Notikumu kalendārs

    Janvāris    

Novads

Pašvaldība

Tūrisms

Galerija

Jaunumi

Seminārā vēstīs par Latgales tradīciju saglabāšanas un tālāknodošanas izaicinājumiem

25.01.2021

 

Latgales vēstniecībā GORS 25. janvārī norisināsies tiešsaistes seminārs “Tradīciju ilgtspēja mūsdienās”, kas būs noslēdzošais divu semināru cikla “Latgales tradīciju ilgtspēja mūsdienu vidē” pasākums Latgales un citu reģionu kultūras darbiniekiem.

 Semināra dalībnieki informēs un diskutēs par tēmām, kas veltītas izaicinājumiem un praktiskiem risinājumiem tradīciju saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.

 

Par tradicionālo un moderno Latgales keramikā stāstīs Evija Vasilevska, māksliniece, mākslas vēsturniece, lektore Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas vadītāja. Savukārt keramiķi, mākslinieki Olga un Valdis Pauliņi dalīsies Latgales tradicionālās podniecības pārmantojamības pieredzes stāstos. 

 

Ar sieviešu darbiem sētā tradicionālās kultūras kontekstā iepazīstinās tekstilmāksliniece, audēja, rokdarbniece un skolotāja Annele Slišāne, par tradicionālo apģērbu Latgalē un tā popularizēšanu mūsdienās stāstīs Ieva Pīgozne, mākslas zinātņu doktore, kultūrvēsturniece, latviešu apģērba un apavu vēstures  un valkāšanas tradīciju Latvijā pētniece. Par retāk dzirdētu tēmu “Zirgs un zirglietas tradicionālajā kultūrvidē” vēstīs ādas apstrādes un zirglietu izgatavošanas meistare, saimniecības “Apkalnmājas” vadītāja Irēna Baufale.

 

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena seminārā akcentēs sadarbības lomu nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā. Ar stāstījumu “Mūsdienu amatniecības vērtību mājvieta Latgalē, nākotnes izaicinājumi” uzstāsies Marika Rudzīte-Griķe, sociālo un biznesa projektu vadītāja, “Handmade Latgola” koncepta radītāja un virzītāja.

 

Semināru moderēs Marika Zeimule, Kultūras ministrijas Ministra biroja vadītāja, biedrības “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta” valdes priekšsēdētāja, un Līga Kondrāte, Ludzas TIC vadītāja un Latgales reģiona tūrisma asociācijas valdes locekle, “Ludzas amatnieks” vadītāja. Semināra diskusijā piedalīsies arī LNKC direktore Signe Pujāte, biedrības “Latgales tematiskie ciemi” vadītāja Zane Praņevska, ražotnes “Zelma Craft” īpašniece, ādas apstrādes meistare Zelma Pīgožne un Ludzas amatnieku centra vadītājs, amatnieks, projektu vadītājs Ēriks Kondrāts.

 

Seminārs būs skatāms tiešraidē 25. janvārī no pl.11.00 līdz pl.14.15 “Youtube” kanālā “LNKC tiešraides”.

 

Pieteikšanās semināram: ej.uz/21012021Amatnieciba

 

Semināru ciklu “Latgales tradīciju ilgtspēja mūsdienu vidē” organizē LNKC sadarbībā ar biedrību “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”, finansiāli atbalsta Kultūras ministrija un Latgales plānošanas reģions ar mērķi aktualizēt Latgales nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas iespējas. Cikla pirmais seminārs “Tradīciju ilgtspēja: nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas stratēģijas” notika 14.janvārī un ir pieejams skatīšanai “Youtube” kanālā “LNKC tiešraides”.

 

Oskars Zuģickis,

Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators. Tālr. 26565858; oskars@nvoc.lv.

Lasīt vairāk...

NVA piedāvā atbalstu biedrībām, nodibinājumiem un augstākās izglītības iestādēm

22.01.2021

 

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina biedrības, nodibinājumus un augstākās izglītības iestādes (universitātes, akadēmijas, augstskolas un koledžas) pieteikties pasākuma “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība” īstenošanai, iesaistot darbā sabiedrības labā bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot) un bezdarbniekus ar invaliditāti. Pieteikumus pasākuma īstenošanai pieņem visas NVA filiāles visā Latvijā.

 

Biedrībām un nodibinājumiem tā ir iespēja darbā sabiedrības labā iesaistīt centīgus palīgus, bet augstākās izglītības iestādēmiespēja akadēmiskā un pētnieciskā darba veikšanai piesaistīt enerģiskus un perspektīvus studentus. Savukārt NVA reģistrētie jaunieši un bezdarbnieki ar invaliditāti, piedaloties pasākumā, varēs iegūt darbam nepieciešamo pieredzi un attīstīt darba iemaņas.

 

Bezdarbniekam, kas piedalās pasākumā, NVA maksā stipendiju - 10 eiro dienā. Stipendijas apmērs mēnesī tiek aprēķināts atbilstoši nostrādātām dienām. Bezdarbnieks tiek apdrošināts pret nelaimes gadījumiem, NVA apmaksā arī obligātās veselības pārbaudes, ja tās ir paredzētas normatīvajos aktos, kā arī kompensē izdevumus individuālo aizsarglīdzekļu iegādei COVID-19 apdraudējuma mazināšanai. Viena bezdarbnieka iesaistes ilgums pasākumā - no diviem līdz sešiem mēnešiem.

 

Detalizētāka informācija izlasāma NVA tīmekļvietnē.

 

Kā pieteikties pasākuma īstenošanai?

 

1.solis

 

Biedrībām un nodibinājumiem jāaizpilda NVA tīmekļvietnē pieejamais pieteikums, savukārt augstākās izglītības iestādēm jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno arī pielikums.

 

 

Aizpildītais pieteikums jāiesniedz NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā tiks īstenots pasākums. Pieteikums pasākumam jāiesniedz NVA filiālē klātienē vai ar pasta starpniecību, vai elektroniski – parakstot dokumentu ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz NVA filiāles e-pastu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA mājaslapā.

 

Pieteikumus izvērtēs NVA filiāles aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisija un informēs pieteikumu iesniedzējus par pieņemto lēmumu.

 

Pasākums “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros. 2020.gadā 193 bezdarbnieki dalību pasākumā uzsākuši biedrībās un nodibinājumos, bet 49 studenti bezdarbnieki - augstākās izglītības iestādēs.

