nr.3 darbojusies pie skolas atpūtas laukuma izveides – ugunskura vietas ierīkošanas. Bija nepieciešams studēt informācijas avotus, kas ir drošs ugunskurs, mērīt un aprēķināt materiālu daudzumu, rast iespējas sagādāt materiālus, līdzekļus un tehniku. Kopīgā pozitīvā sadarbībā ir tapusi ugunskura vieta kopīgiem pasākumiem.

Komanda Nr.4 darbojās pie scenārija izstrādes un pasākuma organizācijas, iesaistot sabiedrību, vecākus, skolotājus un ikvienu interesentu „ Baltu vienotības diena ‘’. Tas nebija vienkārši – sadarbojoties ar Galēnu Kultūrvēstures biedrības biedriem radīt scenāriju, lūgt viesus, sarīkot ugunskura vietu. Paldies skolēnu vecākiem, kas palīdzēja un atbalstīja šī pasākuma organizāciju. Ilgajam gatavošanās un plānošanas procesam sekoja ļoti sirsnīgs un pozitīvām emocijām piepildīts pasākums.

 

Projekta komanda ir gandarīta, ka aktivitātēs iesaistītie jaunieši ir tapuši erudītāki, drosmīgāki pieņemot savus lēmumus, mērķtiecīgāki savā ikdienas darbībā daudz motivētāki, realizējot savus sapņus, kļuvuši atvērtāki jaunu ideju ieviešanai un radīšanai. Galēnos ir jaunieši, kas izprot vietējās kopienas vajadzības, prot tās ieraudzīt, saprast, realizēt dzīvē, lai visiem būtu ērtāk, jaukāk un pilnvērtīgāk sadarboties, sasniedzot kopējo mērķi –veidot savu Latviju skaistu, sakopotu, lai ikviens tās iedzīvotājs justo ērti savā dzīves vidē.

 

Paldies visiem projekta komandas darbiniekiem par ieguldīto darbu jauniešu izglītošanā un motivēšanā: dzīvot drosmīgi un atbalstīt sabiedrību tās vajadzībās!

 

Projekta ”Būt drosmīgam, nozīmē dzīvot ar sirdi”

vadītāja Gunita Strode

Lasīt vairāk...

COVID-19 testēšanu "BIOR" nodrošinās arī Rēzeknē un Daugavpilī

24.11.2020, 14:09

 

Valsts zinātniskais institūts "BIOR" no ceturtdienas, 26.novembra, paplašina iespējas veikt COVID-19 testēšanu Latgales reģionā, atverot COVID-19 paraugu pieņemšanas punktus Rēzeknē un Daugavpilī.

 

COVID-19 analīzes būs iespējams nodot Rēzeknē, Liepu ielā 33 darba dienās no plkst.08.00 līdz 12.00. Savukārt Daugavpilī COVID-19 testēšanas punkts tiks atvērts Varšavas ielā 24 un analīzes varēs nodot darba dienās no plkst.08.00 līdz 12.00.

 

Lai veiktu valsts apmaksātu COVID-19 testu, būs nepieciešams ģimenes ārsta vai cita medicīnas speciālista nosūtījums, savukārt bez ārsta nosūtījuma analīzes tiks veiktas par maksu. "BIOR" laboratorijā COVID-19 analīžu maksa kopš šā gada marta nemainīgi ir 38,83 eiro.

 

COVID-19 testēšanu valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorija nodrošina speciāli izveidotos testēšanas punktos pēc iepriekšēja pieraksta. Lai pieteiktos COVID-19 izmeklējumam, aicinām zvanīt uz tālruni 28369560 vai vienoto tālruni 8303. Rezultāts, pēc izmeklējumu veikšanas, tiks nosūtīts nākamajā dienā.

 

Tāpat uzņēmumiem un iestādēm Reģionos ir iespēja izsaukt pie sevis "BIOR" mobilās mediķu brigādes. COVID-19 paraugu ņemšanu "BIOR" mobilā brigāde nodrošina visā Latvijā, iepriekš piesakoties pa tālruni 26456633.

 

Valsts zinātniskais institūts "BIOR" ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā. Institūts, balstoties uz inovatīvām pētniecības metodēm, rada praktiski pielietojamas zināšanas tādās jomās kā sabiedrības un vides veselība, pārtika, zivsaimniecība un veterinārmedicīna.

Lasīt vairāk...

Īstenots Valsts zivju fonda projekts

24.11.2020, 13:49

 

 

Ar zivju fonda atbalstu realizēts projekts „Materiāltehniskās bāzes uzlabošana zivju resursu aizsardzības pasākumu efektivitātes paaugstināšanai  Riebiņu novadā”.

 

Projekta mērķis ir papildināt materiāltehnisko bāzi zivju aizsardzības un kontroles pasākumu kapacitātes paaugstināšanai, apsekojot Riebiņu novada ūdenstilpnes un veicinot tajās zivju aizsardzības un kontroles pasākumus.

 

Attēlā: Projekta ietvaros iegādātais aprīkojums: planšetdators, klaviatūra, galvas lukturis.

 

Riebiņu novada dome aktīvi darbojas ezeru apsaimniekošanas jomā savā administratīvajā teritorijā un no 2009. gada veic licencēto makšķerēšanu, tā ieviesta 11 ezeros. Licencētā makšķerēšana norādītajos ezeros tiek ieviesta ar nolūku regulāri (vismaz reizi trijos gados) papildināt zivju krājumus makšķernieku vajadzībām, uzlabojot zivju krājumu racionālu izmantošanu, kontrolēt ezeru un to piekrastes antropogēno slodzi, kā arī iegūt papildu līdzekļus zivju krājumu pavairošanai un aizsardzībai. Katru gadu tiek piesaistīti finanšu līdzekļi no Zivju fonda gan zivju pavairošanas un atražošanas pasākumu, gan zivju aizsardzības pasākumu īstenošanai.

 

Projekta ietvaros tika iegādāti šādi materiāltehniskie līdzekļi: 2 planšetdatori ar klaviatūru, pārnēsājamais printeris, eholote, divi galvas lukturi, un viens LED lukturis.

 

Projektu kopējās izmaksas – EUR 4787.87, no kuriem EUR 695.16 ir pašvaldības līdzfinansējums. 

 

 

Attīstības un plānošanas daļa

Lasīt vairāk...

Zināmas piecas konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” otrajā kārtā tikušās pašvaldības Latgalē

21.11.2020, 14:27

 

Noslēgusies konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” pirmā kārta. Konkursa otrajai kārtai nominētas 25 pašvaldības, piecas katrā plānošanas reģionu pašvaldību grupā. Latgalē uz finālu pretendēs divi no pieciem novadiem: Dagdas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Riebiņu novads.

Konkursa pirmās kārtas rezultāti noteikti pēc iedzīvotāju balsojumā iegūtajiem datiem, kā arī veicot pašvaldību administratīvo datu, dzimstības un migrācijas saldo datu un pašvaldību iesaistes konkursa informatīvajā kampaņā izvērtējumu.

 

Konkursa otrajai kārtai nominētās pašvaldības

 

Kurzemes plānošanas reģions:
Alsungas novads, Brocēnu novads, Durbes novads, Grobiņas novads, Nīcas novads.


Latgales plānošanas reģions:
Dagdas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Riebiņu novads.


Rīgas plānošanas reģions:
Ādažu novads, Ikšķiles novads, Mālpils novads, Olaines novads, Stopiņu novads.


Vidzemes plānošanas reģions:
Cesvaines novads, Kocēnu novads, Naukšēnu novads, Raunas novads, Vecpiebalgas novads.

 

Zemgales plānošanas reģions:
Iecavas novads, Ozolnieku novads, Rundāles novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads.

“Esam pateicīgi iedzīvotājiem par aktīvo dalību šī gada konkursa balsojumā, kurā saņemtas vairāk nekā 57 500 balsis, kā arī komentāri par pašvaldības darbu. Ikviens priekšlikums un atsauksme sniedz ieguldījumu ģimeniskas vides veidošanā Latvijā kopumā. Un tāds arī ir viens no konkursa uzdevumiem – veicināt iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un līdzdalību novadu un pilsētu attīstībā,” skaidro Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.

 

Konkursa otrajā kārtā tiks novērtēti pašvaldības īstenotie atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem un ģimeniskas vides nodrošināšanai, tostarp tiks vērtētas arī iedzīvotāju balsojumā iegūtās atsauksmes, lai izvēlētos desmit konkursa finālistes – visaugstāko novērtējumu saņēmušās pašvaldības (divas katrā plānošanas reģionu pašvaldību grupā). Ar finālā tikušo pašvaldību darbu un to centieniem veidot ģimenēm draudzīgu vidi vērtēšanas komisija tuvāk iepazīsies konkursa noslēdzošajā kārtā, vizīšu laikā. Konkursa laureātu – visaugstāko novērtējumu saņēmušo pašvaldību – godināšana plānota gada nogalē.

 

Vairāk informācijas par konkursu: www.vietagimenei.lv.

 

Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” ir viena no trim ģimeņu atbalsta pasākumiem, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības “3+ Ģimenes karte” Latvijas daudzbērnu ģimenēm.

 

Konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” atbalstītāji: plašākais pakomātu tīkla nodrošinātājs Baltijā “Omniva”, ģimenes uzņēmums “ViKrEm”, Latvijas vecāku organizācija “mammamuntetiem.lv”, CSDD Rīgas Motormuzejs, Atsaucīgo māmiņu forums, mīlētākais saldumu zīmols “Laima”, kinoteātris “CINAMON”, SIA “TZMO Latvija” ar higiēnas preču zīmoliem “Happy”, “Seni”, “Bella” un tirdzniecības centrs “Origo”.

Lasīt vairāk...

