Notikumu kalendārs

    Novembris    

Novads

Pašvaldība

Tūrisms

Galerija

Jaunumi

Zināmas piecas konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” otrajā kārtā tikušās pašvaldības Latgalē

21.11.2020

 

Noslēgusies konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” pirmā kārta. Konkursa otrajai kārtai nominētas 25 pašvaldības, piecas katrā plānošanas reģionu pašvaldību grupā. Latgalē uz finālu pretendēs divi no pieciem novadiem: Dagdas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Riebiņu novads.

Konkursa pirmās kārtas rezultāti noteikti pēc iedzīvotāju balsojumā iegūtajiem datiem, kā arī veicot pašvaldību administratīvo datu, dzimstības un migrācijas saldo datu un pašvaldību iesaistes konkursa informatīvajā kampaņā izvērtējumu.

 

Konkursa otrajai kārtai nominētās pašvaldības

 

Kurzemes plānošanas reģions:
Alsungas novads, Brocēnu novads, Durbes novads, Grobiņas novads, Nīcas novads.


Latgales plānošanas reģions:
Dagdas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Riebiņu novads.


Rīgas plānošanas reģions:
Ādažu novads, Ikšķiles novads, Mālpils novads, Olaines novads, Stopiņu novads.


Vidzemes plānošanas reģions:
Cesvaines novads, Kocēnu novads, Naukšēnu novads, Raunas novads, Vecpiebalgas novads.

 

Zemgales plānošanas reģions:
Iecavas novads, Ozolnieku novads, Rundāles novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads.

“Esam pateicīgi iedzīvotājiem par aktīvo dalību šī gada konkursa balsojumā, kurā saņemtas vairāk nekā 57 500 balsis, kā arī komentāri par pašvaldības darbu. Ikviens priekšlikums un atsauksme sniedz ieguldījumu ģimeniskas vides veidošanā Latvijā kopumā. Un tāds arī ir viens no konkursa uzdevumiem – veicināt iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un līdzdalību novadu un pilsētu attīstībā,” skaidro Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.

 

Konkursa otrajā kārtā tiks novērtēti pašvaldības īstenotie atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem un ģimeniskas vides nodrošināšanai, tostarp tiks vērtētas arī iedzīvotāju balsojumā iegūtās atsauksmes, lai izvēlētos desmit konkursa finālistes – visaugstāko novērtējumu saņēmušās pašvaldības (divas katrā plānošanas reģionu pašvaldību grupā). Ar finālā tikušo pašvaldību darbu un to centieniem veidot ģimenēm draudzīgu vidi vērtēšanas komisija tuvāk iepazīsies konkursa noslēdzošajā kārtā, vizīšu laikā. Konkursa laureātu – visaugstāko novērtējumu saņēmušo pašvaldību – godināšana plānota gada nogalē.

 

Vairāk informācijas par konkursu: www.vietagimenei.lv.

 

Konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” ir viena no trim ģimeņu atbalsta pasākumiem, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības “3+ Ģimenes karte” Latvijas daudzbērnu ģimenēm.

 

Konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” atbalstītāji: plašākais pakomātu tīkla nodrošinātājs Baltijā “Omniva”, ģimenes uzņēmums “ViKrEm”, Latvijas vecāku organizācija “mammamuntetiem.lv”, CSDD Rīgas Motormuzejs, Atsaucīgo māmiņu forums, mīlētākais saldumu zīmols “Laima”, kinoteātris “CINAMON”, SIA “TZMO Latvija” ar higiēnas preču zīmoliem “Happy”, “Seni”, “Bella” un tirdzniecības centrs “Origo”.

Lasīt vairāk...

GEMOSS grantu konkurss veselīgu, inovatīvu pārtikas produktu izstrādei, ražošanai un attīstīšanai

21.11.2020

Izsludināts Gemoss grantu konkurss veselīgu, inovatīvu pārtikas produktu izstrādei, ražošanai un attīstībai. Iniciatīvas mērķis ir sniegt profesionālu atbalstu augstvērtīgu un oriģinālu produktu ideju autoriem un atbalstīt ar resursiem, kas nepieciešami to attīstīšanai, izgatavošanai un ieviešanai tirgū.

 

  1. KONKURSA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

  1. Nolikums nosaka kārtību, kādā interesenti (turpmāk tekstā – Dalībnieks) var piedalīties SIA GEMOSS grantu konkursā veselīgu, inovatīvu pārtikas produktu izstrādei, ražošanai un attīstīšanai (turpmāk tekstā – Konkurss).
  2.  Konkursu rīko SIA GEMOSS, (turpmāk tekstā – Konkursa rīkotājs), juridiskā adrese: Mūkusalas iela 73, Rīga LV-1004.
  3. Konkursa uzvarētāji iegūst granta finansējumu, iespēju projekta attīstīšanai un SIA GEMOSS kā produkta pārdošanas kanālu un biznesa partneri.
  4. Pieteikumu iesniegšanas forma 1. kārtai (turpmāk tekstā – Idejas pieteikums) tiek pieņemta digitālā formā Konkursa rīkotāja mājaslapā www.gemoss.lv. Idejas pieteikuma iesniegšana tiek noteikta no 2020. gada 19. novembra līdz 15. janvārim.
  5. Konkursa rīkotājam ir tiesības Konkursa gaitā grozīt nolikumu, informējot par veiktajām izmaiņām  Konkursa Dalībniekus.
  6. Konkursa rīkotājs ir tiesīgs pārtraukt Konkursa norisi, ja nepārvaramu apstākļu dēļ (force majeure) Konkursu turpināt nav iespējams.

 

  1. KONKURSA MĒRĶIS UN UZDEVUMI

 

  1. Konkursa mērķis: veselīgu, inovatīvu produktu izstrāde no graudaugu un pākšaugu produktiem, riekstiem, sēklām un žāvētiem augļiem.
  2. Konkursa uzdevumi:
    1. Veicināt jaunu produktu izstrādi, kuros izmatoto izejvielu pamatā ir ne mazāk kā 30% graudaugi, pākšaugi, rieksti, sēklas un žāvēti augļi.
    2. Veicināt zināšanu un pieredzes bagātināšanu pārtikas ražošanas industrijā.
    3. Sekmēt produkta izstrādi un pārdošanas kanālu ieguvi.
    4. Dalīties ar zināšanām, pieredzi, tā atbalstot pārtikas ražotājus.

 

  1. KONKURSA DALĪBNIEKU ATBILSTĪBAS NOSACĪJUMI

 

  1. Konkursā var piedalīties:
    1. fiziskas personas, kas apņemas uzsākt saimniecisko darbību vai komercdarbību, ja Konkursa ietvaros tiks pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu un līguma slēgšanu;
    2. juridiskas personas, kas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
  2. Konkursā pieteiktā ideja (produkts) nevar būt pārdošanā mazumtirdzniecības vietās pirms dalības Konkursā un Konkursa norises laikā.
  3. Konkursa rīkotājam ir tiesības atteikt dalību, ja radies interešu konflikts.

 

  1. PIETEIKŠANĀS UN KONKURSA NORISE

 

  1. Dalībai Konkursa 1. kārtā noteiktajā termiņā jāizpilda un jāiesniedz Idejas pieteikums, kas atrodams www.gemoss.lv.
  2. Dalībnieka Idejas pieteikumu vērtē un lēmumu par katras kārtas uzvarētāju apstiprināšanu pieņem Konkursa vērtēšanas komisija. Konkursa vērtēšanas komisijai var tikt piesaistīti ārējie eksperti, kuriem ir nozarei nepieciešama vai atbilstoša kompetence.
  3. Konkursa komisija pēc 1. kārtas Idejas pieteikumu vērtēšanas uz 2. kārtu izvirza 50 Dalībniekus, atbilstoši vērtēšanas rezultātiem.
  4.  Konkursa 2. kārtai Konkursa rīkotājs nosaka termiņu, līdz kuram Dalībnieki iesniedz idejas prototipu un klātienē vai tiešsaistē aizstāv sava produkta ideju (skat. 6.punktu “Konkursa vērtēšanas kritēriji”), prezentējot 1. līmeņa prototipu pēc Konkursa rīkotāja piedāvāta formāta.
  5. Konkursa komisija, izvērtējot Konkursa 2. kārtā iesniegtos prototipus un biznesa ideju prezentācijas, izvirza 10 Dalībniekus, kas saņēmuši augstāko punktu skaitu, uz Konkursa 3. kārtu.
  6. Konkursa 3. kārtas ietvaros Dalībnieki strādā ar SIA GEMOSS profesionāļu komandu, lai pilnveidotu produktu un attīstītu tā tirgus potenciālu. Konkursa rīkotājs organizē jautājumu un atbilžu sesijas par sekojošām tēmām:
    1. produkta recepšu izstrāde, tehnoloģiskās kartes veidošana;
    2. izejvielu izvērtēšana, produktu specifikācijas izstrāde;
    3. finanšu plānošana;
    4. kvalitātes standarti;
    5. ražotnes plānošana, tehnoloģiskās plūsmas, tehniskie risinājumi;
    6. produkta iepakojuma piemērošana, ražošanas plāna sastādīšana;
    7. tirgus izpēte, atbilstošas cenu politikas veidošana;
    8. mārketinga kanālu izvēle un stratēģiskas kampaņas izveide.

 

  1. Par Konkursa uzvarētājiem pasludina trīs 3. kārtas Konkursa Dalībniekus, kuri pēc vērtēšanas kritērijiem saņēmuši vislielāko punktu skaitu (skat. 6.punktu “Konkursa vērtēšanas kritēriji”).
  2. Ja ir vienāds punktu skaits, tad par uzvarētāju lemj Konkursa vērtēšanas komisija ar balsojuma palīdzību. Vienāda balsu sadalījuma rezultātā, izšķirošās balss tiesības pieder Konkursa komisijas priekšsēdētājam.
  3. Paziņojums par Konkursa vērtēšanas komisijas lēmumu tiek sniegts rakstiski, nosūtot elektronisku vēstuli visiem Konkursa 2. un  3. kārtas dalībniekiem uz Konkursa pieteikumā norādīto e-pasta adresi.
  4. Konkursa rīkotājam ir tiesības publicēt informāciju par Konkursa norisi Konkursa rīkotāja mājaslapā un sociālo tīklu platformās un citos medijos.

 

  1. KONKURSA NORISES LAIKS

2020. gada 19. novembris – SIA GEMOSS Grants izsludināšana, 1. kārtas pieteikumu atklāšana;

2021. gada 15. janvāris plkst. 23:59 – Konkrusa 1. kārtas pieteikumu iesūtīšanas termiņa beigas;

2021. gada 16. janvāris - 31. janvāris – Konkursa 1. kārtā iesniegto pieteikumu izvērtēšana;

2021. gada 1. februāris – Konkursa 1. kārtas rezultātu paziņošana;

2021. gada 2. februāris – 22. februāris - Konkursa 2. kārtas 1. līmeņa prototipa izstrāde un gatavošanās idejas prezentēšanai;

2021. gada 23. februāris -  4. marts – Konkursa 2. kārtas 1. līmeņa prototipa iesniegšana un  prezentēšana Konkursa vērtēšanas komisijai;

2021. gada 5. marts – Konkursa 2. kārtas rezultātu paziņošana;

2021. gada 8. marts - 14. maijs – Konkursa 3. kārtas dalībnieku darbs ar SIA GEMOSS ekspertu komandu;

2021. gada 17. maijs - 21. maijs – Konkursa 3. kārtas projekta aizstāvēšana un uzvarētāju paziņošana;

2021. gada 24. maijs - 19. novembris – Konkursa uzvarētāju produktu pilnveidošana un ieviešana tirgū.