Lasīt vairāk...

Par zvejas limitiem Riebiņu novada administratīvās teritorijas iekšējos ūdeņos 2021. gadā

20.01.2021

 

Riebiņu novada dome vēlas informēt par Riebiņu novada esošo ūdenstilpņu zvejas tīklu limitiem, uz kuriem var pieteikties no 2021. gada 1. janvāra.

 

 Riebiņu novada ūdenstilpnēs zvejas tīklu limiti: Bicānu ezerā 575 m (tikai murdi), Kategradas ezerā 375 m, Rušona ezerā 4630 m (tikai murdi), Salmeja ezerā 315 m un Zolvas ezerā 1094 m, pārējos ezeros tīklu limiti paliek nemainīgi, tas ir, saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 796 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to  izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 3.11. punkts, kas nosaka, zvejas tīklu limits – 75 metri (kopējais garums) – ezeros, kuri nav minēti šo noteikumu 1. un 3. pielikumā un kuros rūpnieciskā zveja saskaņā ar zveju regulējošiem normatīvajiem aktiem nav aizliegta. Zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 25 metriem no tīklu garuma limita.

 

Zvejas  limiti Riebiņu novada administratīvās teritorijas  iekšējos ūdeņos 2021. gadā

Publiskie ezeri:

01.01.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr. 796 ”Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 7.9.1 apakšpunkts nosaka, ka pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē privātajos un publiskajos ūdeņos katram zvejniekam var iedalīt (vai privāto ūdeņu īpašnieku zvejas limitu sadalē var noteikt) zivju murdu limitu, kas pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu.

Bicānu ezers

575 m – 19 murdi (katrs pa 30 m), zvejas tīkli nav atļauti.

Rušona ezers

4630 m – 154 murdi (katrs pa 30 m), zvejas tīkli nav atļauti.

Ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij:

01.01.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr.796 ”Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 7.9.1 apakšpunkts nosaka, ka zivju murdu limitu, kas vienam zvejniekam pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu, privātajos ūdeņos un Civillikuma I pielikumā minētajos publiskajos ūdeņos. Zivju murdu limitu nosaka, ievērojot šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteikto pārrēķina proporciju no tīklu garuma limita.

Jašas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds).

Kategrades ezers

375 m  (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds).

Eikša ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds).

Kaučera ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds).

Lielā Kurtaša ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds).

Lielā Salkas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds).

Mazā Salkas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds).

Salmeja ezers

315 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds).

Zolvas ezers

1094 m  (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m).

Lielais Ostrovas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m).

Mazais Kurtoša ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m).

Pieniņu ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m).

Spuldziņu ezers

 

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m).

Mazais Ostrovas ezers

 

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m).

Privātie ezeri :

01.01.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr. 796 ”Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 7.9.2 apakšpunkts nosaka, ka pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē privātajos un publiskajos ūdeņos katram zvejniekam var iedalīt tīklu garuma limitu, kas vienam zvejniekam pēc skaita nepārsniedz divus 15 metru garus tīklus.

Lielais Kurtoša ezers 48,8 ha;

Stupānu ezers              32,0 ha;

Sedeža ezers                27,1 ha;

Asaru ezers                 10,4 ha;

Limaņu ezers               7,2 ha;

Meiraukas ezers            5,2 ha;

Rubeņu ezers                5,1 ha;

Palšas ezers                   4,3 ha;

Markovas ezers             2,5 ha;

Gluhoje ezers                2,0ha;

Kovšika ezers                1,8 ha;

Madžutiņa ezers            1,6 ha;

Vašeiņa ezers                1,5 ha;

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m).

Feimaņu ezers

(apsaimnieko Rēzeknes novada pašvaldība)

64 murdi. Par Feimaņu ezera zivju tīklu limitu sadali pašpatēriņa zvejai lūdzam vērsties Rēzeknes novada pašvaldībā.

 

Maksa noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 918 „Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 1.4 punktā noteikto maksu par rūpnieciskās zvejas rīku limita vienību un pamatojoties uz domes 19.04.2016. sēdes lēmumu Nr. 6&3 “Par rūpnieciskās zvejas rīku limita maksas dubultošanu”:

 

  1. Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējos ūdeņos) – EUR 5.70 (pieci eiro 70 centi);
  2. Zivju murds ar sētu, līdz 30 m (iekšējos ūdeņos) – EUR 19.92 (deviņpadsmit eiro 92 centi);
  3. Zivju murds ar sētu, virs 30 m (iekšējos ūdeņos) – EUR 56.92 (piecdesmit seši eiro 92 centi).

 

Iesniegumus par Riebiņu novada ūdenstilpņu zivju tīklu limitu sadali pašpatēriņa zvejai lūdzam iesniegt Riebiņu novada domē.

Iesnieguma PARAUGS.

 

Iesniegumus sūtīt: Saules iela 8, Riebiņi, Riebiņu novads, LV-5326. Tālrunis +371 65324376; +371 25918877, e-pasts: riebini@riebini.lv

Lasīt vairāk...

NVA aicina darba devējus pieteikt algu subsīdiju darbavietas bezdarbniekiem

22.01.2021

 

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties algu subsīdiju atbalstam. Tā ir iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos darbiniekus, nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemot subsīdijas nodarbināto darba algām pirmajos sešos darba attiecību mēnešos. Atbalstam var pieteikties NVA no 2021.gada 22.janvāra līdz 2021.gada 31. decembrim.

 

“Algu subsīdiju atbalsta pasākuma” ietvaros darba devējs sešu mēnešu laikā saņem dotāciju darba algai 50% apmērā no nodarbinātajam bezdarbniekam noteiktās mēneša darba algas. Viena nodarbinātā bezdarbnieka darba algas dotācijas apmērs ir līdz 500 eiro mēnesī. Lai Covid-19 pandēmijas apstākļos mazinātu inficēšanās riskus, NVA finansē arī individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi - līdz 50 eiro vienam nodarbinātajam.

 

Pieteikties algu subsīdiju atbalstam var komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un pašnodarbinātās personas. Algu subsīdijai pieteiktai brīvai darbavietai jābūt reģistrētai NVA pirms pieteikuma iesniegšanas atbalsta saņemšanai.