GEMOSS grantu konkurss veselīgu, inovatīvu pārtikas produktu izstrādei, ražošanai un attīstīšanai

21.11.2020, 14:39

Izsludināts Gemoss grantu konkurss veselīgu, inovatīvu pārtikas produktu izstrādei, ražošanai un attīstībai. Iniciatīvas mērķis ir sniegt profesionālu atbalstu augstvērtīgu un oriģinālu produktu ideju autoriem un atbalstīt ar resursiem, kas nepieciešami to attīstīšanai, izgatavošanai un ieviešanai tirgū.

 

  1. KONKURSA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

  1. Nolikums nosaka kārtību, kādā interesenti (turpmāk tekstā – Dalībnieks) var piedalīties SIA GEMOSS grantu konkursā veselīgu, inovatīvu pārtikas produktu izstrādei, ražošanai un attīstīšanai (turpmāk tekstā – Konkurss).
  2.  Konkursu rīko SIA GEMOSS, (turpmāk tekstā – Konkursa rīkotājs), juridiskā adrese: Mūkusalas iela 73, Rīga LV-1004.
  3. Konkursa uzvarētāji iegūst granta finansējumu, iespēju projekta attīstīšanai un SIA GEMOSS kā produkta pārdošanas kanālu un biznesa partneri.
  4. Pieteikumu iesniegšanas forma 1. kārtai (turpmāk tekstā – Idejas pieteikums) tiek pieņemta digitālā formā Konkursa rīkotāja mājaslapā www.gemoss.lv. Idejas pieteikuma iesniegšana tiek noteikta no 2020. gada 19. novembra līdz 15. janvārim.
  5. Konkursa rīkotājam ir tiesības Konkursa gaitā grozīt nolikumu, informējot par veiktajām izmaiņām  Konkursa Dalībniekus.
  6. Konkursa rīkotājs ir tiesīgs pārtraukt Konkursa norisi, ja nepārvaramu apstākļu dēļ (force majeure) Konkursu turpināt nav iespējams.

 

  1. KONKURSA MĒRĶIS UN UZDEVUMI

 

  1. Konkursa mērķis: veselīgu, inovatīvu produktu izstrāde no graudaugu un pākšaugu produktiem, riekstiem, sēklām un žāvētiem augļiem.
  2. Konkursa uzdevumi:
    1. Veicināt jaunu produktu izstrādi, kuros izmatoto izejvielu pamatā ir ne mazāk kā 30% graudaugi, pākšaugi, rieksti, sēklas un žāvēti augļi.
    2. Veicināt zināšanu un pieredzes bagātināšanu pārtikas ražošanas industrijā.
    3. Sekmēt produkta izstrādi un pārdošanas kanālu ieguvi.
    4. Dalīties ar zināšanām, pieredzi, tā atbalstot pārtikas ražotājus.

 

  1. KONKURSA DALĪBNIEKU ATBILSTĪBAS NOSACĪJUMI

 

  1. Konkursā var piedalīties:
    1. fiziskas personas, kas apņemas uzsākt saimniecisko darbību vai komercdarbību, ja Konkursa ietvaros tiks pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu un līguma slēgšanu;
    2. juridiskas personas, kas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
  2. Konkursā pieteiktā ideja (produkts) nevar būt pārdošanā mazumtirdzniecības vietās pirms dalības Konkursā un Konkursa norises laikā.
  3. Konkursa rīkotājam ir tiesības atteikt dalību, ja radies interešu konflikts.

 

  1. PIETEIKŠANĀS UN KONKURSA NORISE

 

  1. Dalībai Konkursa 1. kārtā noteiktajā termiņā jāizpilda un jāiesniedz Idejas pieteikums, kas atrodams www.gemoss.lv.
  2. Dalībnieka Idejas pieteikumu vērtē un lēmumu par katras kārtas uzvarētāju apstiprināšanu pieņem Konkursa vērtēšanas komisija. Konkursa vērtēšanas komisijai var tikt piesaistīti ārējie eksperti, kuriem ir nozarei nepieciešama vai atbilstoša kompetence.
  3. Konkursa komisija pēc 1. kārtas Idejas pieteikumu vērtēšanas uz 2. kārtu izvirza 50 Dalībniekus, atbilstoši vērtēšanas rezultātiem.
  4.  Konkursa 2. kārtai Konkursa rīkotājs nosaka termiņu, līdz kuram Dalībnieki iesniedz idejas prototipu un klātienē vai tiešsaistē aizstāv sava produkta ideju (skat. 6.punktu “Konkursa vērtēšanas kritēriji”), prezentējot 1. līmeņa prototipu pēc Konkursa rīkotāja piedāvāta formāta.
  5. Konkursa komisija, izvērtējot Konkursa 2. kārtā iesniegtos prototipus un biznesa ideju prezentācijas, izvirza 10 Dalībniekus, kas saņēmuši augstāko punktu skaitu, uz Konkursa 3. kārtu.
  6. Konkursa 3. kārtas ietvaros Dalībnieki strādā ar SIA GEMOSS profesionāļu komandu, lai pilnveidotu produktu un attīstītu tā tirgus potenciālu. Konkursa rīkotājs organizē jautājumu un atbilžu sesijas par sekojošām tēmām:
    1. produkta recepšu izstrāde, tehnoloģiskās kartes veidošana;
    2. izejvielu izvērtēšana, produktu specifikācijas izstrāde;
    3. finanšu plānošana;
    4. kvalitātes standarti;
    5. ražotnes plānošana, tehnoloģiskās plūsmas, tehniskie risinājumi;
    6. produkta iepakojuma piemērošana, ražošanas plāna sastādīšana;
    7. tirgus izpēte, atbilstošas cenu politikas veidošana;
    8. mārketinga kanālu izvēle un stratēģiskas kampaņas izveide.

 

  1. Par Konkursa uzvarētājiem pasludina trīs 3. kārtas Konkursa Dalībniekus, kuri pēc vērtēšanas kritērijiem saņēmuši vislielāko punktu skaitu (skat. 6.punktu “Konkursa vērtēšanas kritēriji”).
  2. Ja ir vienāds punktu skaits, tad par uzvarētāju lemj Konkursa vērtēšanas komisija ar balsojuma palīdzību. Vienāda balsu sadalījuma rezultātā, izšķirošās balss tiesības pieder Konkursa komisijas priekšsēdētājam.
  3. Paziņojums par Konkursa vērtēšanas komisijas lēmumu tiek sniegts rakstiski, nosūtot elektronisku vēstuli visiem Konkursa 2. un  3. kārtas dalībniekiem uz Konkursa pieteikumā norādīto e-pasta adresi.
  4. Konkursa rīkotājam ir tiesības publicēt informāciju par Konkursa norisi Konkursa rīkotāja mājaslapā un sociālo tīklu platformās un citos medijos.

 

  1. KONKURSA NORISES LAIKS

2020. gada 19. novembris – SIA GEMOSS Grants izsludināšana, 1. kārtas pieteikumu atklāšana;

2021. gada 15. janvāris plkst. 23:59 – Konkrusa 1. kārtas pieteikumu iesūtīšanas termiņa beigas;

2021. gada 16. janvāris - 31. janvāris – Konkursa 1. kārtā iesniegto pieteikumu izvērtēšana;

2021. gada 1. februāris – Konkursa 1. kārtas rezultātu paziņošana;

2021. gada 2. februāris – 22. februāris - Konkursa 2. kārtas 1. līmeņa prototipa izstrāde un gatavošanās idejas prezentēšanai;

2021. gada 23. februāris -  4. marts – Konkursa 2. kārtas 1. līmeņa prototipa iesniegšana un  prezentēšana Konkursa vērtēšanas komisijai;

2021. gada 5. marts – Konkursa 2. kārtas rezultātu paziņošana;

2021. gada 8. marts - 14. maijs – Konkursa 3. kārtas dalībnieku darbs ar SIA GEMOSS ekspertu komandu;

2021. gada 17. maijs - 21. maijs – Konkursa 3. kārtas projekta aizstāvēšana un uzvarētāju paziņošana;

2021. gada 24. maijs - 19. novembris – Konkursa uzvarētāju produktu pilnveidošana un ieviešana tirgū.

6. KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

  1. Konkursa visu kārtu vērtēšana notiek pēc administratīviem un kvalitatīviem kritērijiem.
  2. Administratīvie kritēriji noteikti sekojoši:
    1. Visi pieprasītie informācijas lauki ir aizpildīti;
    2. Informācija ir sagatavota un iesniegta, ievērojot Konkursa rīkotāja katrai kārtai izvirzītos noteikumus.
  3. Ja administratīvie kritēriji nav ievēroti, pieteikums konkursam tālāk netiek izskatīts.
  4. Konkursa 1. kārtas kvalitatīvie vērtēšanas kritēriji ietver šādas sadaļas ar maksimālo punktu skaitu 45:
    1. Produkta inovācija (0-20)
    2. Produkta veselīgums (0-10)
    3. Produkta potenciāls tirgū (0-15)
  5. Konkursa 2. kārtas kvalitatīvie vērtēšanas kritēriji ietver šādas sadaļas ar maksimālo punktu skaitu 100:
    1. Produkta novērtējums (0-20)
    2. Produkta organoleptiskās īpašības (0-20)
    3. Produkta inovācija (0-20)
    4. Produkta veselīgums (0-25)
    5. Produkta potenciāls tirgū (0-15)
  6. Konkursa 3. kārtas kvalitatīvie vērtēšanas kritēriji ietver šādas sadaļas ar maksimālo punktu skaitu 175:
    1. Produkta novērtējums (0-25)
    2. Produkta organoleptiskās īpašības (0-20)
    3. Produkta inovācija (0-20)
    4. Produkta veselīgums (0-25)
    5. Produkta potenciāls tirgū (0-25)
    6. Finanšu aprēķini (0-30)
    7. Projekta realizācijas struktūra un ticamība (0-30)

 

  1. KONKURSA DALĪBNIEKU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

 

  1. Konkursa Dalībnieks ir tiesīgs atsaukt iesniegto Idejas pieteikumu.
  2. Konkursa Dalībnieks ir atbildīgs par sniegtās informācijas patiesumu.
  3. Līgums par finansējuma piešķiršanu tiek noslēgts viena mēneša laikā pēc Konkursa vērtēšanas komisijas lēmuma par Konkursa rezultātiem pieņemšanas. Līdz minētā termiņa beigām Konkursa uzvarētājs:
    1. iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu (VID) par  saimnieciskās darbības reģistrāciju VID;
    2. iesniedz informāciju ar savu komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja bankas norēķinu kontu, uz kuru veikt maksājumus.
  4. Konkursa Dalībniekam projekta īstenošana jāuzsāk uzreiz pēc Līguma par finansējuma piešķiršanu parakstīšanas.
  5. Konkursa Dalībniekam ir pienākums ievērot šo konkursa nolikumu un sasniegt līgumā norādītos rezultātus 3-6 mēnešu laikā pēc līguma slēgšanas, realizējot projekta ieceri.
  6. Konkursa Dalībniekiem neatkarīgi no konkursa rezultātiem nav produkta autortiesības, izņemot gadījumu, kad produkta ideja reģistrēta Latvijas Republikas Patentu valdē.