6. KONKURSA VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

  1. Konkursa visu kārtu vērtēšana notiek pēc administratīviem un kvalitatīviem kritērijiem.
  2. Administratīvie kritēriji noteikti sekojoši:
    1. Visi pieprasītie informācijas lauki ir aizpildīti;
    2. Informācija ir sagatavota un iesniegta, ievērojot Konkursa rīkotāja katrai kārtai izvirzītos noteikumus.
  3. Ja administratīvie kritēriji nav ievēroti, pieteikums konkursam tālāk netiek izskatīts.
  4. Konkursa 1. kārtas kvalitatīvie vērtēšanas kritēriji ietver šādas sadaļas ar maksimālo punktu skaitu 45:
    1. Produkta inovācija (0-20)
    2. Produkta veselīgums (0-10)
    3. Produkta potenciāls tirgū (0-15)
  5. Konkursa 2. kārtas kvalitatīvie vērtēšanas kritēriji ietver šādas sadaļas ar maksimālo punktu skaitu 100:
    1. Produkta novērtējums (0-20)
    2. Produkta organoleptiskās īpašības (0-20)
    3. Produkta inovācija (0-20)
    4. Produkta veselīgums (0-25)
    5. Produkta potenciāls tirgū (0-15)
  6. Konkursa 3. kārtas kvalitatīvie vērtēšanas kritēriji ietver šādas sadaļas ar maksimālo punktu skaitu 175:
    1. Produkta novērtējums (0-25)
    2. Produkta organoleptiskās īpašības (0-20)
    3. Produkta inovācija (0-20)
    4. Produkta veselīgums (0-25)
    5. Produkta potenciāls tirgū (0-25)
    6. Finanšu aprēķini (0-30)
    7. Projekta realizācijas struktūra un ticamība (0-30)

 

  1. KONKURSA DALĪBNIEKU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

 

  1. Konkursa Dalībnieks ir tiesīgs atsaukt iesniegto Idejas pieteikumu.
  2. Konkursa Dalībnieks ir atbildīgs par sniegtās informācijas patiesumu.
  3. Līgums par finansējuma piešķiršanu tiek noslēgts viena mēneša laikā pēc Konkursa vērtēšanas komisijas lēmuma par Konkursa rezultātiem pieņemšanas. Līdz minētā termiņa beigām Konkursa uzvarētājs:
    1. iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu (VID) par  saimnieciskās darbības reģistrāciju VID;
    2. iesniedz informāciju ar savu komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja bankas norēķinu kontu, uz kuru veikt maksājumus.
  4. Konkursa Dalībniekam projekta īstenošana jāuzsāk uzreiz pēc Līguma par finansējuma piešķiršanu parakstīšanas.
  5. Konkursa Dalībniekam ir pienākums ievērot šo konkursa nolikumu un sasniegt līgumā norādītos rezultātus 3-6 mēnešu laikā pēc līguma slēgšanas, realizējot projekta ieceri.
  6. Konkursa Dalībniekiem neatkarīgi no konkursa rezultātiem nav produkta autortiesības, izņemot gadījumu, kad produkta ideja reģistrēta Latvijas Republikas Patentu valdē.

 

  1. KONKURSA GRANTA PIEŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA

 

  1. Konkursa uzvarētājam piešķirtā finansējuma atbalsta lielums tiek noteikts, pamatojoties uz Konkursa vērtēšanas komisijas lēmumu par Konkursa rezultātiem.
  2. Piešķirtā finansējuma izmaksa:
    1. 70% apmērā no piešķirtā finansējuma par izejvielu un iekārtu iegādi no SIA GEMOSS sortimenta;
    2. 30 % apmērā no piešķirtā finansējuma citiem ar projekta realizāciju saistītiem izdevumiem.
  3. Piešķirtā finansējuma izmaksa tiek veikta 10 (desmit) darba dienu laikā no līguma parakstīšans brīža un maksājuma pieprasījuma dokumenta saņemšanas dienas.
  4. Konkursa rīkotājs patur tiesības neizmaksāt piešķirto finansējumu, ja Konkursa uzvarētājs noteiktajā termiņā:
    1. nav iesniedzis prasīto informāciju;
    2. nav viena mēneša laikā pēc Konkursa rezultātu lēmuma noslēdzis līgumu ar Konkursa rīkotāju.
  5. Konkursa rīkotājs patur tiesības likt atmaksāt izmaksāto finansējuma summu, ja finansējuma saņēmējs:
    1. nav iesniedzis izdevumus apliecinošos dokumentus atbilstoši līgumam;
    2. tam piešķirto finansējumu bez iepriekšējas saskaņošanas izlietojis citu mērķu sasniegšanai, kas nav norādīti līgumā un maksājuma pieprasījumā;
    3. piešķirto finansējumu izlietojis personīgā labuma gūšanai, nevis komercdarbības uzsākšanai un attīstībai;
    4. nav uzsācis finansējuma apgūšanu 3 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas;
    5. nav realizējis projektu līdz 2021. gada 19.novembrim, iepriekš nesaskaņojot pagarinājumu.

 

  1. KONKURSA GRANTA ATBALSTĀMĀS UN NEATBALSTĀMĀS IZMAKSAS

 

  1. Vienam Konkursa uzvarētājam atbalsta summa nepārsniedz EUR 5 000 (pieci tūkstoši eiro). Kopējais grantu konkursā piešķiramais finansējums ir EUR 10 000 (desmit tūkstoši eiro).
  2.  Par atbalstāmām tiek noteiktas izmaksas, kas norādītas 3. kārtas projekta prezentācijā plānoto izmaksu tāmē un atbilst Konkursa nolikumam.
  3.  70% no granta piešķirtajiem līdzekļiem tiek izmantots: izejvielu iegādei un produkta izstrādāšanai un ražošanai  paredzētas tehnikas, aprīkojuma un iekārtu iegādei SIA GEMOSS.
  4.  30% no granta piešķirtajiem līdzekļiem paredzēts izmantot citos pamatotos idejas realizācijas izdevumos, kā piemēram, mārketinga izdevumi; ražošanas, fasēšanas izdevumi; produkta izstrādes izdevumi, t. sk. iepakojuma izstrāde un dizains, produkta testēšana; licenču iegāde; patentu reģistrācija Latvijas Republikas Patentu valdē.
  5.  Par neatbalstāmām izmaksām tiek noteiktas:
    1. izmaksas, kas radušās pirms līguma par finansējuma piešķiršanu noslēgšanas;
    2. energoresursu (elektrības, kurināmā, degvielas u.c.) un komunālo pakalpojumu izmaksas;
    3. telpu nomas izmaksas;
    4. projekta pieteikuma 1. – 3. kārtas sagatavošanas izmaksas;
    5. darba algas.
  6.  Konkursa rīkotājs nepiešķir finansējumu, ja no Konkursa pieteikuma izriet, ka iegādājamās vienības paredzēts izmantot personīgai lietošanai.
  7.  Projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2021.gada 19.novembrim, izņemot, ja ir saskaņots pagarinājums.

 

  1. KONKURSA KONTROLES MEHĀNISMS

 

  1. Pēc projekta īstenošanas Konkursa uzvarētājam jāiesniedz atskaite par naudas līdzekļu izlietojumu, kurai pievienotas izdevumu attaisnojuma dokumentu kopijas, kas apliecina piešķirto līdzekļu izlietojumu atbilstoši līgumam.
Lasīt vairāk...

Dāvini prieku un pārsteigumu Ziemassvētkos!

21.11.2020

 

Šis gads nav izņēmums, jo Sociālais uzņēmums Eņģeļa Pasts (www.engelapasts.lv) jau 7. gadu pēc kārtas organizē sociālo projektu “Ziemassvētku vecīša darbnīca 2020”. Neskatoties uz situāciju pasaulē (Covid19), kas skārusi mūs visus un ļoti ietekmējusi mūsu ikdienu, cilvēki sociālās aprūpes centros mīt joprojām un tur būs arī rīt un šajos Ziemassvētkos. Tieši tāpēc mums ir svarīgi to atcerēties un radīt šiem cilvēkiem prieku un pārsteigumu, lai ikdiena kļūst nedaudz vieglāka un priecīgāka.

 

Mums katram ir iespēja piedalīties šī prieka un pārsteiguma radīšanā un iepriecināt cilvēkus sociālās aprūpes centros.

 

Sociālais projekts “Ziemassvētku vecīša darbnīca 2020” ir atvērts no 13.11.2020 un norisināsies līdz 20.12.2020. lai jau pašos Ziemassvētku pasākumos visas dāvaniņas būtu saņemtas centros un gaidītu savus jaunos saimniekus un saimnieces.

 

Ticu, ka mums kopā viss izdosies! Paldies, no sirds, pa dalību sociālajā projektā! Radi to, kas tev ir pa spēkam – Radi prieku!

 

Projekta mājas lapa: www.engelapasts.lv

 

Līga Uzulniece
Eņģeļa pasts vadītāja

Lasīt vairāk...

Norisināsies higiēnisko sejas masku izdale mazaizsargātām personām

16.11.2020

 

Ņemot vērā Covid-19 izplatību un nepieciešamību sabiedriskās vietās obligāti valkāt mutes un deguna aizsegu, pašvaldībām tiks izdalīti individuālie aizsarglīdzekļi – higiēniskās sejas maskas, kuras paredzētas mazaizsargātām personām.

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apkopojis 36 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju (CAK) apgādes koordinatoru iesniegto informāciju un Labklājības ministrijas ziņas par pašvaldībām nepieciešamo higiēnisko sejas masku skaitu. Pieprasījums par vairāk nekā 114 000 higiēnisko sejas masku izsniegšanu ir  nosūtīts Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram (VAMOIC), kas organizē higiēnisko sejas masku izsniegšanu CAK nozīmētiem apgādes koordinatoriem, kas tālāk to nodos attiecīgajām pašvaldībām izdalīšanai mazaizsargātām personām, kurām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtību piešķirts trūcīgas personas vai maznodrošinātas personas statuss, kā arī personām, kuras ir tiesīgas saņemt naktspatversmes, patversmes vai aprūpes mājās pakalpojumus vai arī dienas aprūpes centra, dienas centra vai krīzes centra pakalpojumus.

 

Higiēnisko sejas masku izdale CAK sāksies šīs nedēļas nogalē. Ņemot vērā, ka higiēnisko sejas masku piegāde VAMOIC turpināsies arī nākamajā nedēļā un decembrī, izdale tiks sākta ar tām CAK, kurās ir vislielākais mazaizsargāto personu skaits. Plānots, ka pirmās higiēniskās sejas maskas pie mazaizsargātām personām varētu nonākt no 16. līdz 20.novembrim.

 

Lai nodrošinātu koordinētu masku izdali, tā tiks veikta atbilstoši 2020.gada 9.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.380 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem”.

 

 

Plašākai informācijai:

Agrita Vītola

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Lasīt vairāk...

Ekonomikas ministrijas informācija uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par pieņemto MK rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”

16.11.2020

 

TIRDZNIECĪBAS CENTRS

Kas ir tirdzniecības centrs?

Ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums) noteikts, ka tirdzniecības centrs ir ēka, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 m2 vai kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

 

Kas drīkst turpināt darbu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. 

 

No iepriekš minētā izriet, ka pārējiem tirdzniecības dalībniekiem un pakalpojuma sniedzējiem, kas nav iekļauti iepriekš minētajā sarakstā, saimnieciskā darbība brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros nav atļauta.

 

Vai tirdzniecības centrā brīvdienās un svētku dienās varēs turpināt darbību finanšu institūcijas (piemēram, bankas, kredītu institūcijas), sporta centri, pasta pakalpojumu sniedzēji, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, remontu servisi, zooveikali un ziedu veikali? 
 

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. 

 

Finanšu institūciju, pasta pakalpojumu sniedzēju, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, remonta servisu, ziedu veikalu darbība nav ietverta Ministru kabineta rīkojumā minēto saimnieciskās darbības aktivitāšu sarakstā, kuras ir atļautas tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās, tādēļ tiem ir jābūt slēgtiem iepriekš minētajā laikā.  

 

Iepriekš minētajā saimnieciskās darbības aktivitāšu sarakstā nav ietverta arī sporta centru darbība, vienlaikus valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā Ministru kabineta rīkojumā sporta treniņu (nodarbību) organizēšanai iekštelpās ir paredzēti atsevišķi nosacījumi. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma 5.17.2.apakšpunktā noteikto sporta treniņi (nodarbības) iekštelpās ir atļauti, ievērojot, ka tie notiek individuāli vai viena sporta speciālista vadībā vienai personai vai personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, ievērojot divu metru distanci, kā arī vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 10 m2 no apmeklētājiem pieejamās sporta norises vietas telpu platības.  

 

Norādāms, ka atļauta ir arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu remonta pakalpojumu sniegšana (saimnieciskā darbība, kas atbilst NACE klasifikācijas kodam 95.1 “Datoru un sakaru iekārtu remonts”) un preču izsniegšana tirdzniecības vietā, ja tās iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. 

 

Vai bankomātu, pakomātu, pašapkalpošanās dzērienu un ēdienu automātu u.tml. automatizētu klientu apkalpošanas iekārtu izvietošana tirdzniecības centrā arī ir uzskatāma par tirdzniecības/pakalpojuma sniegšanas vietu Ministru kabineta rīkojumā ietvertās tirdzniecības centra definīcijas izpratnē un uz to darbību tirdzniecības centrā ir attiecināmi Ministru kabineta rīkojumā minētie darbības ierobežojumi?

