Notikumu kalendārs

    Februāris    

Novads

Pašvaldība

Tūrisms

Galerija

Jaunumi

Klasiskā manikīra kursi

06.03.2018

Paziņojums par Riebiņu novada attīstības programmas 2019.-2025. gadam izstrādes uzsākšanu

22.02.2018

 

Saskaņā ar Riebiņu novada domes 2018. gada 20. februāra lēmumu "Par Riebiņu novada attīstības programmas 2019. – 2025. gadam izstrādes uzsākšanu" (protokols Nr.4, 6.§) uzsākta jauna Riebiņus novada attīstības programmas izstrāde.

 

Par programmas izstrādes vadītāju apstiprināta Riebiņu novada domes Attīstības un plānošanas daļas vadītāja Inese Jakovele.

 

Tāpat tika apstiprināta Programmas izstrādes vadības grupa šādā sastāvā:

  1. Pēteris Rožinskis – Riebiņu novada domes priekšsēdētājs;
  2. Jāzeps Ivanāns – Riebiņu novada domes priekšsēdētāja vietnieks;
  3. Juris Leicis – Riebiņu novada domes izpilddirektors;
  4. Sandra Sprindža – Riebiņu novada domes Sociālā dienesta vadītāja;
  5. Evelīna Visocka – Riebiņu novada domes Izglītības jautājumu koordinatore;
  6. Oskars Bērziņš – Riebiņu novada domes Jaunatnes lietu speciālists;
  7. Anna Erta – Riebiņu novada domes galvenā grāmatvede;
  8. Ilze Kudiņa – Riebiņu novada domes Attīstības un plānošanas daļas projektu vadītāja;
  9. Sanita Kabakova – Riebiņu novada domes Attīstības un plānošanas daļas projektu vadītāja ar specializāciju uzņēmējdarbība un tūrisms.

 

Rakstiski priekšlikumi un ieteikumi attīstības programmas izstrādei adresējami Riebiņu novada domei, Saules ielā 8, Riebiņi, Riebiņu novads, LV-5326, fiziskām personām norādot savu vārdu, uzvārdu, adresi, bet juridiskām personām – nosaukumu, reģistrācijas datus, adresi. Riebiņus novada pagastu iedzīvotāji savus priekšlikumus un ieteikumus var iesniegt pagastu teritoriālajās pārvaldēs, kā arī iesniegt elektroniski: inese.jakovele@riebini.lv. Riebiņu novada attīstības programmu paredzēts izstrādāt līdz 2019. gada 20. februārim.

 

Riebiņu novada domes

Attīstības un plānošanas daļas vadītāja

Inese Jakovele

Lasīt vairāk...

Projekta "Veselības veicināšanas un slimību profilakses uzlabošanas pasākumi Riebiņu novadā 1. kārta" plānotās aktivitātes

20.02.2018

 

Riebiņu novada dome realizē projektu "Veselības veicināšanas un slimību profilakses uzlabošanas pasākumi Riebiņu novadā 1. kārta". Plānotās aktivitātes februārī skatīt šeit.

Lasīt vairāk...

Jogas nodarbības

20.02.2018

Absolventu salidojums Rušonas pamatskolā

17.03.2018

Vingrošanas un jogas nodarbības Riebiņos

16.02.2018

Vingrošanas nodarbības Rušonā

16.02.2018

Vingrošanas nodarbības Stabulniekos

16.02.2018

Vokālo ansambļu skate

24.02.2018

Riebiņu novada KC pasākumu plāns

01.02.2018

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

14.02.2018

 

E-pakalpojums - paziņojumi par zemesgrāmatā iesniegtiem nostiprinājuma lūgumiem. Vairāk info šeit...

Lasīt vairāk...

Top dāvana Latvijai - Ainavu dārgumu krātuve.

09.02.2018

 

Top dāvana Latvijai - Ainavu dārgumu krātuve.

Piepildīsim to kopā!

 

2017. gada nogalē, apkopojot sabiedrības balsojuma rezultātus un Ainavu ekspertu padomes viedokli*, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tika noteiktas 50 nozīmīgākās Latvijas ainavas, kas iekļautas topošajā elektroniskajā Latvijas ainavu dārgumu krātuvē un par kurām šogad tiek veidota ceļojoša izstāde.

 

No Latgales plānošanas reģiona krātuvē tika iekļautas šādas 10 ainavas: Aglonas bazilikas ainava, Daugavas loku ainava, Daugavpils cietokšņa ainava, Latgales krucifikss lauku ainavā, Ludzas pilsētas ainava ar ezeriem un pilsdrupām, Lūznavas muižas ainava, Mākoņkalna apkārtnes ainava, Rāznas ezera ainava, Svētā Dominika Pasienes Romas katoļu baznīcas ainava un Zilupes senlejas ainava.