 

  1. KONKURSA GRANTA PIEŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA

 

  1. Konkursa uzvarētājam piešķirtā finansējuma atbalsta lielums tiek noteikts, pamatojoties uz Konkursa vērtēšanas komisijas lēmumu par Konkursa rezultātiem.
  2. Piešķirtā finansējuma izmaksa:
    1. 70% apmērā no piešķirtā finansējuma par izejvielu un iekārtu iegādi no SIA GEMOSS sortimenta;
    2. 30 % apmērā no piešķirtā finansējuma citiem ar projekta realizāciju saistītiem izdevumiem.
  3. Piešķirtā finansējuma izmaksa tiek veikta 10 (desmit) darba dienu laikā no līguma parakstīšans brīža un maksājuma pieprasījuma dokumenta saņemšanas dienas.
  4. Konkursa rīkotājs patur tiesības neizmaksāt piešķirto finansējumu, ja Konkursa uzvarētājs noteiktajā termiņā:
    1. nav iesniedzis prasīto informāciju;
    2. nav viena mēneša laikā pēc Konkursa rezultātu lēmuma noslēdzis līgumu ar Konkursa rīkotāju.
  5. Konkursa rīkotājs patur tiesības likt atmaksāt izmaksāto finansējuma summu, ja finansējuma saņēmējs:
    1. nav iesniedzis izdevumus apliecinošos dokumentus atbilstoši līgumam;
    2. tam piešķirto finansējumu bez iepriekšējas saskaņošanas izlietojis citu mērķu sasniegšanai, kas nav norādīti līgumā un maksājuma pieprasījumā;
    3. piešķirto finansējumu izlietojis personīgā labuma gūšanai, nevis komercdarbības uzsākšanai un attīstībai;
    4. nav uzsācis finansējuma apgūšanu 3 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas;
    5. nav realizējis projektu līdz 2021. gada 19.novembrim, iepriekš nesaskaņojot pagarinājumu.

 

  1. KONKURSA GRANTA ATBALSTĀMĀS UN NEATBALSTĀMĀS IZMAKSAS

 

  1. Vienam Konkursa uzvarētājam atbalsta summa nepārsniedz EUR 5 000 (pieci tūkstoši eiro). Kopējais grantu konkursā piešķiramais finansējums ir EUR 10 000 (desmit tūkstoši eiro).
  2.  Par atbalstāmām tiek noteiktas izmaksas, kas norādītas 3. kārtas projekta prezentācijā plānoto izmaksu tāmē un atbilst Konkursa nolikumam.
  3.  70% no granta piešķirtajiem līdzekļiem tiek izmantots: izejvielu iegādei un produkta izstrādāšanai un ražošanai  paredzētas tehnikas, aprīkojuma un iekārtu iegādei SIA GEMOSS.
  4.  30% no granta piešķirtajiem līdzekļiem paredzēts izmantot citos pamatotos idejas realizācijas izdevumos, kā piemēram, mārketinga izdevumi; ražošanas, fasēšanas izdevumi; produkta izstrādes izdevumi, t. sk. iepakojuma izstrāde un dizains, produkta testēšana; licenču iegāde; patentu reģistrācija Latvijas Republikas Patentu valdē.
  5.  Par neatbalstāmām izmaksām tiek noteiktas:
    1. izmaksas, kas radušās pirms līguma par finansējuma piešķiršanu noslēgšanas;
    2. energoresursu (elektrības, kurināmā, degvielas u.c.) un komunālo pakalpojumu izmaksas;
    3. telpu nomas izmaksas;
    4. projekta pieteikuma 1. – 3. kārtas sagatavošanas izmaksas;
    5. darba algas.
  6.  Konkursa rīkotājs nepiešķir finansējumu, ja no Konkursa pieteikuma izriet, ka iegādājamās vienības paredzēts izmantot personīgai lietošanai.
  7.  Projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2021.gada 19.novembrim, izņemot, ja ir saskaņots pagarinājums.

 

  1. KONKURSA KONTROLES MEHĀNISMS

 

  1. Pēc projekta īstenošanas Konkursa uzvarētājam jāiesniedz atskaite par naudas līdzekļu izlietojumu, kurai pievienotas izdevumu attaisnojuma dokumentu kopijas, kas apliecina piešķirto līdzekļu izlietojumu atbilstoši līgumam.
Lasīt vairāk...

Dāvini prieku un pārsteigumu Ziemassvētkos!

21.11.2020, 14:35

 

Šis gads nav izņēmums, jo Sociālais uzņēmums Eņģeļa Pasts (www.engelapasts.lv) jau 7. gadu pēc kārtas organizē sociālo projektu “Ziemassvētku vecīša darbnīca 2020”. Neskatoties uz situāciju pasaulē (Covid19), kas skārusi mūs visus un ļoti ietekmējusi mūsu ikdienu, cilvēki sociālās aprūpes centros mīt joprojām un tur būs arī rīt un šajos Ziemassvētkos. Tieši tāpēc mums ir svarīgi to atcerēties un radīt šiem cilvēkiem prieku un pārsteigumu, lai ikdiena kļūst nedaudz vieglāka un priecīgāka.

 

Mums katram ir iespēja piedalīties šī prieka un pārsteiguma radīšanā un iepriecināt cilvēkus sociālās aprūpes centros.

 

Sociālais projekts “Ziemassvētku vecīša darbnīca 2020” ir atvērts no 13.11.2020 un norisināsies līdz 20.12.2020. lai jau pašos Ziemassvētku pasākumos visas dāvaniņas būtu saņemtas centros un gaidītu savus jaunos saimniekus un saimnieces.

 

Ticu, ka mums kopā viss izdosies! Paldies, no sirds, pa dalību sociālajā projektā! Radi to, kas tev ir pa spēkam – Radi prieku!

 

Projekta mājas lapa: www.engelapasts.lv

 

Līga Uzulniece
Eņģeļa pasts vadītāja

Lasīt vairāk...

Norisināsies higiēnisko sejas masku izdale mazaizsargātām personām

16.11.2020, 19:54

 

Ņemot vērā Covid-19 izplatību un nepieciešamību sabiedriskās vietās obligāti valkāt mutes un deguna aizsegu, pašvaldībām tiks izdalīti individuālie aizsarglīdzekļi – higiēniskās sejas maskas, kuras paredzētas mazaizsargātām personām.

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apkopojis 36 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju (CAK) apgādes koordinatoru iesniegto informāciju un Labklājības ministrijas ziņas par pašvaldībām nepieciešamo higiēnisko sejas masku skaitu. Pieprasījums par vairāk nekā 114 000 higiēnisko sejas masku izsniegšanu ir  nosūtīts Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram (VAMOIC), kas organizē higiēnisko sejas masku izsniegšanu CAK nozīmētiem apgādes koordinatoriem, kas tālāk to nodos attiecīgajām pašvaldībām izdalīšanai mazaizsargātām personām, kurām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtību piešķirts trūcīgas personas vai maznodrošinātas personas statuss, kā arī personām, kuras ir tiesīgas saņemt naktspatversmes, patversmes vai aprūpes mājās pakalpojumus vai arī dienas aprūpes centra, dienas centra vai krīzes centra pakalpojumus.

 

Higiēnisko sejas masku izdale CAK sāksies šīs nedēļas nogalē. Ņemot vērā, ka higiēnisko sejas masku piegāde VAMOIC turpināsies arī nākamajā nedēļā un decembrī, izdale tiks sākta ar tām CAK, kurās ir vislielākais mazaizsargāto personu skaits. Plānots, ka pirmās higiēniskās sejas maskas pie mazaizsargātām personām varētu nonākt no 16. līdz 20.novembrim.

 

Lai nodrošinātu koordinētu masku izdali, tā tiks veikta atbilstoši 2020.gada 9.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.380 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem”.

 

 

Plašākai informācijai:

Agrita Vītola

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Lasīt vairāk...

Ekonomikas ministrijas informācija uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par pieņemto MK rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”

16.11.2020, 19:57

 

TIRDZNIECĪBAS CENTRS

Kas ir tirdzniecības centrs?

Ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums) noteikts, ka tirdzniecības centrs ir ēka, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 m2 vai kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

 

Kas drīkst turpināt darbu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. 

 

No iepriekš minētā izriet, ka pārējiem tirdzniecības dalībniekiem un pakalpojuma sniedzējiem, kas nav iekļauti iepriekš minētajā sarakstā, saimnieciskā darbība brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros nav atļauta.