 

Automatizētas klientu pašapkalpošanās iekārtas (piemēram, bankomāti, pakomāti, pašapkalpošanās dzērienu un ēdienu automāti) nav uzskatāmas par klasiskām tirdzniecības vietām Ministru kabineta rīkojumā ietvertās tirdzniecības centra definīcijas izpratnē un uz to darbību nav attiecināmi Ministru kabineta rīkojumā un Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" minētie darbības ierobežojumi. 

 

Ja tirdzniecības centrā brīvdienās un svētku dienās ir atvērti, piemēram, 9 veikali no 15, tad tas drīkst turpināt savu darbību?

Ministru kabineta rīkojumā ietvertie kritēriji, kas definē tirdzniecības centru, ir pastāvīgs, nevis mainīgs lielums. Viens no šādiem kritērijiem nosaka, ka par tirdzniecības centru ir uzskatāma ēka, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai un kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Ar jēdzienu “darbojas” plašākā izpratnē ir jāsaprot pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai iekārtotas tirdzniecības vietas tirdzniecības centrā, nevis kāda noteikta tirdzniecības dalībnieka darbība tirdzniecības centrā attiecīgajā laika periodā (piemēram, brīvdienās un svētku dienās). 

 

Fakts, ka vienlaicīgi attiecīgajā laika periodā ir atvērtas un tirdzniecības centrā darbojas tikai 9 tirdzniecības vietas no pavisam tirdzniecības centrā iekārtotajām un tirdzniecībai un/vai pakalpojumu sniegšanai paredzētajām 15 vietām, nav uzskatāms par priekšnoteikumu, lai uz šādu tirdzniecības centru netiktu attiecināti Ministru kabineta rīkojumos noteiktie ierobežojumi tirdzniecības centra darbībai brīvdienās un svētku dienās uz Ministra kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku.

 

PĀRTIKAS VEIKALS

Kā lēmums par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs attiecās uz veikalu/nomnieku, kurš nav pārtikas veikals, bet tajā ir plaukts ar pārtikas precēm un mājražotāju alkoholu? Ir gan licence, gan PVD atļauja.

 

Saskaņā ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE klasifikators) saimnieciskās darbības veikšana, kas saistīta ar dažādu preču mazumtirdzniecību, no kurām galvenās ir pārtikas produkti, dzērieni vai tabaka, tiek klasificēta ar NACE klasifikācijas kodu 47.11 “Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku”. Ekonomikas ministrijas ieskatā iepriekš minēto preču pārdošana būtu uzskatāma par pārtikas veikalu darbību Ministru kabineta rīkojumā ietvertās prasības izpratnē. 

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja attiecīgajā veikalā realizēto preču īpatsvaru galvenokārt veido NACE klasifikācijas kodā 47.11 minētās preces, tad būtu pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotais saimnieciskās darbības veids atbilst jēdzienam pārtikas veikals un uz to nav attiecināmi Ministru kabineta rīkojumā noteiktie ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros. 

 

Vienlaikus, ja tirdzniecības dalībnieks nekvalificējas pārtikas veikala statusam, bet tirdzniecības vietā tostarp pārdod arī pārtikas preces, saskaņā ar Ministra kabineta rīkojumā noteiktajiem ierobežojumiem šāda saimnieciskā darbība brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros nav atļauta.

 

Vai lēmums par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs attiecās uz lielajiem alkoholu veikaliem? 
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 2.pantā ietvertajai pārtikas definīcijai pie pārtikas pieder arī dzērieni, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecība ir atļauta arī brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros. 

 

Kas ietilpst pārtikas veikalu kategorijā? Vai tur ietilpst arī specializētie pārtikas veikali – kā piemēram Laimas šokolādes veikals, Narvesen, Lāči, Salas konditoreja (bulciņas, cepumi utt.)u.c. tamlīdzīgi?

Pārtikas veikalu kategorijā ietilpst arī specializētie pārtikas veikali. Ja attiecīgajā veikalā realizēto preču īpatsvaru galvenokārt veido pārtikas preces, tad būtu pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotais saimnieciskās darbības veids atbilst jēdzienam pārtikas veikals.

 

HIGIĒNAS PREČU VEIKALS

Kas ir higiēnas preču veikals? Vai kosmētika ir higiēnas prece?

Higiēnas preces pēc būtības ir preces, kuru funkcija ir nodrošināt pasākumu kopumu tīrībai un veselības saglabāšanai, savukārt kosmētika ir vairāk saistīta ar skaistumkopšanu un nav tiešā veidā saistāma ar higiēnu vai pirmās nepieciešamības precēm. Attiecīgi par higiēnas preču veikalu būtu uzskatāma tirdzniecības vieta, kurā galvenokārt tiek pārdotas higiēnas preces.

 

DZĪVNIEKU BARĪBAS VEIKALS 

Kas ir dzīvnieku barības veikals?

Ja attiecīgajā veikalā realizēto preču īpatsvaru galvenokārt veido istabas dzīvnieku pārdošana vai tirdzniecība ar precēm, kas saistītas ar dzīvnieku barības nodrošināšanu, tad būtu pamats uzskatīt, ka saimnieciskās darbības veids atbilst jēdzienam dzīvnieku barības veikals.

 

SAIMNIECĪBAS PREČU VEIKALS

Kas ir saimniecības preču veikals?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta rīkojumā nav detalizētāk norādīts, kas šī rīkojuma izpratnē ir uzskatāms par saimniecības preču veikalu, un arī normatīvajos aktos šāds termins netiek lietots un skaidrots, Ekonomikas ministrija par pamatu turpmākai šā termina analīzei izmantos ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1893/2006 izveidoto saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE klasifikators). 

 

Saskaņā ar NACE klasifikatoru saimnieciskās darbības veikšana, kas saistīta ar mēbeļu mazumtirdzniecību; apgaismes ierīču mazumtirdzniecību; mājsaimniecības instrumentu, galda piederumu, māla un stikla trauku, porcelāna un keramikas izstrādājumu mazumtirdzniecību; koka, korķa un pīto izstrādājumu mazumtirdzniecību; neelektrisko mājsaimniecības ierīču mazumtirdzniecību; mūzikas instrumentu un partitūru mazumtirdzniecību; elektrisko drošības sistēmu mazumtirdzniecību un citur neklasificētu mājsaimniecības preču un iekārtu mazumtirdzniecību, tiek klasificēta ar NACE klasifikatora kodu 47.59 “Mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos”. Ekonomikas ministrijas ieskatā iepriekš minēto preču pārdošana tirdzniecības vietā būtu uzskatāma par saimniecības preču veikalu darbību Ministru kabineta rīkojumā ietvertās prasības izpratnē. Ņemot vērā iepriekš minēto, ja attiecīgajā veikalā realizēto preču īpatsvaru galvenokārt veido NACE klasifikatora kodā 47.59 minētās preces, tad būtu pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotais saimnieciskās darbības veids atbilst jēdzienam saimniecības preču veikals. 

 

Vai tirdzniecības vieta, kurā tik pārdotas mēbeles, ir uzskatāma par saimniecības preču veikalu? 

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

 

Par saimniecības preču veikala darbībai pielīdzināmu saimniecisko darbību Ekonomikas ministrijas ieskatā varētu uzskatīt saimniecisko darbību, kas klasificēta ar NACE klasifikatora kodu 47.59 “Mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos” un tostarp ietver mēbeļu mazumtirdzniecību. 

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pamats uzskatīt, ka tirdzniecības vieta, kurā galvenokārt tiek pārdotas mēbeles vai citas zem NACE klasifikatora koda 47.59 minētās preces, ir uzskatāma par saimniecības preču veikalu Ministru kabineta rīkojumā ietvertās prasības izpratnē.

 

TELEKOMUNIKĀCIJAS PREČU UN PAKALPOJUMU VIETAS

 

Kas ir telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Atbilstoši 09.11.2020. COVID OVG sanāksmes protokolā sniegtajiem skaidrojumiem Ministru kabineta rīkojumā ietvertās tiesības brīvdienās un svētku dienās darboties telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām tirdzniecības centros ir attiecināms uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecības un remonta pakalpojumu sniegšanas vietām (saimniecisko darbību, kas atbilst NACE klasifikācijas kodam 47.4 “Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība specializētos veikalos” un NACE klasifikācijas kodam 95.1 “Datoru un sakaru iekārtu remonts”).

 

CITU PREČU TIRDZNIECĪBA

 

Vai lēmums par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs attiecās uz skaistumkopšanas salonu - frizētavu, solāriju?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Skaistumkopšanas salonu darbība neietilpst Ministru kabineta rīkojumā minēto saimnieciskās darbības veidu sarakstā, uz kuriem nav attiecināmi Ministru  kabineta rīkojumā noteiktie ierobežojumi, tādēļ to darbība brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros nav atļauta. 

 

Papildus norādāms, ka atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā noteiktajam ir aizliegta skaistumkopšanas (izņemot friziera pakalpojumus), pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu, sniegšana.

 

Pieņemot, ka veikals apmeklētājiem ir slēgts – vai veikala darbinieki var nodrošināt preču pasūtījumu izsniegšanu caur preču piegādes rampām – piem., sadzīves tehniku, kas iegādāta internetā?

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Ņemot vērš iepriekš minēto, brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros ir atļauta iepriekš attālināti, izmantojot distances saziņas līdzekļus (e-komercijā), pasūtītu preču izsniegšana.

 

Vai šī norma par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs attiecināma uz maziem veikaliem ar “jauktu” preču grupu, kur ir gan pārtikas preces, saimniecības un higiēnas preces, bet ir arī citas rūpniecības preces, kas nav noteiktas kā izņēmums?

Tirdzniecības centros darbība brīvdienās un svētku dienās ir ierobežota, izņemot tās tirdzniecības vietas, kurās galvenokārt tiek pārdotas Ministru kabineta rīkojuma 5.7.apakšpunktā minētās preču grupas, t.i. pārtikas preces, zāles (t.sk. veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, grāmatas, preses izdevumi un sabiedriskā transporta braukšanas biļetes (e-taloni), higiēnas un saimniecības preces, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas (t.sk. šo iekārtu remonta pakalpojumi). Vienlaikus atļauta ir arī citu preču izsniegšana, ja tās iegādātas attālināti, izmantojot distances saziņas līdzekļus (e-komercijā).

 

Vai būvniecības preču veikals, kas ir izvietots tirdzniecības centrā un vienlaicīgi tirdzniecības vietā pārdod arī citas preces, tostarp pārtikas un saimniecības preces, kā arī izsniedz preces, kas iegādātas sabiedrības interneta veikalā (izmantojot distances saziņas līdzekļus), drīkst turpināt savu darbību arī brīvdienās un svētku dienās?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

 

Būvniecības preču veikali nav iekļauti Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minēto veikalu sarakstā, kuru darbība ir atļauta tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās. Vienlaikus, ja tirdzniecības vietā, kas atrodas tirdzniecības centrā, galvenokārt tiek pārdotas Ministru kabineta rīkojumā minētās preces (šajā gadījumā pārtikas preces un saimniecības preces), tad būtu pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieks drīkst turpināt savu darbību arī brīvdienās un svētku dienās. Proti, tirdzniecības dalībniekam ir rūpīgi jāizvērtē, kādas preces veido galveno īpatsvaru attiecīgajā tirdzniecības vietā, un izrietoši jāpieņem izsvērts un pamatots lēmums par darbības turpināšanu brīvdienās un svētku dienās, spējot to pamatot arī uzraudzības un kontroles institūcijām.

 

Vienlaikus norādāms, ka brīvdienās un svētku dienās ir atļauta tirdzniecības dalībnieka interneta veikalā iegādāto (pasūtīto) preču izsniegšana tirdzniecības vietā. 

 

Vai uzņēmums drīkst turpināt savu darbību brīvdienās un svētku dienās, ja tas atrodas tirdzniecības centrā un 40% no uzņēmuma preču sortimenta veido saimniecības preces?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

 

Ja tirdzniecības vietā, kas atrodas tirdzniecības centrā, tiek piedāvātas preces, kas galvenokārt neatbilst NACE klasifikācijas kodā 47.59 “Mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos” minētajām precēm, ir pamats uzskatīt, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotais saimnieciskās darbības veids neatbilst jēdzienam saimniecības preču veikals un uz to nav attiecināmi Ministru kabineta rīkojumā noteiktie izņēmumi ierobežojumu nepiemērošanai brīvdienās un svētku dienās. Proti, ja tirdzniecības dalībnieks nekvalificējas saimniecības preču veikala statusam, bet tirdzniecības vietā tostarp tiek pārdotas arī saimniecības preces, saskaņā ar Ministra kabineta rīkojumā noteiktajiem ierobežojumiem šāda saimnieciskā darbība brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros nav atļauta.