 

Lai piepildītu ainavu dārgumu krātuvi, aicinām ikvienu dalīties ar savām personīgajām vai ģimenes fotogrāfijām un pieredzes stāstiem par Latgales ainavu dārgumiem. Nav būtiski, vai fotogrāfija uzņemta pirms 100 gadiem vai pagājušajā gadā, tāpat – vai notikums saistīts ar svarīgām norisēm valsts vai katra personīgajā dzīvē. Ikviena liecība ir svarīga, lai labāk raksturotu mūsu ainavu dārgumus un palīdzētu tiem nostiprināties Latvijas vērtību krājumā!

 

Fotoattēlus un informāciju aicinām iesniegt tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv līdz 2018.gada 14.februārim! Ja savus atmiņu stāstus vēlaties gatavot rokrakstā, lūgums tos ieskenēt un sūtīt uz elektroniskā pasta adresi ainavudargumi@varam.gov.lv. Rokrakstu un fotoattēlu skenēšanā un elektroniskā sūtīšanā palīdzību ir iespējams saņemt publiskajās bibliotēkās.

 

Pavisam balsošanas laikā, kas norisinājās no 2017. gada 15. augusta līdz 15. oktobrim, ir saņemti 45 382 balsojumi un atbalsts ir pausts visām 243 izvirzītajām ainavām. No kopējā balsojuma gandrīz 40% balsu tika atdotas tieši par Latgales ainavu dārgumiem, par ko izsakām pateicību ikvienam balsotājam!

 

*Ainavu ekspertu padomē iekļauti pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības un Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu apvienības, Reģionālo attīstības centru apvienības, Latvijas Arhitektu savienības un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības.

 

Pateicoties par sadarbību,

 

            Latgales plānošanas reģiona

            Administrācijas vadītāja                                                I.Maļina- Tabūne

 

 

I.Kriškijāne

iluta.kriskijane@lpr.gov.lv

Lasīt vairāk...

Darba devēji var atrast vajadzīgos speciālistus, nodarbinot jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību un saņemot NVA finansiālu atbalstu

09.02.2018

 

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) darba devējiem piedāvā iespēju nodarbināt NVA reģistrētos jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību, iesaistoties Eiropas Savienības (ES) fondu projekta “Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" un saņemot finansiālu atbalstu. Darba vietai ir jābūt izveidotai speciāli dalībai šajā pasākumā vai vakantai vismaz 4 mēnešus pirms pasākuma uzsākšanas. Jaunieti ar profesionālo vai augstāko izglītību nevar nodarbināt nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos.

 

ES fondu projekta “Jauniešu garantijas” vadītāja Laima Mirzojeva: “Šobrīd liels pieprasījums darba tirgū ir pēc tādiem augstas kvalifikācijas speciālistiem kā, piemēram, programmētājs, informācijas ievadīšanas operators, sistēmanalītiķis, juriskonsults, ekonomists, tirdzniecības aģents, projektu vadītājs, sociālais darbinieks un citas. Savukārt NVA uzskaitē ir reģistrēti jaunieši ar attiecīgo augstāko vai profesionālo izglītību, kuri varētu strādāt darba devēju pieprasītajās profesijās, taču viņi vēl nav ieguvuši darba pieredzi. Pasākums "Pirmā darba pieredze jaunietim" piedāvā iespēju darba devējiem ar NVA atbalstu piesaistīt uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus, nodarbinot jaunos speciālistus pirmās darba pieredzes iegūšanai. NVA darbinieki palīdzēs darba devējiem izvēlēties viņu darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus. NVA reģistrēto jauniešu vidū ir programmētāji, komercdarbības speciālisti, juristi, juriskonsulti, jurista palīgi, loģistikas speciālisti, finansisti, skolotāji, projektu vadītāji, sabiedrisko attiecību speciālisti un daudzu citu kvalifikāciju ieguvēji. Pasākuma īstenošanas laikā darba devēji varēs praktiskajā darbā iepazīt jauna speciālista profesionālās spējas un sagatavot viņu darbam savā uzņēmumā. Daudzi jaunieši, kas piedalījās pirmās darba pieredzes iegūšanas pasākumā, vēlāk turpināja darbu uzņēmumos, kļūstot par labiem un perspektīviem darbiniekiem.  90% jauniešu pēc pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" pabeigšanas iekārtojas pastāvīgā darbā.”  