 

Vai tirdzniecības centrā brīvdienās un svētku dienās varēs turpināt darbību finanšu institūcijas (piemēram, bankas, kredītu institūcijas), sporta centri, pasta pakalpojumu sniedzēji, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, remontu servisi, zooveikali un ziedu veikali? 
 

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. 

 

Finanšu institūciju, pasta pakalpojumu sniedzēju, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, remonta servisu, ziedu veikalu darbība nav ietverta Ministru kabineta rīkojumā minēto saimnieciskās darbības aktivitāšu sarakstā, kuras ir atļautas tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās, tādēļ tiem ir jābūt slēgtiem iepriekš minētajā laikā.  

 

Iepriekš minētajā saimnieciskās darbības aktivitāšu sarakstā nav ietverta arī sporta centru darbība, vienlaikus valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā Ministru kabineta rīkojumā sporta treniņu (nodarbību) organizēšanai iekštelpās ir paredzēti atsevišķi nosacījumi. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma 5.17.2.apakšpunktā noteikto sporta treniņi (nodarbības) iekštelpās ir atļauti, ievērojot, ka tie notiek individuāli vai viena sporta speciālista vadībā vienai personai vai personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, ievērojot divu metru distanci, kā arī vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 10 m2 no apmeklētājiem pieejamās sporta norises vietas telpu platības.  

 

Norādāms, ka atļauta ir arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu remonta pakalpojumu sniegšana (saimnieciskā darbība, kas atbilst NACE klasifikācijas kodam 95.1 “Datoru un sakaru iekārtu remonts”) un preču izsniegšana tirdzniecības vietā, ja tās iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. 

 

Vai bankomātu, pakomātu, pašapkalpošanās dzērienu un ēdienu automātu u.tml. automatizētu klientu apkalpošanas iekārtu izvietošana tirdzniecības centrā arī ir uzskatāma par tirdzniecības/pakalpojuma sniegšanas vietu Ministru kabineta rīkojumā ietvertās tirdzniecības centra definīcijas izpratnē un uz to darbību tirdzniecības centrā ir attiecināmi Ministru kabineta rīkojumā minētie darbības ierobežojumi?

 

Automatizētas klientu pašapkalpošanās iekārtas (piemēram, bankomāti, pakomāti, pašapkalpošanās dzērienu un ēdienu automāti) nav uzskatāmas par klasiskām tirdzniecības vietām Ministru kabineta rīkojumā ietvertās tirdzniecības centra definīcijas izpratnē un uz to darbību nav attiecināmi Ministru kabineta rīkojumā un Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" minētie darbības ierobežojumi. 

 

Ja tirdzniecības centrā brīvdienās un svētku dienās ir atvērti, piemēram, 9 veikali no 15, tad tas drīkst turpināt savu darbību?

Ministru kabineta rīkojumā ietvertie kritēriji, kas definē tirdzniecības centru, ir pastāvīgs, nevis mainīgs lielums. Viens no šādiem kritērijiem nosaka, ka par tirdzniecības centru ir uzskatāma ēka, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai un kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Ar jēdzienu “darbojas” plašākā izpratnē ir jāsaprot pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai iekārtotas tirdzniecības vietas tirdzniecības centrā, nevis kāda noteikta tirdzniecības dalībnieka darbība tirdzniecības centrā attiecīgajā laika periodā (piemēram, brīvdienās un svētku dienās). 

 

Fakts, ka vienlaicīgi attiecīgajā laika periodā ir atvērtas un tirdzniecības centrā darbojas tikai 9 tirdzniecības vietas no pavisam tirdzniecības centrā iekārtotajām un tirdzniecībai un/vai pakalpojumu sniegšanai paredzētajām 15 vietām, nav uzskatāms par priekšnoteikumu, lai uz šādu tirdzniecības centru netiktu attiecināti Ministru kabineta rīkojumos noteiktie ierobežojumi tirdzniecības centra darbībai brīvdienās un svētku dienās uz Ministra kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku.

 

PĀRTIKAS VEIKALS

Kā lēmums par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs attiecās uz veikalu/nomnieku, kurš nav pārtikas veikals, bet tajā ir plaukts ar pārtikas precēm un mājražotāju alkoholu? Ir gan licence, gan PVD atļauja.

 

Saskaņā ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE klasifikators) saimnieciskās darbības veikšana, kas saistīta ar dažādu preču mazumtirdzniecību, no kurām galvenās ir pārtikas produkti, dzērieni vai tabaka, tiek klasificēta ar NACE klasifikācijas kodu 47.11 “Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku”. Ekonomikas ministrijas ieskatā iepriekš minēto preču pārdošana būtu uzskatāma par pārtikas veikalu darbību Ministru kabineta rīkojumā ietvertās prasības izpratnē. 

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja attiecīgajā veikalā realizēto preču īpatsvaru galvenokārt veido NACE klasifikācijas kodā 47.11 minētās preces, tad būtu pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotais saimnieciskās darbības veids atbilst jēdzienam pārtikas veikals un uz to nav attiecināmi Ministru kabineta rīkojumā noteiktie ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros. 

 

Vienlaikus, ja tirdzniecības dalībnieks nekvalificējas pārtikas veikala statusam, bet tirdzniecības vietā tostarp pārdod arī pārtikas preces, saskaņā ar Ministra kabineta rīkojumā noteiktajiem ierobežojumiem šāda saimnieciskā darbība brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros nav atļauta.

 

Vai lēmums par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs attiecās uz lielajiem alkoholu veikaliem? 
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 2.pantā ietvertajai pārtikas definīcijai pie pārtikas pieder arī dzērieni, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecība ir atļauta arī brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros. 

 

Kas ietilpst pārtikas veikalu kategorijā? Vai tur ietilpst arī specializētie pārtikas veikali – kā piemēram Laimas šokolādes veikals, Narvesen, Lāči, Salas konditoreja (bulciņas, cepumi utt.)u.c. tamlīdzīgi?

Pārtikas veikalu kategorijā ietilpst arī specializētie pārtikas veikali. Ja attiecīgajā veikalā realizēto preču īpatsvaru galvenokārt veido pārtikas preces, tad būtu pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotais saimnieciskās darbības veids atbilst jēdzienam pārtikas veikals.

 

HIGIĒNAS PREČU VEIKALS

Kas ir higiēnas preču veikals? Vai kosmētika ir higiēnas prece?

Higiēnas preces pēc būtības ir preces, kuru funkcija ir nodrošināt pasākumu kopumu tīrībai un veselības saglabāšanai, savukārt kosmētika ir vairāk saistīta ar skaistumkopšanu un nav tiešā veidā saistāma ar higiēnu vai pirmās nepieciešamības precēm. Attiecīgi par higiēnas preču veikalu būtu uzskatāma tirdzniecības vieta, kurā galvenokārt tiek pārdotas higiēnas preces.

 

DZĪVNIEKU BARĪBAS VEIKALS 

Kas ir dzīvnieku barības veikals?

Ja attiecīgajā veikalā realizēto preču īpatsvaru galvenokārt veido istabas dzīvnieku pārdošana vai tirdzniecība ar precēm, kas saistītas ar dzīvnieku barības nodrošināšanu, tad būtu pamats uzskatīt, ka saimnieciskās darbības veids atbilst jēdzienam dzīvnieku barības veikals.

 

SAIMNIECĪBAS PREČU VEIKALS

Kas ir saimniecības preču veikals?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta rīkojumā nav detalizētāk norādīts, kas šī rīkojuma izpratnē ir uzskatāms par saimniecības preču veikalu, un arī normatīvajos aktos šāds termins netiek lietots un skaidrots, Ekonomikas ministrija par pamatu turpmākai šā termina analīzei izmantos ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1893/2006 izveidoto saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE klasifikators). 

 

Saskaņā ar NACE klasifikatoru saimnieciskās darbības veikšana, kas saistīta ar mēbeļu mazumtirdzniecību; apgaismes ierīču mazumtirdzniecību; mājsaimniecības instrumentu, galda piederumu, māla un stikla trauku, porcelāna un keramikas izstrādājumu mazumtirdzniecību; koka, korķa un pīto izstrādājumu mazumtirdzniecību; neelektrisko mājsaimniecības ierīču mazumtirdzniecību; mūzikas instrumentu un partitūru mazumtirdzniecību; elektrisko drošības sistēmu mazumtirdzniecību un citur neklasificētu mājsaimniecības preču un iekārtu mazumtirdzniecību, tiek klasificēta ar NACE klasifikatora kodu 47.59 “Mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos”. Ekonomikas ministrijas ieskatā iepriekš minēto preču pārdošana tirdzniecības vietā būtu uzskatāma par saimniecības preču veikalu darbību Ministru kabineta rīkojumā ietvertās prasības izpratnē. Ņemot vērā iepriekš minēto, ja attiecīgajā veikalā realizēto preču īpatsvaru galvenokārt veido NACE klasifikatora kodā 47.59 minētās preces, tad būtu pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotais saimnieciskās darbības veids atbilst jēdzienam saimniecības preču veikals. 

 

Vai tirdzniecības vieta, kurā tik pārdotas mēbeles, ir uzskatāma par saimniecības preču veikalu? 

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

 

Par saimniecības preču veikala darbībai pielīdzināmu saimniecisko darbību Ekonomikas ministrijas ieskatā varētu uzskatīt saimniecisko darbību, kas klasificēta ar NACE klasifikatora kodu 47.59 “Mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos” un tostarp ietver mēbeļu mazumtirdzniecību. 

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pamats uzskatīt, ka tirdzniecības vieta, kurā galvenokārt tiek pārdotas mēbeles vai citas zem NACE klasifikatora koda 47.59 minētās preces, ir uzskatāma par saimniecības preču veikalu Ministru kabineta rīkojumā ietvertās prasības izpratnē.