 

Vai ir nozīme tam, cik lielu īpatsvaru (procentuāli) kopumā veido piedāvātais preču sortiments tirdzniecības vietā tirdzniecības centrā, kas atbilst Ministru kabineta rīkojuma 5.7.apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētajām realizējamo preču grupām?

Jā, tam ir nozīme, izvērtējot tirdzniecības dalībnieka tiesības turpināt darbību tirdzniecības vietā attiecīgajā tirdzniecības centrā.

 

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. 

 

Nosakot iepriekš minētos ierobežojumus, Ministru kabinets ir vēlējies ierobežot apmeklētāju plūsmu

tirdzniecības centros, lai tādējādi mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības risku tirdzniecības vietās, vienlaikus nodrošinot iespēju iedzīvotājiem iegādāties būtiskākās ikdienas patēriņam nepieciešamās preces. 

 

Attiecīgi, ja tirdzniecības dalībnieka piedāvātais preču sortiments kopumā atbilst Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētajām realizējamām preču grupām (pārtikas precēm, zālēm (t.sk. veterinārām zālēm), optiskiem redzes korekcijas līdzekļiem, dzīvnieku barībai, grāmatām, preses izdevumiem un sabiedriskā transporta braukšanas biļetēm (e-taloniem), higiēnas un saimniecības precēm, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtām (t.sk. šo iekārtu remonta pakalpojumiem)) un tirdzniecības vietā galvenokārt tiek piedāvātas iepriekš minētās preces, bet vienlaikus saimnieciskā darbība nekvalificējas kādam konkrētam Ministru kabineta rīkojuma 5.7 .apakšpunktā minētā veikala statusam, ir pamats uzskatīt, ka pēc būtības tirdzniecības dalībnieka īstenotās tirdzniecības aktivitātes tomēr ir pielīdzināmas 5.7. apakšpunktā minētajai saimnieciskajai darbībai un ir atļautas arī brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centrā.

 

Vai tirdzniecības dalībnieks drīkst pārkārtot preces plauktos vai slēgt attiecīgas tirdzniecības zāles preču nodaļas (liedzot apmeklētāju piekļuvi precēm šajās nodaļās) uz noteiktu laiku (brīvdienās un svētku dienās), lai apmeklētājiem piedāvātais preču sortiments iepriekš minētajā laikā atbilstu saimniecības preču veikala statusam un tādējādi varētu tikt turpināta veikala darbība tirdzniecības centrā? 
Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus. 

 

Ministru kabineta rīkojumā noteiktie izņēmumi ierobežojumu nepiemērošanai brīvdienās un svētku dienās ir attiecināmi uz tirdzniecības dalībnieku tirdzniecības centrā, kura īstenotā saimnieciskā darbība pēc būtības ir uzskatāma par pastāvīgu un sistemātisku darbību, kas atbilst kādam no Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minēto veikalu veidiem (šajā gadījumā saimniecības preču veikalam) vai arī kurš pastāvīgi un sistemātiski tirdzniecības vietā piedāvā galvenokārt tikai Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētās realizējamās preču grupas (pārtikas preces, zāles (t.sk. veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, grāmatas, preses izdevumi un sabiedriskā transporta braukšanas biļetes (e-taloni), higiēnas un saimniecības preces, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas (t.sk. šo iekārtu remonta pakalpojumi).  

 

Tirdzniecības vietas īslaicīga pārstrukturizēšana (piemēram, preču sortimenta maiņa plauktos un atsevišķu preču grupu nodaļu slēgšana nolūkā pielāgot tirdzniecības vietā realizējamo preču grozu Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētajām realizējamām preču grupām) uz Ministru kabineta rīkojumā noteikto darbības ierobežojumu laiku tirdzniecības centros (brīvdienās un svētku dienās) nav uzskatāma par priekšnoteikumu, lai uzskatītu, ka tirdzniecības dalībnieka īstenotā saimnieciskā darbība pēc būtības atbilst un ir pielīdzināma kādam no Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajiem veikalu veidiem. 

 

Vai tiek atļauta tirgošanās tirdzniecības centros pārtikas mājražotājiem jebkurā dienā un amatniekiem tikai darba dienās?

 

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas un saimniecības preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas, kā arī preču izsniegšanas vietas, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, mājražotāji drīkst pārdot savas saražotās pārtikas preces tirdzniecības centrā arī brīvdienās un svētku dienās. Savukārt tirdzniecība ar amatnieku izstrādājumiem ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks kvalificējas kādam no iepriekš minētajiem veikalu veidiem vai pārdot izstrādājumus, kas galvenokārt atbilst Ministru kabineta rīkojuma 5.7. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās paredzētām realizējamo preču grupām.

 

Kā praksē ir piemērojama prasība ievērot 10 m2 uz vienu apmeklētāju (ieskaitot tirgotāja galdu vai nē) tirdzniecība centra gaitenī un kā būtu saprotama 2 metru distances ievērošana starp pircējiem, ja vienam pircējam paredzēti 10 m2?

 

Ministru kabineta rīkojumā ir noteikta prasība nodrošināt, ka tirdzniecības vietā vienam apmeklētājam ir jāparedz vismaz 10 m2 no apmeklētājiem pieejamās telpu platības un pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties šajā vietā.

 

Ja preču tirdzniecība paredzēta tirdzniecība centra gaitenī, ir pamats uzskatīt, ka tirdzniecības procesu organizatoram tirdzniecības centrā, piešķirot tirdzniecības vietu tirdzniecības dalībniekam, ir jānodrošina, ka tirdzniecības dalībniekam atvēlētās tirdzniecības vietas platība ir vismaz 10 m2 liela (t.sk. ņemot vērā galda izmēru) un apmeklētājam ir nodrošināta iespēja ievērot 2 metru fizisku distanci no pārējiem apmeklētājiem un pārdevēja.

 

Ja tirdzniecības vietai, kurā tiek tirgots plašāks preču klāsts nekā Ministru kabineta ierobežojumos noteikts, tirdzniecības centrā var piekļūt pa atsevišķu ieeju (piem., ieeju no ārpuses – ielas), vai šādas tirdzniecības vietas darbība ir atļauta brīvdienās un svētku dienās? 


Ministru kabineta rīkojumā ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros ir atļauta tikai pārtikas veikalu, aptieku (tai skaitā veterināro aptieku), optikas veikalu, dzīvnieku barības veikalu, grāmatnīcu, preses tirdzniecības vietu, higiēnas un saimniecības preču veikalu, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietu, kā arī preču izsniegšanas vietu, ja tās iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļus, darbība.

Ministru kabineta rīkojumā nav paredzēti citi nosacījumi vai kritēriji (piem., atsevišķa piekļuve tirdzniecības vietai no ārpuses - ielas), pie kuriem būtu atļauta vēl kādas tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas darbība tirdzniecības centrā brīvdienās un svētku dienās.  

 

CITI JAUTĀJUMI

 

Vai tirdzniecības centru slēgšana nedēļas nogalēs skar rūpniecības preču tirgotājus teritorijā, kurai ir piešķirts tirgus statuss saskaņā ar MK noteikumiem Nr.440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību”, bet teritoriāli ir saistīta ar tirdzniecības centru.

 

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā noteikto tirdzniecība ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā ir atļauta, vienlaikus tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējam ir noteikts pienākumus tirdzniecības laikā lietot mutes un deguna aizsegu, kā arī ievērot citas epidemioloģiskās drošības prasības.

 

Lūdzam sniegt skaidrojumu par normas par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs pielietojumu maziem tirdzniecības centriem, kur pamata nomnieks-tirgotājs ir pārtikas veikals (RIMI, MEGO, MAXIMA utt.), bet vēl ir vairāki mazi nomnieki, kuri tirgo citas rūpniecības preces, kas nav noteiktas kā izņēmums.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā sniegto tirdzniecības centra skaidrojumu par tirdzniecības centru šī rīkojuma izpratnē ir uzskatāma ēka, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 m2  vai kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Ja attiecīgais tirdzniecības centrs ir pietiekami mazs, lai nekvalificētos iepriekš minētajiem kritērijiem, tad uz to nav attiecināmi Ministru kabineta noteiktie darbības ierobežojumi.

 

Kā pienākums ir izpildīt šīs normas par tirdzniecības centru slēgšanu nedēļas nogalēs:

a. Tikai tirdzniecības centra pārvaldniekam/ īpašniekam? 

b. Arī tirgotājam/ nomniekam?

Par epidemioloģisko prasību izpildi konkrētā tirdzniecības vietā ir atbildīgs attiecīgais tirgotājs. Līdz ar to tirgotājiem tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir pienākums slēgt attiecīgos veikalus, kas nav noteikti kā izņēmums Ministru kabineta rīkojumā. Tirdzniecības centru pārvaldnieks vai īpašnieks var dot attiecīgus norādījumus par veikalu slēgšanu, ja to paredz noslēgtais nomas līgums. Tirdzniecības centra pārvaldnieks vai īpašnieks ir atbildīgs par epidemioloģisko prasību ievērošanu tirdzniecības centra koplietošanas telpās un pieguļošajā teritorijā.

 

Ministru kabineta rīkojuma 6.punktā ir noteikts, ka fiziskas personas pienākums ir ievērot šā rīkojuma 5.punktā minētās prasības, savukārt pasākuma organizatora vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai personai būtu iespēja tās ievērot. Ekonomikas ministrijas ieskatā ar saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pasākumiem saprotama rīcība, kas veicina epidemioloģisko prasību ievērošanu, piemēram, informatīvu materiālu izvietošana, iespēja tirdzniecības vietas vai tirdzniecības centra apmeklētājam iespēju iegādāties sejas masku, lai tas spētu izpildīt normatīvo aktu prasības.

 

Soda sankcijas par epidemioloģisko prasību neievērošanu nosaka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 21.pants. Saskaņā ar 21.pantu par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

 

Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 360

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"

 

MUTES UN DEGUNA AIZSEGA LIETOŠANA

 

Kas ir mutes un deguna aizsegs noteikumos minēto prasību kontekstā– tikai sejas maska? 
Mutes un deguna aizsegs ir medicīniskā vai nemedicīniskā (higiēniskā) sejas maska vai vizieris, vai vairogs. 

 

Vai tirdzniecības centrā (gaiteņos, ejās u.c. koplietošanas telpās) ir jālieto mutes un deguna aizsegs, ja apmeklētājs neatrodas tirdzniecības telpā?

Noteikumu mērķis ir noteikt papildus epidemioloģiskās drošības prasības vietās, kur novērojama lielāka cilvēku plūsma un tādējādi pastāv lielāks risks Covid-19 vīrusa izplatībai. Tādēļ mutes un deguna aizsega lietošana apmeklētājiem ir obligāta arī tirdzniecības centra publiskajās (koplietošanas) telpās ārpus speciāli iekārtotām tirdzniecības vietām.

 

Vai mutes un deguna aizsegs ir jālieto citās pakalpojuma sniegšanas vietās tirdzniecības centrā, kas nav uzskatāmas par tirdzniecības vietām (piemēram, frizētavās, fitnesa, aerobikas un trenažieru zālēs, kafejnīcās)?
Mutes un deguna aizsegs ir jālieto tirdzniecības vietās (veikalos, tajā skaitā, lielveikalos, pastā, benzīntankā un citās vietās, kur notiek tirdzniecība). Vienlaikus noteikumi šobrīd nenosaka par obligātu pienākumu lietot mutes un deguna aizsegu citās pakalpojumu sniegšanas vietās (telpās). Proti, mutes un deguna aizsega lietošana pārējās pakalpojumu sniegšanai iekārtotās telpās tirdzniecības centrā nav obligāta, bet rekomendējoša.

 

Vai mutes un deguna aizsegs ir jālieto arī tirgū – atklātā teritorijā ar nojumi?
Nē, mutes un deguna aizsegs ir jālieto tikai iekštelpās.

 

Vai mutes un deguna aizsegs tirdzniecības vietā ir jālieto visiem apmeklētājiem?
Mutes un deguna aizsegs ir jālieto visiem apmeklētājiem, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam, kas uzturas tirdzniecības telpās. Tāpat, ja apmeklētājam ir acīm redzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi (piemēram, persona nevar kustināt vienu no rokām vai persona ar demenci u.tml.), kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tad to var nelietot.