 

Algu subsīdiju darbavietās tiek nodarbināti bezdarbnieki, kuri pie attiecīgā darba devēja nav bijuši nodarbināti pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā vai arī pie attiecīgā darba devēja iepriekš nav bijuši nodarbināti “Algu subsīdiju atbalsta pasākuma” vai “Pasākumu noteiktām personu grupām” ietvaros. Lai veicinātu pastāvīgu darba vietu izveidi, darba devējam bezdarbnieks ne mazāk kā trīs mēnešus ir jānodarbina arī pēc “Algu subsīdiju atbalsta pasākuma” īstenošanas beigām.

 

“Algu subsīdiju atbalsta pasākumu” Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai NVA īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros. 2020.gadā algu subsīdiju atbalsts tika sniegts 164 darba devējiem, izveidotas 399 darba vietas, pasākumā ietvaros darba attiecības uzsāka 403 bezdarbnieki.

 

Kā darba devējam pieteikties algu subsīdiju darbavietu izveidei?

 

1.solis

Jāreģistrē vakance NVA.  

 

2.solis

Jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA mājaslapā

 

3.solis

Aizpildītais pieteikums jāiesniedz NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas darbavieta. Pieteikumu var nosūtīt arī elektroniski, ja tas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

 

 

Detalizētāka informācija par pasākumu, tā nosacījumiem un dotāciju apmēriem pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā ”Algu subsīdiju atbalsta pasākums” un NVA filiālēs. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Kontakti”.

 

Lasīt vairāk...

Apstiprināts Riebiņu novada 2021. gada budžets

20.01.2021

 

19. janvārī Riebiņu novada domes sēdē videokonferences režīmā tika apstiprināts 2021. gada budžets. Riebiņu novada budžeta ieņēmumu kopējais apjoms 2021. gadā plānots EUR 5 679 415, atlikums uz 01.01.2021. – EUR 577 631. Pamatbudžeta izdevumi 2021. gadā plānoti EUR 5 938 466 apjomā.

 

Budžeta ieņēmumu lielāko daļu veido valsts budžeta transferti, kas ir 59% no visiem ieņēmumiem, nodokļu ieņēmumi – 29%, pašvaldības budžeta transferti – 6%, iestādes ieņēmumi – 5% un nenodokļu ieņēmumi – 1%. Nodokļu ieņēmumos lielākais īpatsvars ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim – 79,1 % jeb EUR 1316169. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījums pašvaldību un valsts budžetā 2021. gadā noteikts attiecīgi 85% / 15% apmērā, tāpēc pašvaldības ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2021. gadā samazināsies. Salīdzinot ar 2020.gadu, plānotais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samazināts par EUR 275 105. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2021. gadā ir plānoti EUR 335 215 jeb 5,9% apmērā no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.

 

Vislielāko īpatsvaru 2021. gada izdevumos paredzēts atvēlēt izglītībai un ekonomiskajai darbībai – 25% katrai jeb EUR 1 466 434 izglītībai un EUR 1 485 974 ekonomiskajai darbībai. Lielākās investīcijas, kas saistītas ar izglītības iestāžu uzturēšanu: paredzēta Riebiņu vidusskolas skolas korpusa ventilācijas sistēmas rekonstrukcija EUR 38 000 apmērā, Galēnu pamatskolas remontdarbos plānots ieguldīt EUR 34 000 un pirmskolas izglītības iestādei “Sprīdītis” katlu mājas apkures katla nomaiņai atvēlēti EUR 9 000. Ar 2021. gada 1. jūliju tiks slēgta Dravnieku pamatskola.

 

Savukārt izdevumu pozīcija – ekonomiska darbība, kam arī atvēlēti 25% no kopējiem budžeta izdevumiem, ietver sevī vairāku mērķu projektu finansēšanu EUR 957 198 apmērā, tāpat finansējums atvēlēts nodarbinātības veicināšanai, autotransportam, būvvaldei, līdzfinansējumiem biedrībām, klientu apkalpošanas centram, jauniešu centram, tūrisma, pievienotās vērtības un dabas resursu nodoklim un citiem izdevumiem.

 

Pašvaldības darbības nodrošināšanai, finanšu vadībai, klientu apkalpošanai un savstarpējiem norēķiniem ar citām pašvaldībām par izglītība, kultūras un sociālās palīdzības pakalpojumiem atvēlēti EUR 1 070 957 jeb 18%.

 

2021. gada budžetā sociālajai aizsardzībai ieplānoti izdevumi ir EUR 725 085 jeb 12% apmērā, bet 10% no kopējā budžeta atvēlēti atpūtai, kultūrai, sportam un reliģijai.

 

Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai un labiekārtošanai paredzēti 8% jeb EUR 486 764. Līdzekļus paredzēts izlietot pagastu komunālo saimniecību uzturēšanai, ielu apgaismošanai, teritoriju labiekārtošanai un ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai, īpašumu apsaimniekošanai un uzmērīšanai, tehnikas uzturēšanai. Lielākās investīcijas paredzētas Riebiņu  pagastā, kur plānots sakārtot apgaismojumu Liepu un Lauku ielā (EUR 25 000), parka estrādes pārkrāsošana (EUR 5 916). Galēnu pagastā ieplānota dubultā virsmas apstrādes pabeigšana Galēnu ciema Bērzu ielā 200 m garumā (EUR 11 000) un apgaismojuma izveide Galēnu parkā (EUR 6 600). Tāpat turpināsies cīņa ar latvāņiem Silajāņu pagastā, atvēlot šim mērķim EUR 2000, kā arī apgaismojuma sakārtošana Silajāņu pagasta Kalna-Zaļajā un Miera ielā.  

 

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ar Valsts kasi, Riebiņu novada domes atmaksājamo aizdevumu apjoms 2021. gadā ir EUR 318 580.

 

Lai sekmētu ražošanas attīstību un uzlabotu dzīves kvalitāti lauku teritorijās tiks pārbūvēta Dārzu iela Galēnu pagasta Lomu ciemā, turpināsies pašvaldības autoceļa Kliškova – Sededži – Stupāni pārbūve. Tāpat uzsākta Riebiņu novada pašvaldības autoceļa Nr. 1  Polkorona – Voveri  km 0,00-3,70 un Rušonas pagasta pašvaldības autoceļa Nr. 13 Kastīre – Geļenova – Šaures  km 4,82 - 6,47 pārbūve.