 

Pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība un kuri šobrīd nestudē pilna laika klātienē. Lai iegūtu darba pieredzi, jaunieši ar NVA finansiālu atbalstu pie darba devēja var strādāt sešus mēnešus.

 

NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu.

 

NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro.

 

Kā darba devējam pieteikties pasākumam?

1. solis: Jāizdrukā pieteikuma forma NVA mājaslapā sadaļā ”Darba devējiem”.

2. solis: Jāaizpilda pieteikuma forma un jāpievieno prasītā informācija.

3. solis: Līdz 2018. gada 19. februārim aizpildītais pieteikums jāiesniedz klātienē vai parakstīts ar drošu elektronisko parakstu jānosūta pa pastu tai NVA filiālei, kuras administratīvajā teritorijā plānots veidot darba vietu.

 

Detalizētāka informācija par ESF projekta "Jauniešu garantijas" pasākumu "Pirmā darba pieredze jaunietim" izlasāma NVA interneta vietnes sadaļā ”Darba devējiem”.

 

Informācija par pasākumu NVA Preiļu filiālē:

Raiņa bulvāris 19, Preiļi 2.kabinetā (atbildīgais darbinieks Dagmāra Skutele)

tālr. 65324315, mob. tālr. 20229351

 

Lasīt vairāk...

Aicina uzņēmumus pieteikties bezmaksas atbalsta saņemšanai Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros

08.02.2018

 

Valsts darba inspekcija (VDI) aicina mikro, mazus un vidējos uzņēmumus (ar nodarbināto skaitu līdz 50) iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai, kas paredzēts nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai un uzņēmumu darba vides sakārtošanai atbilstoši darba aizsardzības un darba tiesību prasībām.

 

Latvijas uzņēmēji var pieteikties atbalsta saņemšanai un sakārtot darba vidi savā uzņēmumā atbilstoši darba aizsardzības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Atbalstu sniegs VDI piesaistītie speciālisti: kompetentās institūcijas, kompetentie speciālisti, akreditētā laboratorija un izglītības iestāde.

 

Atbalsts tiek sniegts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr.7.3.1.0/16/I/001 ietvaros, kas paredz uzņēmumiem saņemt darba vides risku izvērtēšanu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas par darba aizsardzības struktūras izveidošanu, apmācības darba aizsardzības speciālistiem un uzticības personām. Saskaņā ar eksperta norādījumiem, atbalsta ietvaros tiks nodrošināta arī laboratorisko mērījumu veikšana. Ar minētā projekta palīdzību līdz 2022.gada 31.decembrim atbalsts tiks sniegts 4700 uzņēmumiem.

 

Atbalstam var pieteikties uzņēmumi, kas veic kādu no Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1. pielikumā noteiktajiem komercdarbības veidiem atbilstoši vispārējās saimnieciskās darbības klasifikācijai NACE.   

 

Iepazīties ar atbalsta piešķiršanas noteikumiem un pieteikumu veidlapas ir atrodamas VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.

 

Pieteikumu var iesniegt parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pastu info.esf@vdi.gov.lv, nosūtot pa pastu vai personīgi iesniedzot VDI ESF projekta lietvedībā, Kr.Valdemāra iela 17-17, Rīga, LV-1010, darba dienās no plkst. 08:00 līdz 17:00 un piektdienās no plkst. 08:00 līdz 14:30.

 

Papildus informāciju par pieteikuma sagatavošanu un par atbalsta piešķiršanu var iegūt pa tālruni 25484719 vai 25702127, vai nosūtot uz e-pasta adresi info.esf@vdi.gov.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Evita Rancāne, Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos.

Lasīt vairāk...

Par zvejas limitu izmaiņām Riebiņu novada iekšējos ūdeņos 2018. gadā

01.03.2018

 

Riebiņu novada dome informē par Riebiņu novada ūdenstilpnēs zvejas tīklu limitiem. No 2018. gada 1. janvāra Riebiņu novada ūdenstilpnēs zvejas tīklu limiti būs šādi: Bicānu ezerā – 575 m (tikai murdi), Kategradas ezerā – 375 m, Rušona ezerā – 4630 m (tikai murdi), Salmeja ezerā – 315 m un Zolvas ezerā – 1094 m, bet pārējos ezeros tīklu limiti paliek nemainīgi, tas ir  saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 796 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to  izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 3.11. punkts, kas nosaka, zvejas tīklu limits – 75 metri (kopējais garums) – ezeros, kuri nav minēti šo noteikumu 1. un 3. pielikumā un, kuros rūpnieciskā zveja, saskaņā ar zveju regulējošiem normatīvajiem aktiem, nav aizliegta. Zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 25 metriem no tīklu garuma limita.