 

Vai mutes un deguna aizsegs ir jālieto visiem tirdzniecības uzņēmuma darbiniekiem (arī tiem darbiniekiem, kas nenonāk saskarsmē ar apmeklētāju)?
Mutes un deguna aizsegs obligāti ir jālieto darbiniekiem, kuri nonāk saskarsmē ar apmeklētājiem un no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru.

 

Vai veikala darbinieki (kasieri) var prasīt novilkt sejas masku, lai pārliecinātos par personas identitāti apmeklētājiem, kas iegādājas alkoholiskos dzērienus?
Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par personas vecumu, likumā (Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta otrā daļa) ir noteikts pienākums tirgotājam pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu likumā noteiktā pienākuma izpildi, veikala darbiniekiem ir tiesības pieprasīt personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanu un īslaicīgu sejas maskas novilkšanu, lai pārliecinātos par personas identitāti. 

Norādāms, ka konkrētajā situācijā sejas maskas novilkšana personas identitātes pārbaudei ir uzskatāma par īslaicīgu  darbību un, ievērojot arī citus epidemioloģiskās un sociālās distancēšanās piesardzības pasākumus tirdzniecības vietā (piemēram, 2 m distances ievērošana kases zonā un aizsargbarjeras un/vai sejas maskas lietošana pārdevējam), nerada būtiskus papildus epidemioloģiskās drošības riskus tirdzniecības vietā.

 

Uz cik ilgu laiku ir noteikta prasība lietot mutes un deguna aizsegu tirdzniecības vietā?
Prasība lietot mutes un deguna aizsegu tirdzniecības vietā stājas spēkā no š.g. 14.oktobra un tas ir jālieto līdz š.g. 6.novembrim.

 

UZRAUDZĪBA

 

Vai ir noteikta atbildība apmeklētājiem par sejas masku nelietošanu tirdzniecības vietās un 2 m distances neievērošanu no priekšā stāvošā apmeklētāja kases zonā?
Noteikumi šobrīd neparedz administratīvo atbildību par iepriekš minēto prasību neievērošanu. 

 

Kam ir pienākums uzraudzīt, vai apmeklētājs lieto sejas masku tirdzniecības vietās un ievēro 2 m distanci no priekšā stāvošā apmeklētāja kases zonā?
Noteikumos šobrīd nav noteikta uzraudzības un kontroles institūcija, kas nodrošinātu minētās prasības ievērošanas kontroli. Vienlaikus Ekonomikas ministrija aicina tirdzniecības uzņēmumus, apmeklētājus un sabiedrību kopumā uz sociāli atbildīgu rīcību, lai kopīgiem spēkiem (bez represīvu uzraudzības un kontroles instrumentu piemērošanas) ierobežotu turpmāku Covid-19 vīrusa izplatību. 

Lasīt vairāk...

Noslēdzies filozofam un reliģiju pētniekam Robertam Mūkam veltītais jaunrades darbu konkurss

16.11.2020

 

Jau 15. reizi Galēnu Kultūrvēstures biedrība sadarbībā ar Roberta Mūka muzeju un Riebiņu novada domi īstenojusi Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts Kultūrkapitāla fonda, A/S Latvijas valsts meži atbalstīto “Latgales kultūras programmas 2020” projektu ”Robertam Mūkam veltītā Latvijas skolu 2.-12. klašu skolēnu jaunrades darbu konkursa organizēšana”. Šī gada konkursa moto bija “Paskaties uz sevi no augšas un tad no apakšas. Ko Tu tur redzi?” /R.Mūks./

 

Konkursa organizēšana šogad bija īsts izaicinājums, jo, ņemot vēra valstī valdošo situāciju, bija grūti paredzēt konkursa dalībnieku aktivitāti. Tomēr, konkursam noslēdzoties, ar prieku varam secināt, ka šogad dalībnieku skaits ir pat nedaudz pieaudzis: konkursam savus darbus iesūtīja 346 skolēni no 72 dažādām Latvijas skolām. Viņus konsultējuši 113 skolotāji-konsultanti.

 

Žūrijas darbs nebūt nebija viegls, jo bija jāpaveic apjomīgs vērtēšanas darbs. Četri žūrijas locekļi bija nemainīgi visās vecuma grupās: bijusī R. Mūka muzeja vadītāja un Goda žūrijas locekle Marta Binduka, Galēnu bibliotēkas vadītāja Anita Kokina, R. Mūka muzeja krājuma glabātāja Inga Skrūzmane-Mičule un R. Mūka muzeja vadītāja Mārīte Upeniece-Skutele. Katrai grupai bija arī savs žūrijas priekšsēdētājs.

 

2.-4. klašu grupa

 

Žūrijas priekšsēdētāja šai grupai bija Riebiņu novada izglītības jautājumu koordinatore Evelīna Visocka. Šajā grupā savus darbiņus iesūtīja 47 skolēni. Darbi bija rakstīti gan dzejā, gan prozā, un viena no konkursa dalībniecēm savu darbiņu bija veidojusi kā komiksu.

 

1. vieta

Beatrise Vosa, 4. kl. Rencēnu pamatskola

Linda Kalniņa, 4. kl. Rencēnu pamatskola

 

2. vieta

Anna Smona, 4. kl. Daudzeses pamatskola

Daniela Losenkova, 4. kl. Mērdzenes pamatskola

Adele Kušķe, 2. kl. Rencēnu pamatskola

Ramona Tkačenko, 3. kl. Rencēnu pamatskola

Filips Māris Dūda Čačs, 3. kl. Varakļānu vidusskola

Jēkabs Urka, 3. kl. Varakļānu vidusskola

 

3. vieta

Iveta Boroņenko, 4. kl. Daugavpils 11. pamatskola

Krista Vītoliņa, 4. kl. Dravnieku pamatskola

Nikola Afoņkina, 3. kl. Dravnieku pamatskola

Amanda Kadakovska, 3.b kl. Kārsavas vidusskola

Liliāna Ivonna Mieze, 3.b kl. Kārsavas vidusskola

Pauls Strods, 4.kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Gabriela Bružuka, 2. kl. Rožupes pamatskola

 

Atzinība:

Edvards Maruss, 4.a kl. Aizkraukles novada vidusskola

Evelīna Laukazīle, 4.a kl. Aizkraukles novada vidusskola

Kristaps Rimša, 4. kl. Galēnu pamatskola

Dagne Urtāne, 3.b Kārsavas vidusskola

Adrians Tihonovs, 4. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Amelia Jēkabsone, 4. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Sabīne Petrova, 4. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Adrians Žavoronkovs, 3.kl. Rencēnu pamatskola

Anda Džeriņa, 4. kl. Rušonas pamatskola

Rūdolfs Mālnieks, 4. kl. Varakļānu vidusskola

Līva Lielbārde, 4. kl. Vecpiebalgas vidusskola

 

5.-7. klašu grupa

Žūrijas priekšsēdētājs grupai – Riebiņu novada domes Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Naglis. Šajā grupā tika iesūtīti 108 darbi. Konkursa dalībnieki savos darbos skatījās uz sevi gan no augšas, gan no apakšas, kā arī vēroja sevi spoguļattēlā, atklājot gan savas pozitīvās īpašības, gan arī tās, ar kurām, varbūt, nemaz tik ļoti nelepojas. Kāds no dalībniekiem pārsteidza žūrijas locekļus, sakomponējot savam dzejolim arī muzikālo pavadījumu.

 

1. vieta

Marija Magdalēna Šēra, 5.kl. Aglonas Katoļu ģimnāzija

 

2.vieta

Terēze Elza Rone, 6.kl. Madlienas vidusskola

Adriana Sinkevičiute, 6.kl. Rencēnu pamatskola

Marta Bruzgule, 6.kl. Viļānu vidusskola

 

3.vieta

Oksana Petrova, 7.kl. Aglonas Katoļu ģimnāzija

Renārs Cakuls, 6.kl. Aglonas vidusskola

Guntra Gibala, 6.kl. Balvu sākumskola

Aleksis Dreijers, 7.kl. Galēnu pamatskola

Martins Vilnis, 7.kl. Jaunjelgavas vidusskola

Adriāna Ozoliņa, 5.kl. Praulienas pamatskola

Līga Zaremba, 6.kl. Raunas vidusskolas Drustu struktūrvienība

Paula Stapulionīte, 5.kl. Rencēnu pamatskola

Emīls Logins, 6.a kl. Viļānu vidusskola

 

Atzinība

Megija Kālīte, 5.kl. Aglonas Katoļu ģimāzija

Agate Misule, 7. kl. Augstkalnes pamatskola

Adriana Ferčuka, 6.kl. Barkavas pamatskola

Marta Elīna Zvīgule, 7.b kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Olivers Vasils, 5.a kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Sofiko Gulua, 6.b kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Alma Vītoliņa, 5. kl. Dravnieku pamatskola

Olivia Dalova, 7.kl. Dravnieku pamatskola

Edīte Rimša, 7.kl. Galēnu pamatskola

Egīls Sprindžs, 5.kl. Galēnu pamatskola

Evelīna Lempa, 7.kl. Galēnu pamatskola

Krista Reinsone, 5.kl. Galēnu pamatskola

Renāte Onužāne, 7.kl. Jaunjelgavas vidusskola

Marta Luguza, 5.c kl. Jelgavas Centra pamatskola

Ieva Stikāne, 6.kl. Jersikas pamatskola

Anete Kasparova, 7.a kl. Jūrmalas Valsts ģimnāzija

Annija Estere Slesere, 6.kl. Kārsavas vidusskola

Rolanta Laganovska, 5.b kl. Kārsavas vidusskola

Sandija Anna Blūma, 6.a kl. Mārupes Valsts ģimnāzija

Kaspars Vasiļjevs, 7.kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Beāte Songailo, 5.kl. Praulienas pamatskola

Augusts Mednis, 5. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Jānis Leja, 7.b kl. Rīgas Juglas vidusskola

Rasa Martinova, 7.b kl. Rīgas Juglas vidusskola

Nikola Lienīte Kaģe, 7. kl. Rožupes pamatskola

Estere Keita Līcīte, 5.kl. Taurupes pamatskola

Elīna Bērziņa, 7.kl. Valdemārpils vidusskola

Karīna Vingre, 6.kl. Varakļānu vidusskola

Māra Melne, 5. kl. Varakļānu vidusskola

Krista Žeiba, 5. kl. Vecpiebalgas vidusskola

Annija Čeire, 6.a kl. Viļānu vidusskola

Linda Zvīdriņa, 5.b kl. Viļānu vidusskola

 

8.-9. klašu grupa

Žūrijas priekšsēdētājs – Riebiņu novada Jauniešu centra “Pakāpieni” vadītājs Oskars Bērziņš. Iesūtīti 97 darbi. Gan šajā, gan arī citās grupā patīkami pārsteidza tas, ka konkursa dalībnieki neaprobežojās tikai ar konkursa organizatoru piedāvāto R. Mūka citātu – konkursa moto, bet paši bija meklējuši, lasījuši un iedziļinājušies arī citos dzejnieka darbos.