 

TELEKOMUNIKĀCIJAS PREČU UN PAKALPOJUMU VIETAS

 

Kas ir telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Atbilstoši 09.11.2020. COVID OVG sanāksmes protokolā sniegtajiem skaidrojumiem Ministru kabineta rīkojumā ietvertās tiesības brīvdienās un svētku dienās darboties telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām tirdzniecības centros ir attiecināms uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecības un remonta pakalpojumu sniegšanas vietām (saimniecisko darbību, kas atbilst NACE klasifikācijas kodam 47.4 “Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība specializētos veikalos” un NACE klasifikācijas kodam 95.1 “Datoru un sakaru iekārtu remonts”).

 

CITU PREČU TIRDZNIECĪBA

 

Vai lēmums par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs attiecās uz skaistumkopšanas salonu - frizētavu, solāriju?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Skaistumkopšanas salonu darbība neietilpst Ministru kabineta rīkojumā minēto saimnieciskās darbības veidu sarakstā, uz kuriem nav attiecināmi Ministru  kabineta rīkojumā noteiktie ierobežojumi, tādēļ to darbība brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros nav atļauta. 

 

Papildus norādāms, ka atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam ir aizliegta skaistumkopšanas (izņemot friziera pakalpojumus), pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu, sniegšana.

 

Pieņemot, ka veikals apmeklētājiem ir slēgts – vai veikala darbinieki var nodrošināt preču pasūtījumu izsniegšanu caur preču piegādes rampām – piem., sadzīves tehniku, kas iegādāta internetā?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Ņemot vērš iepriekš minēto, brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros ir atļauta iepriekš attālināti, izmantojot distances saziņas līdzekļus (e-komercijā), pasūtītu preču izsniegšana.

 

Vai šī norma par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs attiecināma uz maziem veikaliem ar “jauktu” preču grupu, kur ir gan pārtikas preces, saimniecības un higiēnas preces, bet ir arī citas rūpniecības preces, kas nav noteiktas kā izņēmums?

Tirdzniecības centros darbība brīvdienās un svētku dienās ir ierobežota, izņemot tās tirdzniecības vietas, kurās galvenokārt tiek pārdotas Ministru kabineta rīkojuma 5.7.apakšpunktā minētās preču grupas, t.i. pārtikas preces, zāles (t.sk. veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, grāmatas, preses izdevumi un sabiedriskā transporta braukšanas biļetes (e-taloni), higiēnas un saimniecības preces, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas (t.sk. šo iekārtu remonta pakalpojumi). Vienlaikus atļauta ir arī citu preču izsniegšana, ja tās iegādātas attālināti, izmantojot distances saziņas līdzekļus (e-komercijā).

 

Vai būvniecības preču veikals, kas ir izvietots tirdzniecības centrā un vienlaicīgi tirdzniecības vietā pārdod arī citas preces, tostarp pārtikas un saimniecības preces, kā arī izsniedz preces, kas iegādātas sabiedrības interneta veikalā (izmantojot distances saziņas līdzekļus), drīkst turpināt savu darbību arī brīvdienās un svētku dienās?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

 

Būvniecības preču veikali nav iekļauti Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minēto veikalu sarakstā, kuru darbība ir atļauta tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās. Vienlaikus, ja tirdzniecības vietā, kas atrodas tirdzniecības centrā, galvenokārt tiek pārdotas Ministru kabineta rīkojumā minētās preces (šajā gadījumā pārtikas preces un saimniecības preces), tad būtu pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieks drīkst turpināt savu darbību arī brīvdienās un svētku dienās. Proti, tirdzniecības dalībniekam ir rūpīgi jāizvērtē, kādas preces veido galveno īpatsvaru attiecīgajā tirdzniecības vietā, un izrietoši jāpieņem izsvērts un pamatots lēmums par darbības turpināšanu brīvdienās un svētku dienās, spējot to pamatot arī uzraudzības un kontroles institūcijām.

 

Vienlaikus norādāms, ka brīvdienās un svētku dienās ir atļauta tirdzniecības dalībnieka interneta veikalā iegādāto (pasūtīto) preču izsniegšana tirdzniecības vietā. 

 

Vai uzņēmums drīkst turpināt savu darbību brīvdienās un svētku dienās, ja tas atrodas tirdzniecības centrā un 40% no uzņēmuma preču sortimenta veido saimniecības preces?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

 

Ja tirdzniecības vietā, kas atrodas tirdzniecības centrā, tiek piedāvātas preces, kas galvenokārt neatbilst NACE klasifikācijas kodā 47.59 “Mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos” minētajām precēm, ir pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotais saimnieciskās darbības veids neatbilst jēdzienam saimniecības preču veikals un uz to nav attiecināmi Ministru kabineta rīkojumā noteiktie izņēmumi ierobežojumu nepiemērošanai brīvdienās un svētku dienās. Proti, ja tirdzniecības dalībnieks nekvalificējas saimniecības preču veikala statusam, bet tirdzniecības vietā tostarp tiek pārdotas arī saimniecības preces, saskaņā ar Ministra kabineta rīkojumā noteiktajiem ierobežojumiem šāda saimnieciskā darbība brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros nav atļauta.

 

Vai ir nozīme tam, cik lielu īpatsvaru (procentuāli) kopumā veido piedāvātais preču sortiments tirdzniecības vietā tirdzniecības centrā, kas atbilst Ministru kabineta rīkojuma 5.7.apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētajām realizējamo preču grupām?

Jā, tam ir nozīme, izvērtējot tirdzniecības dalībnieka tiesības turpināt darbību tirdzniecības vietā attiecīgajā tirdzniecības centrā.

 

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. 

 

Nosakot iepriekš minētos ierobežojumus, Ministru kabinets ir vēlējies ierobežot apmeklētāju plūsmu

tirdzniecības centros, lai tādējādi mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības risku tirdzniecības vietās, vienlaikus nodrošinot iespēju iedzīvotājiem iegādāties būtiskākās ikdienas patēriņam nepieciešamās preces. 

 

Attiecīgi, ja tirdzniecības dalībnieka piedāvātais preču sortiments kopumā atbilst Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētajām realizējamām preču grupām (pārtikas precēm, zālēm (t.sk. veterinārām zālēm), optiskiem redzes korekcijas līdzekļiem, dzīvnieku barībai, grāmatām, preses izdevumiem un sabiedriskā transporta braukšanas biļetēm (e-taloniem), higiēnas un saimniecības precēm, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtām (t.sk. šo iekārtu remonta pakalpojumiem)) un tirdzniecības vietā galvenokārt tiek piedāvātas iepriekš minētās preces, bet vienlaikus saimnieciskā darbība nekvalificējas kādam konkrētam Ministru kabineta rīkojuma 5.7 .apakšpunktā minētā veikala statusam, ir pamats uzskatīt, ka pēc būtības tirdzniecības dalībnieka īstenotās tirdzniecības aktivitātes tomēr ir pielīdzināmas 5.7. apakšpunktā minētajai saimnieciskajai darbībai un ir atļautas arī brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centrā.

 

Vai tirdzniecības dalībnieks drīkst pārkārtot preces plauktos vai slēgt attiecīgas tirdzniecības zāles preču nodaļas (liedzot apmeklētāju piekļuvi precēm šajās nodaļās) uz noteiktu laiku (brīvdienās un svētku dienās), lai apmeklētājiem piedāvātais preču sortiments iepriekš minētajā laikā atbilstu saimniecības preču veikala statusam un tādējādi varētu tikt turpināta veikala darbība tirdzniecības centrā? 
Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. 

 

Ministru kabineta rīkojumā noteiktie izņēmumi ierobežojumu nepiemērošanai brīvdienās un svētku dienās ir attiecināmi uz tirdzniecības dalībnieku tirdzniecības centrā, kura īstenotā saimnieciskā darbība pēc būtības ir uzskatāma par pastāvīgu un sistemātisku darbību, kas atbilst kādam no Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minēto veikalu veidiem (šajā gadījumā saimniecības preču veikalam) vai arī kurš pastāvīgi un sistemātiski tirdzniecības vietā piedāvā galvenokārt tikai Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētās realizējamās preču grupas (pārtikas preces, zāles (t.sk. veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, grāmatas, preses izdevumi un sabiedriskā transporta braukšanas biļetes (e-taloni), higiēnas un saimniecības preces, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas (t.sk. šo iekārtu remonta pakalpojumi).  

 

Tirdzniecības vietas īslaicīga pārstrukturizēšana (piemēram, preču sortimenta maiņa plauktos un atsevišķu preču grupu nodaļu slēgšana nolūkā pielāgot tirdzniecības vietā realizējamo preču grozu Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētajām realizējamām preču grupām) uz Ministru kabineta rīkojumā noteikto darbības ierobežojumu laiku tirdzniecības centros (brīvdienās un svētku dienās) nav uzskatāma par priekšnoteikumu, lai uzskatītu, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotā saimnieciskā darbība pēc būtības atbilst un ir pielīdzināma kādam no Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajiem veikalu veidiem. 

 

Vai tiek atļauta tirgošanās tirdzniecības centros pārtikas mājražotājiem jebkurā dienā un amatniekiem tikai darba dienās?

 

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, mājražotāji drīkst pārdot savas saražotās pārtikas preces tirdzniecības centrā arī brīvdienās un svētku dienās. Savukārt tirdzniecība ar amatnieku izstrādājumiem ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks kvalificējas kādam no iepriekš minētajiem veikalu veidiem vai pārdot izstrādājumus, kas galvenokārt atbilst Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētām realizējamo preču grupām.