 

Plānojot un veidojot 2021. gada budžeta projektu, tika ievērots piesardzības princips. Pieejamie resursi tika sadalīti, atbilstoši novada attīstības prioritātēm, nodrošinot budžeta sabalansētību un attīstību veicinošu projektu īstenošanu. 2021. gada budžeta galvenā prioritāte ir infrastruktūras sakārtošana un iestāžu materiāli tehniskās bāzes papildināšana. 2021. gadā pašvaldība, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, turpinās ceļu un ielu rekonstrukcijas Rušonas, Galēnu un Stabulnieku pagastā. Taču pašvaldība ir ņēmusi vērā visu nozaru intereses un centusies sabalansēt pieejamos budžeta līdzekļus tā, lai arī 2021. gadā tās spētu pildīt visas pašvaldībai noteiktās autonomās funkcijas.

 

Jāpiebilst, ka Riebiņu novada budžeta ienākumu un izdevumu sīkāks izklāsts tiks atspoguļots pašvaldības informatīvā izdevuma „Riebiņu novada ziņas” marta numurā.

 

Sabiedrisko attiecību speciālists

Rolands Naglis

Lasīt vairāk...

Sagatavoti izglītojoši materiāli bērniem un jauniešiem par drošību ziemā

20.01.2021

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka  ik gadu ziemā vairāki desmiti cilvēku ielūzt ūdenstilpju ledū un noslīkst. Nereti palīdzība nepieciešama arī bērniem un jauniešiem, tāpēc VUGD ir sagatavojis informatīvo materiālu kopumu par drošību ziemā un bīstamību atrasties uz ūdenstilpju ledus.

 

Šajā ziemā no Latvijas ūdenstilpēm izcelti jau 10 bojāgājuši cilvēki, kuri bija ielūzuši ledū, bet vēl vairāki cilvēki tika izglābti. Situāciju pasliktina tas, ka, redzot pieaugušos uz nedrošā ledus, bērni un jaunieši seko viņu piemēram un dodas uz aizsalušām ūdenstilpēm slidot un pastaigāties.

 

Sagatavoto materiālu mērķis ir izglītot un atgādināt bērniem un jauniešiem par drošību ziemā. Materiālos pieejama izglītojoša informācija par bīstamību atrasties uz ledus, kā arī padomi par to, kā rīkoties, ja redz ledū ielūzušu cilvēku un ko darīt, ja pašam sanāk ielūzt ledū. Šīs zināšanas noderēs ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī viņu vecākiem un pedagogiem.

 

Informatīvie materiāli – prezentācijas, darba lapas, testi – sagatavoti divām vecuma grupām: 1. – 4. klašu audzēkņiem, kā arī 5.klašu skolēniem un vecākiem bērniem un jauniešiem. Sagatavotie materiāli interesantā veidā ļaus izprast svarīgu informāciju, kas saistīta ar drošību ziemā.

 

Visi informatīvie materiāli ir pieejami VUGD tīmekļa vietnes sadaļā Noderīgi – Materiāli par drošību ziemā https://www.vugd.gov.lv/lv/drosiba-ziema.

 

Lai interesants un noderīgs laiks, kas pavadīts uzzinot vairāk par drošību ziemā! Lai drošiem piedzīvojumiem bagāta ziema!

 

 

Plašākai informācijai:

Agrita Vītola

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Lasīt vairāk...

Pārrobežu reģiona invazīvo sugu saraksts aizsargājamām teritorijām

18.01.2021

Projektā “Integrētā pārvaldība un pasākumu kopums, lai mazinātu invazīvo svešzemju sugu negatīvo ietekmi aizsargājamās teritorijās pārrobežu reģionā” iesaistītās valstis - Latvija, Lietuva un Baltkrievija, vienojās par kopīgu pārrobežu reģiona invazīvo sugu sarakstu aizsargājamām teritorijām ar tajā ietvertām 13 augu sugas un 12 dzīvnieku sugām, kuru sastopamība un pārvaldība tiks pētīta.

 

Sabiedrība aicināta iesaistīties un ziņot Daugavpils Universitātei par šīm sugām, ja tās manītas šādas 13 pierobežas aizsargājamās teritorijās:

 

• Teiču dabas rezervāts,

• Rāznas nacionālais parks,

• Dabas parks “Adamovas ezers”,

• Dabas parks “Aiviekstes paliene”,

• Dabas liegums “Grebļukalns”,

• Dabas parks “Sauka”,

• Dabas liegums “Lubānas mitrājs”,

• Dabas liegums “Ojatu ezers”,

• Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”,

• Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme”,

• Dabas liegums “Skujaines un Svētaines ieleja”,

• Dabas parks “Bauska”,

• Aizsargājamā aleja “Blankenfeldes muižas aleja”.

 

Lūgums ziņas sūtīt uz e-pastu maksims.balalaikins@biology.lv, nosūtot organisma fotogrāfiju un informāciju par to.

 

 Lietuvas – Latvijas - Baltkrievijas pārrobežu reģiona invazīvo svešzemju sugu saraksts aizsargājamās teritorijās ir pieejams dokumentā: IAS Common list.

Lasīt vairāk...

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā sākas ziemas uzņemšana

18.01.2021

 

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) līdz 31. janvārim notiek jauno studentu ziemas uzņemšana. Dokumentu var iesniegt attālināti, reģistrējot pieteikumu sistēmā www.rta.lv/register/ Reflektanti pilna laiks studiju programmās var pretendēt uz valsts finansēto budžeta vietu. Kopējais budžeta vietu skaits ziemas uzņemšanā – 42. Nepilna laika studijas ir par maksu. Ir iespēja noformēt Studiju vai studējošā kredītu.

 

 

Ar uzņemšanas nosacījumiem var iepazīties: https://www.rta.lv/uznemsanas_noteikumi Studiju programmu uzskaitījums atrodams: https://www.rta.lv/notikums/901

 

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija kopumā piedāvā 49 studiju programmas pilna un nepilna laika studijām visos līmeņos – pamatstudijās, maģistra un doktora līmenī – trīs fakultātēs – Ekonomikas un pārvaldības; Inženieru fakultātē; Izglītības, valodu un dizaina. Pašlaik RTA studē pāri par 1650 studentiem no Latvijas un ārvalstīm. RTA ir 6. lielākā valsts dibinātā augstākas izglītības iestāde.

 

Moderna studiju vide, mūsdienīgs laboratoriju aprīkojums, draudzīga atmosfēra un pats galvenais – valsts finansētas budžeta vietas pilna laika studijām. RTA ir zinoši pasniedzēji un savas izvēlētās studiju jomas profesionāļi. Vairāk nekā 60% akadēmiskā personāla ir ar doktora zinātnisko grādu.