 

1. vieta

Krišjānis Rudzāts, 9. kl. Barkavas vidusskola

 

2. vieta

Mariss Kļaviņš, 8. kl. Codes pamatskola

Diāna Roķe, 9. kl. Rencēnu pamatskola

Marta Veismane, 9.a kl. Siguldas Valsts ģimnāzija

Marta Beča, 8. kl. Varakļānu vidusskola

 

3. vieta

Kārlis Keziks, 9.b klase Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Eva Vucenlazdāne, 9. kl. Jaunsilavas pamatskola

Marta Brakanska, 8. kl. Jelgavas Centra pamatskola

Elizabete Ģērmane, 9.a kl. Mālpils novada vidusskola

Ingars Jēkabsons, 9.b kl. Mālpils novada vidusskola

Sanija Juška, 8. kl. Praulienas pamatskola

Katrīna Kate Millere, 9. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Emīls Rencis, 8.a kl. Rīgas Igauņu pamatskola

Lāsma Kalēja, 9. kl. Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle

Oto Veliks, 8. kl. Vaboles vidusskola

 

Atzinība

Adrians Veļčinskis, 8.b kl. Aizkraukles novada vidusskola

Adriana Kušķe, 9.a kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Dāniels Savins, 9.b kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Liene Vasile, 8.a kl. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

Hedviga Mieze, 9. kl. Cēsu Bērzaines pamatskola–attīstības centrs

Sintija Zūzane, 9. kl. Cēsu Bērzaines pamatskola–attīstības centrs

Mariss Kļaviņš, 8. kl. Codes pamatskola

Sofija Fjodorova, 9. kl. Daugavpils 11. pamatskola

Mihalija Geļfande, 8. kl. Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs

Samanta Ruža, 8. kl. Galēnu pamatskola

Kitija Andrejeva, 9. kl. Ikšķiles vidusskola

Margita Gruberte, 8. kl. Jaunjelgavas vidusskola

Andra Vasiļjeva, 9. kl. Jaunsilavas pamatskola

Sintija Ruskule, 9.a kl. Kārsavas vidusskola

Unda Streļča, 9.a kl. Kārsavas vidusskola

Alise Sardiko, 9.c kl. Krāslavas Valsts ģimnāzija

Santa Šīmene, 8.a kl. Ķekavas vidusskola

Markuss Martinkus, 9.c kl. Preiļu 1. pamatskola

Daniels Gucans, 8. kl. Privātā pamatskola “Gaismas tilts 97”

Sabīne Jaške, 9. kl. Rencēnu pamatskola

Aleksandrs Rukmans, 9. kl. Riebiņu vidusskola

Viktorija Nagle, 9. kl. Riebiņu vidusskola

Dace Vilcāne, 9. kl. Rikavas jauno literātu kopa “Dzejas garša”

Rūta Pinkule, 8.b kl. Rīgas 41. vidusskola

Amanda Reča, 9. kl. Rušonas pamatskola

Toms Naglis, 8. kl. Salnavas pamatskola

Loreta Ozola, 9. kl. Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle

Miks Saulītis, 9. kl. Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle

Gita Indra Bērziņa, 8. kl. Vecpiebalgas vidusskola

 

10. – 12. klase

 

Žūrijas priekšsēdētāja: bijusī R. Mūka muzeja vadītāja Marta Binduka. Šajā grupā savus darbus iesūtīja 98 skolēni. Darbi bija daudzveidīgi un savdabīgi – skolēni rakstījuši un vērtējuši gan aktuālās norises mūsdienu sabiedrībā, gan to, kādam jābūt cilvēka ideālam, kā arī meklējuši ceļu uz šo ideālu.

 

1. vieta

Ruta Mazure-Siliņa, 3. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

Sintija Sorokina, 3. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

 

2. vieta

Keita Emīlija Orlovska, 11.b kl. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola

Linda Smilškalne, 12. kl. Madlienas vidusskola

Alise Zālīte, 1. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

Agnese Keita Birzniece, 10.a kl. Valmieras Viestura vidusskola

Megija Gunda Broka, 12.b kl. Viļānu vidusskola

 

3. vieta

Laima Adijāne, 11. b kl. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola

Ginta Ručevska, 11.b kl. Līvānu 1. vidusskola

Indra Pelša, 11. kl. Madonas Valsts ģimnāzija

Elīza Anna Ozola, 12.a kl. Mārupes Valsts ģimnāzija

Samanta Cvetkova, 11. kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Laima Andrijevska, 3. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

 

Atzinība

Elmīra Botore-Tumova, 11.kl. Aglonas vidusskola

Diāna Kataja-Paegle, 11.kl. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola

Lianda Lācgalve, 11. kl. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola

Keita Pfafrode, 11. kl. Daugavpils Valsts ģimnāzija

Arta Romane, 12.kl. Druvas vidusskola

Tīna Gūtmane, 10.kl. Druvas vidusskola

Ance Millere, 12. kl. Ērgļu vidusskola

Elizabete Zariņa, 11. kl. Jaunpiebalgas vidusskola

Marika Popova, 10.a kl. Kārsavas vidusskola

Šarlote Lorija Nagle, 12.a kl. Kārsavas vidusskola

Samanta Prikšāne, 10.b kl. Krāslavas Valsts ģimnāzija

Niks Normunds Zauls, 12.b kl. Limbažu vidusskola

Līga Igovena, 12 b kl. Ludzas pilsētas ģimnāzija

Pēteris Šlosbergs, 12.a kl. Mārupes Valsts ģimnāzija

Kārlis Plusniņš, 12. kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Kristīne Boldaševica, 10. kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Monta Apeināne, 12. kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Trīna Pavloviča, 11.kl. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Annemarija Šmidkena, 3. kurss Ogres tehnikums

Dinija Krievele, 2. kurss Ogres tehnikums

Laura Grigule, 12. kl. Preiļu 2. vidusskola

Dāvids Vanags, 12. kl. Rēzeknes 5. vidusskola

Renāte Pelša, 3. kurss Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola

Toms Brēdiķis, 2. kurss Rēzeknes tehnikums

Agnija Jemeļjanova, 10. kl. Riebiņu vidusskola

Daniela Tiltiņa, 11. kl. Valdemārpils vidusskola

Ileāna Halturina, 10. kl. Varakļānu vidusskola

Anna Balode, 12.kl. Vecpiebalgas vidusskola

Marta Logina-Pundure, 11. kl. Vecpiebalgas vidusskola

Māra Kārkliņa, 11. kl. Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums

 

Arī šogad konkursa dalībnieku darbus vērtēja divas viena no otras neatkarīgas žūrijas. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas žūrija sastāvēja no RTA docentes Sandras Murinskas, RTA studiju un zinātņu prorektores Angelikas Juško-Štekeles, RTA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Lolitas Kivlenieces-Kuzņecovas un RTA Sabiedrisko attiecību nodaļas informācijas speciālistes Ingas Kaļvas-Miņinas. Žūrijas atzinību izpelnījās un simpātiju balvas un  diplomus saņēma šādi skolēni:

 

  1. Kārsavas vidusskolas 3. klases skolniece Amanda Kadakovska
  2. Rencēnu pamatskolas 3. klases skolnieks Adrians Žavoronkovs
  3. Mērdzenes pamatskolas 4.klases skolniece Daniela Losenkova
  4. Daugavpils 11. pamatskolas 4.klases skolniece Iveta Boroņenko
  5. Aglonas katoļu ģimnāzijas 5. klases skolniece Marija Magdalēna Šēra
  6. Viļānu vidusskolas 6. klases skolniece Marta Bruzgule
  7. Viļānu vidusskolas 6. klases skolnieks Emīls Logins
  8. Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas 7. klases skolniece Marta Elīna Zvīgule
  9. Riebiņu vidusskolas 7. klases skolnieks Arturs Valters
  10. Praulienas pamatskolas 8. klases skolniece Sanija Juška
  11. Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola 8. klases skolnieks  Oskars Bringa
  12. Daugavpils 11. pamatskolas 9. klases skolniecei  Sofija Fjodorova
  13. Preiļu 1. pamatskolas 9. klases skolnieks Markuss Martinkuss
  14. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Restaurācijas izglītības programmas 1. kursa audzēkne Alise Zālīte
  15. Vecpiebalgas vidusskolas 11. klases skolniece Marta Logina-Pundure
  16. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas 11. klases skolniece Nikola Elizabete Mietule
  17. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslu izglītības programmas 3. kursa audzēkne Rute Mazure-Siliņa

 

 

2018. gadā Robertam Mūkam veltītajā jaunrades darbu konkursā tika iedibināta jauna tradīcija – viena īpaša balviņa – “Vidsmuižas Annuža” – kura ietērpta rekonstruētajā 19. gs. 2. puses Vidsmuižas sievas tērpā. Tērpu rekonstruējusi un lellīti darinājusi Galēnu pamatskolas absolvente, biedrības “Latgales etnogrāfiskās vēstniecība” dibinātāja, Kultūras vēstniece Iveta Seimanova. Balva tiek pasniegta attiecīgā gada labākajai skolai - skolai, kura iesūtījusi visvairāk augsti novērtētos darbus. Šogad balviņa aizceļoja uz Rencēnu pamatskolu, kuras skolēni konkursā ieguva divas 1. vietas, četras 2. vietas, vienu 3. vietu un divas Atzinības.

 

Ņemot vērā to, ka valstī izsludināta ārkārtas situācija, konkursa noslēguma pasākums šogad nevarēja norisināties klātienē. Tomēr, lai radītu kaut nelielu klātienes sajūtu, kā arī - lai sniegtu atgriezenisko saiti, žūrijas locekļi bija parūpējušies par iepriekš ierakstītu videosveicienu konkursa dalībniekiem. 13. novembrī plkst. 13:00, kad bija paredzēts konkursa noslēguma pasākums, dalībnieki savos e-pastos saņēma saiti uz video.

 

No sirds pateicamies konkursa atbalstītājiem: Riebiņu novada domei, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijai un personīgi Līvai Ostupei, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai un Kultūras vēstniecei un biedrības “Latgales etnogrāfiskās vēstniecība” dibinātājai Ivetai Seimanovai. Kā arī īpašs paldies Artim Kozlovskim par tehnisko atbalstu, veidojot videosveicienu konkursa dalībniekiem. Paldies par atsaucību un sapratni, labdarību un labvēlību!

 

Paldies sakām arī visiem konkursa dalībniekiem par gaišajiem, sirsnīgajiem darbiem, kurus lasot, raisījās tikai pozitīvas emocijas. Paldies pedagogiem par iedrošināšanu, konsultēšanu, atsaucību un ieguldīto darbu skolēnu radošo spēju izkopšanā!

 

           

Galēnu kultūrvēstures biedrības projekta vadītāja 

Mārīte Upeniece-Skutele

Lasīt vairāk...

Ar Zivju fonda atbalstu ir papildināti zivju resursi Eikša ezerā, Lielā Kurtaša un Lielā Salkas ezeros

14.11.2020

 

Ar  Valsts Zivju fonda atbalstu uz doto brīdi 2020. gadā ir realizēts vēl viens projekts zivju resursu pavairošanas un atražošanas pasākumu jomā „Zivju resursu atražošanas un pavairošanas pasākumu veikšana Riebiņu novada Eikša ezerā, Lielā Kurtaša un Lielā Salkas ezeros”, pasākumā „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana”.

 

 Projekts realizēts ar mērķi papildināt zivju resursu krājumus Riebiņu novada Eikša ezerā, Lielā Kurtaša un Lielā Salkas ezeros, tādejādi radot zivju dabiskai atražošanai labvēlīgus apstākļus, un lai  nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu pašvaldības ūdenstilpņu zivju resursu attīstību, kā arī veidojot labvēlīgu vidi makšķerniekiem, rekreācijas un tūrisma attīstībai Riebiņu novadā.

 

Projekta ietvaros tika iegādāti un ielaisti:

  • Lielais Kurtaša ezers – 5000 gab. līdaku mazuļi;
  • Lielais Solkas ezers – 5000 gab. līdaku mazuļi;
  • Eikša ezers – 5000 gab. līdaku mazuļi.

Projekta rezultātā papildinot zivju resursus Riebiņu novada Eikša ezerā, Lielā Kurtaša un Lielā Salkas ezeros tiek radīti dabiskai atražošanai labvēlīgi apstākļi, un Riebiņu novadā nodrošināti ilgtspējīgi izmantojami un daudzveidīgi publiski pieejamie Riebiņu novada ezeru zivju resursi.

 

Projekta kopējā summa EUR  3993.00 , Valsts zivju fonda atbalsts EUR 3354.00 un pašvaldības finansējums EUR 639.00.

 

Ezeri ir ļoti svarīgi vides tūrisma attīstībai Riebiņu novadā. Zivju resursu pavairošana ir būtisks ieguldījums, lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējību pašvaldības publiski pieejamās ūdenstilpēs. Zivju resursu pavairošana nodrošinās makšķernieku pieplūdumu, līdz ar to palielināsies pārdoto licenču skaits un ieviestā licencēta makšķerēšana, dos papildus finansējumu turpmākai zivju resursu pavairošanai un atražošanas pasākumiem Projekta īstenošanas rezultētā tiks veikts ieguldījums Riebiņu novada Eikša ezera, Lielā Kurtaša un Lielā Salkas ezeru apsaimniekošanā, tiešie labuma guvēji no projekta īstenošanas būs Riebiņu novada, Latgales reģiona, Latvijas un citu valstu iedzīvotāji, tūristi, visi aktīvās atpūtas cienītāji, īpaši makšķernieki, kam interesē zveja Riebiņu novada ezeros, kuros tiek veikta licencētā makšķerēšana, kā arī tiks veicināta aktīvā tūrisma attīstība Riebiņu novadā.

 

Attīstības un plānošanas daļas vadītāja Inese Jakovele

Lasīt vairāk...