 

Kā praksē ir piemērojama prasība ievērot 10 m2 uz vienu apmeklētāju (ieskaitot tirgotāja galdu vai nē) tirdzniecība centra gaitenī un kā būtu saprotama 2 metru distances ievērošana starp pircējiem, ja vienam pircējam paredzēti 10 m2?

 

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikta prasība nodrošināt, ka tirdzniecības vietā vienam apmeklētājam ir jāparedz vismaz 10 m2 no apmeklētājiem pieejamās telpu platības un pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties šajā vietā.

 

Ja preču tirdzniecība paredzēta tirdzniecība centra gaitenī, ir pamats uzskatīt, ka tirdzniecības procesu organizatoram tirdzniecības centrā, piešķirot tirdzniecības vietu tirdzniecības dalībniekam, ir jānodrošina, ka tirdzniecības dalībniekam atvēlētās tirdzniecības vietas platība ir vismaz 10 m2 liela (t.sk. ņemot vērā galda izmēru) un apmeklētājam ir nodrošināta iespēja ievērot 2 metru fizisku distanci no pārējiem apmeklētājiem un pārdevēja.

 

Ja tirdzniecības vietai, kurā tiek tirgots plašāks preču klāsts nekā Ministru kabineta ierobežojumos noteikts, tirdzniecības centrā var piekļūt pa atsevišķu ieeju (piem., ieeju no ārpuses – ielas), vai šādas tirdzniecības vietas darbība ir atļauta brīvdienās un svētku dienās? 


Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros ir atļauta tikai pārtikas veikalu, aptieku (tai skaitā veterināro aptieku), optikas veikalu, dzīvnieku barības veikalu, grāmatnīcu, preses tirdzniecības vietu, higiēnas un saimniecības preču veikalu, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietu, kā arī preču izsniegšanas vietu, ja tās iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus, darbība.

Ministru kabineta rīkojumā nav paredzēti citi nosacījumi vai kritēriji (piem., atsevišķa piekļuve tirdzniecības vietai no ārpuses - ielas), pie kuriem būtu atļauta vēl kādas tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas darbība tirdzniecības centrā brīvdienās un svētku dienās.  

 

CITI JAUTĀJUMI

 

Vai tirdzniecības centru slēgšana nedēļas nogalēs skar rūpniecības preču tirgotājus teritorijā, kurai ir piešķirts tirgus statuss saskaņā ar MK noteikumiem Nr.440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”, bet teritoriāli ir saistīta ar tirdzniecības centru.

 

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā noteikto tirdzniecība ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā ir atļauta, vienlaikus tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējam ir noteikts pienākumus tirdzniecības laikā lietot mutes un deguna aizsegu, kā arī ievērot citas epidemioloģiskās drošības prasības.

 

Lūdzam sniegt skaidrojumu par normas par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs pielietojumu maziem tirdzniecības centriem, kur pamata nomnieks-tirgotājs ir pārtikas veikals (RIMI, MEGO, MAXIMA utt.), bet vēl ir vairāki mazi nomnieki, kuri tirgo citas rūpniecības preces, kas nav noteiktas kā izņēmums.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā sniegto tirdzniecības centra skaidrojumu par tirdzniecības centru šī rīkojuma izpratnē ir uzskatāma ēka, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 m2  vai kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Ja attiecīgais tirdzniecības centrs ir pietiekami mazs, lai nekvalificētos iepriekš minētajiem kritērijiem, tad uz to nav attiecināmi Ministru kabineta noteiktie darbības ierobežojumi.

 

Kā pienākums ir izpildīt šīs normas par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs:

a. Tikai tirdzniecības centra pārvaldniekam/ īpašniekam? 

b. Arī tirgotājam/ nomniekam?

Par epidemioloģisko prasību izpildi konkrētā tirdzniecības vietā ir atbildīgs attiecīgais tirgotājs. Līdz ar to tirgotājiem tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir pienākums slēgt attiecīgos veikalus, kas nav noteikti kā izņēmums Ministru kabineta rīkojumā. Tirdzniecības centru pārvaldnieks vai īpašnieks var dot attiecīgus norādījumus par veikalu slēgšanu, ja to paredz noslēgtais nomas līgums. Tirdzniecības centra pārvaldnieks vai īpašnieks ir atbildīgs par epidemioloģisko prasību ievērošanu tirdzniecības centra koplietošanas telpās un pieguļošajā teritorijā.

 

Ministru kabineta rīkojuma 6.punktā ir noteikts, ka fiziskas personas pienākums ir ievērot šā rīkojuma 5.punktā minētās prasības, savukārt pasākuma organizatora vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai personai būtu iespēja tās ievērot. Ekonomikas ministrijas ieskatā ar saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pasākumiem saprotama rīcība, kas veicina epidemioloģisko prasību ievērošanu, piemēram, informatīvu materiālu izvietošana, iespēja tirdzniecības vietas vai tirdzniecības centra apmeklētājam iespēju iegādāties sejas masku, lai tas spētu izpildīt normatīvo aktu prasības.

 

Soda sankcijas par epidemioloģisko prasību neievērošanu nosaka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 21.pants. Saskaņā ar 21.pantu par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

 

Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 360

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"

 

MUTES UN DEGUNA AIZSEGA LIETOŠANA

 

Kas ir mutes un deguna aizsegs noteikumos minēto prasību kontekstā– tikai sejas maska? 
Mutes un deguna aizsegs ir medicīniskā vai nemedicīniskā (higiēniskā) sejas maska vai vizieris, vai vairogs. 

 

Vai tirdzniecības centrā (gaiteņos, ejās u.c. koplietošanas telpās) ir jālieto mutes un deguna aizsegs, ja apmeklētājs neatrodas tirdzniecības telpā?

Noteikumu mērķis ir noteikt papildus epidemioloģiskās drošības prasības vietās, kur novērojama lielāka cilvēku plūsma un tādējādi pastāv lielāks risks Covid-19 vīrusa izplatībai. Tādēļ mutes un deguna aizsega lietošana apmeklētājiem ir obligāta arī tirdzniecības centra publiskajās (koplietošanas) telpās ārpus speciāli iekārtotām tirdzniecības vietām.

 

Vai mutes un deguna aizsegs ir jālieto citās pakalpojuma sniegšanas vietās tirdzniecības centrā, kas nav uzskatāmas par tirdzniecības vietām (piemēram, frizētavās, fitnesa, aerobikas un trenažieru zālēs, kafejnīcās)?
Mutes un deguna aizsegs ir jālieto tirdzniecības vietās (veikalos, tajā skaitā, lielveikalos, pastā, benzīntankā un citās vietās, kur notiek tirdzniecība). Vienlaikus noteikumi šobrīd nenosaka par obligātu pienākumu lietot mutes un deguna aizsegu citās pakalpojumu sniegšanas vietās (telpās). Proti, mutes un deguna aizsega lietošana pārējās pakalpojumu sniegšanai iekārtotās telpās tirdzniecības centrā nav obligāta, bet rekomendējoša.

 

Vai mutes un deguna aizsegs ir jālieto arī tirgū – atklātā teritorijā ar nojumi?
Nē, mutes un deguna aizsegs ir jālieto tikai iekštelpās.

 

Vai mutes un deguna aizsegs tirdzniecības vietā ir jālieto visiem apmeklētājiem?
Mutes un deguna aizsegs ir jālieto visiem apmeklētājiem, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam, kas uzturas tirdzniecības telpās. Tāpat, ja apmeklētājam ir acīm redzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi (piemēram, persona nevar kustināt vienu no rokām vai persona ar demenci u.tml.), kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tad to var nelietot.

 

Vai mutes un deguna aizsegs ir jālieto visiem tirdzniecības uzņēmuma darbiniekiem (arī tiem darbiniekiem, kas nenonāk saskarsmē ar apmeklētāju)?
Mutes un deguna aizsegs obligāti ir jālieto darbiniekiem, kuri nonāk saskarsmē ar apmeklētājiem un no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru.

 

Vai veikala darbinieki (kasieri) var prasīt novilkt sejas masku, lai pārliecinātos par personas identitāti apmeklētājiem, kas iegādājas alkoholiskos dzērienus?
Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par personas vecumu, likumā (Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otrā daļa) ir noteikts pienākums tirgotājam pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu likumā noteiktā pienākuma izpildi, veikala darbiniekiem ir tiesības pieprasīt personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanu un īslaicīgu sejas maskas novilkšanu, lai pārliecinātos par personas identitāti. 

Norādāms, ka konkrētajā situācijā sejas maskas novilkšana personas identitātes pārbaudei ir uzskatāma par īslaicīgu  darbību un, ievērojot arī citus epidemioloģiskās un sociālās distancēšanās piesardzības pasākumus tirdzniecības vietā (piemēram, 2 m distances ievērošana kases zonā un aizsargbarjeras un/vai sejas maskas lietošana pārdevējam), nerada būtiskus papildus epidemioloģiskās drošības riskus tirdzniecības vietā.

 

Uz cik ilgu laiku ir noteikta prasība lietot mutes un deguna aizsegu tirdzniecības vietā?
Prasība lietot mutes un deguna aizsegu tirdzniecības vietā stājas spēkā no š.g. 14.oktobra un tas ir jālieto līdz š.g. 6.novembrim.

 

UZRAUDZĪBA

 

Vai ir noteikta atbildība apmeklētājiem par sejas masku nelietošanu tirdzniecības vietās un 2 m distances neievērošanu no priekšā stāvošā apmeklētāja kases zonā?
Noteikumi šobrīd neparedz administratīvo atbildību par iepriekš minēto prasību neievērošanu. 