 

Akadēmijai ir viens no labākajiem tehniskajiem nodrošinājumiem, studentiem ir iespēja veikt laboratorijas darbus modernās laboratorijās ar augstas klases aprīkojumu, darboties izvēlētajā zinātņu jomā, piedalīties konkursos Latvijā un ārzemēs. Akadēmija nodrošina dzīvošanas iespējas dienesta viesnīcā, kā arī stipendijas labākajiem un aktīvākajiem studentiem.

 

RTA Sabiedrisko attiecību nodaļa

E-pasts: san@ru.lv

Lasīt vairāk...

Aktualitātes Riebiņu CB janvārī

13.01.2021

NVA EURES veidos tiešsaistes raidījumu ciklu remigrācijas atbalstam “Esi informēts, atgriežoties Latvijā”

13.01.2021

 

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES darba mobilitātes konsultanti, balstoties uz savu darba pieredzi, veidos remigrācijas jautājumiem veltītu  tiešsaistes raidījumu ciklu “Esi informēts, atgriežoties Latvijā”, lai sniegtu aktuālāko informāciju par atgriešanās iespējām Latvijā un atbildētu uz skatītāju jautājumiem. Tiešsaistes raidījumi, sākot ar 2021.gada 28. janvāri, tiks pārraidīti katra mēneša pēdējā ceturtdienā  plkst.16.00 EURES Latvia Facebook lapā (https://www.facebook.com/eureslatvia).

 

Pirmajā raidījumā skatītāji uzzinās par EURES darba mobilitātes konsultantu pakalpojumiem un  atbalstu remigrantiem. NVA EURES konsultanti informēs par darbībām, kas jāveic mītnes valstī un Latvijā, lai atgriešanās noritētu mierīgi un droši. Tiešsaistes translācijas sekotājiem būs iespēja uzdot jautājumus EURES Latvia Facbook lapas komentāru sadaļā, kā arī vienoties par attālinātu konsultāciju.

 

NVA EURES konsultants Andris Segliņš: “Daudzi Latvijas valstspiederīgie, dzīvojot un strādājot ārvalstīs, apsver iespēju atgriezties Latvijā. Pārcelšanās iemesli ir dažādi: vēlme būt kopā ar ģimeni, alkas pēc Latvijas dabas, ierastās vides, valodas, kā arī vēlme pielietot ārvalstīs iegūtās prasmes un pieredzi, lai izmantotu iespēju uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā. Lai atgriešanās Latvijā noritētu pēc iespējas veiksmīgāk un bez liekām raizēm, ir savlaicīgi jānoskaidro visa nepieciešamā informācija un jāveic vairāki sagatavošanās darbi. Par aizbraukšanu jāinformē attiecīgās ārvalsts iestādes, jāsakārto mantu pārvešanas jautājumi, jānoformē bezdarbnieka pabalsta eksports un citi dokumenti. Tiešsaistes raidījumu cikls “Esi informēts, atgriežoties Latvijā” sniegs informāciju, kas ikvienam Latvijas valstspiederīgajam palīdzēs sagatavoties aizbraukšanai no ārvalsts, ja ir pieņemts lēmums atgriezties Latvijā.”

 

Tiešsaistes raidījumos “Esi informēts, atgriežoties Latvijā” NVA EURES konsultants Andris Segliņš uz sarunu aicinās dažādu nozaru speciālistus, kuri stāstīs par darba iespējām un dzīves apstākļiem Latvijā, kā arī dalīsies savā pieredzē.  Skatītāji tiks informēti par nepieciešamo dokumentu kārtošanu gan ārvalstī pirms aizbraukšanas, gan Latvijā, atgriežoties, par bezdarbnieka pabalsta eksportu, dzīvesvietas deklarēšanu, bērnu pieteikšanu bērnudārzā vai skolā, iegūtās kvalifikācijas atzīšanu un veselības pakalpojumiem Latvijā,  tiks sniegti padomi, kā izveidot CV un uzrakstīt motivācijas vēstuli.

 

 

NVA EURES konsultantu atbalsts pieejams ikvienam!

 

Ja Jums ir papildu jautājumi par darba iespējām Latvijā, sociālo aizsardzību (ģimenes pabalsti, bezdarbnieka pabalsts un tā eksports u.c.) vai starpvalstu nodokļu samaksu, aicinām sazināties ar NVA EURES konsultantiem.

Mājaslapa: www.nva.gov.lv/eures

E-pasts: eures@nva.gov.lv

Facebook: www.facebook.com/eureslatvia/

Linkedin: www.linkedin.com/company/eures-latvia

Piektdienās no 13.00 līdz 15.00 EURES čats:

https://ec.europa.eu/eures/public/chat-with-eures-advisers

Lasīt vairāk...

Foto konkurss

12.01.2021

Notiks 2 semināri nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai

11.01.2021

 

Lai stiprinātu Latgales kultūras dzīves organizatoru un Latgales kultūras biedrību pārstāvju zināšanas nemateriālā kultūras mantojuma un amatniecības prasmju saglabāšanā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, biedrība „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” un Latgales plānošanas reģions 2021. gada 14. un 25.janvārī rīko divus Latgales reģionam nozīmīgus tiešsaistes seminārus "LATGALES TRADĪCIJU ILGTSPĒJA MŪSDIENU VIDĒ".

 

2021. gada 14. janvāra semināra (programma) interesentus aicinām pieteikties interneta vietnē: https://ej.uz/14012021Mantojums .

 

Informācija interesentiem:

Oskars Zuģickis,

Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators, tālr.: 26565858, e-pasts: oskars@nvoc.lv

Lasīt vairāk...

Atcerieties par drošību, apsildot mājokļus!

11.01.2021

 

Iestājoties vēsākam laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņem arvien vairāk izsaukumus uz ugunsgrēkiem, kas saistīti ar apkuri. Ugunsgrēku iespējamie izcelšanās iemesli visbiežāk ir nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana, netīrīti dūmvadi un nevērīgi atstāti degtspējīgi priekšmeti pie vai uz krāsns. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centa prognozes liecina, ka brīvdienās un nākamajā nedēļa gaisa temperatūra būtiski pazemināsies, tādēļ VUGD aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību apsildot mājokļus!