Izstāde R. Mūka muzejā

14.11.2020

No 12. novembra muzejā mākslinieces Ingas Salmiņas izstāde. Māksliniece dzīvo un strādā Līvānos. Lai arī Līvānu Stikla fabrika jau sen kā slēgta, domājams, daudziem šī pilsēta vēl joprojām asociējas tieši ar stikla apstrādi. Tāpēc gluži loģiska šķiet arī mākslinieces izvēle strādāt tieši ar šo materiālu. Inga ar stiklu strādā jau 10 gadus un ir izveidojusi arī savu zīmolu - "Stikls no Līvāniem". Dažādās stikla kausēšanas tehnikas māksliniece savulaik apguvusi Čehijā. Kā liecina izstādes nosaukums - tie ir dzīves mirkļi un iespaidi, ko viņa iekausē stiklā.

 

Izstādē apskatāmas arī mākslinieces gleznas. Pati Inga gan atzīst, ka gleznošana šobrīd palikusi novārtā, priekšplānā izvirzoties stikla apstrādei. Taču viņa ir apņēmības pilna drīzumā atkal atsākt gleznot.

 

Gaidām ciemos!

 

NB! Šobrīd muzejā drīkstam uzņemt tikai individuālos apmeklētājus vai arī vienas mājsaimniecības pārstāvjus

Lasīt vairāk...

Personālizstāde

12.11.2020

Neapbūvētas, pašvaldībai piekritīgās zemes nomas tiesību izsole

11.11.2020

 

Riebiņu  novada pašvaldībā iespējams pieteikties no pašvaldības nomāt tās valdījumā esošas neapbūvētas zemes vienības.

 

Nomai piedāvāto neapbūvēto zemes vienību saraksts:

 

N.p.k.

Kadastra apzīmējums

Platība (ha)

Nekustamā

 Īpašuma

 nosaukums

Noteiktā nomas maksa, EUR/gadā, neieskaitot PVN

Zemes lietošanas mērķis

1.

7648 003 0190

 

0,4

Maltas Trūpi, Galēnu pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

2.

7648 004 0188

0,3

Lomi-Bortnieki, Galēnu pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

3.

7648 004 0246

1,0

Lomi-Bortnieki, Galēnu pag.

50,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

4.

7648 002 0290

0,12

Indāni, Galēnu pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

5.

7670 003 0087

2,1149

Antonišķi, Rušonas pag.

103,63

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

6.

7670 007 0259

(daļa)

 

1,2

Zeinišķi, Rušonas pag.

58,80

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

7.

7670 007 0365

(daļa)

 

0,25

Zeinišķi, Rušonas pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

8.

7680 002 0473

1,8

Ūgaiņi-Puduļi, Stabulnieku pag

91,80

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

9.

7680 004 0079

0,5209

Cepernieki, Stabulnieku pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

10.

7680 004 0449

0,4

Saunas Vulāni, Stabulnieku pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

11.

7680 001 0135

0,49

Vilciņi, Stabulnieku pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

12.

7680 001 0144

0,2632

Vilciņi, Stabulnieku pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

13.

7680 001 0213

 

2,0

Čači, Stabulnieku pag.

102,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

14.

7662 001 0048

0,3646

Torogi, Riebiņu pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

15.

7662 005 0809

0,2

Lejas Randari, Riebiņu pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

16.

7662 005 0858

1,4

Zaseki, Riebiņu pag.

70,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

17.

7662 006 0211

1,2

Skanģeļi, Riebiņu pag.

60,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

18.

7662 007 0212

(daļa)

0,4

Sprindži, Riebiņu pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

19.

7676 005 0144

(daļa)

1,4413

Markova, Silajāņu pag.

70,62

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

20.

7676 002 0054

 

0,2

Kotļarova, Silajāņu pag.

28,00

Kods 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība

 

Informāciju par zemes vienības atrašanās vietu, zemes vienības robežām un platību var atrast, meklējot kadastra objektu pēc kadastra apzīmējuma interneta vietnē www.kadastrs.lv sadaļā “Meklēt zemes vienības”, ievadot interesējošā zemes gabala kadastra apzīmējumu.

 

Personai, kura vēlas nomāt neapbūvētu zemesgabalu, līdz 2020. gada 26. novembrim plkst. 17.00. Riebiņu novada domē, Saules ielā 8, Riebiņos, jāiesniedz pieteikums. Pieteikumā norāda:

 

1. fiziska persona – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, un citu adresi, kurā persona ir sasniedzama, juridiska persona- nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2. oficiālo elektronisko adresi (ja ir aktivizēts tās konts) vai elektroniskā pasta adresi (ja ir) un tālruņa numuru;

3. nomas objektu – neapbūvētā zemesgabala nosaukumu, atrašanās vietu, kadastra apzīmējumu;

4. nomas laikā plānotās darbības neapbūvētajā zemesgabalā.

 

Nomas līguma termiņš piedāvātajām zemes vienībām ir 6 (seši) gadi.

 

Piedāvāto zemes vienību nomas maksa aprēķināta, pamatojoties uz Riebiņu novada domes apstiprināto Riebiņu novada lauksaimniecības zemes nomas maksas pakalpojuma cenrādi, kas nosaka to, ka viena hektāra lauksaimniecības zemes nomas maksu gadā. Lauksaimniecības zemes vienības, neatkarīgi no tās platības, minimālā nomas maksa saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 5.punktu ir 28 euro gadā. Papildus nomas maksai nomniekam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

 

Ja uz zemes vienības nomu pieteiksies vairāk nekā viens pretendents, tiks rīkota nomas tiesību izsole, kas tiks izsludināta atsevišķi. Sīkāka informācija, zvanot Riebiņu novada domes nekustamā īpašuma speciālistei pa tālruni 65392860.

Lasīt vairāk...

Uz laiku pārtraukta apmeklētāju pieņemšana

02.11.2020

 

 

Riebiņu novada dome informē, ka no 2.11.2020. uz laiku ir pārtraukta apmeklētāju pieņemšana Riebiņu novada domē.

 

Sazinies ar Riebiņu novada domi:

tālr. + 371 65324376

riebini@riebini.lv

 

Klientu apkalpošanas centrs

65324376

Dzimtsarakstu nodaļa

65392658

Sociālais dienests

65392653/26369032

Bāriņtiesa

65392654/22453617

Nekustamo īpašumu nodokļu speciāliste

65392655/26274045

Lasīt vairāk...

Atjaunots krucifikss un labiekārtota teritorija Sīļukalna pagasta Ereļu ciemā

11.11.2020

 

Latgales neatņemama kultūras un atpazīstamības sastāvdaļa ir krucifiksi lauku teritorijās – ciematos, to ceļu krustojumos. Krucifikss ir katoliskās Latgales simbols, Latgales novada ainavas neatņemama sastāvdaļa un savdabīgs mākslas darbs. Taču, laikam ritot, tie noveco un zaudē savu sākotnējo veidolu vai izzūd pavisam.

 

Lai saglabātu kultūrvēsturiskās Latgales vērtības, kas sniedz apliecinājumu gan tagadējai, gan nākamajām paaudzēm par garīgo vērtību kultivēšanu Latgalē, tostarp Riebiņu novadā, šovasar tika realizēts mazo grantu projekts “Krucifiksa atjaunošana un teritorijas labiekārtošana Sīļukalna pagasta Ereļu ciemā”, kuram tika sniegts Riebiņu novada pašvaldības finansējums EUR 450.00, kā arī pašu līdzfinansējums EUR 300.00 apmērā un iesaistīto cilvēku brīvprātīgais darbs.

 

Projekts ietvaros tika uzstādīts jauns krucifikss līdzšinējā vietā, kas bija nokalpojis un draudēja nogāzties. Tāpat tika labiekārtota ap to esoša vieta: sazāģēti un novākti sakritušie koki un zari, attīrīta teritorija no nelietderīgiem krūmiem (apauguma), iestādīti skujkoku košumkrūmi (tūjas), izgatavoti divi pārvietojami koka soliņi, ap krucifiksu izveidots neliels bruģa laukums, kā arī uzbērta grants, lai aizbērtu bedres un uzlabotu ceļa segumu pie krucifiksa.

 

]

Attēlā: Sīļukalna pagasta Ereļu ciema krucifiksu šovasar iesvētīja Varakļānu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes prāvests Česlavs Mikšto

 

Projekta realizācijā tika iesaistīti brīvprātīgie, kā arī sadarbības partneris – zemes īpašniece Līva Nagle un SIA “Recro-N” pārstāvis Aldis Naglis. Brīvprātīgie – gan bērni, gan pieaugušie aktīvi iesaistījās teritorijas labiekārtošanā.

 

Atjaunojot krucifiksu, labiekārtojot teritoriju, esam saglabājuši vēl vienu svētvietu Latgalē, kas kļuvusi pieejama un vizuāli baudāma gan novada iedzīvotājiem, gan potenciālajiem ciemiņiem, arī tūristiem. Jāpiebilst, ka nākamā gada maijā un turpmāk ir paredzēts organizēt Maija dziedājumus par godu Jaunavai Marijai. Tradīcija, kas radusies 19. gadsimtā, tiks atdzīvināta arī Sīļukalna pagasta Ereļu ciemā.

 

Rolands Naglis,

projekta vadītājs

Lasīt vairāk...

Riebiņu ciema Dārzu ielas iedzīvotāji labiekārtojuši savu iekšpagalmu

11.11.2020

 

Riebiņu ciema Dārzu ielas iedzīvotāji realizējuši projektu „Dārzu ielas iekšpagalma labiekārtošanas darbi” Mazo grantu projektu konkursa “Iedzīvotāji veido savu vidi” Riebiņu novada pašvaldības finansējuma saņemšanai 2020. gadā ietvaros.

 

Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai vairāku gadu garumā Dārzu ielas namu 1, 3 un 4 daudzdzīvokļu māju iekšpagalms kļuvis sabiedrībai ne tikai vizuāli pievilcīgāks, bet arī iedzīvotājiem funkcionālāks.

 

Turpinot uzlabot apkārtējo vidi, šogad projekta mērķis bija uzstādīt 2 atpūtas soliņus un 3 betona puķu podus, tādējādi labiekārtojot Dārzu ielas iekšpagalmu.

 

 

Projekta ietvaros tika pārvietoti atkritumu konteineri, kuri atradās pārāk tuvu bērnu rotaļu laukumam un iedzīvotāju atpūtas zonai. Ielas norobežošanai atkritumu konteineru vietā tika rasts risinājums uzstādot 3 betona puķu podus, kas gan pasargā no pārgalvīgiem autovadītājiem pagalmā, gan vizuāli uzlabo iekšpagalma tēlu. Tāpat projekta ietvaros tika izgatavoti 2 jauni atpūtas soli, jo vecie, pirms daudziem gadiem uz bluķiem uzstādītie soliņi, bija nokalpojuši un nedroši. Soliņu nepieciešamība pastiprināti bija jūtama pēc bērnu rotaļu laukuma uzstādīšanas, kad to apmeklē ģimenes ar bērniem, jaunās māmiņas. Jauno soliņu nepieciešamību izteica apkārt dzīvojošie vecāka gada gājuma cilvēki, seniori, kuri brīvbrīžos tiekas pagalmā, kā arī pieskata mazbērnus.

 

Projekta ietvaros plānotās aktivitātes tika veiktas pilnā apjomā. Iedzīvotāji darbojās brīvprātīgi, piedaloties projekta aktivitātēs: uzstādot puķu podus, apzaļumojot tos, pārvietojot konteinerus.

 

Soliņi tika izgatavoti pie vietējiem amatniekiem z/s „Brāļi Baloži”, savukārt betona puķu podi SIA „Būvvide LV”. Kopējās projekta izmaksas – EUr 389,35, no kurām pašvaldības finansējums bija EUR 311,13.

 

Projekta realizētāji atzīt, ka pagalma iedzīvotāji, iesaistoties šādu mazo projektu aktivitātēs, kļuvuši draudzīgāki un saliedētāki konkrēta mērķa sasniegšanai, kas atvieglo darba procesu un sniedz visiem gandarījumu, lai savu apkārtējo vidi padarītu pievilcīgāku un ērtāku. Paldies pašvaldībai par atbalstu un iedzīvotājiem par pašiniciatīvu!

 

Dārzu ielas iedzīvotāju iniciatīvas grupa

Lasīt vairāk...

Biedrības “Preiļu rajona partnerība” paziņojums

11.11.2020

 

Biedrība “Preiļu rajona partnerība” izsludina atklātu projektu iesniegumu pieņemšanas 9.kārtu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma „Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākumā  „Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju”, atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumiem Nr.590 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtībai lauku attīstībai apakšpasākumā „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” (turpmāk tekstā- MK Noteikumi Nr.590).