 

Kam ir pienākums uzraudzīt, vai apmeklētājs lieto sejas masku tirdzniecības vietās un ievēro 2 m distanci no priekšā stāvošā apmeklētāja kases zonā?
Noteikumos šobrīd nav noteikta uzraudzības un kontroles institūcija, kas nodrošinātu minētās prasības ievērošanas kontroli. Vienlaikus Ekonomikas ministrija aicina tirdzniecības uzņēmumus, apmeklētājus un sabiedrību kopumā uz sociāli atbildīgu rīcību, lai kopīgiem spēkiem (bez represīvu uzraudzības un kontroles instrumentu piemērošanas) ierobežotu turpmāku Covid-19 vīrusa izplatību. 

Lasīt vairāk...

Noslēdzies filozofam un reliģiju pētniekam Robertam Mūkam veltītais jaunrades darbu konkurss

16.11.2020, 19:44

 

Jau 15. reizi Galēnu Kultūrvēstures biedrība sadarbībā ar Roberta Mūka muzeju un Riebiņu novada domi īstenojusi Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts Kultūrkapitāla fonda, A/S Latvijas valsts meži atbalstīto “Latgales kultūras programmas 2020” projektu ”Robertam Mūkam veltītā Latvijas skolu 2.-12. klašu skolēnu jaunrades darbu konkursa organizēšana”. Šī gada konkursa moto bija “Paskaties uz sevi no augšas un tad no apakšas. Ko Tu tur redzi?” /R.Mūks./

 

Konkursa organizēšana šogad bija īsts izaicinājums, jo, ņemot vēra valstī valdošo situāciju, bija grūti paredzēt konkursa dalībnieku aktivitāti. Tomēr, konkursam noslēdzoties, ar prieku varam secināt, ka šogad dalībnieku skaits ir pat nedaudz pieaudzis: konkursam savus darbus iesūtīja 346 skolēni no 72 dažādām Latvijas skolām. Viņus konsultējuši 113 skolotāji-konsultanti.

 

Žūrijas darbs nebūt nebija viegls, jo bija jāpaveic apjomīgs vērtēšanas darbs. Četri žūrijas locekļi bija nemainīgi visās vecuma grupās: bijusī R. Mūka muzeja vadītāja un Goda žūrijas locekle Marta Binduka, Galēnu bibliotēkas vadītāja Anita Kokina, R. Mūka muzeja krājuma glabātāja Inga Skrūzmane-Mičule un R. Mūka muzeja vadītāja Mārīte Upeniece-Skutele. Katrai grupai bija arī savs žūrijas priekšsēdētājs.

 

2.-4. klašu grupa

 

Žūrijas priekšsēdētāja šai grupai bija Riebiņu novada izglītības jautājumu koordinatore Evelīna Visocka. Šajā grupā savus darbiņus iesūtīja 47 skolēni. Darbi bija rakstīti gan dzejā, gan prozā, un viena no konkursa dalībniecēm savu darbiņu bija veidojusi kā komiksu.

 

1. vieta

Beatrise Vosa, 4. kl. Rencēnu pamatskola

Linda Kalniņa, 4. kl. Rencēnu pamatskola

 

2. vieta

Anna Smona, 4. kl. Daudzeses pamatskola

Daniela Losenkova, 4. kl. Mērdzenes pamatskola

Adele Kušķe, 2. kl. Rencēnu pamatskola

Ramona Tkačenko, 3. kl. Rencēnu pamatskola

Filips Māris Dūda Čačs, 3. kl. Varakļānu vidusskola

Jēkabs Urka, 3. kl. Varakļānu vidusskola

 

3. vieta

Iveta Boroņenko, 4. kl. Daugavpils 11. pamatskola

Krista Vītoliņa, 4. kl. Dravnieku pamatskola

Nikola Afoņkina, 3. kl. Dravnieku pamatskola

Amanda Kadakovska, 3.b kl. Kārsavas vidusskola

Liliāna Ivonna Mieze, 3.b kl. Kārsavas vidusskola

Pauls Strods, 4.kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Gabriela Bružuka, 2. kl. Rožupes pamatskola

 

Atzinība:

Edvards Maruss, 4.a kl. Aizkraukles novada vidusskola

Evelīna Laukazīle, 4.a kl. Aizkraukles novada vidusskola

Kristaps Rimša, 4. kl. Galēnu pamatskola

Dagne Urtāne, 3.b Kārsavas vidusskola

Adrians Tihonovs, 4. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Amelia Jēkabsone, 4. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Sabīne Petrova, 4. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Adrians Žavoronkovs, 3.kl. Rencēnu pamatskola

Anda Džeriņa, 4. kl. Rušonas pamatskola

Rūdolfs Mālnieks, 4. kl. Varakļānu vidusskola

Līva Lielbārde, 4. kl. Vecpiebalgas vidusskola

 

5.-7. klašu grupa

Žūrijas priekšsēdētājs grupai – Riebiņu novada domes Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Naglis. Šajā grupā tika iesūtīti 108 darbi. Konkursa dalībnieki savos darbos skatījās uz sevi gan no augšas, gan no apakšas, kā arī vēroja sevi spoguļattēlā, atklājot gan savas pozitīvās īpašības, gan arī tās, ar kurām, varbūt, nemaz tik ļoti nelepojas. Kāds no dalībniekiem pārsteidza žūrijas locekļus, sakomponējot savam dzejolim arī muzikālo pavadījumu.

 

1. vieta

Marija Magdalēna Šēra, 5.kl. Aglonas Katoļu ģimnāzija

 

2.vieta

Terēze Elza Rone, 6.kl. Madlienas vidusskola

Adriana Sinkevičiute, 6.kl. Rencēnu pamatskola

Marta Bruzgule, 6.kl. Viļānu vidusskola

 

3.vieta

Oksana Petrova, 7.kl. Aglonas Katoļu ģimnāzija

Renārs Cakuls, 6.kl. Aglonas vidusskola

Guntra Gibala, 6.kl. Balvu sākumskola

Aleksis Dreijers, 7.kl. Galēnu pamatskola

Martins Vilnis, 7.kl. Jaunjelgavas vidusskola

Adriāna Ozoliņa, 5.kl. Praulienas pamatskola

Līga Zaremba, 6.kl. Raunas vidusskolas Drustu struktūrvienība

Paula Stapulionīte, 5.kl. Rencēnu pamatskola

Emīls Logins, 6.a kl. Viļānu vidusskola

 

Atzinība

Megija Kālīte, 5.kl. Aglonas Katoļu ģimāzija

Agate Misule, 7. kl. Augstkalnes pamatskola

Adriana Ferčuka, 6.kl. Barkavas pamatskola

Marta Elīna Zvīgule, 7.b kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Olivers Vasils, 5.a kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Sofiko Gulua, 6.b kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Alma Vītoliņa, 5. kl. Dravnieku pamatskola

Olivia Dalova, 7.kl. Dravnieku pamatskola

Edīte Rimša, 7.kl. Galēnu pamatskola

Egīls Sprindžs, 5.kl. Galēnu pamatskola

Evelīna Lempa, 7.kl. Galēnu pamatskola

Krista Reinsone, 5.kl. Galēnu pamatskola

Renāte Onužāne, 7.kl. Jaunjelgavas vidusskola

Marta Luguza, 5.c kl. Jelgavas Centra pamatskola

Ieva Stikāne, 6.kl. Jersikas pamatskola

Anete Kasparova, 7.a kl. Jūrmalas Valsts ģimnāzija

Annija Estere Slesere, 6.kl. Kārsavas vidusskola

Rolanta Laganovska, 5.b kl. Kārsavas vidusskola

Sandija Anna Blūma, 6.a kl. Mārupes Valsts ģimnāzija

Kaspars Vasiļjevs, 7.kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Beāte Songailo, 5.kl. Praulienas pamatskola

Augusts Mednis, 5. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Jānis Leja, 7.b kl. Rīgas Juglas vidusskola

Rasa Martinova, 7.b kl. Rīgas Juglas vidusskola

Nikola Lienīte Kaģe, 7. kl. Rožupes pamatskola

Estere Keita Līcīte, 5.kl. Taurupes pamatskola

Elīna Bērziņa, 7.kl. Valdemārpils vidusskola

Karīna Vingre, 6.kl. Varakļānu vidusskola

Māra Melne, 5. kl. Varakļānu vidusskola

Krista Žeiba, 5. kl. Vecpiebalgas vidusskola

Annija Čeire, 6.a kl. Viļānu vidusskola

Linda Zvīdriņa, 5.b kl. Viļānu vidusskola

 

8.-9. klašu grupa

Žūrijas priekšsēdētājs – Riebiņu novada Jauniešu centra “Pakāpieni” vadītājs Oskars Bērziņš. Iesūtīti 97 darbi. Gan šajā, gan arī citās grupā patīkami pārsteidza tas, ka konkursa dalībnieki neaprobežojās tikai ar konkursa organizatoru piedāvāto R. Mūka citātu – konkursa moto, bet paši bija meklējuši, lasījuši un iedziļinājušies arī citos dzejnieka darbos.