 

Zvejas  limiti Riebiņu novada  iekšējos ūdeņos 2018. gadā

Publiskie ezeri:

01.01.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr. 796 ”Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 7.9.1 apakšpunkts nosaka, ka pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē privātajos un publiskajos ūdeņos katram zvejniekam var iedalīt (vai privāto ūdeņu īpašnieku zvejas limitu sadalē var noteikt) zivju murdu limitu, kas pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu.

Bicānu ezers

575 m – 19 murdi (katrs pa 30 m), zvejas tīkli nav atļauti

Rušona ezers

4630 m - 154 murdi (katrs pa 30 m)

Ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij:

01.01.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr. 796 ”Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 7.9.1 apakšpunkts nosaka, ka zivju murdu limitu, kas vienam zvejniekam pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu, privātajos ūdeņos un Civillikuma I pielikumā minētajos publiskajos ūdeņos. Zivju murdu limitu nosaka, ievērojot šo noteikumu 7.1. apakšpunktā noteikto pārrēķina proporciju no tīklu garuma limita;

Jašas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds)

Kategrades ezers

375(viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds)

Eikša ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds)

Kaučera ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds)

Lielā Kurtaša ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds)

Lielā Salkas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds)

Mazā Salkas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds)

Salmeja ezers

315 m (viena zvejas tīkla limits 30 m garumā vai 1 murds)

Zolvas ezers

1094 (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m)

Lielais Ostrovas ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m)

Mazais Kurtoša ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m)

Pieniņu ezers

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m)

Spuldziņu ezers

 

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m)

Mazais Ostrovas ezers

 

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m)

Privātie ezeri :

01.01.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr. 796 ”Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” 7.9.2 apakšpunkts nosaka, ka pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē privātajos un publiskajos ūdeņos katram zvejniekam var iedalīt tīklu garuma limitu, kas vienam zvejniekam pēc skaita nepārsniedz divus 15 metru garus tīklus.

Lielais Kurtoša ezers 48,8 ha;

Stupānu ezers              32,0 ha;

Sedeža ezers                27,1 ha;

Asaru ezers                 10,4 ha;

Limaņu ezers               7,2 ha;

Meiraukas ezers            5,2 ha;

Rubeņu ezers                5,1 ha;

Palšas ezers                   4,3 ha;

Markovas ezers             2,5 ha;

Gluhoje ezers                2,0ha;

Kovšika ezers                1,8 ha;

Madžutiņa ezers            1,6 ha;

Vašeiņa ezers                1,5 ha;          

75 m (viena zvejas tīkla limits 15 m garumā, vienai personai 2 tīkli pa 15 m)

Feimaņu ezers

(apsaimnieko Rēzeknes novada pašvaldība)

64 murdi

Par Feimaņu ezera zivju tīklu limitu sadali pašpatēriņa zvejai lūdzam griezties Rēzeknes novada pašvaldībā.

     

 

Maksa noteikta saskaņa ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 918 „Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” 1.4 punktā noteikto maksu par rūpnieciskās zvejas rīku limita vienību  un pamatojoties uz domes 19.04.2016. sēdes lēmumu Nr. 6&3 “Par rūpnieciskās zvejas rīku limita maksas dubultošanu”:

  1. Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējos ūdeņos) – EUR 5.70;
  2. Zivju murds ar sētu, līdz 30 m (iekšējos ūdeņos) – EUR 19.92;
  3. Zivju murds ar sētu, virs 30 m (iekšējos ūdeņos) – EUR 56.92.

Iesniegumus par Riebiņu novada ūdenstilpņu zivju tīklu limitu sadali pašpatēriņa zvejai lūdzam iesniegt Riebinu novada domē līdz 2018. gada 1. martam. Iesniegumus sūtīt: Saules iela 8, Riebiņi, Riebiņu novads, LV – 5326. Tālrunis +371 65324376; +371 25918877; fakss +371 65324375 un e-pasts: riebini@riebini.lv  

 

Riebiņu novada dome

Lasīt vairāk...

Mācības gaļas liellopu saimniecību īpašniekiem

28.02.2018

 

LLKC Preiļu konsultāciju birojs organizē 2 dienu apmācības kvalifikācijas paaugstināšanai gaļas liellopu saimniecību īpašniekiem, pārraugiem un visiem interesentiem. Vairāk info lasiet šeit

Lasīt vairāk...
Visi jaunumi