 

9. kārtas  projektu iesniegumu

pieņemšanas laiks

      05.12.2020. – 05.01.2021.

 

9. kārtai piešķirtais ELFLA

publiskais finansējums

 

 

  1. 82899.94

Rīcība 1.1.

 

Produktu un pakalpojumu attīstība, uzņēmējdarbības atbalsta iniciatīvas, darbinieku apmācības un kvalifikācija”

 

Rīcībai piešķirtais finansējuma  apmērs 

 

           EUR  82899.94

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam, EUR

  • līdz 50 000 EUR
  • līdz 100 000 EUR uzņēmējdarbības infrastruktūras projektiem, ja ieguldījumi būvniecībā uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidei ir vismaz 70% no projekta attiecināmo izmaksu summas

Maksimālā atbalsta intensitāte (%)

       

        70%

         80% - kopprojektiem

Projektu  īstenošanas termiņš

 

 

 

 

1.Ja tiek veikta būvniecība, teritorijas labiekārtošana- divi gadi no Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

2. Pārējiem projektiem projektu īstenošanas termiņš ir viens gads no Lauku atbalsta dienesta lēmumam pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Projektu iesniegumu iesniegšana

 

Projekta iesniegumu elektroniski var iesniegt Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmāhttps://eps.lad.gov.lv/login, vai Elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu, nosūtot uz LAD e-pastu: lad@lad.gov.lv

Kontaktinformācija un konsultācijas

Informāciju par projektu konkursu un bezmaksas konsultācijas var saņemt biedrībā Preiļu rajona partnerība birojā: Tirgus laukums 1, Preiļu novads, Preiļi

Administratīvā vadītāja: Valija Vaivode

Tālr. 22026684

e-pasts: preilupartneriba@inbox.lv

mājas lapa: www.preilupartneriba.lv

Cita informācija

Ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, mērķiem, rīcībām, plānotajām darbībām, projektu vērtēšanas kritērijiem un minimālo punktu skaitu pozitīva atzinuma saņemšanai var iepazīties:

  • biedrības Preiļu rajona partnerība” birojā: Tirgus laukums 1, Preiļu novads, Preiļi
  • biedrības mājas lapas  www.preilupartneriba.lv

 

Informācija par projektu konkursu pieejama Lauku atbalsta dienesta mājas lapā:

http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/projekti-un-investicijas/leader/pieteiksanas-termini-uz-pasakumu/

Lasīt vairāk...

Strukturētie dokumenti un automatizēta iesniegto datu pārbaude vienkāršo Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu

11.11.2020

 

Rūpējoties par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apmierinātību ar elektronisko pakalpojumu kvalitāti, kā arī optimizējot VID iesniegto datu apstrādes un analīzes procesu, regulāri tiek pilnveidota Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).  

 

Paralēli vēsturiskajai iespējai – nodot dokumentus klātienē, tieši VID nodokļu speciālista rokās – iesniegumus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atļauju saņemšanai arī līdz šim varēja iesniegt, izmantojot EDS. Pieaugot pieprasījumam pēc attālinātiem pakalpojumiem, VID ir ņēmis vērā klientu ieteikumus un pilnveidojis divus EDS pakalpojumus: “Atļauju īpašā PVN režīma piemērošanai importa darījumos” un “Atļauju PVN atmaksāšanai par iekšzemē iegādātajām precēm trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kas nav nodokļa maksātājs Eiropas Savienības teritorijā.

 

Lai saņemtu kādu no minētajām PVN atļaujām, ir jāaizpilda strukturēts dokuments EDS.

 

Dokumenta iesniegšanas brīdī tiek nodrošināta automātiska informācijas pārbaude, kuras laikā noskaidro, vai nodokļu maksātājs atbilst daļai no normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem atļaujas saņemšanai:

  • ir Latvijas Republikas rezidents;
  • ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs;
  • ir ierakstīts komercreģistrā vai reģistrēts VID kā saimnieciskās darbības veicējs vismaz 12 mēnešus (īpašā PVN režīma piemērošana importa darījumos);
  • ir ierakstīts komercreģistrā vai reģistrēts VID kā saimnieciskās darbības veicējs vismaz 24 mēnešus (PVN atmaksa par iekšzemē iegādātajām precēm trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kas nav nodokļa maksātājs Eiropas Savienības teritorijā).

 

Ja datu pārbaudes gaitā tomēr tiek konstatēta neatbilstība kādam no minētajiem kritērijiem, tad EDS tiek attēlots paziņojums, kurā ir norādīti iemesli, kuru dēļ nodokļu maksātājam iesniegumu neizdodas iesniegt.  

 

Prakse rāda, ka atšķirībā no brīvā formā rakstīta iesnieguma strukturēts dokuments (veidlapa) ļauj klientam vieglāk izprast, kādu informāciju ir nepieciešams obligāti norādīt (atbilstoši kritērijiem), lai saņemtu atļauju. Savukārt nodokļu maksātāja iesniegto datu pārbaudes procesu ir iespējams optimizēt un automatizēt, tādējādi atvēlot VID darbiniekiem vairāk laika, lai pievērstos sarežģītu, neordināru situāciju izskatīšanai.

 

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

 

 

Informāciju sagatavoja:

VID Sabiedrisko attiecību daļa

tālr. 67122670, 67122668

e-pasts: komunikacija@vid.gov.lv 

Lasīt vairāk...

Dedzinot sveces, atcerieties par ugunsdrošību!

11.11.2020

 

Valsts svētku laiks allaž ir saistīts ar sveču dedzināšanu gan telpās, gan ārpus telpām. Tā ir skaista tradīcija, kas rada patīkamu atmosfēru, tomēr bez rūpēm par drošību, sveču liesmas var radīt arī postu.

 

Lai degoša svece neizraisītu ugunsgrēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina ievērot drošības padomus:

 

  • sveces stabili jānovieto uz nedegošas virsmas;
  • degoša svece rada augstu temperatūru, tāpēc vienmēr pārliecinies, ka svece atrodas drošā attālumā no degtspējīgiem priekšmetiem un lietām, piemēram, audumiem, mēbelēm, aizkariem;
  • nenovieto sveces citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, uz elektroierīcēm, radiatoriem, iekurtām krāsnīm vai kamīniem;
  • uzmani, lai svece atrastos bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā;
  • neatstāj telpās degošas sveces bez uzraudzības, pat ne uz īsu brīdi un, dodoties prom vai pirms gulētiešanas, pārliecinies, ka sveces ir nodzēstas.

 

 

Plašākai informācijai:

Agrita Vītola

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Lasīt vairāk...

Pieteikties NVA organizētajām bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” var arī bezdarba riskam pakļautie nodarbinātie

11.11.2020

 

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no šī gada 11.novembra piedāvā iespēju mācīties attālinātās izglītības platformā “Coursera” arī bezdarba riskam pakļautiem nodarbinātajiem. Bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” ir jāpiesakās NVA līdz 2020.gada 14.decembrim.

 

Starptautiskā attālinātās izglītības platforma “Coursera” piedāvā vairāk nekā 3,8 tūkstošus mācību kursu ap 400 specializācijās. “Coursera” kursu programmas izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tostarp tādas plaši pazīstamas universitātes kā Hārvarda, Oksforda, Jeila un citas. Covid-19 seku mazināšanas iniciatīvas “Coursera for Workforce Recovery” ietvaros NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem, kā arī bezdarba riskam pakļautajiem nodarbinātajiem tiek piedāvāti kursi, kas palīdzēs iekļauties darba tirgū un sagatavoties tālākai izglītībai, uzlabot psiholoģisko noturību, pilnveidot digitālās uzņēmējdarbības un citas prasmes.

 

Bezdarba riskam pakļautie nodarbinātie bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” var pieteikties NVA, ja ir vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam un atbilst kādam no šiem kritērijiem:

  • ir nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu;
  • ir nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram ir darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes;
  • ir nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, vai persona pēc pārejošas darbnespējas, kas nepārtraukti ilgusi vismaz četrus mēnešus;
  • ir nodarbinātā persona, kuras dzīvesvieta atrodas teritorijā ar zemu ekonomisko aktivitāti;
  • ir persona, kurai uzteikts darba līgums.

 

Gan NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji, gan bezdarba riskam pakļautie nodarbinātie bezmaksas mācībām attālinātās izglītības platformā “Coursera” var elektroniski pieteikties šeit: https://www.nva.gov.lv/lv/apmacibu-platforma-coursera

 

Pēc pieteikuma aizpildīšanas dažu dienu laikā uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīts “Coursera” uzaicinājums pievienoties, izvēlēties programmu un uzsākt mācības. Bez maksas mācīties un iegūt sertifikātu par “Coursera” kursu pabeigšanu var tad, ja mācībām esat pieteicies un tās uzsācis līdz šī gada 14.decembrim, bet pabeidzis līdz 2021.gada 15.februārim.

 

Ja esat bezdarba riskam pakļautais, NVA reģistrēts bezdarbnieks vai NVA reģistrēts darba meklētājs, izmantojiet iespēju tiešsaistē bez maksas mācīties attālinātās izglītības platformā “Coursera”!

 

NVA bezmaksas informatīvais tālrunis – 80200206.

Lasīt vairāk...

Riebiņu pagasta centrā uzstādīts jauns informācijas stends

11.11.2020

 

Riebiņu pagasta nereģistrēta aktīvistu grupa Ilgas Kodores vadībā īstenojusi mazo grantu projektu “Informācijas stendu izgatavošana un uzstādīšana Riebiņu pagasta centrā”. Projekta finansētājs Riebiņu novada pašvaldība, izmaksas – EUR 600.00.

 

Projekta mērķis bija izgatavot un uzstādīt jaunu informatīvo stendu, jo līdzšinējais bija novecojis un uz tā bija maz vietas, lai izvietotu reklāmas plakātus par pasākumiem, koncertiem, izstādēm un citām aktivitātēm.

 

 

Projekta mērķa auditorija ir gan mūs novada iedzīvotāji, gan jebkurš garām braucošais vai arī Riebiņu novada ciemiņš. Realizējot šo projektu, tiks nodrošināta pilnīgāka, plašāka informācijas pieejamība Riebiņu pagasta, Riebiņu novada iedzīvotājiem un attīstīta informatīvā infrastruktūru novadā. Informatīvās infrastruktūras attīstība radīs sakoptības un sakārtotības tēlu, sabiedrība kļūs informētāka un izglītotāka.

 

Projekta autore

Ilga Kodore

Lasīt vairāk...

Aktualitātes Riebiņu CB novembrī

02.11.2020

Noslēdzies projekts “Tiltiņu izgatavošana un uzstādīšana Riebiņu parkā”

30.10.2020

 

Riebiņu novada dome īstenojusi projektu Nr. 19-03-AL21-A019.2204-000007 “Tiltiņu izgatavošana un uzstādīšana Riebiņu parkā”, kas tika realizēts Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam apakšpasākuma 19.2. “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes 19.2.2 “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” rīcības 2.2. “Apkārtējās vides infrastruktūras un kultūras objektu saglabāšana un uzlabošana” ietvaros. Projekts tika realizēts laika posmā no 2020. gada janvāra līdz oktobrim.

 

Projekta mērķis ir sasniegts – labiekārtota Riebiņu parka teritorija, izgatavojot un uzstādot 3 tiltiņus (25 m garumā un 2 tiltiņi 14 m garumā), tādējādi veicinot dzīves un atpūtas kvalitāti vietējai kopienai, uzlabojot parka ainavu un piesaistot tūristus apmeklēt Riebiņu novadu, tajā skaitā Riebiņu parku.

 

 

Uzstādot tiltiņus, apmeklētājiem ir pieejamas dīķu saliņas. Pašvaldībai nākotnē plānots parku attīstīt, izveidojot tematisko taku un labiekārtot piknika vietu.

 

Šis gads ir pierādījis, ka iedzīvotāji pandēmijas laikā arvien biežāk dodas dabā. Pēc pašvaldības speciālistu novērojumiem arī Riebiņu parks kļuvis apmeklētāks, cilvēki pastaigājas svaigā gaisā, bauda katru gadalaiku un pavada laiku kopā ar ģimenēm. Par to liecina arī daudzviet sociālajos tīklos publicētās jauno tiltiņu fotogrāfijas.

 

Tiltiņu izgatavošanu un uzstādīšanu veica SIA “Akron”. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 23 050,50 apmērā, no kurām EUR 2305,05 ir pašvaldības finansējums (10% no attiecināmām izmaksām), savukārt EUR 20 745,45 ir publiskais finansējums.

 

Attīstības un plānošanas daļa

Lasīt vairāk...
Visi jaunumi