 

Kurinot krāsni, rīkojies apdomīgi!

 

Svarīgākais gada aukstajos mēnešos, kurinot vietējās apkures ierīces, ir ievērot elementāru piesardzību. Aizliets izmantot bojātus dūmvadus un krāsnis, kā arī tās pārkurināt. Ja mājokļa apsildīšanai tiek izmantota malka, jāpārliecinās, ka pagales nepārsniedz kurtuves izmērus. Savukārt kurināmajam un citiem degtspējīgiem materiāliem jāatrodas vismaz 1,2 metru attālumā no kurtuves atveres. Apkures iekārtas virsmai jābūt brīvai no degtspējīgiem materiāliem, piemēram, uz tās nedrīkst žāvēt drēbes un apavus. VUGD aicina, apsildot mājokli, vienmēr uzraudzīt apkures krāsnis un katlus, ja vien to tehniskās ekspluatācijas noteikumi neparedz citādi.

 

Iztīri sodrējus no skursteņa!

 

Ugunsdzēsēji glābēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, samazina apkures ierīces darbības efektivitāti un var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

 

VUGD aicina regulāri apsekot un tīrīt sodrējus no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem. To vislabāk izdarīs skursteņslaucītājs, taču, ja privātmāju saimnieki prot un zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, to var veikt paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem ierasti tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Reizi piecos gados jāveic arī apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt speciālists.

 

Apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi – tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

 

Ievēro piesardzību, izmantojot elektriskos sildītājus!

 

Nereti iedzīvotāji mājokļa apsildīšanai izmanto elektriskās sildierīces. Aicinām pievērst uzmanību ierīču ražotāju instrukcijās paredzētiem drošas lietošanas noteikumiem, piemēram, neapklāt sildierīces vai uz tās žāvēt apģērbu, kā arī neizmantot bojātas elektroierīces, pagarinātājus un kontaktligzdas pat tad, ja bojājums šķiet nenozīmīgs.

 

Dūmu detektors var glābt dzīvību

 

Vistraģiskākie ugunsgrēki notiek naktī, kad cilvēki guļ un nepamana aizdegšanos. Tādēļ mājoklī ir jāuzstāda dūmu detektors, kas ar spalgu skaņas signālu vēstīs par sadūmojumu un ugunsgrēka izcelšanos, dodot iespēju izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.

 

Ikviens iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par savu drošību un to, lai ikdienā tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības, tādēļ VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un līdzcilvēku dzīvībām un jau šodien uzstādīt mājoklī dūmu detektoru! Plašāk par dūmu detektoriem un to uzstādīšanu lasiet: www.vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/ugunsdrosiba/5573-par-dumu-detektoriem

 

Ja tomēr notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvani uz tālruņa numuru 112!

 

Plašākai informācijai:

Agrita Vītola

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Lasīt vairāk...

Aicinām piedalīties pētījumā par administratīvi teritoriālo reformu

11.01.2021

 

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Vadības zinātnes maģistra studiju programmas studente Guna Malinovska savā maģistra darbā veic pētījumu par administratīvi teritoriālo reformu.

Ņemot vērā, ka administratīvi teritoriālā reforma lielākā vai mazākā mērā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi, tāpēc lūdzu Jūsu atbalstu pētījuma tapšanā.

 

Lūgums ovada iedzīvotājiem piedalīties pētījumā  Ikviena novada iedzīvotāja viedoklis ir svarīgs!

 

Aptauja ir pieejama ŠEIT (ja nevar atvērt saiti, tad izmantojiet https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScB-KcaRUfVxPnzqC5A9LOWedQcljeU-vBf1u5FYWNvwJeHOw/viewform?usp=sf_link )

 

Piedalīšanās pētījumā ir brīvprātīga. Aptauja ir anonīma un iegūtie dati tiks izmantoti apkopotā veidā. Pētījuma laikā netiks iegūti un apstrādāti Jūsu personas dati.

 

Jau iepriekš pateicos par ieguldīto laiku un sapratni!

 

Ar cieņu

Guna Malinovska

guna.malinovska@gmail.com

Lasīt vairāk...

Silajāņos iedzīvotāji atjauno gājēju celiņu

06.01.2021

 

Silajāņu pagasta iniciatīvu grupas dalībnieki 2020. gada rudenī ar Riebiņu novada domes finansiālu atbalstu Mazo grantu projekta “Iedzīvotāji veido savu vidi” ietvaros realizēja projektu “Gājēju celiņa atjaunošana Silajāņu ciematā”.

 

Vecais gājēju celiņš, kas atrodas uz divām pašvaldībai piederošām zemes vienībām, un kas ierīkots pašā Silajāņu centrā aptuveni pirms 40 gadiem, jau sen kļuvis par neatņemamu ciemata ainavas sastāvdaļu. Iedzīvotāji to izmanto, lai no autobusa pieturas varētu droši un ērti nokļūt līdz pagasta teritoriālajai pārvaldei un līdz savai dzīvesvietai. Tāpat celiņu izmanto individuālie nūjotāji un pastaigu cienītāji.

 

Silajāņos nav parka, uz kuru var aiziet pastaigā, nav dabas objektu, kas piesaista tūristus, taču sakopta vide ciemata centrā noteikti rada vēlēšanos izbaudīt lauku mieru un palielina tā pievilcību apmeklētājiem, tāpēc projekta ietvaros tika veikti infrastruktūras labiekārtošanas darbi un teritorijas sakārtošana, atjaunojot gan fiziski, gan morāli novecojušu, ar sūnām apaugušu, daudzviet labotu gājēju tiltiņu, kā arī uzstādot tā tuvumā koka soliņu.

 

Lai rekonstruētu un ainaviski pilnveidotu esošo gājēju celiņu un blakusteritoriju, tika nomainītas ietves vecās betona plāksnes pret jaunām 70 metru garumā, tiltiņa vecie koka dēlīši nomainīti pret jauniem.

 

 

Atjaunotu celiņu var izmantot ikviens Silajāņu iedzīvotājs, ikviens viesis, jo celiņš stiepjas gar valsts ceļu pa liepu aleju, kas savieno Silajāņu autobusa pieturu ar pagasta teritoriālo pārvaldi, ar bibliotēku, ar ceļu, ko izmanto gājēji, lai nokļūtu līdz savu māju pagalmiem, tāpēc iedzīvotāju ērtībai bija svarīgi saglabāt esošo gājēju celiņu, un celiņa atjaunošana izmainīja apkārtējo ainavu, kļuva sakopta un droša dēļ pārvietošanās.