 

1. vieta

Krišjānis Rudzāts, 9. kl. Barkavas vidusskola

 

2. vieta

Mariss Kļaviņš, 8. kl. Codes pamatskola

Diāna Roķe, 9. kl. Rencēnu pamatskola

Marta Veismane, 9.a kl. Siguldas Valsts ģimnāzija

Marta Beča, 8. kl. Varakļānu vidusskola

 

3. vieta

Kārlis Keziks, 9.b klase Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Eva Vucenlazdāne, 9. kl. Jaunsilavas pamatskola

Marta Brakanska, 8. kl. Jelgavas Centra pamatskola

Elizabete Ģērmane, 9.a kl. Mālpils novada vidusskola

Ingars Jēkabsons, 9.b kl. Mālpils novada vidusskola

Sanija Juška, 8. kl. Praulienas pamatskola

Katrīna Kate Millere, 9. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Emīls Rencis, 8.a kl. Rīgas Igauņu pamatskola

Lāsma Kalēja, 9. kl. Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle

Oto Veliks, 8. kl. Vaboles vidusskola

 

Atzinība

Adrians Veļčinskis, 8.b kl. Aizkraukles novada vidusskola

Adriana Kušķe, 9.a kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Dāniels Savins, 9.b kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Liene Vasile, 8.a kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Hedviga Mieze, 9. kl. Cēsu Bērzaines pamatskola–attīstības centrs

Sintija Zūzane, 9. kl. Cēsu Bērzaines pamatskola–attīstības centrs

Mariss Kļaviņš, 8. kl. Codes pamatskola

Sofija Fjodorova, 9. kl. Daugavpils 11. pamatskola

Mihalija Geļfande, 8. kl. Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs

Samanta Ruža, 8. kl. Galēnu pamatskola

Kitija Andrejeva, 9. kl. Ikšķiles vidusskola

Margita Gruberte, 8. kl. Jaunjelgavas vidusskola

Andra Vasiļjeva, 9. kl. Jaunsilavas pamatskola

Sintija Ruskule, 9.a kl. Kārsavas vidusskola

Unda Streļča, 9.a kl. Kārsavas vidusskola

Alise Sardiko, 9.c kl. Krāslavas Valsts ģimnāzija

Santa Šīmene, 8.a kl. Ķekavas vidusskola

Markuss Martinkus, 9.c kl. Preiļu 1. pamatskola

Daniels Gucans, 8. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Sabīne Jaške, 9. kl. Rencēnu pamatskola

Aleksandrs Rukmans, 9. kl. Riebiņu vidusskola

Viktorija Nagle, 9. kl. Riebiņu vidusskola

Dace Vilcāne, 9. kl. Rikavas jauno literātu kopa “Dzejas garša”

Rūta Pinkule, 8.b kl. Rīgas 41. vidusskola

Amanda Reča, 9. kl. Rušonas pamatskola

Toms Naglis, 8. kl. Salnavas pamatskola

Loreta Ozola, 9. kl. Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle

Miks Saulītis, 9. kl. Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle

Gita Indra Bērziņa, 8. kl. Vecpiebalgas vidusskola

 

10. – 12. klase

 

Žūrijas priekšsēdētāja: bijusī R. Mūka muzeja vadītāja Marta Binduka. Šajā grupā savus darbus iesūtīja 98 skolēni. Darbi bija daudzveidīgi un savdabīgi – skolēni rakstījuši un vērtējuši gan aktuālās norises mūsdienu sabiedrībā, gan to, kādam jābūt cilvēka ideālam, kā arī meklējuši ceļu uz šo ideālu.

 

1. vieta

Ruta Mazure-Siliņa, 3. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

Sintija Sorokina, 3. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

 

2. vieta

Keita Emīlija Orlovska, 11.b kl. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola

Linda Smilškalne, 12. kl. Madlienas vidusskola

Alise Zālīte, 1. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

Agnese Keita Birzniece, 10.a kl. Valmieras Viestura vidusskola

Megija Gunda Broka, 12.b kl. Viļānu vidusskola

 

3. vieta

Laima Adijāne, 11. b kl. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola

Ginta Ručevska, 11.b kl. Līvānu 1. vidusskola

Indra Pelša, 11. kl. Madonas Valsts ģimnāzija

Elīza Anna Ozola, 12.a kl. Mārupes Valsts ģimnāzija

Samanta Cvetkova, 11. kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Laima Andrijevska, 3. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

 

Atzinība

Elmīra Botore-Tumova, 11.kl. Aglonas vidusskola

Diāna Kataja-Paegle, 11.kl. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola

Lianda Lācgalve, 11. kl. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola

Keita Pfafrode, 11. kl. Daugavpils Valsts ģimnāzija

Arta Romane, 12.kl. Druvas vidusskola

Tīna Gūtmane, 10.kl. Druvas vidusskola

Ance Millere, 12. kl. Ērgļu vidusskola

Elizabete Zariņa, 11. kl. Jaunpiebalgas vidusskola

Marika Popova, 10.a kl. Kārsavas vidusskola

Šarlote Lorija Nagle, 12.a kl. Kārsavas vidusskola

Samanta Prikšāne, 10.b kl. Krāslavas Valsts ģimnāzija

Niks Normunds Zauls, 12.b kl. Limbažu vidusskola

Līga Igovena, 12 b kl. Ludzas pilsētas ģimnāzija

Pēteris Šlosbergs, 12.a kl. Mārupes Valsts ģimnāzija

Kārlis Plusniņš, 12. kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Kristīne Boldaševica, 10. kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Monta Apeināne, 12. kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Trīna Pavloviča, 11.kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Annemarija Šmidkena, 3. kurss Ogres tehnikums

Dinija Krievele, 2. kurss Ogres tehnikums

Laura Grigule, 12. kl. Preiļu 2. vidusskola

Dāvids Vanags, 12. kl. Rēzeknes 5. vidusskola

Renāte Pelša, 3. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

Toms Brēdiķis, 2. kurss Rēzeknes tehnikums

Agnija Jemeļjanova, 10. kl. Riebiņu vidusskola

Daniela Tiltiņa, 11. kl. Valdemārpils vidusskola

Ileāna Halturina, 10. kl. Varakļānu vidusskola

Anna Balode, 12.kl. Vecpiebalgas vidusskola

Marta Logina-Pundure, 11. kl. Vecpiebalgas vidusskola

Māra Kārkliņa, 11. kl. Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums

 

Arī šogad konkursa dalībnieku darbus vērtēja divas viena no otras neatkarīgas žūrijas. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas žūrija sastāvēja no RTA docentes Sandras Murinskas, RTA studiju un zinātņu prorektores Angelikas Juško-Štekeles, RTA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Lolitas Kivlenieces-Kuzņecovas un RTA Sabiedrisko attiecību nodaļas informācijas speciālistes Ingas Kaļvas-Miņinas. Žūrijas atzinību izpelnījās un simpātiju balvas un  diplomus saņēma šādi skolēni:

 

  1. Kārsavas vidusskolas 3. klases skolniece Amanda Kadakovska
  2. Rencēnu pamatskolas 3. klases skolnieks Adrians Žavoronkovs
  3. Mērdzenes pamatskolas 4.klases skolniece Daniela Losenkova
  4. Daugavpils 11. pamatskolas 4.klases skolniece Iveta Boroņenko
  5. Aglonas katoļu ģimnāzijas 5. klases skolniece Marija Magdalēna Šēra
  6. Viļānu vidusskolas 6. klases skolniece Marta Bruzgule
  7. Viļānu vidusskolas 6. klases skolnieks Emīls Logins
  8. Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas 7. klases skolniece Marta Elīna Zvīgule
  9. Riebiņu vidusskolas 7. klases skolnieks Arturs Valters
  10. Praulienas pamatskolas 8. klases skolniece Sanija Juška
  11. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola 8. klases skolnieks  Oskars Bringa
  12. Daugavpils 11. pamatskolas 9. klases skolniecei  Sofija Fjodorova
  13. Preiļu 1. pamatskolas 9. klases skolnieks Markuss Martinkuss
  14. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Restaurācijas izglītības programmas 1. kursa audzēkne Alise Zālīte
  15. Vecpiebalgas vidusskolas 11. klases skolniece Marta Logina-Pundure
  16. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas 11. klases skolniece Nikola Elizabete Mietule
  17. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslu izglītības programmas 3. kursa audzēkne Rute Mazure-Siliņa

 

 

2018. gadā Robertam Mūkam veltītajā jaunrades darbu konkursā tika iedibināta jauna tradīcija – viena īpaša balviņa – “Vidsmuižas Annuža” – kura ietērpta rekonstruētajā 19. gs. 2. puses Vidsmuižas sievas tērpā. Tērpu rekonstruējusi un lellīti darinājusi Galēnu pamatskolas absolvente, biedrības “Latgales etnogrāfiskās vēstniecība” dibinātāja, Kultūras vēstniece Iveta Seimanova. Balva tiek pasniegta attiecīgā gada labākajai skolai - skolai, kura iesūtījusi visvairāk augsti novērtētos darbus. Šogad balviņa aizceļoja uz Rencēnu pamatskolu, kuras skolēni konkursā ieguva divas 1. vietas, četras 2. vietas, vienu 3. vietu un divas Atzinības.

 

Ņemot vērā to, ka valstī izsludināta ārkārtas situācija, konkursa noslēguma pasākums šogad nevarēja norisināties klātienē. Tomēr, lai radītu kaut nelielu klātienes sajūtu, kā arī - lai sniegtu atgriezenisko saiti, žūrijas locekļi bija parūpējušies par iepriekš ierakstītu videosveicienu konkursa dalībniekiem. 13. novembrī plkst. 13:00, kad bija paredzēts konkursa noslēguma pasākums, dalībnieki savos e-pastos saņēma saiti uz video.

 

No sirds pateicamies konkursa atbalstītājiem: Riebiņu novada domei, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijai un personīgi Līvai Ostupei, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai un Kultūras vēstniecei un biedrības “Latgales etnogrāfiskās vēstniecība” dibinātājai Ivetai Seimanovai. Kā arī īpašs paldies Artim Kozlovskim par tehnisko atbalstu, veidojot videosveicienu konkursa dalībniekiem. Paldies par atsaucību un sapratni, labdarību un labvēlību!

 

Paldies sakām arī visiem konkursa dalībniekiem par gaišajiem, sirsnīgajiem darbiem, kurus lasot, raisījās tikai pozitīvas emocijas. Paldies pedagogiem par iedrošināšanu, konsultēšanu, atsaucību un ieguldīto darbu skolēnu radošo spēju izkopšanā!

 

           

Galēnu kultūrvēstures biedrības projekta vadītāja 

Mārīte Upeniece-Skutele

Lasīt vairāk...

1-18 no 1837 jaunumiem

1 2 3 4

...

103