 

Projekta kopējās izmaksas – EUR 998.33, no kuriem pašvaldības finansējums – EUR 600.00, bet pašu finansējums un brīvprātīgais darbs – EUR 398.33.

 

Projekta vadītāja

I. Sparāne

Lasīt vairāk...

Noslēdzies Nordplus Junior programmas projekts

06.01.2021

Dravnieku pamatskola (LV) kopā ar projekta partneriem Riebiņu vidusskolu (LV) un Puka skolu (EE) veiksmīgi īstenojuši Nordplus Junior programmas projektu “Zivju nozīmīgā loma mūsu dzīvē” (The significant role of fish in our lives), projekta Nr. NPJR-2019/10139.

 

Šī projekta mērķis bija paplašināt skolēnu zināšanas par vietējos ūdeņos dzīvojošajām zivīm, saprast dabas resursu nozīmi un lomu ikdienā, kā arī apzināties ar tiem saistītos ikviena pienākumus un atbildību. Tā kā šis ir starptautisks projekts, darba valoda galvenokārt bija angļu valoda. Skolēniem tā bija lieliska iespēja pārbaudīt savas prasmes un zināšanas, pilnveidot tās un gūt starptautisku pieredzi darbā ar kaimiņvalsts projekta partneriem.

 

Projekta laikā tika īstenotas 2 mobilitātes aktivitātes katrā no projekta dalībvalstīm, kā arī dažādi pasākumi un konkursi projektā iesaistīto Latvijas un Igaunijas skolu un novadu mērogā. Ņemot vērā neparasto situāciju saistībā ar Covid-19, visas projekta aktivitātes sākot ar 2019. gada pavasari tika jo īpaši rūpīgi plānotas un pielāgotas atbilstoši jaunajiem apstākļiem un ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, tādējādi radot vienlīdz drošu un patīkamu laika pavadīšanas vidi kopīgo projekta mērķu sasniegšanai.

 

Projekta noslēgumā tika izdots sienas kalendārs 2021. gadam ar projekta laikā notikušo pasākumu un aktivitāšu bildēm, kuru autori ir paši projekta dalībnieki. Kalendārs iespiests SIA “Latgales druka” un to saņēmušas ne tikai abu partneru valstu projekta grupas, bet arī mūsu galvenie atbalstītāji, ar kuru palīdzību tika organizētas un veiksmīgi īstenotas projektā plānotās aktivitātes. Atskatoties uz aizvadīto projekta periodu, patiess prieks un gandarījums par kopīgi paveikto darbu un realizētajām idejām, gūtajiem iespaidiem, jaunām zināšanām un pieredzi, kā arī neaizmirstami būs kopā pavadītie brīži un piedzīvotais.

 

 

Projekts tika īstenots ar Ziemeļu Ministru padomes finansējumu un Riebiņu novada pašvaldības līdzfinansējuma atbalstu. Ziemeļu Ministru padomes projekta finansējums EUR 6520,00 piešķirts Nordplus Jauniešu izglītības apakšprogrammas “Mobilitātes aktivitātes” klašu apmaiņas (Nordplus Junior Mobility activity, Class exchange) ietvaros. Projekta realizēšanas termiņš – no 2019. gada augusta līdz 2020. gada decembrim (līdz ar Covid-19 infekcijas izplatību projekta īstenošanas periodam tika piešķirts pagarinājums).

 

Paldies visiem projekta entuziastiem, aktīvajiem dalībniekiem un saprotošajiem atbalstītājiem.

 

Vairāk informācijas pieejams projekta partneru skolu un projekta mājas lapā: https://nordplusfishproject.weebly.com/

 

Projekta vadītāja

Arnita Znotiņa

Lasīt vairāk...

BIOR veiks Latvijas upju inventarizāciju

06.01.2021

 

Valsts zinātniskā institūta "BIOR" vadošie pētnieki uzsākuši darbu pie Latvijas upju ierindošanas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā. Kopumā plānots inventarizēt 19 tūkstošus kilometru Latvijas upju.



Šobrīd, sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistiem, tiek veidots upju saraksts un visas Latvijas upes tiks sadalītas vienu kilometru garos posmos. Par katru upes posmu datubāzē tiks iekļauta pieejamā informācija, piemēram, upes kritums, gultnes substrāts, zemes izmantošanas veids upes krastā. Pētnieki plāno apkopot informāciju par aptuveni 19 tūkstošiem posmu.



Latvijas upju inventarizācija nepieciešama, lai novērtētu upju nozīmi zivju sugu aizsardzībā un faunas daudzveidībā, kā arī saimnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanā. Šāda datu bāze nodrošinātu zinātniski pamatotu upju apsaimniekošanas pasākumu plānošanu un palielinātu upju atjaunošanas pasākumu efektivitāti.



Pirms Latvijas upju inventarizācijas darba uzsākšanas vadošie "BIOR" pētnieki, sadarbībā ar upju apsaimniekošanā iesaistītajām organizācijām, kā arī individuālajiem upju apsaimniekošanas ekspertiem un entuziastiem veica priekšizpēti un apzināja  vērtīgākās zivju sugas. Tāpat tika noteikti nozīmīgākie upju novērtēšanā izmantojamie dati un to avoti.



Par Latvijas upēs nozīmīgākajām zivju sugām tika atzītas ceļotājzivis (lasis, taimiņš, upes nēģis u.c.), citas lašveidīgās zivis (alata un strauta forele), kā arī citas zivis, kuras uzturas salīdzinoši strauji tekošos ar skābekli bagātos ūdeņos. Nozīmīgākie šo sugu stāvokli ietekmējošie faktori ir upju kritums, gultnes substrāts un ūdens temperatūra, kā arī upēs esošie aizsprosti, mazo HES ekspluatācija, upju iztaisnošana un bebru aktivitātes.


Upju inventarizāciju plānots pabeigt līdz šā gada vasarai, pēc tam "BIOR" pētnieki izveidos publiski pieejamu upju sarakstu, kurā tiks apskatīti un uzskaitīti efektīvākie apsaimniekošanas pasākumi. Pieejamais saraksts ļaus racionāli izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, lai veiktu upju atjaunošanu, balstītu uz zinātniski pamatotiem lēmumiem.



Pētījumu valsts zinātniskais institūts "BIOR"  īsteno Latvijas Vides aizsardzības fondu projekta "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā" ietvaros.



Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" ir viens no lielākajiem zinātniskajiem institūtiem Baltijā un vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses jomā. Institūts, balstoties uz inovatīvām pētniecības metodēm, rada praktiski pielietojamas zināšanas tādās jomās kā sabiedrības un vides veselība, pārtika, zivsaimniecība un veterinārmedicīna.




Informāciju sagatavoja:
Ilze Dimante
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior"
Sabiedrisko attiecību vadītāja
 

Lasīt vairāk...

“Vilkvālēs” dzimst jaunas idejas!

06.01.2021

 

Riebiņu novada domes “Uzņēmēju grantu konkursa 2020” ietvaros tika piešķirts finansējums projektam “Kokapstrādes iekārtu iegāde uzņēmējdarbības uzsākšanai inovatīvu produktu ražošanai”.

 

Projekta mērķis – uzsākt un īstenot uzņēmējdarbību, radot jaunus un inovatīvus produktus, tādējādi nodrošinot uzņēmējdarbības attīstību un ienākuma līmeņa celšanos. Riebiņu novada Stabulnieku pagasta Cepernieku “Vilkvālēs” notika projekta aktivitāšu īstenošana.

 

 

Projekta ietvaros tika iegādātas iekārtas, lai varētu īstenot plānotās aktivitātes: kopējošā koka virpa, biezumēvele, skaidu nosūcējs, ekscentriskā slīpmašīna, asināšanas iekārta un 4 līmspiedes. Kopējās projekta izmaksas ir  EUR 2400,00, no tiem līdzfinansējums EUR 400,00 apmērā, kas tika segts no saviem līdzekļiem.

 

 

Pamazām tiek uzsākta netradicionālu interjera un dizaina priekšmetu gatavošana, virpotu trauku un sīko kokizstrādājumu gatavošana, izmantojot epoksīdsveķus un dabas materiālus. Nākotnē tiek plānota uzņēmējdarbības paplašināšanās. Paldies Riebiņu novada domei par piešķirto atbalstu.

 

Projekta īstenotājs

V. Gudļevskis

Lasīt vairāk...

COVID-19 testam var pieteikties "BIOR" testēšanas punktos Rīgā un Latgalē

04.01.2021

 

Ņemot vērā, ka tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas vienotais Covid-19 analīžu pieteikšanās tālrunis  8303, iedzīvotājus, kuriem nepieciešams veikt COVID-19 testu, aicinām zvanīt uz valsts institūta "BIOR" testēšanas punktiem.

Lai pieteiktos COVID-19 testam, aicinām iepriekš zvanīt uz tālruni 28369560 vai sūtīt SMS. Tāpat COVID-19 testēšanai ir iespēja pieteikties elektroniski mājas lapā www.bior.lv aizpildot pieteikšanās formu vai sūtot pieteikumu uz e-pastu covid@bior.lv.

 

COVID-19 paraugu noņemšana tiek nodrošināta divos testēšanas punktos Rīgā Lejupes ielā 3, Rēzeknē Liepu ielā 33 un Daugavpilī Varšavas ielā 24.

 

Valsts zinātniskais institūts "BIOR" ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā. Institūts, balstoties uz inovatīvām pētniecības metodēm, rada praktiski pielietojamas zināšanas tādās jomās kā sabiedrības un vides veselība, pārtika, zivsaimniecība un veterinārmedicīna.

 

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dimante

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior"

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Lasīt vairāk...

2021. gada 1. janvārī sāk darboties vienotais nodokļu konts

04.01.2021

 

2021. gada 1. janvārī līdzšinējo vairāk nekā 40 nodokļu kontu vietā visus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos iekšzemes nodokļus[1] var maksāt vienā kontā, turklāt to var izdarīt, aizpildot tikai vienu maksājuma uzdevumu. Tas ievērojami mazina iespēju kļūdas dēļ ieskaitīt nodokļu maksājumu tam neatbilstošā kontā.

 

Līdz ar vienotā nodokļu konta ieviešanu tiek vienkāršota nodokļu nomaksas kārtība un mainīti vairāku nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņi:

 

Visiem VID administrētajiem regulāro iekšzemes nodokļu maksājumiem noteikts viens gala termiņš – 23. datums.

 

Līdz ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā mainās kārtība, kādā veiktie maksājumi tiek novirzīti saistību segšanai[3]. Maksājot nodokļus vienotajā nodokļu kontā, kopējā summa automātiski tiek sadalīta un novirzīta samaksai – atbilstoši tiem nodokļu veidiem, kuru samaksas termiņš ir iestājies. Vispirms tiek segtas senākās saistības (FIFO princips). Līdz ar to maksājuma uzdevuma mērķa laukā nav nepieciešams uzskaitīt visus nodokļus un nodevas, kas iekļautas aprēķinātajā summā. Lai maksājums segtu noteiktu saistību, obligāti ir jānorāda tikai tādi identifikatori, kas nav piešķirti saistībā ar nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu un labprātīgās nomaksas grafiku.

 

Informāciju par to, kādi nodokļi no vienotajā kontā iemaksātās summas ir samaksāti un kādas ir nākotnes saistības, varēs noskaidrot Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kur būs pieejama jauna sadaļa “Maksājumu un nomaksas stāvoklis”.

 

Pārejas posmā 2021.gadā uz līdzšinējiem kontiem kļūdaini veiktie maksājumi tiks novirzīti uz vienoto kontu un apstrādāti atbilstoši jaunajai kārtībai.

 

Lai uzsāktu darbu ar vienoto kontu, VID veic apjomīgus modernizācijas darbus, līdz ar to var būt īslaicīgi traucēta VID IS pieejamība.

 

Ar plašāku informācija par vienoto nodokļu kontu varat iepazīties tīmekļa vietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Vienotais nodokļu konts”.

 

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 un izvēlēties tēmu “Vienotais nodokļu konts”.

 

[1] Muitas maksājumu samaksas kārtība un konti nemainās. Vienotajā nodokļu kontā tos plānots ieskaitīt, sākot ar 2023. gadu.

[2] Pašnodarbinātas personas ziņojums, kas jāsniedz saimnieciskās darbības veicējam, autoratlīdzības saņēmējam, iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja – ārvalstnieka, kuri nodokļus maksā paši.

Lasīt vairāk...
Visi jaunumi